Court dismissed appeal against administrative penalty for traffic violation, upholding police decision and notification procedures.

ECLI:LV:RIRT:2019:1213.1A33107619.2.S

Lieta Nr.1A33107619

Lietvedības Nr. 1A-1076-19/17

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā, 2019.gada 13.decembrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese Maija Dreimane rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2019.gada

10.maija lēmumu Nr.1-13.1/990 “Par apstrīdēto protokolu ZZ Nr.752536”,

A p r a k s t o š ā d a ļ a

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem konstatējams, ka 2019.gada 18.februārī Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors

R.Barčs sūdzības iesniedzējam /pers. A/ noformējis administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.752536 (turpmāk- Protokols-lēmums) par to, ka

Jūrmalā, Asaru prospektā, 2018.gada 20.septembrī plkst.23:10 transportlīdzekļa WV ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ vadītājs

iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada

12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 ,,Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības,

ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru paredzēta atbildība šo noteikumu 49.punktā. Sūdzības iesniedzējam piemērots naudas sods 50 euro

apmērā (lietas 25.lapa).

Nepiekrītot Protokolam-lēmumam /pers. A/ (turpmāk-sūdzības iesniedzējs) 2019.gada 11.martā to pārsūdzējis Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijā (turpmāk-Iestādē).

Ar Iestādes priekšnieka 2019.gada 10.maija lēmumu Nr.1-13.1/990 (turpmāk-Iestādes lēmums), atstāts negrozīts lēmums par sūdzības

iesniedzējam piemēroto sodu, bet sūdzība noraidīta (lietas 37.-40.lapa).

Nepiekrītot Iestādes lēmumam, sūdzības iesniedzējs to pārsūdzējis tiesā, iesniedzot sūdzību par Iestādes lēmumu Iestādē (lietas 1.lapa).

Pārbaudot sūdzības saturu tiesa atzīst, ka tā satur analoģiskus argumentus, kas norādīti sākotnējā sūdzībā pārsūdzot

Protokolu-lēmumu.

Papildus tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ir vērsis uzmanību un norādījis uz to, ka administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts

bez viņa klātbūtnes, viņš neesot uzaicināts uz protokola sastādīšanu un lietas izskatīšanu. Nav ievērots LAPK 268.panta 2.punkts, 268.1 pants.

Ar Rīgas rajona tiesas tiesnese s 2019.gada 13.jūnija lēmumu nolemts pieņemt sūdzības iesniedzēja iesniegto sūdzību un ierosināt

tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā, un noteikt lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2019.gada 13.decembrī (lietas 46.lapa).

Lietas dalībniekiem paziņots par laiku, kad nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Izskaidrots, ka lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt

paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikums vai lūgumus līdz 2019.gada

3.jūlijam.

Līdz noteiktajam termiņam pieteikumi vai lūgumi tiesā netika saņemti. Noraidījums tiesnesim netika pieteikts.

M o t ī v u d a ļ a

Pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos

rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums atstājams negrozīts, iesniegtā sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

LAPK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir pamatu iestādes lēmuma atcelšanai tiesa nekonstatē.

LAPK 289.6panta septītā daļa noteic, ka, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai cita starpā jāizlemj, vai ir noticis administratīvais

pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo

administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Atbilstoši LAPK 243.pantā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 243.1pants noteic, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības, eksperta

atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi, procesuālajās

darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Tiesa neapšauba lietā iegūto pierādījumu pieļaujamību, ticamību un attiecināmību.

LAPK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Novērtējusi pārsūdzēto nolēmumu, tiesa atzīst, ka tajā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Iestāde ir pareizi, vispusīgi un pilnīgi

novērtējusi iepriekš norādītos pierādījumus, līdz ar to tiesa pievienojas iestādes motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda. Tiesa

atzīst, ka pilnībā ir pierādīts, ka sūdzības iesniedzējs pieļāvis Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta pārkāpumu un viņam piemērots sods atbilstoši

minēto noteikumu 49.punktam 50,00 euro apmērā.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 5.punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša

režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.

Administratīvā pārkāpuma lietā nepastāv strīds par to, ka sūdzības iesniedzējs kā transportlīdzekļa VW ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/ (turpmāk-Transportlīdzeklis) turētāja transportlīdzeklis 2018.gada 20.septembrī plkst.23:10 iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Lietā esošie pierādījumi – fotofiksācijas apstiprina, ka sūdzības iesniedzēja turējumā esošais Transportlīdzeklis 2018.gada 20.septembrī

plkst.23:10 ir iebraucis īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, un tādējādi ir pārkāpis Jūrmalas pilsētas

domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”

5. punkta prasības.

Minētās darbības apstiprina arī lietā esošie pierādījumi - administratīvā pārkāpuma protokols, fotofiksācijas izdruka no Jūrmalas pilsētas

iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas ,,Notikumu kontrole”, izdrukas no Ceļu satiksmes drošības

direkcijas Informatīvās sistēmas.

No sistēmas datiem izriet, ka Transportlīdzeklim nebija iegādāta iebraukšanas caurlaide.

Attiecībā par sūdzībā norādīto argumentu, vai sūdzības iesniedzējam kā transportlīdzekļa turētājam ir pamatoti piemērots sods.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” 49.punktu- par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai

vadītājam piecdesmit euro (redakcijā līdz 14.12.2018.).

Iestādē savā lēmumā vērtējusi sūdzības iesniedzēja argumentu, ka Transportlīdzekļa īpašnieks ir SIA “JRT Company”, kas minēto automašīnu

nodevusi nomā SIA “Yellow cab”, bet tā savukārt ar pieņemšanas nodošanas aktu nodevusi lietošanā /pers. F/, kurš arī Protokolā norādītajā laikā un

vietā vadījis Transportlīdzekli.

Tiesa pievienojas Iestādes argumentam, ka automašīnas pieņemšanas - nodošanas akts lietā nav vērtējams kā pierādījums tam, ka transportlīdzekli

pārkāpuma izdarīšanas brīdī ir vadījusi cita persona.

Tiesa norāda, ka sūdzības izskatīšanas stadijā, citas personas saukšana pie administratīvās atbildības, neatbilst administratīvās lietvedības kārtībai

un mērķim, un nenodrošinātu personas tiesības uz aizstāvību (pārsūdzību).

Tiesa norāda, ka sūdzības iesniedzējs, ņemot vērā to, ka ar automašīnas pieņemšanas - nodošanas aktu tika nodibinātas civiltiesiskas attiecības

starp nomnieku un iznomātāju, savu interešu aizstāvību var īstenot civiltiesiskā kārtā. Transportlīdzekļa turētājam no vienas puses pastāv normatīvajos

aktos noteiktās tiesības un pienākumi, un no otras puses, kā līgumslēdzējai pusei, nodibinot civiltiesisku darījumu (noma), pastāv iespēja izmantot tiesisku

instrumentu –civiltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka viņš netika aicināts uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un izskatīšanu un lūdzis

pieprasīt pierādījumus, ka viņam tika paziņots vienkāršā pasta sūtījumā, tiesa norāda, ka šāds arguments ir nepamatots.

No lietas materiāliem redzams, ka 2019.gada 4.februārī pašvaldības policija nosūtīja iesniedzējam pavēsti (lietas 27.lapa), lai ierastos Jūrmalas

pašvaldības policijā uz administratīvās lietas izskatīšanu 2019.gada 18.februārī plkst.15:40, tādējādi pašvaldības policija ir ievērojusi LAPK 268.1 pantu,

paziņojot vismaz 5 dienas pirms izskatīšanas. Iestāde, pēc tiesas pieprasījuma sniegtajā rakstveida skaidrojumā norādījusi, kādā veidā tiek nosūtītas

pavēstes, izmantojot informācijas loģistikas pakalpojumus. Rakstveida uzziņai pievienots 2018.gada 13.jūnija Uzņēmuma līgums starp AS Fitek un

Jūrmalas pašvaldības policiju.

Tiesai nav pamata apšaubīt lietas materiālos esošās ziņas par pavēstes nosūtīšanu sūdzības iesniedzējam par ierašanos Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijā uzaicinājumā norādītajā laikā. Pavēstes nosūtīšana uz personas deklarēto dzīves vietas adresi atbilst LAPK 2681.pantā noteiktai kārtībai.

Tiesa secina, ka Iestāde ir izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un pieņemtais lēmums ir likumīgs un pamatots.

Nekādus citus īpašus apstākļus, kas varētu ietekmēt lietas izskatīšanu vai izslēgt personas, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, vainu vai

piemērojamo sodu- tiesa nekonstatē.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

12 13

Pamatojoties uz Latvijas APK 289. panta otrās daļas 1.punktu, 289. pantu tiesa

n o s p r i e d a :

Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2019.gada 10.maija lēmumu Nr.1-13.1/990 (administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.752536) atstāt

negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas

kancelejā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams no 2019.gada 13.decembrī.

Tiesnese M.Dreimane