Administrative court dismissed customs fine appeal, ruling declarant bears sole responsibility for correct tariff code classification.

Lieta Nr. A42458505, 143/AA43-0697-08/3

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 27.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere, tiesneši M.Osmane un E.Puriņš

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobeţotu atbildību „Balteks” pārstāvim V.N. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem Gatim Rudzītim un Ivai Ţugai-Krampuţai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobeţotu atbildību „Balteks” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2005.gada 20.oktobra lēmuma Nr.3.1/28299, lēmuma Nr.3.1/28300 un lēmuma Nr.3.1/28301 atcelšanu, sakarā ar sabiedrības ar ierobeţotu atbildību „Balteks” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 27.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA „Balteks” 2005.gada 9.jūnijā pieteica muitas procedūru – izlaišana brīvam apgrozījumam (turpmāk – IM4) ar vienoto administratīvo dokumentu (turpmāk – VAD) 0229/5 C 614206 precei – aparatūra ar mikroprocesoru, kas apvienota ar modemu pieeju internetam 132 vienības ar kombinētās nomenklatūras kodu (turpmāk – KN kods) 8528129100 par kopējo vērtību 13704 USD. VAD IM4 0229/5 C 614206 14.ailē kā kravas deklarētājs norādīts SIA „Balteks”, 9.ailē kā atbildīgais par finanšu jautājumiem – SIA „Yota LTD”, 8.ailē kā preces saņēmējs norādīta SIA „Yota LTD”. [1.1] Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) Rīgas muitas reģionālās iestādes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas darbinieki 2005.gada 9.jūnijā veica iepriekš minētās kravas pārbaudi, kuras laikā radās aizdomas, ka ar VAD IM4 0229/5 C 614206 deklarētā prece ir deklarēta ar nepareizu KN kodu, tādēļ tika izņemtas preces paraugs un nodots VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Tarifu daļā KN koda noteikšanai. [1.2] Saskaņā ar VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Tarifu daļas preces identifikācijas 2005.gada 31.augusta atzinumu Nr.189/2005 ar VAD IM4 0229/5 C 614206 deklarētā prece atbilst KN kodam 85281294. [1.3] Par pārbaudes laikā konstatēto 2005.gada 9.septembrī tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.RJ/05-000186. [1.4] VID Rīgas muitas reģionālās iestādes direktors 2005.gada 20.septembrī pieņēma lēmumu Nr.F08/RJ/05-000186, ar kuru sauca SIA „Balteks” pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 201.14panta pirmās daļas, piemērojot naudas sodu Ls 200 un neatgrieza izņemtos preču paraugus. [1.5] SIA „Balteks” minēto lēmumu apstrīdēja. VID ģenerāldirektors ar 2005.gada 20.oktobra lēmumu Nr.3.1/28299 (turpmāk – Lēmums Nr.3.1/28299) atstāja negrozītu apstrīdēto lēmumu.

[2] SIA „Balteks” 2005.gada 22.jūnijā pieteica muitas procedūru – izlaišana brīvam apgrozījumam ar VAD 0229/5 C 615611 precei – aparatūra ar mikroprocesoru, kas apvienota ar modemu pieeju internetam

70 vienības ar KN kodu 8528129100 par kopējo vērtību 343.00 USD. VAD IM4 0229/5 C 615611 14.ailē kā kravas deklarētājs norādīts SIA „Balteks”, 9.ailē kā atbildīgais par finanšu jautājumiem – SIA „Yota LTD”, 8.ailē kā preces saņēmējs norādīta SIA „Yota LTD”. [2.1] VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas darbinieki 2005.gada 27.jūnijā veica iepriekš minētās kravas pārbaudi, kuras laikā radās aizdomas, ka ar VAD IM4 0229/5 C 615611 deklarētā prece ir deklarēta ar nepariezu KN kodu, tādēļ tika izņemtas preces paraugs un nodots VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Tarifu daļā KN koda noteikšanai. [2.2] Saskaņā ar VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Tarifu daļas preces identifikācijas 2005.gada 31.augusta atzinumu Nr.190/2005 ar VAD IM4 0229/5 C 615611 deklarētā prece atbilst KN kodam 85281294. [2.3] Par pārbaudes laikā konstatēto 2005.gada 9.septembrī tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.RJ/05-000187. [2.4] VID Rīgas muitas reģionālās iestādes direktors 2005.gada 20.septembrī pieņēma lēmumu Nr.F08/RJ/05-000187, ar kuru sauca SIA „Balteks” pie administratīvās atbildības pēc LAPK 201.14panta pirmās daļas, piemērojot naudas sodu Ls 50 un neatgrieza izņemtos preču paraugus. [2.5] SIA „Balteks” minēto lēmumu apstrīdēja. VID ģenerāldirektors ar 2005.gada 20.oktobra lēmumu Nr.3.1/28300 (turpmāk – Lēmums Nr.3.1/28300) atstāja negrozītu apstrīdēto lēmumu.

[3] SIA „Balteks” 2005.gada 29.jūnijā pieteica muitas procedūru – izlaišana brīvam apgrozījumam ar VAD 0229/5 C 616125 precei – aparatūra ar mikroprocesoru, kas apvienota ar modemu pieeju internetam

410 vienības ar KN kodu 8528129100 par kopējo vērtību 14555.00 USD. VAD IM4 0229/5 C 616125 14.ailē kā kravas deklarētājs norādīts SIA „Balteks”, 9.ailē kā atbildīgais par finanšu jautājumiem – SIA „Yota LTD”, 8.ailē kā preces saņēmējs norādīta SIA „Yota LTD”. [3.1] VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas darbinieki 2005.gada 29.jūnijā veica iepriekš minētās kravas pārbaudi, kuras laikā radās aizdomas, ka ar VAD IM4 0229/5 C 616125 deklarētā prece ir deklarēta ar nepariezu KN kodu, tādēļ tika izņemtas preces paraugs un nodots VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Tarifu daļā KN koda noteikšanai. [3.2] Saskaņā ar VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Tarifu daļas preces identifikācijas 2005.gada 31.augusta atzinumu Nr.191/2005 ar VAD IM4 0229/5 C 616125 deklarētā prece atbilst KN kodam 85281294. [3.3] Par pārbaudes laikā konstatēto 2005.gada 9.septembrī tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.RJ/05-000187. [3.4] VID Rīgas muitas reģionālās iestādes direktors 2005.gada 20.septembrī pieņēma lēmumu Nr.F08/RJ/05-000188, ar kuru sauca SIA „Balteks” pie administratīvās atbildības pēc LAPK 201.14panta pirmās daļas, piemērojot naudas sodu Ls 300 un neatgrieza izņemtos preču paraugus. [3.5] SIA „Balteks” minēto lēmumu apstrīdēja. VID ģenerāldirektors ar 2005.gada 20.oktobra lēmumu Nr.3.1/28301, (turpmāk – Lēmums Nr.3.1/28301) atstāja negrozītu apstrīdēto lēmumu.

[4] 2005.gada 21.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „Balteks” pieteikums par Lēmuma Nr.3.1/28299, Lēmuma Nr.3.1/28300 un Lēmuma Nr.3.1/28301 (turpmāk kopā saukti – Lēmumi) atcelšanu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [4.1] Pieņemot sākotnējos lēmumus, atbildētājs nav ievērojis Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 7., 10. un 13.pantā nostiprinātos administratīvā procesa principus, jo atbildētājs neņēma vērā pieteicējas argumentus. Pieteicēja neuzskatīja, ka preces deklarētas ar neīstu nosaukumu vai neatbilstošu kodu, jo, deklarējot preces, pieteicēja t nopietni izsvēra visu tās rīcībā esošo informāciju, tajā skaitā, VID Rīgas muitas reģionālās iestādes 2004.gada 23.augusta SIA „Yota” adresētajā vēstulē Nr.3.2.2/1149 teikto, ka pēc iepazīšanās ar ierīces aprakstu un mutiski sniegto informāciju šī prece (Dreambox DM 7000-S) atbilst KN koda 85281291 aprakstam - televīzijas uztveršanas aparatūra ar mikroprocesoru, kas apvienots ar modemu pieejai internetam un kas veic interaktīvu informācijas apmaiņu, un kas uztver televīzijas signālus (pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloks ar komunikāciju funkciju). [4.2] Pieteicēja uzskatīja, ka VID nedrīkstēja aprobeţoties tikai ar Rīgas muitas reģionālās iestādes Tarifu daļas Preču klasifikācijas sektora preces identifikācijas 2005.gada 31.augusta atzinumu Nr.190/2005, kas neatbilst šīs pašas iestādes agrākajam atzinumam par līdzīgu preci.

VID Rīgas muitas reģionālās iestādes lēmumi neatdot preces ir nelikumīgi tādēļ, ka saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr.2454/93 (1993.gada 2.jūlijs), kas nosaka izpildes kārtību Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa izveidi VIII sadaļas noteikumiem, paraugus ņem ekspertīzes vajadzībām (241.pants), paraugam nav jāņem lielāki daudzumi nekā vajadzīgs analīzei vai sīkākai pārbaudei, ieskaitot iespējamo kontroles analīzi (242.p.). Ekspertīze konkrētajos gadījumos nav notikusi, tādēļ saskaņā ar Regulu (246. pants), ja analīzes vai sīkākas pārbaudes gaitā ņemtie paraugi nav iznīcināti, tos pēc deklarētajā lūguma un uz viņa rēķinu atdod atpakaļ, tiklīdz tie vairs nav vajadzīgi muitas iestādēm. [4.3] Pieņemot Lēmumus, VID ģenerāldirektors norādījis uz apstākļiem, kas ir pretrunā ar lietā esošajiem dokumentiem.

Piemēram, lietā esošais Muitas apskates akts datēts ar 2005.gada 26.aprīli, un tajā nekas nav minēts par lēmumā vairākkārt pieminētajām aizdomām un šaubām. VID ģenerāldirektors atkārtojis VID Rīgas muitas reģionālās iestādes lēmumam un 2005.gada 9.septembra protokolam līdzīgus apgalvojumus, kas ir pretrunā ar lietā esošajiem dokumentiem. Šādas pretrunas nevienā dokumentā nav pieļaujamas. Saskaņā ar Ministru Kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” 8.punktu jebkuram ir jāievēro, ka dokumenta izteiksmei jābūt konkrētai, precīzai un nepārprotamai, bet iepriekš minētie ieraksti liecina, ka lietas materiāli neesot pilnībā izvērtēti. [4.4] VID ģenerāldirektoram bija jāņem vērā pieteicējas iebildumi, ka jautājumu izlemšana ir aprobeţojusies tikai ar Rīgas muitas reģionālās iestādes Tarifu daļas Preču klasifikācijas sektora preces identifikācijas atzinumu, ka Muitas apskates aktos solītā tehniskā ekspertīze nav izdarīta un tādēļ nebija nepieciešams ņemt preču paraugus, jo apšaubāmie Rīgas muitas reģionālās iestādes Tarifu daļas Preču klasifikācijas sektora preces identifikācijas 2005.gada 31.augusta atzinumi tik strīdīgā jautājumā ir doti bez tehniskās ekspertīzes izdarīšanas (telekomunikāciju nozares ekspertu vai arī kompetentu speciālistu atzinuma), un tādēļ nepietiekami fakta konstatēšanai – ir vai nav prece deklarēta ar neatbilstošu kodu.

[5] VID rakstveida paskaidrojumos pirmās instances tiesai norādīja, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz Lēmumos minētiem argumentiem.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 27.aprīļa spriedumu SIA „Balteks” pieteikums par Lēmumu atcelšanu noraidīts. Spriedumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [6.1] Tiesa konstatēja, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicēja, izlaiţot preces brīvam apgrozījumam 2005.gada 9., 22. un 29.jūnijā, ir deklarējusi tās ar pareizu KN kodu. Lietā ir strīds arī par to, vai pārsūdzētie Lēmumi ir uzskatāmi par tiesiskiem un pamatotiem. [6.2] Tiesa norādīja, ka VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Tarifu daļas Preču klasifikācijas sektora preces identifikācijas 2005.gada 31.augusta atzinumā Nr.189/2005 noteikts, ka ar VAD IM4 0229/5 C 614206 deklarētā prece atbilst KN kodam 85281294, [..], pamatojoties uz Kombinētās nomenklatūras interpretācijas 1. un 6. vispārīgā noteikuma, Komisijas 1999.gada 31.marta Regulas (EK) Nr.701/1999 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā, kura labota ar Komisijas 2005.gada 4.maija Regulu (EK) Nr.705/2005, ar ko groza vai atceļ daţas regulas par preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā, XVI sadaļas 3.piezīme, kā arī kombinētās nomenklatūras preču pozīcijas 8528, preču apakšpozīcijas 852812 un preču koda 85281294 aprakstiem.

Tiesa atzina, ka nav pamata apšaubīt atzinumā norādīto, jo nav konstatēti tādi apstākļi, kas liecinātu par atbildētāja neobjektivitāti vai ieinteresētību nepamatoti vainot pieteicēju pārkāpuma izdarīšanā. Tiesas ieskatā nav pamata šaubīties arī par kompetentu valsts amatpersonu zināšanām muitas jomā. Līdz ar to tiesa atzina, ka pieteicēja augstāk minēto kravu ir deklarējusi ar nepareizu KN kodu. [6.3] Tiesa norādīja, ka Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, kas nosaka izpildes kārtību Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – Regula Nr.2454/93) 199.panta pirmajā daļā citastarp noteikts, ka deklarētājs ir atbildīgs par muitas iestādē sniegto ziņu patiesumu.

Tiesa norādīja, ka, ņemot vērā to, ka pieteicēja deklarācijā bija sevi norādījusi kā preču deklarētāju, pieteicējai ir jāuzņemas atbildība par muitas iestādei sniegtajām ziņām. [6.4] Tiesa konstatēja, ka, 2005.gada 9.septembra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.RJ/05-000186, 2005.gada 20.septembra lēmumā Nr.F08/RJ/05-000186 un Lēmumā Nr.3.1/28299 atbildētājs ir pieļāvis vairākas pārrakstīšanās kļūdas, kas jāatzīst par procesuālu pārkāpumu. Proti, Muitas apskates aktā Nr.131 ir labots datums no 26.aprīļa uz 9.maiju un pēc tam uz 9.jūniju, kā arī trijās vietās ir labots deklarētāja uzvārds.

Labojumi nav atrunāti, vienīgi blakus labojumiem ir redzams atbildētāja zīmoga nospiedums. Lēmuma par pieteicējas saukšanu pie administratīvās atbildības nolēmuma daļā kļūdaini norādīti vārdi „ar 2005.gada 9.maija Muitas apskates aktu Nr.131”, kaut gan bija jābūt „ar 2005.gada 9.jūnija Muitas apskates aktu Nr.131”. Tiesa secināja, ka administratīvā pārkāpuma lietas būtība ir skaidri saprotama no pārējiem lietā esošajiem dokumentiem, tādēļ minētās pārrakstīšanās kļūdas nevar ietekmēt pieņemtā lēmuma tiesiskumu, kā arī nevar būt par tiesisku pamatu pieteicējas atbrīvošanai no administratīvās atbildības.

Tiesa atbildētājam norādīja, ka dokumenti administratīvā pārkāpuma lietā ir sastādāmi īpaši rūpīgi un precīzi, lai tādējādi jau iepriekš novērstu šaubas par dokumentā norādīto ziņu objektivitāti. Tiesa atzina, ka, izskatot pieteicējas iesniegto sūdzību un Lēmumus, atbildētājam minētās pārrakstīšanās kļūdas bija jākonstatē un jāatrunā, ko atbildētājs nav izdarījis. [6.5] Tiesa norādīja, ka Regulas Nr.2454/93 199.pantā ir noteikts, ka tiklīdz muitas iestādei ir iesniegta deklarētāja vai tā pārstāvja parakstīta deklarācija, tas saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem uzņemas atbildību par deklarācijā sniegto ziņu pareizību, par pievienoto dokumentu autentiskumu un visu saistību pildīšanu attiecībā uz konkrētās procedūras piemērošanu konkrētām precēm.

Tiesa secināja, ka atbildētājs ir pamatoti konstatējis, ka, iesniedzot muitas iestādē deklarāciju, kurā ir norādīts precei neatbilstošs KN kods, pieteicēja ir izdarījusi LAPK 201.14panta pirmajā daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu. [6.6] LAPK 201.14panta pirmajā daļā noteikts, ka par preču deklarēšanu ar neīstu nosaukumu vai tām neatbilstošu Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras kodu, izņemot gadījumus, kad pārkāpums izdarīts tehniskas kļūdas vai nejaušības dēļ un tā rezultātā nevar rasties muitas parāds, [..] juridiskajām personām uzliek naudas sodu līdz tūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.

Atbildētājs pieteicējai ir piemērojis naudas sodu Ls 200 bez deklarēto preču konfiskācijas. Tiesa atzina, ka atbildētāja piemērotais sods ir samērīgs ar pieteicējas pieļauto administratīvo pārkāpumu, jo papildsods pieteicējai nav piemērots, bet maksimālais iespējamais naudas sods, ko var piemērot par LAPK 20114.panta pirmajā daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu, sastāda Ls 1000. Atbildētājs pieteicējai ir piemērojis 1/5 daļu no maksimāli iespējamā naudas soda, tādēļ pieteicējai piemērotais sods nav uzskatāms par smagu un ir atstājams negrozīts. [6.7] Tiesa konstatēja, ka pieteikumā ir norādīts, ka, deklarējot preces, pieteicēja esot paļāvusies uz VID Rīgas muitas reģionālās iestādes 2004.gada 5.augusta vēstulē Nr.3.2.2/11491, kas adresēta SIA „Yota”, rakstīto, ka (..) pēc iepazīšanās ar iesniegumam pievienoto ierīces aprakstu un pēc mutiski sniegtās informācijas prece (Dreambox DM 7000-S) atbilst kombinētās nomenklatūras koda 85281291 aprakstam – televīzijas uztveršanas aparatūra ar mikroprocesoru, kas apvienota ar modemu pieejai internetam un kas veic interaktīvu informācijas apmaiņu, un, kas var uztvert televīzijas signālus (pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloks ar komunikāciju funkciju.

Tiesa atzina, ka pieteicējas paļāvība uz minētajā vēstulē ietverto norādi ir bijusi nepamatota. VID Rīgas muitas reģionālās iestādes 2004.gada 5.augusta vēstulē Nr.3.2.2/11491, kas adresēta SIA „Yota”, pirmkārt ir norādīts, ka VID Rīgas muitas reģionālā iestāde nemaz nav tiesīga izsniegt saistošo izziņu par tarifu (SIT), kas būtu saistošs visām muitas iestādēm ES teritorijā. Iestāde minēto ir arī tiesiski pamatojusi, proti, saskaņā ar Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EK) Nr.2454/93, kas nosaka izpildes kārtību Padomes regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa izveidi I un II sadaļu, uzņēmumam ir jāiesniedz muitas iestādē SIT pieteikums un pietiekami detalizēts preces apraksts, kas ļauj muitas iestādei nepārprotami identificēt šo preci, kā arī precīzi noteikt tās klasifikāciju.

Tiesa secināja, ja persona vēlas iepriekš precīzi noskaidrot KN kodu, tai ir jāvēršas muitas iestādē un jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti, lai muitas iestāde varētu izsniegt saistošo izziņu par tarifu (SIT), un tikai šādā gadījumā persona var paļauties, ka SIT norādītais KN kods ir pareizs. Konkrētajā gadījumā preču deklarētāja bija pieteicēja, nevis SIA „Yota”, tādēļ tieši pieteicējai bija pienākums jau iepriekš noskaidrot pareizu KN kodu deklarējamām precēm. [6.8] Pieteicēja iebilst arī pret to, ka tikuši paņemti preču paraugi KN noteikšanai, ka ekspertīze netika veikta, preces nav sabojātas, tādēļ tās atdodamas pieteicējai.

No 2005.gada 9.jūnija muitas apskates akta Nr.131 ir redzams, ka no kravas, kas sastāv no 48 preču vienībām - preču modelis Nr.DSB-9500AY,

84 preču vienībām - preču modelis Nr.DSB-S300V, kas deklarēta ar VAD 0229 C 614206, tika izņemts preces paraugs – 1 vienība - preču modelis Nr.DSB-9500AY, preces paraugs – 1 vienība - preču modelis Nr.DSB- S300V. Secināms, ka no katra preces veida ir paņemts viens paraugs, tādēļ tiesa uzskatīja, ka VID nav paņēmis vairāk paraugus nekā tas būtu nepieciešams preces precīzai identificēšanai. VID ir pamatoti norādījis, ka saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa izveidi muitas iestādes drīkst saskaņā ar spēkā esošajiem nosacījumiem veikt jebkādu kontroli, ko uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu muitas noteikumu pareizu piemērošanu. Minētās regulas 72.pants nosaka, ka muitas iestādes veic nepieciešamos preču identificēšanas pasākumus, ja tie ir vajadzīgi, lai izpildītu tās muitas procedūras piemērošanas nosacījumus, kurai preces ir deklarētas. Saskaņā ar Regulas Nr.2454/93 246.panta pirmo daļu, ja analīzes vai sīkākas pārbaudes gaitā ņemtos paraugus neiznīcina, tad tos pēc deklarētāja lūguma un uz viņa rēķinu atdod atpakaļ, tiklīdz tie vairs nav vajadzīgi muitas iestādēm. Pieteicēja nav lūgusi atdot atpakaļ paņemtos preču paraugus, to pārsūdzētajos Lēmumos ir pamatoti norādījis arī atbildētājs. Ja pieteicēja iesniegs VID iesniegumu ar lūgumu atdot paņemtos preču paraugus, tad atbildētājs tos arī atdos saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto. Tiesa atzina, ka Lēmums Nr.3.1/28299 ir tiesisks un pamatots, tādēļ atstājams negrozīts. [6.9] VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Tarifu daļas Preču klasifikācijas sektora preces identifikācijas 2005.gada 31.augusta atzinumā Nr.190/2005 ir norādīts, ka ar VAD IM4 0229/5 C 615611 deklarētā prece

- aparatūra ar mikroprocesoru, kas apvienota ar modemu pieeju internetam, kas deklarēta ar KN kodu 85281291 atbilst KN kodam 85281294 (satelītuztvērēji „DSB-780 FTA”), kas ir televizori, kā arī apvienoti ar radiouztvērēju vai skaņas vai attēla ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūra; video monitori un videoprojektori: televizori, arī apvienoti ar radiouztvērēju vai skaņas vai attēla ierakstīšanas vai reproducēšanas

Kombinētās nomenklatūras interpretācijas 1. un 6.vispārīgā noteikuma, Komisijas 1999.gada 31.marta Regulas (EK) Nr.701/1999 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā, kura labota ar Komisijas 2005.gada 4.maija Regulu (EK) Nr.705/2005 ar ko groza vai atceļ daţas regulas par preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā, XVI sadaļas 3.piezīme, kā arī kombinētās nomenklatūras preču pozīcijas 8528, preču apakšpozīcijas 8528 12 un preču koda 8528 12 94 aprakstiem. [6.9.1] Tiesa secināja, ka nav pamata apšaubīt atzinumā norādīto, jo nav konstatēti tādi apstākļi, kas liecinātu par atbildētāja neprofesionalitāti, neobjektivitāti vai arī ieinteresētību nepamatoti vainot pieteicēju pārkāpuma izdarīšanā.

Arī pieteicēja nav norādījusi uz tādiem apstākļiem, kas liktu šaubīties par atbildētāja objektivitāti. Līdz ar to tiesa atzina, ka VID ir pamatoti konstatējis, ka augstāk minētās preces pieteicēja ir deklarējusi ar nepareizu KN kodu. [6.9.2] Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, kas nosaka izpildes kārtību Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – Regula Nr.2454/93) 199.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiklīdz muitas iestādei ir iesniegta deklarētāja vai tā pārstāvja parakstīta deklarācija, tas saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem uzņemas atbildību par deklarācijā sniegto ziņu pareizību, par pievienoto dokumentu autentiskumu un visu saistību pildīšanu attiecībā uz konkrētās procedūras piemērošanu konkrētām precēm.

Ņemot vērā to, ka pieteicēja deklarācijā bija sevi norādījusi kā preču deklarētāju, tad pieteicējai ir jāuzņemas atbildība par muitas iestādē sniegtajām ziņām. [6.9.3] Tā kā pieteicēja ir deklarējusi preces ar nepareizu KN kodu, tiesa secināja, ka muitas iestādē sniegtās ziņas neatbilst patiesībai, līdz ar to pastāv tiesisks pamats saukt pieteicēju pie administratīvās atbildības. Tiesa konstatēja, ka arī 2005.gada 9.septembrī sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.RJ/05-000186, 2005.gada 20.septembra lēmumā Nr.F08/RJ/05-000187 un Lēmumā Nr.3.1/28300 atbildētājs ir pieļāvis pārrakstīšanās kļūdu. 2005.gada 20.septembra lēmuma Nr.F08/RJ/05-000187 rezolutīvajā daļā atbildētājs ir norādījis:

„neatdot pieteicējai ar 2005.gada 29.jūnija Muitas apskates aktu Nr.152 izņemto preces paraugu”, kaut gan vajadzēja norādīt – ar 2005.gada 27.jūnija Muitas apskates aktu Nr.145 paņemto preces paraugu. Lēmumā atbildētājs gan ir norādījis pareizo Muitas apskates aktu, tomēr sākotnējā lēmumā pieļauto kļūdu nav atrunājis. Neskatoties uz minēto, tiesa atzina, ka pieteicējas izdarītā administratīvā pārkāpuma būtība ir skaidri saprotama no pārējiem lietā esošajiem dokumentiem, tādēļ citētā pārrakstīšanās kļūda nevarēja ietekmēt pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu, un tādējādi nav pamata pieteicēju atbrīvot no administratīvās atbildības. [6.10] Izvērtējot kopumā Lēmumu Nr.3.1/28300, tiesa atzina, ka lēmuma atcelšanai nav pamata, tādēļ tas ir atstājams negrozīts.

VID pamatoti konstatēja, ka pieteicēja pieļāva LAPK 20114.panta pirmajā daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu, kā arī piemēroja atbilstošu sodu. Arī šajā gadījumā pieteicējai nebija tiesiska pamata paļauties uz VID Rīgas muitas reģionālās iestādes 2004.gada 5.augusta vēstulē Nr.3.2.2/11491 ietverto norādi par preču KN kodu, jo minēto dokumentu nav izdevusi kompetenta iestāde un tas nav uzskatāms par saistošo izziņu par tarifu (SIT), kā tas ir norādīts arī pašā dokumentā. Par paņemtajiem preču paraugiem tiesa jau iepriekš secināja, ka nepastāv tiesisks šķērslis tos saņemt atpakaļ.

VID pārsūdzētajos Lēmumos ir norādījis pieteicējai, ka paņemtie preču paraugi tiks atdoti atpakaļ, tiklīdz pieteicēja būs iesniegusi atbildētājam attiecīgu iesniegumu. [6.11] Izvērtējot augstāk minētos dokumentus, tiesa secināja, ka nav pamata apšaubīt VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Tarifu daļas Preču klasifikācijas sektora preces identifikācijas 2005.gada 31.augusta atzinumā Nr.191/2005 norādīto, jo nav konstatēti tādi apstākļi, kas liecinātu par atbildētāja neobjektivitāti vai ieinteresētību nepamatoti vainot pieteicēju pārkāpuma izdarīšanā.

Pieteicēja arī nav norādījusi uz tādiem apstākļiem, kas liktu šaubīties par atbildētāja objektivitāti. Līdz ar to tiesa atzina, ka pieteicēja augstāk minētās preces ir deklarējusi ar nepareizu KN kodu. 2005.gada 9.septembrī atbildētājs ir pieteicējai sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.RJ/05-000188, bet 2005.gada 20.septembrī atbildētājs ir pieņēmis lēmumu Nr.F08/RJ/05-000188 par pieteicējas saukšanu pie administratīvās atbildības par LAPK 201.14panta pirmajā daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Pieteicējai piemērots naudas sods Ls 300 apmērā, nolemjot neatdot pieteicējai ar 2005.gada 29.jūnija Muitas apskates aktu Nr.152 izņemtos preču paraugus. Ar Lēmumu Nr.3.1/28301 lēmums Nr.F08/RJ/05-000188 atstāts negrozīts. Izvērtējot Lēmumu Nr.3.1/28301, tiesa secināja, ka VID nav pieļāvis tiesību normu pārkāpumus, lēmums ir tiesisks un pamatots, tādēļ atstājams negrozīts. [6.12] Tiesa konstatēja, ka pieteicēja faktiski trīs reizes ir izdarījusi LAPK 201.14panta pirmajā daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu.

VID ir trīs reizes pieteicēju administratīvi sodījis, bet nav piemērojis pieteicējai maksimālo iespējamo sodu, kā arī nav piemērojis papildsodu – deklarēto preču konfiskāciju. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka pieteicēja būtu bargi sodīta par pieļautajiem pārkāpumiem. Nosakot deklarētāja atbildības apmēru par LAPK 201.14panta pirmajā daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu, likumdevējs ir iestādei piešķīris lielu rīcības brīvību soda apmēra noteikšanā pārkāpējam, jo piemērotā soda apmērs par šāda veida pārkāpumiem var krasi atšķirties, atkarībā no pārkāpēja vainas pakāpes.

Ievērojot to, ka likumdevējs ir paredzējis arī deklarēto preču konfiskāciju kā iespējamo papildsodu par šāda veida pārkāpumiem, secināms, ka likumdevēja griba ir vērsta uz to, lai deklarētājs pievērstu sevišķu uzmanību gan muitas iestādē sniedzamajām ziņām, gan nepieciešamo dokumentu noformēšanai, tādējādi jau iepriekš novēršot visas neprecizitātes un kļūdas. Tiesa secināja, ka atbildētājs ir rīkojies savas kompetences ietvaros, atbilstoši normatīvo aktu prasībām un atbilstoši situācijai. Atbildētājs ir pieļāvis pārrakstīšanās kļūdas atsevišķos dokumentos, tomēr konkrētajā gadījumā tas nav novedis pie nepamatotu un prettiesisku lēmumu pieņemšanas. [6.13] Par pieteicējas iesniegto 2005.gada 16.novembra Ekspertīzes atzinumu, tiesa norādīja, ka šāds dokuments nav uzskatāms par eksperta atzinumu APL 178.panta izpratnē, un tādēļ nevar tikt vērtēts kā pierādījums šajā lietā.

Tiesa pievienojās VID viedoklim, ka šajā lietā var veikt ekspertīzi vai arī dot lietpratīgu atzinumu vienīgi speciālisti ar izcilām zināšanām muitas jomā, bet nevis speciālisti ar izcilām zināšanām tehnikas jomā, tādēļ minētais dokuments nav vērtējams arī kā personu apvienības viedoklis (Amicus curiae) APL 183.panta izpratnē. [6.14] Tiesa nekonstatēja pieteikumā minētos APL 7., 10. un 13.panta pārkāpumus atbildētāja rīcībā, jo Lēmumi ir pamatoti ar atbilstošām tiesību normām, atbildētājs savas pilnvaras nav pārkāpis, kā arī nav pamata uzskatīt, ka iestāde būtu rīkojusies nekonsekventi.

Kā tiesa jau norādīja iepriekš, pieteicējai nebija pamata paļauties uz VID Rīgas muitas reģionālās iestādes 2004.gada 5.augusta vēstulē Nr.3.2.2/11491 ietverto norādi par preču KN kodu, jo minēto dokumentu nav izdevusi kompetenta iestāde un tas nav uzskatāms par saistošo izziņu par tarifu (SIT), kā ir norādīts arī pašā dokumentā. Minētajā dokumentā ir norādīts arī tas, kādā veidā personai jārīkojas, lai muitas iestādē saņemtu saistošo izziņu par tarifu (SIT), tomēr pieteicēja šīs tiesības nav izmantojusi. [6.15] Tiesa norādīja, ka, ņemot vērā to, ka administratīvā soda samērīgumu jau ir izvērtējis likumdevējs, bet atbildētājs ir pamatoti piemērojis pieteicējai sodu tiesību normas sankcijā noteiktajās robeţās, nav pamata uzskatīt, ka atbildētājs būtu pārkāpis samērīguma principu. [7] Par Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 27.aprīļa spriedumu SIA „Balteks” iesniedza apelācijas sūdzību, norādot turpmāk minētos apstākļus. [7.1] Pieteicēja preces deklarēja ar KN kodu 85281291, jo tās nebija iespējams deklarēt ar KN kodu 85281293, jo 2005.gadā, kad preces tika deklarētas, Regulā Nr.1810/2004 KN koda 85281293 nebija.

Ar 2005.gada 5.maija Regulu Nr.705/2005 KN kods 85281293 tiek aizstāts ar KN kodu 85281294, ko vēlas piemērot atbildētājs. Tomēr tiesa nav ņēmusi vērā pieteicējas paskaidrojumu, ka preču deklarēšanas brīdī nebija piemērojams arī KN kods 85281294, jo šā koda apraksts preču deklarēšanas brīdī nepastāvēja. Komisijas 2005.gada 5.maija Regula Nr.705/2005, kas nosaka, ka KN kods 85281293 tiek aizstāts ar KN kodu 85281294, ir spēkā no 2005.gada 26.maija, bet tā ir piemērojama no 2006.gada 1.janvāra saskaņā ar Regulu Nr.254/2000 un Regulas Nr.2658/87 12.pantu, kas nosaka, ka Komisija katru gadu pieņem regulu, kas atveido Kombinētās Nomenklatūras pilnu versiju kopā ar nodokļu likmēm saskaņā ar 1.pantu, ievērojot Padomes vai Komisijas pieņemtos pasākumus.

Minēto regulu publicē Eiropas Kopienas Oficiālajā Vēstnesī, vēlākais, līdz 31.oktobrim, un to piemēro no nākamā gada 1.janvāra. [7.2] Tiesa ir pārkāpusi APL 103.panta pirmo daļu, jo nav notikusi tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu. Tiesa nav objektīvi noskaidrojusi lietas apstākļus un devusi tiem juridisku vērtējumu, kā arī nav noskaidrojusi, vai administratīvais akts atbilst APL noteikumiem un citām tiesību normām, pārkāpjot APL 103.panta otro daļu un trešo daļu.

Līdz ar to, ka sprieduma motīvu daļā tiesa nav devusi savu vērtējumu Regulas Nr.705/2005 piemērojamībai preču deklarēšanas brīdī, tādējādi spriedums nav tiesisks saskaņā ar APL 247.pantu. [7.3] Tiesa nav izvērtējusi lietā esošos Preču identifikācijas atzinumus Nr.189/2005, Nr.190/2005 un Nr.191/2005 un nav vērtējusi to, ka atbildētājs nekādi nav pamatojis to, kādēļ ir atsaucies uz, pēc pieteicējas domām, neatbilstošam regulām, kā arī nav pamatojis, kādēļ tieši atbildētāja norādītais KN kods ir piemērojams konkrētajiem preču sūtījumiem. [7.4] Pieteicējas iesniegtais ekspertīzes atzinums uzskatāms par pierādījumu APL 149.panta izpratnē, un tam ir ārkārtīgi būtiska un izšķiroša nozīme strīda izšķiršanā.

Pieteicēja uzskata, ka VID nav veicis 2004.gada 27.aprīļa rīkojuma Nr.652 „Par kārtību, kādā identificē preces saskaņā ar Eiropas Savienības kombinēto nomenklatūru” 5.punktā noteikto paņemto preču paraugu detalizēto izpēti vai laboratorisko testēšanu, kā arī nav veicis 11.punktā noteiktās fizikāli-ķīmiskās analīzes preču identificēšanai. Pieteicēja atzīst par pamatotu tiesas secinājumu, ka RTU Ekspertīzes atzinums nav uzskatāms par ekspertīzi APL 178.panta izpratnē, jo ekspertīzi administratīvā procesa tiesā ietvaros nosaka tiesa. [7.5] APL 150.panta pirmā daļa nosaka, ka iestādei ir jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu.

Nevienā no Lēmumiem VID nav norādījis, kādi apstākļi ir par pamatu uzskatīt, ka pieteicējas deklarētajām precēm piemīt tādās tehniskas īpašības, kuru dēļ preces deklarējamas ar KN kodu 85281294. Tiesa šo faktu nav vērtējusi. [7.6] Pieteicēja uzskata, ka, pieņemot Lēmumus, nav ticis izvērtēts pieteicējas nodoms vai neuzmanība, izdarot iespējamos nodokļu un muitas tiesību aktu pārkāpumus. Uz pieteicēju tika attiecināts tāds pieņēmums, kuru tai bija ļoti grūti vai gandrīz neiespējami atspēkot. Saskaņā ar APL 5.pantu administratīvajā procesā iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina privātpersonu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

Tiesa ir argumentēti norādījusi uz pieteicējas maldīšanos attiecībā uz VID Rīgas muitas reģionālās iestādes vēstuli, bet pārējos pieteicējas apgalvojumus nav analizējusi. Pieteicēja uzskata, ka tiesas apgalvojums, ka atbildētājs piemērotais sods ir samērīgs ar pieteicēja izdarīto pārkāpumu, ir nepamatots.

[8] Tiesas sēdē SIA „Balteks” pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā minētajiem pamatiem. VID pārstāvji apelācijas sūdzību neatzina, papildu paskaidroja, ka, sniedzot atzinumus par preču atbilstību KN kodam, tika veikta pieteicējas iesniegto dokumentu pārbaude. No lietošanas instrukcijā norādītās informācijas secināts, ka raţotājs nav paredzējis iespēju satelīta uztvērējam pievienoties internetam. Turklāt VID sazinājās ar SIA „Yota”, kas VID pārstāvei demonstrēja, kādā veidā ar satelīta uztvērējiem var pievienoties internetam. Tas varēja notikt tikai ar mikroshēmas plates ievietošanas palīdzību, taču KN kods nosaka, ka šim modemam jābūt iebūvētam. Vienlaikus VID pārstāve norādīja, ka nevar apgalvot, ka tika demonstrētas tieši tās preces, ko ieveda pieteicēja.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumus, apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[10] Saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Apgabaltiesa, pārbaudījusi pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju, atzīst, ka pirmās instances tiesa ir vispusīgi izvērtējusi apstākļus lietā un ir nonākusi pie pareiza un pamatota secinājuma, ka nav pamata Lēmumu atcelšanai, jo VID ģenerāldirektors pareizi secinājis, ka pieteicēja, iesniedzot muitas iestādē muitas deklarācijas, kurās ir norādīts precei neatbilstošs KN kods, ir izdarījusi LAPK 201.14panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Tādēļ apgabaltiesa pievienojas Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivācijai, kas norādīta apgabaltiesas sprieduma [6] punktā, jo spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.

[11] APL 302.panta pirmā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās. Ievērojot apelācijas sūdzības argumentus, apgabaltiesa papildus norāda turpmāk minēto.

[12] Pieteicēja strīdus preces deklarēja 2005.gada 9., 22. un 29.jūnijā. Komisijas 1998.gada 27.februāra Regulas (EK) Nr.701/1999 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (Regula spēkā no 1999.gada 22.aprīļa) 1.panta noteic, ka preces, kas raksturotas pielikuma tabulas 1.ailē, kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar attiecīgiem KN kodiem, kas norādīti minētās tabulas 2.ailē. Minētās regulas pielikuma 4. un 5.punktā definēts KN kods 85281293. Komisijas 2005.gada 4.maija Regula (EK) Nr.705/2005, ar ko groza vai atceļ daţās regulas par preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā, atbilstoši šās regulas 4.pantam, stājās spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regula publicēta 2005.gada 5.maija Oficiālajā Vēstnesī L 118 lpp.0018 - 0024, un tā stājās spēkā 2005.gada 25.maijā un ar tās 72. un 73.pantu Regulas (EK) Nr.701/1999 pielikumā aizstāts kods 85281293 ar kodu 85281294 (skat. http://eur-lex.europa.eu, EUR-Lex-32005R0705-LV). Ievērojot minēto, nepamatots ir pieteicējas arguments, ka preču deklarēšanas laikā un 2005.gadā nebija KN koda 85281293, ne arī KN koda 85281294 un ka VID atsaucies uz nepariezām regulām. Tāpat nepamatots ir arguments par Regulas (EK) Nr.705/2005 spēkā stāšanos tikai 2006.gada 1.janvārī.

Komisijas 2004.gada 7.septembra Regula (EK) Nr.1810/2004 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā, kas spēkā no 2005.gada 1.janvāra, noteic, ka ar Regulu (EEK) Nr.2658/87 ir izveidota preču nomenklatūra, še turpmāk „kombinētā nomenklatūra”, kas atbilst gan kopējā muitas tarifa, gan Kopiena pārējās tirdzniecības statistikas un pārējās Kopienas politikas prasībām attiecībā uz preču ievešanu un izvešanu (1.pants). Minētās Regulas 5.pants paredz, ka saskaņā ar Regulas (EEK) Nr.2658/87 12.pantu Komisijai jāpieņem regula, kurā iekļauta kombinētās nomenklatūras galīgā redakcija kopā ar autonomajām un līgtajām nodokļa likmēm, kas izriet no padomes vai Komisijas noteiktajiem pasākumiem.

Šāda regula publicējama Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ne vēlāk kā līdz 31.oktobrim un piemērojama no nākamā gada 1.janvāra. Tādējādi Regula (EK) Nr.1810/2004 noteica, ka līdz 2005.gada 31.oktobrim Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī jāpublicē Komisijas pieņemta jauna regula, kurā iekļauta kombinētās nomenklatūras galīgā redakcija kopā ar autonomajām un līgtajām nodokļa likmēm, kas izriet no padomes vai Komisijas noteiktajiem pasākumiem, un ka minētā regula būs piemērojama no 2006.gada 1.janvāra.

Apgabaltiesas ieskatā Regulā (EK) Nr.1810/2004 noteiktais nekādā veidā neietekmēja un nevarēja ietekmēt spēkā esošos noteiktos KN kodus.

[13] Kā to pamatoti norādīja pirmās instances tiesa, Regulas Nr.2454/93 199.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiklīdz muitas iestādei ir iesniegta deklarētāja vai tā pārstāvja parakstīta deklarācija, tas saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem uzņemas atbildību par deklarācijā sniegto ziņu pareizību, par pievienoto dokumentu autentiskumu un visu saistību pildīšanu attiecībā uz konkrētās procedūras piemērošanu konkrētām precēm. Tiesas sēdē apgabaltiesā pieteicējas pārstāvis norādīja, ka kopā ar muitas deklarācijām kā dokumentus, kas apliecina, ka preces deklarētas ar pareizo KN kodu, iesniedza raţotāja lietošanas instrukcijas, ka citi dokumenti netika iesniegti (skat. protokolu, 1.sēj. lietas lapa 126). Atbilstoši VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Tarifu daļas Preču klasifikācijas sektora preces identifikācijas atzinumos (2.sēj. lietas lapa 26- 27, 42-43 un 77-78) norādītajam un VID pārstāvja paskaidrotajam tiesas sēdē raţotāju lietošanas instrukcijas bija dokumenti, uz kuru pamata tika noteiktas konkrēto preču tehniskās īpašības un pēc tam izvērtēta preču atbilstība KN kodam. Minētās lietotāju instrukcijas krievu valodā ir pievienotas lietas materiāliem (2.sēj. lietas lapa 28-29, 98-105). Ne apstrīdēšanas iesniegumos VID, ne arī tiesai pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus par to, ka ievestajām precēm ir cits tehniskais raksturojums, nekā instrukcijās norādīts. Proti, pieteicēja nav iesniegusi tādus pierādījumus, kas VID vai tiesai radītu šaubas par strīdus preču tehniskajām īpašībām un līdz ar to arī par šo preču atbilstību VID noteiktajam KN kodam. Tādējādi nepamatots ir pieteicējas apgalvojums, ka VID nepareizi bez ekspertīzes noteica preču KN kodu. Proti, VID amatpersonām nebija pamata šādas ekspertīzes noteikšanai, jo tikai pats par sevi pieteicējas uzskats, ka preces deklarētas ar pareizu kodu, nav pamats ekspertīzes noteikšanai. VID pārbaudīja pieteicējas iesniegtos dokumentus un konstatēja deklarācijās ietverto ziņu neatbilstību. Tā kā pieteicēja ir atbildīga par sniegto ziņu pareizību, VID pamatoti piemēroja likumā noteiktās sankcijas par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijās.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Atzīt par nepamatotu un noraidīt sabiedrības ar ierobeţotu atbildību „Balteks” pieteikumu. Atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2005.gada 20.oktobra lēmumu Nr.3.1/28299, lēmumu Nr.3.1/28300 un lēmumu Nr.3.1/28301. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere

Tiesneši M.Osmane

E.Puriņš