Court dismisses appeal against noise permit due to lack of evidence and procedural timing issues.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420247620

Lietas arhīva Nr. AA43-0117-22/18

ECLI:LV:ADAT:2022:0224.A420247620.9.S

SPRIEDUMS

L a t v i j a s t a u t a s v ā r d ā

Rīgā 2022.gada 24.februārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Anita Šteinberga,

tiesneši Māris Birzgalis un Margarita Osmane

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu par Kandavas

novada domes 2020.gada 1.oktobra atļaujas Nr.3-31/63 atzīšanu par prettiesisku un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu 500

euro apmērā, sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 10.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Kandavas novada domes (turpmāk – dome vai atbildētāja) 2020.gada 1.oktobra lēmumu Nr.3-30/61 „Par

publiska pasākuma norises saskaņošanu” (turpmāk – lēmums) nolemts izsniegt biedrībai /Nosaukums A/ 2020.gada

1.oktobra atļauju Nr.3-31/63 (turpmāk – atļauja) publiska pasākuma „Kandavas kartodroma DD2 4H LeMans sacīkstes”

(turpmāk – pasākums) rīkošanai no 2020.gada 2.oktobra līdz 3.oktobrim Kandavas kartodromā, /adrese/.

[2] Pieteikumā tiesai pieteicēja lūdz atzīt lēmumu par prettiesisku, kā arī noteikt nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu 500

euro apmērā turpmāk norādīto apstākļu dēļ.

[2.1] Kandavas novada domes 2018.gada 24.aprīļa atļauja Nr.3-31/40 pasākuma rīkošanai kartinga trasē ar

Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 27.marta spriedumu lietā Nr.A420209718 ir atzīta par prettiesisku.

[2.2] Atbildētāja tīšām neņem vērā Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 „Trokšņa novērtēšanas un

pārvaldības kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.16) prasību, ka teritorijā, kas atrodas tuvāk par 30 m no kartinga trases,

trokšņa robežlielumus nedrīkst pārsniegt. Kandavā visas /Nosaukums/ mājas atrodas tuvāk par 30 m (12 m) no kartinga

trases, līdz ar to 35 dB(A) trokšņa līmenis telpās un mājas teritorijā 55 dB(A) ir robežlielumi, kurus nedrīkst pārsniegt.

[2.3] Veselības inspekcijas veiktie vides trokšņa mērījumi 2008., 2010., 2011., 2014. un 2016.gadā pierādīja to, ka

kartinga trases darbības radītais troksnis liedz tiesības dzīvot veselībai nekaitīgā vidē un tiek pārsniegti gan dienas, gan

vakara trokšņa robežlielumi.

2011.gada 11.augustā Veselības inspekcijas trokšņa mērījumi tika veikti /adrese/ dzīvojamās mājas teritorijā un

dzīvojamās telpās 1 stundas laikā. Mērījumu rezultāti apliecināja, ka mājas teritorijā troksnis bija 59,3 dB(A) un dzīvojamā

telpā 43,2 dB(A).

BIOR 2014.gada 21.maija atzinums par testēšanas rezultātiem Nr.28/49-2014 parādīja, ka trokšņa līmenis, braucot ar

sacīkšu kartingiem, dzīvojamās telpās ir 52,7 dB. Maksimālais troksnis braukšanas laikā bija 72,1 dB, bet pieļaujamais

trokšņa līmenis ir 35 dB.

Veselības inspekcijas 2016.gada 2.jūlijā un 23.septembrī veiktie trokšņa mērījumi apliecināja, ka, braucot ar sacīkšu

kartingiem, dzīvojamās mājas teritorijā vidējais trokšņa līmenis bija 73,2 dB(A) un 72,0 dB(A), bet pieļaujamais trokšņa

robežlielums ir 55 dB(A).

Mērījumi apliecināja arī to, ka kartingu braukšanas laikā maksimālais trokšņa līmenis bija 97 dB(A) un 94,9 dB(A).

Atbildētājai un SIA „Kartodroms” ir visi trokšņa testēšanas pārskati un 2010.gada 8.septembra Kandavas kartinga

trases higiēniskais novērtējums, kura slēdzienā minēts, ka kartinga trase nelabvēlīgi ietekmē visu apkārtējo iedzīvotāju dzīves

apstākļus.

[2.4] Dabas parka „Abavas senleja” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu 10.punktā noteikts, ka dabas

lieguma zonā aizliegts rīkot auto-moto sacensības un treniņbraucienus. Noteikumos nav noteikts izņēmums, ka dabas parka

neitrālajā zonā bez rakstiskas Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas var rīkot auto-moto sacensības un treniņbraucienus.

[2.5] Atbildētājam ir SIA „Estonian, Latvian & Lihuanian Environment” 2018.gada novembrī un 2019.gada martā

izstrādātie „kartinga trases radītā vides trokšņa novērtējumi”, kuros rakstīts, ka viena visklusākā sporta kartinga skaņas

jauda ir 108,0 dB un sešu 115,8 dB, savukārt viena nomas kartinga skaņas jauda ir 97,0 dB un desmit 107,8 dB.

Mototrasēs radītā trokšņa apgrūtinājums var būt lielāks nekā autosatiksmes trokšņa apgrūtinājums un var izraisīt

netiešos veselības traucējumus atkarībā no trokšņa līmeņa, ekspozīcijas laika un cilvēka individuālajām īpašībām.

Satversmes 111. un 115.pantā nostiprināts valsts pozitīvais pienākums nodrošināt tādu vides stāvokli, kurā tiktu

nodrošinātas personas tiesības uz veselību. Tas cita starpā nozīmē, ka valstij ir pienākums identificēt vidi degradējošos

apstākļus, kuru pastāvēšana rada draudus personas veselībai, un ierobežot to izplatību. Izsniedzot atļauju pasākuma

rīkošanai, atbildētāja pārkāpj Satversmes 96., 97., 105., 111. un 115.pantā noteiktās pieteicējas tiesības.

[2.6] Atbildētāja neņem vērā to, ka Covid-19 situācijas dēļ iedzīvotājiem ir ne tikai pasliktinājies finansiālais stāvoklis,

bet arī psiholoģiskais stāvoklis. Kartinga trasē veiktās uzņēmējdarbības reālais troksnis diskomfortu rada visu trases tuvumā

esošo māju teritorijās, telpās konkrētā dienā un vakarā.

[2.7] Pieteicēja nevar izmantot savas īres tiesības, jo kartinga trases pasākumos radītais troksnis to liedz izmantot, jo

troksnis ietekmē pieteicēju kā fizioloģiski, tā arī psiholoģiski, traucējot pamata aktivitātes, piemēram, dzirdi, redzi, miegu,

atpūtu un sazināšanos.

[3] Paskaidrojumā tiesai dome pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz lēmumā norādītajiem

argumentiem.

[3.1] Dome ir noteikusi īpašu atļauju (publisku pasākumu rīkošanai) izsniegšanas procedūru, kuras rezultātā saskaņā ar

Kandavas novada domes 2019.gada 25.aprīļa iekšējiem noteikumiem „Par atļaujas izsniegšanu publisku pasākumu

rīkošanai” atļauju pasākumu rīkošanai pašvaldības teritorijā izsniedz domes izpilddirektors pēc pieaicināto speciālistu

uzklausīšanas komisijas sēdē. Lai nodrošinātos, ka pasākums neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību

un veselību, pasākuma pieteikumu izvērtēja domes izpilddirektors, piesaistot Kandavas novada pašvaldības policijas

priekšnieku un domes Juridiskās un personāla nodaļas vadītāju, sēdi sasaucot 2020.gada 29.septembrī plkst.15:00. Minētā

komisija konstatēja, ka atļauja ir izsniedzama.

[3.2] Veselības inspekcija norāda, ka troksnim darba vietās ir noteikta robežvērtība 87 dB(A), lai pie 8 stundu darba

dienas pasargātu cilvēku no stabiliem dzirdes traucējumiem. Savukārt Pasaules veselības organizācijas vadlīnijās par

sadzīves troksni noteiktiem sabiedriskajiem pasākumiem – diskotēkām, koncertiem gan ārējā vidē, gan arī iekštelpās

trokšņa maksimālā vērtība – 100 dB.

Veselības inspekcijas ieskatā, ja publiska pasākuma norises laikā vidējais skaņas līmenis nepārsniedz 75 dB, tas nav

uzskatāms par tādu, kas cilvēkiem var radīt veselības kaitējumu. Publiska pasākuma norise ir saistāma ar īslaicīgas

iedarbības troksni, kas, neskatoties uz to, ka, iespējams, atsevišķos gadījumos var radīt apmeklētājiem diskomfortu, tiešas

negatīvas sekas uz cilvēka veselību neatstāj. Tāpat Veselības inspekcija norāda, ka publikai pieejamās vietās, kur ir

visskaļākais troksnis, skaņas līmenim nevajadzētu pārsniegt 115 dB.

[3.3] Atļauja pati par sevi nerada troksni, to var radīt tikai kartinga trases lietotāji. Nav pierādījumu, ka pasākuma laikā

personas, ekspluatējot kartinga trasi, ir radījušas piesārņojumu (trokšņa veidā), kas būt lielāks nekā normatīvajos tiesību

aktos pieļaujamais.

[3.4] Pieteicēja ikdienā neatrodas Kandavas novadā un tieši kartinga trases tuvumā. Pieteicēja nav pierādījusi jebkādu

sev radīto kaitējumu, ko radījis kartinga trases troksnis pasākuma laikā. To nemaz nevar pierādīt, jo pieteikums iesniegts

pirms atļaujas lēmuma pieņemšanas, bet pieteicēja jau lūdza atlīdzināt kaitējumu.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 10.maija spriedumu pieteikums tika noraidīts. Spriedums motivēts

šādi.

[4.1] Ar lēmumu izsniegta atļauja pasākuma rīkošanai no 2020.gada 2.oktobra līdz 3.oktobrim Kandavas kartodromā,

/adrese/, kam pieteicēja nepiekrīt, saskatot lēmuma prettiesiskumu un savu tiesību aizskārumu, vēršoties tiesā saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 184.panta otro daļu.

Tiesa konstatēja, ka ir jāpārbauda šobrīd jau spēku zaudējuša (izpildīta) administratīvā akta tiesiskums, kā arī jānovērtē

pieteicējas tiesības uz pieprasīto atlīdzinājumu.

[4.2] Pārbaudot lietā esošos pierādījumus un procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa secināja, ka atbildētāja ir

pieņēmusi lēmumu savas kompetences ietvaros, ievērojot Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma (turpmāk

– Pasākumu likums) 5.panta pirmo daļu, kas noteic, lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai,

pasākuma organizators pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, ne vēlāk kā 15 dienas

pirms plānotā publiskā pasākuma norises sākuma iesniedz iesniegumu atbilstoši šā likuma 6.panta prasībām.

Kā liecina lietā esošais 2020.gada 29.septembra protokols Nr.6 (lietas 40.lapa), atbildētāja ir lēmuma pieņemšanas

procesā gan iepazinusies ar nepieciešamajiem dokumentiem, gan piesaistījusi Kandavas novada pašvaldības policijas

pārstāvi, kā to noteic Pasākumu likuma 7.panta otrā daļa, kā arī saņēmusi informāciju par pārkāpumu konstatēšanu

iepriekšējo pasākumu laikā (lietas 27.lapa).

Tiesa ņēma vērā, ka Veselības inspekcijas atbilde, kas iesniegta tiesai (lietas 44.lapa), nav izmantota kā administratīvā

akta pamatojums, jo saņemta pēc lēmuma izdošanas, taču tiesa piekrita atbildētājai, ka tā apstiprina tās pirms šīs atbildes

paustos apsvērumus, līdz ar to ir vērtējama kā atbildētājas apsvērumu dokumentāls pierādījums.

[4.3] Lai arī saturisks lēmuma vērtējums vispārīgi liecina, ka atbildētāja ir ievērojusi procesuālo kārtību šādu

administratīvo aktu izdošanā, tiesa konstatēja, ka ticis pārkāpts Pasākumu likuma 7.panta pirmās daļas termiņš – 2020.gada

18.septembra iesniegums bija jāizskata 10 dienu laikā, proti, līdz 2020.gada 28.septembrim, taču sēde notikusi tikai

2020.gada 29.septembrī, kas liecina, ka pašvaldība ir nokavējusi administratīvā akta izdošanas termiņu. Tomēr tiesa atzina,

ka šāds procesuāls pārkāpums galvenokārt rada ietekmi uz administratīvā akta adresātu, taču pasākuma rīkošana nav tikusi

ar minēto kavēta, bet citus apstākļus, kas liecinātu par pārkāpuma būtisku ietekmi, tiesa nekonstatēja, līdz ar to tas nevar būt

pamats lēmuma atzīšanai par prettiesisku.

[4.4] Pieteicēja norādīja tiesai uz tai labvēlīgiem nolēmumiem citās lietās, piemēram, arī lietā Nr.A420209718. Tiesa

ņēma vērā Senāta 2020.gada 14.jūlija rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKA-1349/2020 norādīto, ka pieteicēja atsaucas uz

spriedumu lietā Nr.A420209718, ar kuru apmierināts pieteicējas pieteikums par Kandavas novada domes lēmuma par

publiska pasākuma atļaušanu atzīšanu par prettiesisku. Tomēr tas nenozīmē, ka visos līdzīgos gadījumos jābūt tādam

pašam noregulējumam vai ka pieteicējai ir tādas pašas subjektīvās tiesības iebilst pret līdzīgām situācijām jebkurā valsts

teritorijā. Administratīvo aktu pārsūdzības būtība nav vispārīga tiesiskuma vai vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšana

valstī, bet gan konkrētas personas tiesību aizskāruma novēršana vai sabiedrības vides aizsardzības interešu nodrošināšana”

(sk. minētā nolēmuma 1.4.punktu). Līdz ar to tiesa secināja, ka arī šajā lietā esošie apstākļi vērtējami patstāvīgi pasākuma

organizēšanas atļaujas kontekstā. Turklāt, salīdzinot ar citiem atbildētājas administratīvajiem aktiem, kas skar publisku

pasākumu rīkošanu, tiesa šajā lietā nekonstatēja, ka atļauja kopā ar to pamatojošo lēmumu nesaturētu administratīvā akta

sastāvdaļas saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 67.panta otro daļu vai ka tajā nebūtu izdarīti lietderības apsvērumi.

Šādus trūkumus izskatāmās lietas ietvaros tiesa nekonstatēja.

[4.5] Tiesa atzina, ka atbildētāja ir novērtējusi iepriekš rīkoto pasākumu trokšņu robežvērtības, balstījusies uz to, ka

trokšņa līmeņa pārsniegums ir īslaicīgs, kā arī samērojusi pieteicējas intereses ar pārējo sabiedrības locekļu interesēm,

norādot, ka daudzskaitlīgs sabiedrības pārstāvju viedoklis ir tieši par trases darbību, kas ir pretēja pieteicējas nostājai

„pret”, kā arī norādījusi uz uzņēmēju interesēm publisku pasākumu laikā gūt ekonomisko labumu.

Tādējādi tiesa atzina, ka vispārīgi lēmuma saturā šie apstākļi ir vērtēti un analizēti, pašvaldībai realizējot rīcības brīvību

un nonākot pie secinājuma, ka atļauja ir izsniedzama.

[4.6] Vērtējot atbildētājas apsvērumus par atļaujas izsniegšanu attiecībā uz trokšņa līmeņa pārsniegumu, tiesa norādīja,

ka lietā nav strīda par to, ka plānotais pasākums ar lielu iespējamību pārsniedza noteikumu Nr.16 2.pielikuma 1.punkta

vides trokšņu robežvērtības, tomēr tiesa norādīja, ka pirms atļaujas izsniegšanas šāds fakts nevarēja tikt atzīts par

nodibinātu attiecībā uz konkrēto pasākumu. Tā vietā atbildētāja pamatoti analizēja vēsturiskos datus, kas skar pasākumu

rīkošanu, vērtēja mērījumus un izdarīja apsvērumus par īslaicīgu pārsniegumu 70-75 decibelu robežās, ko apņēmās

nodrošināt arī organizatori. Turklāt, lai arī tiesa jau norādīja, ka Veselības inspekcijas atbildes tobrīd nebija atbildētājas

rīcībā, tomēr tās saturs apstiprina atbildētājas secinājumus par trokšņa ietekmi uz sabiedrības veselību kopumā. Līdz ar to

tiesa norādīja, ka tobrīd izdarītie apsvērumi vērtējami kā atbilstoši. Tiesa norādīja, ka līdz šim pieteicēja nav iesniegusi

tādus pierādījumus, kas liecinātu par pieteicējai nodarītu kaitējumu, izceļot sevi pārējo sabiedrības locekļu vidū. Tiesa ar to

norādīja, ka katrs indivīds ir ar tikai sev piemītošām fiziskām īpatnībām un veselības stāvokli, līdz ar to tikai pieteicēja var

apstiprināt ar pierādījumiem Administratīvā procesa likuma 161.panta kārtībā, ka tās veselībai pasākums nodarīja kaitējumu

salīdzinājumā ar pārējiem sabiedrības locekļiem, kas atrodas pasākuma teritorijā, kuri uz šādu kaitējumu esību nenorāda.

Vides troksnis kā piesārņojums, pārsniedzot robežvērtības, viennozīmīgi rada negatīvu ietekmi un kaitējumu, taču tamdēļ

arī atbildētāja ir veikusi vērtējumu, kā arī saņēmusi Veselības inspekcijas viedokli, ka attiecīgās robežvērtības nav

atzīstamas par tādām, kuru ietekme vispār ir nepieļaujama vai aizliedzama. Attiecīgi veikta arī citu interešu izvērtēšana,

tostarp sporta pasākumu rīkošana. Šajā sakarā tiesa norādīja, ka pieteicēja akceptē sabiedrības psiholoģisko stāvokli kā

pamatu pasākuma nerīkošanai Covid-19 ietekmē, taču minētais apsvērums nav apstiprināts ar pierādījumiem, jo vienlaikus

sabiedrības interese ir arī veselību un socializāciju veicinošu pasākumu apmeklēšana, ievērojot noteikto kārtību, laikā, kas ir

brīvs no ierobežojumiem, kas noteikti epidemioloģisko prasību mazināšanai. Tāpēc tiesa secināja, ka šis arguments bez

papildu pierādījumiem neliecina par lēmuma prettiesiskumu.

Tiesa norādīja, ka var piekrist pieteicējai, ka ilgstoši iegūtie pierādījumi un trokšņu mērījumi liecina par vides

piesārņojumu ar troksni, taču atbilstoši tiesu judikatūrai ne katra darbība ir aizliedzama, pastāvot potenciāla apdraudējuma

riskam, bet konkrētie apstākļi ir jāvērtē. Izvērtējot konkrētā lēmuma saturu, tiesa jau norādīja, ka atbildētāja ir vērtējusi

samērīgumu, balstoties uz trokšņa pārsnieguma īslaicīgumu (pasākuma rīkošana atļauta divas dienas, ievērojot saskaņoto

programmu) un citu sabiedrības locekļu interesēm. Tiesa atzina, ka šajos apstākļos nav saskatāms pamats absolūtam un

jebkura pasākuma aizliegumam tā organizēšanas vietā, par ko liecina pieteicējas nostāja, pastāvīgi ceļot iebildumus par

kartodroma darbību. Tiesai ir saprotamas pieteicējas raizes un iebildumi, tomēr traucējuma un apdraudējuma apmērs

konkrētajos apstākļos nav vērtējams kā tāds, kas lēmumu liek vērtēt kā prettiesisku.

Tiesa norādīja, ka, lai arī uzņēmēju interese gūt attiecīgajā administratīvajā teritorijā ekonomisku labumu no pasākuma

rīkošanas ir norādīta kā viens no iemesliem pasākuma atļaušanai, tikai vērtējot visus argumentus kopsakarā, atbildētāja ir

nonākusi pie pamatota lēmuma, jo tikai finansiālas intereses nevar atspēkot videi nodarītā kaitējuma pieļāvumu, proti, tiesas

ieskatā, lai arī ekonomiskais labums kā arguments vispārīgi bauda ievērību, videi nodarītais kaitējums vienmēr jāskata

kopsakarā ar tā apjomu, būtiskumu, ilglaicīgumu un tamlīdzīgi, ko atbildētāja arī ir darījusi, sakarā ar ko tiesa nekonstatēja

Administratīvā procesa likuma 66.panta pārkāpumu.

[4.7] Kā vienu no argumentiem pieteicēja ir norādījusi atsauci uz Ministru kabineta 2008.gada 3.marta noteikumu

Nr.133 „Dabas parka „Abavas senleja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.133)

10.16.apakšpunktu, kas noteic, ka dabas lieguma zonā aizliegts rīkot autosacensības, motosacensības un velosacensības,

kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, tomēr tiesa atzina, ka minētā norma konkrētajam gadījumam

nav piemērojama, jo saskaņā ar minēto noteikumu 5.2.apakšpunktu pasākuma teritorija ir neitrālajā zonā, ko norāda arī pati

pieteicēja, uz ko attiecas noteikumu 14.punkts, proti, neitrālajā zonā aizliegts veikt darbības, kas neatgriezeniski pārveido

Abavas senlejai raksturīgo ainavu, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina

bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti. Atbildētāja ir norādījusi uz pasākuma ietekmes īslaicīgumu, kā arī lietā

nav pierādījumu par to, ka pasākuma ilgums, apjoms vai saturs pārkāptu Noteikumu Nr.133 14.punkta prasības, tāpēc tiesa

noraidīja šo argumentu.

Līdz ar to tiesa konstatēja, ka nav pamata atzīt pārsūdzēto lēmumu par prettiesisku, un pieteikumu noraidīja.

[4.8] Pieteicēja vienlaikus ir izvirzījusi prasījumu par atlīdzinājumu par nemantisko kaitējumu 500 euro apmērā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem

zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko

rīcību.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumus

var nodarīt ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

Tā kā tiesa nekonstatēja prettiesiskumu un noraidīja pieteicējas pieteikumu par pamatprasījumu, tad tiesa atzina, ka nav

pamata arī atlīdzinājuma piešķiršanai.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, pamatojot to ar pieteikumā

minētajiem apsvērumiem un turpmāk norādītiem argumentiem.

[5.1] Iedzīvotāji par troksni kartinga trasē sūdzējusies, jau sākot no 2008.gada, kartinga trases uzņēmējdarbības radītā

trokšņa un tiesvedību dēļ pieteicēja dzīvo Rīgā. Pieteicējas gados kartinga trasē veiktās uzņēmējdarbības radītais troksnis ir

ne tikai kaitīgs veselībai, bet arī bīstams dzīvībai.

[5.2] Veselības ministrijas vēstules, Veselības inspekcijas skaidrojumi un trokšņa mērījumi apliecina kartinga trases

radītā trokšņa kaitīgo ietekmi.

[5.3] Kartinga trases būvniecība (rekonstrukcija) neatbilda normatīvo aktu prasībām.

[5.4] Pārtikas drošības, dzīvnieku, veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” 2021.gada 11.maija testēšanas

pārskats un atzinums apliecina, ka 2021.gada 8.maijā trokšņa līmenis dienas laikā dzīvojamā telpā /adrese/, bija 38,2±2

dB(A), kas pārsniedz pieļaujamo robežlielumu 35 dB(A).

[5.5] Kartinga trasei netika veikts vides novērtējums, un netika izsniegti tehniskie noteikumi, tāpēc tajā nedrīkst rīkot

sacensības un treniņbraucienus bez rakstiskas Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas.

[5.6] Tiesa nav devusi vērtējumu tam, ka pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā dome nevis apturēja pasākuma rīkošanu, kā

paredz Administratīvā procesa likuma 185.pants, bet gan izsniedza atļauju pasākuma rīkošanai un savā atbildes vēstulē

aicināja pieteicēju neapmeklēt Kandavu notiekošā pasākuma laikā 2020.gada 2. un 3.oktobrī, lai tādējādi izvairītos no

jebkāda iespējamā kaitējuma savai veselībai.

[5.7] Dome šajā lietā tiesai ir iesniegusi paskaidrojumu, kurā tiesai sniedz nepatiesu informāciju un sagrozītus lietas

faktiskos apstākļus.

[5.8] Tiesas spriedums liecina par to, ka atsevišķu indivīdu tiesības tiek vērtētas augstāk par Satversmes 111. un

115.pantā noteiktajām cilvēktiesībām.

[6] Ar Administratīvās apgabaltiesas tiesneses 2021.gada 2.septembra lēmumu sakarā ar administratīvi teritoriālo

reformu nolemts aizstāt atbildētāju Kandavas novada pašvaldību ar Tukuma novada pašvaldību, kuras pusē pieaicināta

Tukuma novada dome.

Tukuma novada dome rakstveida paskaidrojumos pieteicējas apelācijas sūdzību neatzīst, pamatojoties uz lēmumā un

paskaidrojumos ietvertajiem argumentiem. Dome norāda, ka SIA „Kartodroms” 2020.gada oktobrī trokšņu mērījumus

veikusi katru dienu, tai skaitā sacensību norises laikā 2. un 3.oktobrī.

[7] Ar Administratīvās apgabaltiesas lēmumu lietā kā trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem pieaicināta biedrība

/Nosaukums A/.

Motīvu daļa

[8] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā,

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus,

identificējusi un piemērojusi tiesību normas, kā rezultātā ir taisījusi pareizu spriedumu. Līdz ar to, pamatojoties uz

Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, apgabaltiesa pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma

motivācijai (sk. šā sprieduma 4.punktu) un to neatkārto.

Pieteicējas norādītos apstākļus pirmās instances tiesa ir vērtējusi. Pieteicēja apelācijas sūdzībā atkārto tos pašus

apsvērumus, ko jau bija minējusi savā pieteikumā, taču pieteicēja nav norādījuši konkrētus iebildumus, kuru dēļ pirmās

instances tiesas izdarītie secinājumi būtu uzskatāmi par kļūdainiem.

[10] Pieteicēja apelācijas sūdzībā norāda, ka iebildumi par kartinga trases darbību izteikti jau ilgstoši, kā arī uzsver, ka

tiesām ir pienākums līdzīgās lietās lemt līdzīgi. Apgabaltiesa norāda, ka attiecīgie pieteicējas iebildumi par kartinga trases

darbību iepriekšējā periodā ir vērtēti citās lietās, savukārt, kā pareizi norādījusi pirmās instances tiesa, administratīvo aktu

pārsūdzības būtība nav vispārīga tiesiskuma vai vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšana valstī, bet gan konkrētas

personas tiesību aizskāruma novēršana vai sabiedrības vides aizsardzības interešu nodrošināšana. Konkrētajā gadījumā

pārbaudes priekšmets ir domes lēmums, ar kuru trešajai personai izsniegta atļauja publiska pasākuma (sacīkšu) rīkošanai

Kandavas kartodromā no 2020.gada 2.oktobra līdz 3.oktobrim.

[11] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 65.panta otrajai daļai, ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt,

vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā nosaka konkrētu tā saturu (izdošanas izvēles

administratīvais akts), iestāde apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod

tāda satura administratīvo aktu, kāds paredzēts piemērojamā tiesību normā. Ja iestāde secina, ka administratīvā akta

izdošana nav lietderīga, tā lietu izbeidz.

Atbilstoši šā panta trešajai daļai, ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka administratīvais akts izdodams, bet nav

noteikts tā konkrētais saturs (satura izvēles administratīvais akts), iestāde izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību

normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu.

Publisku pasākumu likuma 7.panta trešajā daļā noteikts, ka pašvaldība pārbauda, vai pasākuma organizators ir ievērojis

visas šā likuma prasības, vai pieteiktais pasākums netraucēs citu attiecīgajai pašvaldībai agrāk pieteiktu publisku pasākumu

norisi, vai tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, un pieņem attiecīgu motivētu

lēmumu – izsniegt atļauju šā pasākuma rīkošanai, neizsniegt atļauju tā rīkošanai vai atlikt (ne ilgāk kā uz piecām darbdienām)

iesnieguma izskatīšanu lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.

Tātad, ja pašvaldība konstatē, ka pasākuma organizators ir ievērojis visas Publisku pasākumu likuma prasības,

pieteiktais pasākums netraucēs citu attiecīgajai pašvaldībai agrāk pieteiktu publisku pasākumu norisi, tas neapdraudēs

sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, tai jāpieņem lēmums par atļaujas izsniegšanu. Ja pašvaldība

konstatē, ka pasākuma organizators kādu prasību nav ievērojis, tad atkarībā no tā, kuru prasību pasākuma organizators nav

ievērojis, ir jāatsaka atļaujas izsniegšana vai jāatliek iesnieguma izskatīšana.

Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmā daļa noteic, ka, apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura

lietderību, iestāde lemj: 1) par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi; 2) par

administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; 3) par administratīvā akta vajadzību, tas ir, par to, vai šo

mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās

intereses; 4) par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu

ieguvumu un ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības

ieguvums.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 6.punktu administratīvajā aktā jāatspoguļo tā

pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus.

Lietderības apsvērumu nenorādīšana administratīvajā aktā ir procesuāls pārkāpums, un katrā konkrētā gadījumā ir

jāvērtē šī pārkāpuma būtiskums.

Ja lietderības apsvērumi netiek ietverti iestādes lēmumā un lēmums nav acīmredzami nesamērīgs, ir iespējams, ka

iestāde šādus apsvērumus ir izdarījusi, bet nav atspoguļojusi tos rakstveida lēmumā. Šāds pārkāpums ir uzskatāms par

formālu pārkāpumu, kura dēļ administratīvais akts nav atceļams. Tikai tad, ja šādu apsvērumu neizdarīšana vai nepareiza

izdarīšana ir novedusi pie administratīvā akta prettiesiskuma pēc būtības, administratīvais akts ir atceļams. Proti, apstāklis,

ka lēmumā tieši nav norādīti lietderības apsvērumi, pats par sevi nenozīmē, ka iestāde tādus nav izdarījusi. Tomēr iestādei

jebkurā gadījumā jāspēj konkrētā lēmuma apsvērumus atklāt (formulēt) (Senāta 2009.gada 21.maija sprieduma lietā

Nr.SKA-177/2009 (A42358906) 8.punkts).

[12] Publisku pasākumu likuma 7.panta trešajā daļā noteikts, kādi apsvērumi pašvaldībai ir jāizdara pirms atļaujas

publiska pasākuma rīkošanai izsniegšanas. Proti, pašvaldībai ir jāpārbauda, vai pasākuma organizators ir ievērojis visas šā

likuma prasības, vai pieteiktais pasākums netraucēs citu attiecīgajai pašvaldībai agrāk pieteiktu publisku pasākumu norisi,

vai tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību.

Pirmās instances tiesa ir pareizi noskaidrojusi, ka atbildētāja ir ieguvusi lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju.

Cita starp no 2020.gada 29.septembra sēdes protokola redzams, ka pašvaldība ir atsaukusies uz veiktajiem trokšņa līmeņa

mērījumiem par 2020.gada augustu , konstatējot, ka maksimālais trokšņa līmenis bija 68,97 dB(A), kas bija konstatēts

saskaņota publiskā pasākuma laikā un kas ir tikai nedaudz lielāks par normatīvajos aktos noteikto trokšņa līmeni ikdienā,

līdz ar ko paredzamais trokšņu līmenis pasākumā nebūtu uzskatāms par nepieļaujamu, ņemot vērā tā īslaicīgo raksturu. Arī

lēmumā norādīts, ka tiek ņemti vērā kartodroma 2019.gada sacensību trokšņa mērījumi 2019.gada 30.aprīlī un 1.maijā, 6.-

8.jūnijā, 27. un 28.septembrī, 2020.gada augustā (maksimālais trokšņa līmenis bija 68,97 dB(A) saskaņota publiska

pasākuma laikā 13.augustā), tātad līdzvērtīga pasākuma laikā dienas vidējais trokšņa līmenis nepārsniedz 70 dB.

Līdz ar to dome ir izvērtējusi sacensību norises ietekmi uz apkārtējiem iedzīvotājiem.

[13] Pieteicēja uzsver Veselības inspekcijas 2020.gada 9.oktobra vēstulē norādīto, ka tās sniegtā informācija ir

attiecināma uz troksni publiskā pasākuma laikā tā norises vietā, nevis uz blakus esošu teritoriju dzīvojamo vidi.

Tomēr apgabaltiesai nerodas šaubas, ka kartingu radītais troksnis ir visskaļākais pie trokšņa avota; jo lielāks ir attālums

no trokšņa avota, jo troksnis ir mazāks. Līdz ar to, ja trokšņa pieļaujamais līmenis nepārsniedz to līmeni, kam pakļauti

apmeklētāji, kas atrodas trasē, tad apkārtnes iedzīvotāji, kas atrodas tālāk no kartinga trases, nav pakļauti pārlieku lielam

troksnim.

[14] No lietas materiāliem izriet pieteicējas uzskats, ka dome nav pienācīgi izvērtējusi, vai pieteiktie pasākumi

neapdraudēs cilvēku dzīvību vai veselību.

Pieteikumā un apelācijas sūdzībā pieteicēja ir plaši atreferējusi Veselības inspekcijas no 2008. līdz 2016.gadam veikto

trokšņa mērījumu rezultātus un Pārtikas drošības, dzīvnieku, veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” 2014.gada 21.

maija atzinumu. Pieteicējas ieskatā tieši kartingu radītais troksnis, ko apliecina veiktie trokšņu mērījumi, un izplūdes gāzes ir

tas, kas rada kaitējumu cilvēku veselībai un dzīvībai.

Izvērtējot, vai pieteicējas norādītajiem mērījumiem ir nozīme izskatāmajā lietā, apgabaltiesa ņem vērā Administratīvās

apgabaltiesas 2019.gada 12.novembra spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420262318 (stājies spēkā 2020.gada

14.janvārī; turpmāk - 2019.gada 12.novembra spriedums), kurā, izskatot pieteicējas pieteikumu, sniegts tiesas vērtējums

par kartinga trases Kandavā darbības atjaunošanu.

Dome ar 2014.gada 26.jūnija lēmuma Nr.9 12.§ apturēja SIA „Kartodroms” piederošās kartodroma trases darbību un

aizliedza trasi ekspluatēt līdz tādu prettrokšņa pasākumu īstenošanai, kas nodrošina normatīvo aktu prasībām atbilstošu

trokšņa līmeni trasei pieguļošajā dzīvojamo māju teritorijā. Savukārt ar domes 2018.gada 30.augusta lēmuma Nr.13 34.§

(turpmāk – domes lēmums Nr.13) trases darbība atjaunota. Lēmums pamatots ar to, ka trase ir aprīkota ar trokšņa

monitoringa iekārtu un SIA „Kartodroms” iesniegtais trokšņa novērtējums apliecina, ka pat pie maksimālās trases noslodzes

tiek ievēroti noteikumu Nr.16 2.pielikuma 1.punktā noteiktie trokšņa robežlielumi.

Ar apgabaltiesas 2019. gada 12.novembra spriedumu noraidīts pieteicējas

pieteikums par domes lēmuma Nr.13 atcelšanu un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu. Apgabaltiesa spriedumā cita

starp norādīja turpmāko.

Dome lēmumā Nr.13 ir vērtējusi SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Enviroment” 2018.gada 5.aprīlī sagatavoto

trokšņa Ldiena karti un Lvakars karti. Šīs kartes apliecina, ka pat pie maksimālās trases noslodzes tiek ievēroti noteikumu

Nr.16 2.pielikuma 1.punktā noteiktie trokšņa robežlielumi (55 dB(A) dienā un 50 dB(A) vakarā). Dome papildus ir ņēmusi

vērā, ka trase netiek maksimāli noslogota, svētdienās trasei ir ierobežots darba laiks, bet pirmdienās trase ir slēgta, kā arī to,

ka gadījumā, ja trases darbības laikā pat tiktu konstatēts spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto trokšņa robežlielumu

pārsniegums, SIA „Kartodroms” attiecīgi samazinātu trases noslodzi, lai ievērotu noteiktos trokšņa robežlielumus. Lai

apstiprinātu šo secinājumu pareizību, SIA „Kartodroms” ir iesniegusi arī vēlāk veiktos trases radītā vides trokšņa

novērtējumus (2019.gada 12.novembra sprieduma 16.punkts).

Izvērtējot SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Enviroment” vēlāk veiktos trases radīto trokšņa novērtējumus,

apgabaltiesa no trases radītā vides trokšņa 2018.gada novembra novērtējuma secināja, ka trases darbība noteikumu Nr.16

2.pielikuma 1.punktā noteikto trokšņa robežlielumu ietvarā ir reāli iespējama, ja SIA „Kartodroms” ievēros konkrētus, tai

zināmus trases ekspluatācijas noteikumus (kartingu veids, jauda, skaits, izmantošanas laiks, trases darba laiks), kas norādīti

minētajā trases radītā vides trokšņa novērtējumā. Nav pamata uzskatīt, ka trase tiks ekspluatēta intensīvāk, nekā norādīts

minētā novērtējuma izejas datos, kas savukārt novedīs pie trokšņa robežlielumu pārsnieguma. Arī trases radītā vides

trokšņa 2019.gada marta novērtējums pierāda, ka trases ekspluatācija ar nomas kartingiem, ja tiek ievērots novērtējumā

aprēķinātais maksimāli pieļaujamais trases darbības limits gadā, neradīs Noteikumu Nr.16 2.pielikuma 1.punktā noteikto

vides trokšņa robežlielumu dzīvojamās apbūves teritorijā pārsniegumu (2019.gada 12.novembra sprieduma 7.2.punkts).

Turklāt trases radītā trokšņa līmeņa aprēķinos pieņemts sliktākais scenārijs, ka trasē vienlaicīgi atradīsies 10 kartingi

(2019.gada 12.novembra sprieduma 15.punkts).

Veicot vides trokšņa novērtējumus, SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Enviroment” ir izmantojusi noteikumu Nr.16

1.pielikuma II sadaļas 6.1.apakšpunktā norādīto aprēķinu metodi rūpnieciskās darbības trokšņa avotu darbības radītā

trokšņa novērtēšanai, un tas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami (2019.gada 12.novembra sprieduma 17.punkts).

Trokšņa mērījumi, kas veikti laika periodā līdz trases darbības atjaunošanai, neraksturo sagaidāmo trases troksni pēc

tās darbības atjaunošanas (2019.gada 12.novembra sprieduma 7.3.punkts).

Atbilstoši noteikumu Nr.16 15.1.apakšpunktam un 4.pielikumam pirms trokšņainas komercdarbības uzsākšanas ir

jāveic trokšņa līmeņa prognozēšana dzīvojamās telpās un guļamtelpās, lai noteiktu, vai ir prognozējami trokšņa telpās

robežlieluma pārsniegumi.

Apgabaltiesa atzina par saprātīgu SIA „Kartodroms” pārstāvja tiesas sēdē norādīto, ka, ievērojot parasto vidējo telpu

trokšņnoturību aptuveni 20 dB, nav pamata prezumēt, ka trokšņa robežlielums telpās tiks pārsniegts apstākļos, kuros vides

trokšņa robežlielums ir mazāks nekā trokšņa telpās rādītāja lielums decibelos plus 20 dB.

Lai gan pirms domes lēmuma Nr.13 pieņemšanas nav veikts atsevišķs trokšņa telpās novērtējums, no veiktajiem vides

trokšņa novērtējumiem netieši izriet, ka nav pamata prognozēt, ka trases darbība radīs trokšņa telpās robežlielumu

pārsniegumu trases ietekmes zonā esošajā dzīvojamās apbūves teritorijā. Konkrētajā gadījumā atbilstoši trases vides

trokšņa novērtējumiem trases radītais vides troksnis dzīvojamās apbūves teritorijā nepārsniegs 35 dB vairāk kā par 19 dB

(2019.gada 12.novembra sprieduma 7.4.punkts).

Ievērojot apgabaltiesas 2019.gada 12.novembra sprieduma secinājumus un ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus,

apgabaltiesa secina, ka pieteicējas norādītie līdz 2018.gadam veiktie vides trokšņu mērījumi nav izmantojami, lai novērtētu

kartingu radīto troksni pēc trases darbības atjaunošanas.

Apgabaltiesa atzīst, ka uz izskatāmo lietu nav attiecināma arī pieteicējas norādītā Veselības inspekcijas 2021.gada

18.maija vēstule par 2021.gada 8.maijā veiktajiem trokšņa mērījumiem, jo tie attiecas uz periodu jau ilgi pēc izskatāmajā

periodā pārbaudāmā laika.

[15] Kā konstatēts arī 2019.gada 12. novembra spriedumā, lietā ņemami vērā noteikumu Nr.16 2.pielikuma 1.punktā

noteiktie pieļaujamie trokšņa robežlielumi – 55 dB(A) dienā un 50 dB(A) vakarā.

Lietas materiālos ir Kandavas kartodroma trokšņa monitoringa iekārtas mērījumu kartes par 2020.gada maiju, jūniju,

augustu, septembri un novembri (lietas 91.-97.lapa). No tām konstatējams, ka Kandavas kartinga trasē atsevišķās

sacensību dienās īslaicīgi tika pārsniegti trokšņu robežlielumi – visā norādītajā periodā tās bija trīs dienas augustā

(sacensību laikā 13.augustā Ldiena 68,97 dB(A), 14.augustā Ldiena 67,8 dB(A), 15.augustā Ldiena 68,11 dB(A)) un divas

dienas oktobrī (sacensību laikā 2.oktobrī Ldiena 61,96 dB9A un 3.oktobrī Ldiena 64,75 dB(A).

Tādējādi ar pierādījumiem ir apstiprināts, ka Kandavas kartinga trasē atsevišķās sacensību dienās īslaicīgi tika

pārsniegti trokšņu robežlielumi, citstarp – to sacensību laikā, kuru rīkošanai izsniegta pārsūdzētā atļauja. Taču minētais

apstāklis pats par sevi nav pamats atzīt, ka pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks. Kā jau apgabaltiesa konstatēja, atbildētāja

pārsūdzēto lēmumu pieņēma, ievērojot prognozi, ka sacensību dienās paredzams īslaicīgs trokšņa pārsniegums 70-75

decibelu robežās, un Veselības inspekcijas sniegtā informācija apstiprina atbildētājas apsvērumus par trokšņa ietekmi uz

sabiedrības veselību kopumā.

[16] Pieteicēja norādījusi arī to, ka trase atrodas dabas parka „Abavas senleja” teritorijā un atbilstoši noteikumiem

Nr.133 sacīkšu un treniņbraucienu rīkošanai dabas parka neitrālajā zonā nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes

rakstiska atļauja. Pirmās instances tiesa attiecīgo argumentu ir vērtējusi, savukārt pieteicēja nav norādījusi, kādas kļūdas

minēto noteikumu normu interpretācijā tiesa ir pieļāvusi, secinot, ka atļaujas nepieciešamība attiecas uz dabas lieguma zonu

un dabas parka zonu, kurā kartodroms neietilpst.

Kandavas kartodroms atrodas Kandavas pilsētā dabas parka „Abavas senleja” teritorijā

(https://natura2000.eea.europa.eu/). Saskaņā ar noteikumu Nr.133 5.punktu dabas parkā ir šādas funkcionālās zonas: 1)

dabas lieguma zona. Šajā zonā ietilpst dabas liegums „Čužu purvs”. Tā izveidošana un robežas noteiktas Ministru kabineta

1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.212 „Noteikumi par dabas liegumiem” (1.apakšpunkts); 2) neitrālā zona. Šajā zonā

ietilpst Kandavas un Sabiles pilsēta, kā arī Rendas ciems (2.apakšpunkts); 3) dabas parka zona. Šajā zonā ietilpst pārējā

dabas parka teritorija (3.apakšpunkts).

Minēto noteikumu V nodaļa cita starp paredz, ka neitrālā zona izveidota, lai veicinātu teritorijas attīstību dabas parkā

esošajā Kandavas pilsētā, Sabiles pilsētā un Rendas ciemā, kā arī nodrošinātu transporta infrastruktūras objektu uzturēšanu

un attīstību (13.punkts). Neitrālajā zonā aizliegts veikt darbības, kas neatgriezeniski pārveido Abavas senlejai raksturīgo

ainavu, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un

ekoloģisko stabilitāti (14.punkts).

Apgabaltiesa secina, ka pieteicējas apelācijas sūdzībā minētais par Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas

nepieciešamību autosacensību un motosacensību un to treniņu rīkošanai attiecas uz dabas lieguma zonu un dabas parka

zonu, kurā kartodroms neietilpst.

[17] Pieteicēja norāda, ka, lai arī viņa iesniedza pieteikumu tiesā, administratīvā akta darbība netika apturēta un

sacensības notika.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmo daļu pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta

atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums

saņemts tiesā. Panta ceturtās daļas 3.punkts noteic, ka šā panta pirmā daļa neattiecas uz gadījumu, ja iestāde, pamatodama

administratīvā akta izpildes steidzamību konkrētajā lietā, īpaši noteikusi, ka ar pieteikuma iesniegšanu tiesā administratīvā

akta darbība netiek apturēta.

Atsaucoties uz minēto tiesību normu, atbildētāja, izdodot atļauju, noteica, ka atļaujas pārsūdzēšanas tiesā neaptur tās

darbību. Administratīvā akta izpildes steidzamību atbildētāja pamatoja ar to, ka kartodroms ir vienīgais tik apjomīgais

investīciju projekts Kandavas novadā, kas veicina novada atpazīstamību, padara novadu interesantu dzīvošanai un tūristu

apmeklējumiem; sporta pasākumu norises laikā vietējie uzņēmēji saņem ievērojamu ienākumu pieaugumu; izvērtējot trokšņa

līmeni iepriekšējos publiskajos pasākumos, nav prognozējama negatīva ietekme uz personu veselību; pret kartodromu

negatīvu attieksmi pauž tikai viena persona (pieteicēja), kura turklāt ikdienā neatrodas Kandavas novadā un tieši kartinga

trases tuvumā.

Līdz ar to apgabaltiesa konstatē, ka administratīvajā aktā ir ietverts pamatojums noteikt tā izpildes steidzamību, un,

rīkojot sacensības laikā, kad lēmums bija pārsūdzēts tiesā, pārkāpums nav konstatējams.

[18] Pieteicēja apelācijas sūdzībā norāda, ka dome šajā lietā tiesai ir iesniegusi paskaidrojumu, kurā sniedz nepatiesu

informāciju un sagrozītus lietas faktiskos apstākļus. Tomēr pieteicēja nav precizējusi, tieši kāda domes sniegtā informācija ir

nepatiesa un sagrozīta.

[19] Ievērojot minēto, kā arī pievienojoties pirmās instances tiesas secinātajam, Administratīvā apgabaltiesa pieteicējas

pieteikumu atzīst par nepamatotu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. C/ pieteikumu par Kandavas novada domes 2020.gada 1.oktobra atļaujas Nr.3-31/63 atzīšanu par

prettiesisku un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu 500 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneši M.Birzgalis

(paraksts) M.Osmane

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.