Court partially allowed property claim against state, dismissing claims against state property company and municipality.
Legislator summary
AI generatedThe court partially granted the plaintiff's claim to recognize ownership rights over a specific garage structure while dismissing the claims against the State Property Company and the municipality. The plaintiff successfully argued that the ownership chain remained unbroken based on historical cooperative registration and construction permits, satisfying the continuity requirements of the Civil Law. Conversely, the court rejected the claims against the state entities because the land ownership remained with the state, making the property claims against them unfounded.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1018, 1022; Civil Procedure Law 41, 190, 193: Ownership rights are recognized when the chain of title is unbroken and possession is continuous, but claims against state entities for land ownership are dismissed if the land itself remains state property.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C 71338821
Lietvedības Nr.C-0638-22/13
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā, 2022.gada 12.septembrī
Vidzemes rajona tiesa, tiesnesis Didzis Līdacis, rakstveida procesā izskatīja civillietu, /pers. A/ prasību par īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu
atzīšanu, lietā ar atbildētāju Latvijas valsti Finanšu ministrijas personā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Madonas novada pašvaldību.
Aprakstošā daļa
[1] Prasītājs/pers. A/ (turpmāk prasītājs), saskaņā ar prasības grozījumiem, cēla tiesā prasību pret atbildētājiem Latvijas valsti Finanšu ministrijas
personā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Madonas novada pašvaldību atzīt īpašuma tiesības uz ieilguma pamata prasītājam uz nekustamo īpašumu -
garāžu Nr./numurs/, kas ietilpst ēku (būvju) nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs A/sastāvā, uz 1/4 domājamo daļu no garāžu ēkas ar
kadastra apzīmējumu Nr./numurs B/.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka no Madonas rajona Darbaļaužu deputātu padomes Izpildu komitejas 1975.gada jūnija Lēmuma Nr.96 par
garāžu celtniecības un ekspluatācijas kooperatīvu “Bulta” un “Celtnieks” statūtu reģistrēšanu redzams, ka izskatot individuālo automašīnu īpašnieku
garāžu celtniecības un ekspluatācijas kooperatīvu “Bulta” un “Celtnieks” iesniegtos Statūtus un pārējos materiālus, pamatojoties uz Latvijas PSR Ministru
padomes 1963.gada 29.marta lēmumu Nr.200, Madonas rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja nolēmusi: reģistrēt 1975.gada 4.maijā
Madonā, Ivasika ielā nodibinātā individuālo automašīnu īpašnieku garāžu celtniecības un ekspluatācijas kooperatīva “Celtnieks” Statūtus, apstiprināt
garāžu celtniecības un ekspluatācijas kooperatīva “Celtnieks” valdi un revīzijas komisiju.
[1.1.1] Šāda kooperatīva reģistrācija atbilda tajā laikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas noteica, ka kooperatīvs uzskatāms par
nodibinātu un iegūst juridiskas personas statusu ar dienu, kad kooperatīva Statūti reģistrēti Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejā. Likuma “Par
kooperāciju PSRS” 11.panta pirmā un otrā daļa un 5.panta trešā daļa noteica, ka kooperatīvs ir nodibināts ar tā statūtu reģistrācijas brīdi un, ka
kooperatīva Statūti jāreģistrē rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejā kooperatīva atrašanās vietā.
[1.2] No Madonas rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas rajona arhitekta ražošanas grupas redzams, ka Individuālo garāžu
celtniecības kooperatīvs “Celtnieks”, Madonā, Ivasika ielā, 1976.gada 24.maijā ar Nr.17 veicis Tehniska darba projekta pasūtījumu individuālo garāžu
celtniecībai piesaistei ) Madonā, Ivasika ielā.
[1.2.1] Saskaņā ar Paskaidrojuma rakstu par individuālo garāžu piesaisti Madonā, Ivasika ielā, redzams, ka individuālo projektu piesaistes
dokumentācija izstrādāta, pamatojoties uz individuālo garāžu celtniecības kooperatīva “Celtnieks” pasūtījumu Nr.17., no 24.05.1976.gada. No minētā
dokumenta izriet, ka pavisam pēc ģenerālplāna perspektīvā paredzēts izbūvēt 56 boksi, pirmās kārtas apbūvē 20 boksi, tajā skaitā 12 vienpusīgie un 8
divpusīgie. Garāžu boksu konstruktīvajam risinājumam par pamatu ņemts tipa projekts AM- 23.
[1.3] Laika posmā no 1975. gada garāžu kooperatīvs “Celtnieks” veica garāžu celtniecību. Garāžu kooperatīvs “Celtnieks” darbojās līdz pat
1991.gadam, līdz nolēma veikt kooperatīva likvidāciju. Pie likvidācijas kooperatīvs “Celtnieks” nolēma garāžas nodot kooperatīva biedru valdījumā,
lietojumā un īpašumā.
[1.4] No Madonas pilsētas domes 2006.gada 28.decembra Protokola Nr.20 Izraksta redzams, ka izskatīts jautājums par bijušā garāžu
kooperatīva “Celtnieks” ierosinājumu piešķirt lietošanā esošajām garāžām atsevišķas adreses.
[1.4.1] Madonas novada dome nolēma piešķirt atsevišķas adreses uz valstij piekrītoša zemes gabala /adrese/ esošajām garāžām – /pers. D/
lietošanai esošai garāžai /adrese/, garāža Nr./numurs/.
[1.5] No Madonas pilsētas Tautas deputātu padomes 1990.gada 26.aprīļa Protokola redzams, ka padome nolēma Ivasika ielu pārdēvēt par
Rūpniecības ielu .
[1.6] Ar Madonas pilsētas domes 2005.gada 25.augusta Sēdes protokola Izrakstu Nr.15 par adreses piešķiršanu nekustamajam īpašumam
apliecinās, ka nolemts piešķirt valsts nekustamajam īpašumam, zemi 3845 kv.m. platībā adresi: /adrese/.
[1.7] Madonas pilsētas domes būvvalde ar 2007.gada 29.novembra Izziņu Nr.1-25/403 par garāžu celtniecību apliecina, ka garāžas bijušajā
garāžu kooperatīvā “Celtnieks” laika posmā no kooperatīva dibināšanas brīža 1975.gada līdz 1990.gadam celtas saskaņā ar likumdošanu, kas bija spēkā
garāžu celtniecības periodā un Madonas pilsētas attiecīgā laika posmā spēkā esošo teritorijas plānojumu.
[1.8] 2008.gada 15.janvāra Izziņā Nr.08/1-25 Madonas pilsētas dome Madonas pilsētas būvvalde par garāžu celtniecību apliecina, ka garāžas
bijušajā garāžu kooperatīvā “Celtnieks” laika posmā no kooperatīva dibināšanas brīža 1975.gada līdz 1990.gadam celtas saskaņā ar likumdošanu, kas
bija spēkā garāžu celtniecības periodā un Madonas pilsētas attiecīgā laika posmā spēkā esošo teritoriālo plānojumu.
[1.9] 2008.gada 15.janvārī Madonas pilsētas domes Zemes komisija ar Izziņu Nr.10/1- 25 par zemes piederību, paskaidro, ka saskaņā ar likumu
“Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta 2.daļas 2.punktu zemes gabals /adrese/, ir valstij
piekrītošs un ierakstāms zemesgrāmatā uz valsts vārda.
[1.10] Madonas pilsētas dome citās līdzīgās lietās, norāda, ka saskaņā ar likumu “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada,
mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta 4. daļu, lietošanā esošās garāžas /adrese/, Madonas pilsētas pašvaldībā
nav reģistrēta kā patstāvīgs īpašuma objekts.
[1.11] VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izsūtījuši /adrese/, garāžu lietotājiem un valdītājiem informāciju, kurā norāda, ka ir zemes gabala
pārvaldītāji un saskaņā ar normatīvajiem aktiem varētu sakārtot zemes nomas attiecības ar garāžu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem, ar
kuriem līdz šim nav sakārtotas zemes nomas attiecības un aicina garāžu lietotājus līdz 2021.gada 1.septembrim iesniegt dokumentus VAS “Valsts
nekustamie īpašumi” birojā, kas apliecinātu garāžas piederību.
[1.11.1] Vienlaicīgi norāda, ja šādi dokumenti netiks saņemti, VAS “ Valsts nekustamie īpašumi” izskatīs iespēju vērsties tiesā ar prasības
pieteikumu par juridiska fakta konstatēšanu, lai uz valsts zemes esošās garāžas atzītu par valstij piekrītošām kā bezīpašnieka mantu.
[1.12] Prasītājs uzskata, ka pastāv visi Civillikuma 999.pantā paredzētie priekšnoteikumi.
[1.12.1] Ar ieilgumu iegūstamais īpašuma priekšmets ir nekustamais īpašums - garāža Nr./numurs/ /adrese/. Prasītājs to ieguvis uz tiesiska pamata,
proti, saskaņā ar 2014.gada 2.jūlija Vienošanos nopircis to no /pers. D/ par 500,00 EUR. Uzreiz pēc minētā darījuma noslēgšanas pārņēmis valdījuma
un lietojuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu. Pārdevējs /pers. D/ jau sākotnēji bija kooperatīva “Celtnieks” biedrs.
[1.12.2] Ieilguma termiņa tecējums saskaņā ar likumu “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu
tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 16.pantu, sācis tecēt ar 1992. gada 1. septembri.
[1.12.3] Cik prasītājam zināms, tad neviena cita fiziska vai juridiska persona šo gadu laikā nav pieteikusi īpašuma tiesības uz prasības pieteikumā
norādīto nekustamo īpašumu - garāžu.
[1.12.4] Prasītājs uzskata, ka ar prasības pieteikumā izklāstīto un tam pielikumā pievienotajiem dokumentiem, ir izpildīti tie Civillikuma pantu
nosacījumi, uz kuriem izdarīta atsauce prasības pieteikumā.
[1.13] Prasītājs arī uzskata, ka viņa prasība ir apmierināma, taču konkrētajā gadījumā tiesas izdevumi no atbildētājiem nebūtu piedzenami.
[1.14] Prasība pamatota ar Civillikuma l., 3., 994., 998., 999., 1006., 1007., 1013., 1018., 1024., 1030.p, 1060.pantu, likuma “Par atjaunotā
Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 16.pantu.
[2] Atbildētājs VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus.
[2.1] Atbildētājs prasību neatzīst, uzskata, ka tā nav pamatota un ir noraidāma.
[2.2] Kā redzams no ierakstiem Madonas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumos Nr./numurs C/ un Nr./numurs D/, un Nekustamā īpašuma valsts
kadastra informācijas sistēmas datiem, Garāža atrodas uz nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs E/sastāvā ietilpstošas zemes vienības ar
kadastra apzīmējumu /numurs E/, kas pieder Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā.
[2.3] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs īpašuma tiesības uz Garāžu ieguvis nopērkot to no /pers. D/ uz 2014.gada 2.jūlija vienošanās
pamata, kurš to, savukārt, ieguvis īpašumā no garāžu celtniecības un ekspluatācijas kooperatīva “Celtnieks”, kā kooperatīva biedrs, kooperatīvam
likvidējoties 1991.gadā.
[2.3.1] Atbildētājs uzskata, ka prasības pieteikumam pievienotie dokumenti nav pietiekami īpašuma tiesību pierādīšanai uz Garāžu un Prasītājam
saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21.pantu ir jāpierāda, ka /pers. D/ bija Garāžas īpašnieks tās atsavināšanas
brīdī.
[2.3.2] Atbildētājs uzskata, ka prasība lietā bija ceļama pret Garāžas atsavinātāju /pers. D/. Jāņem vērā arī, ka 2014.gada 2.jūlija vienošanās ir
privāts darījums, tādēļ bez /pers. D/ nav iespējams pārliecināties par viņa gribas izpausmes patiesumu.
[2.4] Kā redzams no lietas materiāliem īpašumtiesības uz Garāžu zemesgrāmatā nekad nav bijušas nostiprinātas.
[2.4.1] Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” Pārejas noteikumu 3.punktu atsavināšanas līgums nevar būt par
pamatu ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanai, ja nekustamais īpašums nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā un atsavināšanas līgums par ēkām (būvēm)
noslēgts pēc 2000.gada 1.janvāra.
[2.4.2] Kā izriet no minētās normas, 2014.gada 2.jūlija vienošanās, ar kuru Prasītājs pamato savas īpašuma tiesības, nevar būt par pamatu tā
īpašumtiesību nostiprināšanai uz Garāžu.
[2.4.3] Atbildētājs uzskata, ka ar minēto normu likumdevējs skaidri noteicis, ka pēc 2000.gada 1.janvāra taisīts atsavināšanas līgums par ēkām,
kas nav ierakstītas zemesgrāmatās, ir prettiesisks un kā tāds nevarētu radīt tiesisku pamatu valdījumam uz Garāžu.
[2.5] Atbildētāja arī uzskata, ka Garāžu, uz kuru Prasītājs lūdz atzīt sev īpašuma tiesības nevar atdalīt no garāžu kompleksa ēkas ar kadastra
apzīmējumu /numurs B/, /adrese/, līdz ar ko to nevar uzskatīt par patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu (patstāvīgu, veselu lietu), bet gan par
kopīpašuma daļu, tādēļ ir apsverams jautājums vai prasība nav pretrunā ar Civillikuma 847.pantu.
[2.5.1] Atbildētājs vērš tiesas uzmanību uz apstākli, ka Garāža ietilpst ēku (būvju) nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs A/sastāvā
(sastāv no garāžu ēkas ar kadastra apzīmējumu /numurs B/), kura 1/4 domājamās daļas īpašniece ir /pers. H/.
[2.6] Atbildētājs nepiekrīt izmantot mediāciju konkrētajā lietā, jo strīda atrisināšana tādā veidā nav iespējama.
[2.7] Atbildētājs uzskata, ka tam prasības apmierināšanas gadījumā nebūtu jācieš Civilprocesa likuma 41., 42. un 43.pantā paredzētie izdevumi un
tie būtu jāuzņemas Prasītājam pašam.
[2.8] Iebildumi pamatoti ar Civillikuma 1.pantu,
[3] Atbildētājs Madonas novada pašvaldība iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus.
[3.1] Pašvaldībai pret prasību pēc būtības iebildumu nav, ja tiesa, izvērtējot iesniegtos pierādījumus, atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekoši
tam faktam, ka prasītājs garāžu nopirka no personas, kura bija garāžu kooperatīva biedrs un kura garāžu saņēma īpašumā no garāžu kooperatīva tā
likvidācijas procesā.
[3.2] Tiesas izdevumu piedziņa no pašvaldības kā atbildētāja šajā lietā nav iespējama.
[3.3] Pašvaldības ieskatā mediācija dotajā civillietā nav iespējama.
[4] Prasītājs iesniedza atsauksmi par atbildētāja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” rakstveida paskaidrojumiem.
[4.1] Prasītājs vērš tiesas uzmanību uz to , ka tieši atbildētājs ir bijusi tā juridiskā persona, kura aicinājusi garāžu īpašniekus, tiesiskos valdītājus vai
lietotājus sakārtot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, lai būtu iespējams noslēgt zemes nomas līgumu.
[4.1.1] Jāatzīmē, ka ne tikai sākotnējais garāžu kooperatīva “Celtnieks” biedrs /pers. D/, bet arī citi garāžu lietotāji un valdītāji ir maksājuši
nekustamā īpašuma nodokli par garāžas īpašumiem Madonas novada pašvaldībai un pašvaldība to atzīst. Tāpat nebūtu problēma maksāt zemes nomas
maksu valstij par izmantojamo zemes nogabalu, uz kura atrodas prasītāja valdījumā un lietojumā esošā garāža.
[4.2] Prasītājs uzskata, ka prasības pieteikumam pielikumā, viņaprāt, pievienoti pietiekami daudzi dokumenti, kas apliecina iepriekšējā Garāžas
valdītāja un lietotāja /pers. D/ tiesības lietot un valdīt garāžas īpašumu, kā arī apliecina , ka viņš ir bijis tiesiskais lietotājs un valdītājs garāžu kooperatīva
“Celtnieks” likvidācijas laikā.
[4.2.1] Nevar piekrist atbildētāja apgalvojumam, ka atbildētājam lietā būtu jābūt /pers. D/ tā iemesla dēļ, ka viņš Garāžas īpašumu ir pārdevis
prasītājam un pēdējais saskaņā ar likumu ir tiesīgs lūgt atzīt īpašuma tiesības uz sava vārda. Likums atļauj slēgt privātus darījumus, tostarp, pirkuma
līgumus un šādi darījumi nav obligāti jānoslēdz bāriņtiesā vai notariāta kantorī. Neviena no pusēm, ne pārdevējs - /pers. D/, ne pircējs – prasītājs, nav
apšaubījuši starp viņiem noslēgto darījumu .
[4.3] Atbildētājs vērš tiesas uzmanību uz apstākli, ka Garāža ietilps ēku (būvju) nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/sastāvā
(sastāv no garāžu ēkas ar kadastra apzīmējumu /numurs B/), kura ¼ domājamās daļas īpašniece ir /pers. H/. /pers. H/ īpašuma tiesības ir nostiprinātas uz
nekustamā īpašuma domājamo daļu, bet prasītāja lūdz atzīt īpašuma tiesības uz konkrētu telpu grupu garāžu ēkā.
[4.3.1] Atbilstoši paša Valsts nekustamā īpašuma iesniegtajam zemesgrāmatu nodalījumam un kadastra lietai, ir redzams, ka /pers. H/ īpašumā
(lietošanā) ir atsevišķa garāža, jeb telpa Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/. Līdz ar minēto, atzīstot īpašuma tiesības prasītājam uz atsevišķo garāžu
(telpu), kura vēl nav nostiprināta zemesgrāmatā, faktiski netiek aizskartas citu jau zemesgrāmatā ierakstīto garāžu (telpu ) īpašnieku tiesības, tostarp,
/pers. H/.
[5] Prasītājs iesniedza tiesā rakstveida prasības grozījumus.
[5.1] Prasības pieteikuma grozījumos papildus norādīts, ka lietā kā atbildētāju prasītājs norāda - Latvijas valsi, Finanšu ministrijas personā , kuru
pārstāv VAS „ Valsts nekustamie īpašumi”. Saskaņā ar ierakstiem Madonas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumos Nr. /numurs C/ un Nr. /numurs D/, un
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, garāža atrodas uz nekustamā īpašuma /adrese/ , kadastra Nr. /numurs E/sastāvā
ietilpstošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu Nr./numurs E/, kas pieder Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā. Kā atbildētājs lietā ir Latvijas
valsts Finanšu ministrijas personā, jo uz atbildētājam piederoša zemes gabala atrodas prasītājam piederoša ēka (būve), līdz ar minēto spriedums lietā
nepārprotami skar (var skart) zemes īpašnieka tiesības vai pienākumus.
[5.2] Telpu grupai, kurā ietilpst arī prasītājam piederošā 1/4 (viena ceturtā) domājamā daļa no būves, ir veikta uz visiem garāžu lietotājiem
(valdītājiem) viena inventarizācijas lieta. Šī inventarizācijas lieta atrodas pie viena no garāžu īpašniekiem, kurš savas īpašuma tiesības uz garāžu
(domājamo) daļu jau nostiprinājis zemesgrāmatā. Sakarā ar to, ka Garāža ietilpst ēku (būvju) nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr. /numurs
A/sastāvā (sastāv no garāžu ēkas ar kadastra apzīmējumu /numurs B/), tad prasītājam pienākas īpašumā ¼ domājamā daļa no garāžu kompleksa ēkas.
[6] Atbildētāji Latvijas Republikas Finanšu ministrija un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus.
[6.1] Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” ir sniegusi lietā rakstveida paskaidrojumu, kurā paudusi viedokli par prasību.
[6.2] Atbildētāji prasību neatzīst, uzskata, ka tā nav pamatota un ir noraidāma. Prasība pēc būtības nav grozīta, arī tās pamatojums un
argumenti nav mainījušies, tādēļ atbildētāji uzskata, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sniegtais viedoklis par prasību pēc būtības ir pietiekams, tādēļ
to neatkārto.
[6.3] Atbildētāji nepiekrīt izmantot mediāciju konkrētajā lietā, jo strīda atrisināšana tādā veidā nav iespējama.
[6.4] Atbildētāji uzskata, ka tiem prasības apmierināšanas gadījumā nebūtu jācieš Civilprocesa likuma 41., 42. un 43.pantā paredzētie izdevumi un
tie būtu jāuzņemas prasītājam pašam.
Motīvu daļa
[1] Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu, rakstveida paskaidrojumiem par prasības pieteikumu un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un
izvērtējusi visu kopumā, atzīst, ka prasība apmierināma daļēji.
[2] Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājam Latvijas valstij Finanšu ministrijas persona pieder nekustamais īpašums – zemes vienība ar kadastra
apzīmējumu /numurs E/, kadastra numurs /numurs E/, adrese: /adrese/, Madonas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs C/. Uz zemes īpašuma
atrodas būves, kas ierakstītas Madonas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumos Nr. /numurs F/, Nr. /numurs G/ un Nr. /numurs D/ Uz zemes īpašuma
atrodas zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa.
[3] Prasītājs cēla tiesā prasību atzīt īpašuma tiesības uz ieilguma pamata prasītājam uz nekustamo īpašumu - garāžu Nr./numurs/ (turpmāk Garāža
Nr./numurs/), kas ietilpst ēku (būvju) nekustamā īpašuma /adrese/ kadastra Nr./numurs A/sastāvā, uz 1/4 domājamo daļu no garāžu ēkas ar kadastra
apzīmējumu Nr./numurs B/.
[3.1] Prasītājs īpašuma tiesības uz Garāžu Nr./numurs/ ieguvis nopērkot to no /pers. D/, kurš pēc kooperatīva “Celtnieks” likvidēšanas, ieguva
īpašuma tiesības uz iepriekš minēto garāžu kā kooperatīva biedrs.
[3.2] Atbildētāji Latvijas valsts Finanšu ministrijas personā un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uzskata, ka prasības pieteikumam pievienotie
dokumenti nav pietiekami īpašuma tiesību pierādīšanai uz Garāžu Nr./numurs/ un prasītājam ir jāpierāda, ka /pers. D/ bija garāžas īpašnieks tās
atsavināšanas brīdī. Kā arī 2014.gada 2.jūlija vienošanās, ar kuru prasītājs pamato savas īpašuma tiesības, nevar būt par pamatu tā īpašumtiesību
nostiprināšanai uz garāžu. Atbildētāji nav cēluši pretprasību par īpašuma tiesībām uz Garāžu Nr./numurs/.
[3.3] Atbildētājs Madonas novada pašvaldība iebildumus pret prasību nav cēlusi.
[3.4] Atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 22.pantam, ja nostiprinājuma lūdzējs nevar iesniegt šā likuma
21.pantā minētos dokumentus, par nostiprinājuma pamatu var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas viņa īpašuma tiesības. Sagatavojot lietu izskatīšanai,
tiesa publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” sludinājumu, kurā uzaicina personas, kurām ir kādi iebildumi pret prasību, iesniegt tos tiesai triju mēnešu laikā
[3.4.1] /datums/ Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, laidienā Nr./numurs/ tika publicēts paziņojums par attiecīgo lietu,
nosakot trīs mēnešu termiņu iebildumu pret prasību iesniegšanu tiesā.
[3.4.2] Uzaicinājuma sekas ir preklūzija, t.i., personas, kam tiesības pieder, bet kas tās nav pieteikušas uzaicinājumā nosacītā termiņā, tās zaudē
(V.Bukovskis Civilprocesa mācību grāmata. Rīga, 1933, 745.lpp).
[3.4.3] Tiesā nav pieteikušās personas, kurām ir iebildumi pret šo prasību. Tiesa konstatē, ka neviena cita persona nav cēlusi iebildumus pret
attiecīgo prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz būvēm.
[3.4.4] Tiesai nav pamata uzskatīt, ka citas personas ir cēlušas prasību par īpašuma tiesībām uz strīdus Būvi. Kā arī atbildētāji nav cēlis pretprasību
par īpašuma tiesībām uz strīdus Garāžu Nr./numurs/.
[4] Lietā nepastāv strīds, ka Garāža Nr./numurs/ ietilpst garāžu ēkas, kadastra apzīmējums /numurs B/, (turpmāk Garāžu ēka) sastāvā. Savukārt
Garāžu ēka ietilpst nekustamā īpašuma ar kadastra numuru /numurs A/, adrese: /adrese/, Madonas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs D/,
sastāvā.
[5] Civillikuma 998.pantā noteikts, ka ar ieilgumu lietu iegūst par īpašumu, ja ieguvējs to ir valdījis likumā noteiktu laiku kā savu, ievērojot arī citus
likumiskus nosacījumus.
[5.1] Saskaņā ar likuma “Par atjaunotās Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās
laiku un kārtību”16.pantu, īpašuma iegūšanai ar ieilgumu (CL 998., 1031.p.) tā termiņš (1023.-1024.p.) sāk tecēt ar 1992.gada 1.septembri, neatkarīgi
no tā, kad fiziskā vai juridiskā persona, kura pretendē lietu iegūt īpašumā uz ieilguma pamata, ieguvusi to savā valdījumā.
[5.2] Atbilstoši Civillikumu 999.pantam, lai valdījums nodibinātu īpašumu ar ieilgumu, ir vajadzīgi: 1) priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (1000.-
1005.p.); 2) tiesisks pamats (1006.-1012.p.); 3) valdītāja laba ticība (1013.-1017.p.); 4) nepārtraukts valdījums (1018.-1022.p.); 5) noteiktā laika
notecējums (1023. un 1024.p.) un 6) lietas īpašnieka tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu (1025.-1029.p.).
[5.3] Prasība celta par īpašuma tiesībām uz Garāžu Nr./numurs/.
[5.3.1] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka Garāža Nr./numurs/ ir priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu.
[5.4] Civillikuma 1006.pantā noteikts, ka valdījumam, lai tas dotu tiesību iegūt kādu lietu par īpašumu ar ieilgumu, jābalstās uz tāda tiesiska pamata,
kas jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību, bet kam attiecīgā gadījumā sevišķa šķēršļa dēļ īpašuma iegūšana nav tūliņ sekojusi. Saskaņā ar
Civillikuma 876.pantu, valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu un labticīgs valdītājs ir tas, kas pārliecināts, ka nevienam citam nav
vairāk tiesību valdīt lietu, kā viņam.
[5.4.1] Saskaņā ar Latvijas PSR Civilkodeksa 99.pantu, kurš bija spēkā līdz 1992.gada 1.janvārim, un noteica, ka kooperatīvās organizācijas
saskaņā ar to statūtiem valda, lieto un rīkojas ar mantu, kas tām pieder. Atbilstoši Latvijas PSR Civilkodeksa 100.pantam kooperatīvās organizācijas
īpašumā var atrasties šo organizāciju darbības mērķiem atbilstoša manta. Tātad likumdošana pieļāva garāžu atrašanos garāžu kooperatīva īpašumā,
ņemot vērā kooperatīva rašanās, dibināšanas, pastāvēšanas specifiku, proti, ka to līdzekļus, fondus veido arī kooperatīva biedru paju iemaksas, kas
atbilda pastāvīgā lietošanā piešķirtā boksa vai automobiļa stāvvietas izmaksai (1963.gada Paraugstatūtu 13., 14.punkts, 1976.gada Paraugstatūtu
16.punkts).
[5.4.2] Tā kā garāžu kooperatīvs “Celtnieks” likumīgi nodibināts un darbojies, nav šaubu, ka tā īpašumā varēja atrasties būve – garāža, kuras
celtniecība bija garāžu kooperatīva dibināšanas un darbības mērķis. 1976.gada Paraugstatūtu 17.punkts paredzēja, ka kooperatīva biedri un viņu
ģimenes locekļi var paši piedalīties garāžas celtniecībā, ka viņu darba izlietojumu un kārtību, kādā viņu ieguldītā darba vērtība ieskaitāma pajā, nosaka
kooperatīva valde (arī 1987.gada 22.aprīlī apstiprināto statūtu 17.punkts). Tātad tika pieļauta garāžu celtniecība arī saimnieciskajā kārtā, kad
kooperatīva biedri tās būvēja par saviem personiskajiem līdzekļiem, nevis centralizēti, vienlaikus šo faktiski privātpersonām piederošo mantu pasludinot
par kooperatīva īpašumu. Šāda atziņu Augstākās tiesas Senāts izteicis arī 2019.gada 17.jūnija spriedumā lietā Nr.SKC-55/2019.
[5.4.3] No minētā secināms, ka nav izšķirošas nozīmes vai garāžu ir cēlis pats garāžu kooperatīvs, vai garāžas celtniecība ir notikusi saimnieciskā
kārtā. Ņemot vērā iepriekš norādītos apstākļus, Tiesai nav pamata apšaubīt, ka garāžu kooperatīva “Celtnieks” īpašumā atradās Garāža Nr./numurs/.
[5.4.4] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka /pers. D/ Garāžas Nr./numurs/ īpašuma tiesības ieguvis pamatojoties kooperatīva “Celtnieks” kopsapulces
lēmumu.
[5.4.5] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs Garāžu Nr./numurs/ ieguvis īpašumā, pamatojoties uz 2014.gada 2.jūlija Vienošanos.
[5.4.6] Tiesa uzskata, ka atbildētāja atsaukšanās uz likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21.pantu un šā likuma Pārejas
noteikumu 3.punktu attiecas uz īpašuma tiesību nostiprināšanas procesu zemesgrāmatā. Izskatāmajā lietā prasītājs cēlis prasību tiesā, pierādot savas
īpašuma tiesības ar Civilprocesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem, tādēļ minētais likums uz izskatāmo strīdu nav attiecināms.
[5.4.7] Tiesa secina, ka prasītājs ir pietiekami pierādījis to, ka uz tiesiska pamata ieguva Garāžas Nr./numurs/ īpašuma tiesību.
[5.5] Civillikuma 1013.panta pirmajā daļā noteikts, ka, lai iegūtu lietu ar ieilgumu, tā jāvalda labā ticībā, t.i. nezinot šķēršļus, kas nepielaiž iegūt to
par īpašumu.
[5.5.1] Tiesai, saskaņā ar Civillikuma 1021.panta pirmo daļu, nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto, ka viņš no nepārtraukti Garāžu Nr./numurs/
valdījis un prasītājam nav bijusi zināmi šķēršļi vai zināms pietiekošs iemesls šaubīties par sava valdījuma tiesīgumu.
[5.5.2] Tiesa atzīst, ka prasītājs Garāžu Nr./numurs/ valdījis labā ticībā.
[5.6] Civillikuma 1018.pantā noteikts, ka, lai iegūtu īpašumu ar ieilgumu, ieguvējam vajaga pa visu likumā noteikto laiku nepārtraukti un netraucēti
valdīt iegūstamo priekšmetu (876.p. 1.d.) un rīkoties ar to kā īpašniekam. Savukārt Civillikuma 1024.pantā noteikts, ka, kas pēc ieilguma noteikumiem
(1000.-1022. p.) valdījis desmit gadu laikā nekustamu īpašumu, kurš zemes grāmatās uz viņa vārdu nav ierakstīts, tas atzīstams par tādu, kas ieguvis šo
nekustamo īpašumu ar ieilgumu, un tam ir tiesība un pienākums prasīt šā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemes grāmatās uz savu vārdu.
[5.6.1] Tiesa, saskaņā ar Civillikuma 1021.panta pirmo daļu ņemot vērā priekšgājēja valdījuma laiku, atzīst, ka Garāža Nr./numurs/ atradās
nepārtrauktā prasītāja valdījumā vairāk kā desmit gadus. Lietā nav konstatējami apstākļi, kas pārtrauktu valdījumu, tādēļ atbilstoši Civillikuma 1018. un
1022.panta nosacījumiem, valdījums atzīstams par nepārtrauktu.
[5.7] Tiesa secina, ka ir pamats atzīt prasītājam īpašuma tiesības uz nekustamo mantu – Garāžu Nr./numurs/.
[5.7.1] Tiesa uzskata, ka pretēja sprieduma taisīšana, t.i., noraidot prasītājas prasību, būtu arī pretēja Civillikuma 1. un 5.pantā norādītajiem
principiem. Proti, Civillikuma 1.pants paredz, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības, bet 5.pants - kad lieta jāizšķir pēc tiesas
ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem.
[5.8] Tiesa konstatē, ka prasītājs vēlas, lai viņam tiktu atzītas īpašuma tiesības uz 1/4 domājamo daļu no Garāžu ēkas ar kadastra apzīmējumu Nr.
/numurs B/, atbilstoši īpašuma tiesībām uz vienu garāžu, t.i., Garāžu Nr./numurs/.
[5.8.1] Tiesa konstatē, ka prasītājs nav iesniedzis atzinumu par prasītājam piederošās domājās daļas lielumu. Attiecīgi tiesa secina, ka nepastāv
pamats ar tiesas nolēmumu noteikt domājamo daļu lielumu Garāžu ēkā, kas atbilstu Garāžas Nr./numurs/ platības attiecībai pret visu Garāžas ēkas
kopējo platību.
[6] Tiesa konstatē, ka prasītājs prasību cēlis pret atbildētājiem VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Madonas novada pašvaldību.
[6.1] Tiesa, ņemot vērā, ka zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs E/īpašuma tiesības pieder Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā,
secina, ka prasītājs prasību pret VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Madonas novada pašvaldību cēlis nepamatoti. Attiecīgi tiesa secina, ka prasība
pret VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Madonas novada pašvaldību noraidāma kā nepamatota.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tos samaksātos
izdevumus.
[7.1] Prasītājs atzīst, ka tiesāšanās izdevumi šajā lietā no atbildētāja nav piedzenami – tie jāuzņemas pašam prasītājam. Tādejādi tiesa atzīst, ka šajā
lietā nav nepieciešams izlemt jautājumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu.
Rezolutīvā daļa
Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.,193.pantu,
n o s p r i e d a:
1. Apmierināt daļēji /pers. A/, personas kods /personas kods/, prasību.
1.1. Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz būvi – garāžu, kadastra apzīmējums /numurs H/, adrese: /adrese G/,
Madona, Madonas novads, kas ietilpst būves – garāža, kadastra apzīmējums /numurs B/, adrese: /adrese/, sastāvā.
1.2. Noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, prasību pret VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, reģ. Nr.40003294758.
1.3. Noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, prasību pret Madonas novada pašvaldību, reģ. Nr.90000054572.
2. Atzīt, ka no Latvijas valsts Finanšu ministrijas, reģ. Nr.90000014724, personā nav piedzenami tiesāšanās izdevumi lietā
Nr.C71338821.
3. Spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2022.gada 12.septembrī.
4. Sprieduma pasludināšanas diena – 2022.gada 12.septembris.
5. Lietas dalībnieki spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot
apelācijas sūdzību Vidzemes rajona tiesā.
Tiesnesis Didzis Līdacis