Insurance insurer's claim dismissed due to insufficient evidence proving defendant's fault and causal link to damages.

Lietas Nr. C30548215

Lietas arhīva Nr. C-0193-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2016.gada 29.janvārī

Dobeles rajona tiesa

tiesnese N.Pakule,

ar tiesas sēdes sekretāri K.Maļinovsku,

piedaloties zv. advokātei S.Bērziņai,

atklātā tiesas sēdē 2016.gada 25.janvārī izskatīja civillietu Seesam Insurance AS Latvijas filiāles maza apmēra prasībā

pret /pers. E/ par zaudējumu piedziņu,

Aprakstošā daļa

2015.gada 24.augustā Seesam Insurance AS Latvijas filiāle (turpmāk tekstā – Prasītājs) cēla maza apmēra prasību tiesā

pret /pers. E/ (turpmāk tekstā – Atbildētājs) par zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, prasītājs un /pers.F/noslēdza apdrošināšanas līgumu par dzīvokļa /adrese A/

apdrošināšanu, par ko 2007.gada 30.aprīlī tika izdota kompleksā īpašuma un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise

Nr. 18/06/0000/03.

2008.gada 21.aprīlī iestājās apdrošināšanas gadījums, jo tika nopludināts apdrošinājuma ņēmēja dzīvokļa

īpašums /adrese A/.

2008.gada 21.aprīlī namu apsaimniekotāja SIA “Rīgas centra apsaimniekotāja izveidota komisija ar Aktu

konstatēja, ka apdrošinātā dzīvokļa saliešana notikusi dzīvokļa /adrese B/ īpašnieka – atbildētājas nolaidīgas un

prettiesiskas rīcības rezultātā.

Pamatojoties uz notikušo apdrošināšanas gadījumu, apdrošinātā dzīvokļa īpašniekam /pers. F/ tika izmaksāta

apdrošināšanas atlīdzība 733,36 EUR apmērā.

Saskaņā ar likumu “par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu un parakstīto zaudējumu noregulēšanas protokolu

Nr. 18-08-0165, pēc apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas prasītājam ir nodotas visas likumiskās pilnvaras un tiesības

atgūt no zaudējumos vainojamās personas kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem, saņemtās atlīdzības apmērā.

2015.gada 28.aprīlī atbildētājai tika nosūtīts pirmstiesas brīdinājums ar paziņojumu par tā pienākumu atlīdzināt

prasītājam nodarītos zaudējumus pilnā apmērā. Iebildumi vai atbilde nav saņemti.

LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2008.gada 2.aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC-143 ir skaidrots

zaudējumu atlīdzināšanas pienākums. Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi

priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1)tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī

novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība: 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļautu

darbību. Priekšnoteikums zaudējumu atlīdzināšanas pienākumam ir atbildētājas prettiesiskā rīcība, kas nokonstatēta ar

nama apsaimniekotāja aktu, zaudējumu esamība pierādīta ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu apliecinošiem

dokumentiem. Tāpat pastāv cēloniskā sakarība starp minētajiem apstākļiem. Uzskata, ka lietā apstāv visi nepieciešamie

apstākļi zaudējumu piedziņai no atbildētājas par labu prasītājam.

Normatīvais akts ar kuru prasība pamatota- Civillikuma 1770., 1773., 1779.panti, likuma “Par apdrošināšanas

līgumu” 40.pants.

Pamatojoties uz minēto prasītājs lūdz tiesu piedzīt no /pers. E/ par labu prasītājam zaudējumus 733,36 EUR

apmērā.

2015.gada 1.oktobrī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi par celto prasību tiesā, kuros norādīts, ka

2008.gada 21.aprīlī SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs " izveidota komisija ar Aktu konstatēja, ka /pers. E/ vainas dēļ

(remonta laikā vannas istabā atstāts atgriezts aukstā ūdens krāns) ir notikusi dzīvokļa īpašuma /adrese A/

appludināšana.

No lietas materiāliem pievienotā akta par konstatētajiem bojājumiem (turpmāk —Akts) izriet, ka SIA „Rīgas centra

apsaimniekotājs" izveidojis komisiju (turpmāk — komisija), kura 2008.gada 21.aprīlī ir apsekojusi dzīvokli Nr./adrese A/,

kura īpašniece ir /pers. G/, kā arī /pers. E/ piederošo dzīvokli Nr.12. Taču Aktā nav fiksēts, ka apsekoto dzīvokļu īpašnieki

būtu informēti par dzīvokļu apsekošanas faktu, piedalījušies apsekošanā un izteikuši viedokli par Aktā fiksētajiem faktiem.

Aktā nav norādīts, kādas personas ir atvērušas /pers. E/ piederošā dzīvokļa durvis un ļāvušas komisijai to apsekot, kā

arī nav konstatēti /pers. E/ piederošā dzīvoklī it kā esoši remontdarbi, kā arī nav norādīta konkrēta persona, kas komisiju ir

informējusi par dzīvoklī atstātu atgrieztu aukstā ūdens krānu. Komisijas uzdevums ir noskaidrot applūšanas cēloņus, taču

tie ir jāapstiprina ar objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem, nevis ar SIA „Andeks" ziņojumu par it kā /pers. E/

piederošā dzīvoklī veiktiem remontdarbiem. No prasības pieteikumam pievienotiem dokumentiem nav izprotams arī tas,

kādi pierādījurni apstiprina SIA „Andeks" ziņojumā norādītos faktus par dzīvoklī notiekošiem remontdarbiem, un kas šīs

lietas sakarā ir SIA „Andeks".

Vēršama uzmanība uz to, ka Akts ir sastādīts datorrakstā, tostarp arī Aktā fiksētie bojājumi appludinātajam dzīvoklim

arī ir sagatavoti datorrakstā. Savukārt šis fakts liecina par to, ka komisija uz vietas dzīvoklī nav fiksējusi Aktā norādītos

faktus, kā arī patiesībā nav apsekojusi /pers. E/ īpašumā esošo dzīvokli, jo Aktā nav objektīvi novērtējamu pierādījumu par

to, ka tieši šīs dzīvoklis vispār būtu apsekots. Līdz ar to Aktā ietvertās ziņas par noplūdes cēloņiem ir nepārliecinošas, jo

tas sastādīts klāt neesot apsekojamā dzīvokļa īpašniecei vai kādai citai attiecīgi pilnvarotai personai.

Turklāt komisija 2008.gada 21.aprīlī nevarēja apsekot /pers. E/ piederošo

dzīvokli, jo laikā no 2008.gada 15.marta līdz pat 2008.gada 5.jūlijām viņa atradās Taizemē, par ko liecina Latvijas

Republikas pilsones pasē Nr. /numurs/, kas izdota 01.10.2007. Rīgas 3.Pasu daļā, esošie spiedogi.

Tā kā Aktā norādītajā laika periodā /pers. E/ nav bijusi Latvijā, nekādā veidā nevarēja viņas piederošajā dzīvoklī notikt

remontdarbi un nav arī norādīta neviena cita persona, kas viņas prombūtnē varēja atrasties konkrētajā dzīvoklī. Tādēļ Aktā

norādītās ziņas ir maldinošas, līdz ar to šis dokuments nevar kalpot par objektīvu noplūdes fakta un cēloņu apliecinošu

pierādījumu. Līdz ar to prasības pieteikumam pievienotie dokumenti nesniedz objektīvus pierādījumus /pers. E/

vainojamībai dzīvokļa Nr. 9, kas atrodas /adrese A/noplūdes faktam.

Tas vien, ka apdrošināšanas kompānija uz šādu dokumentu pamata ir izmaksājusi

atlīdzību dzīvokļa Nr. 9, kas atrodas /adrese A/īpašniecei pretenzijā norādītajā apmērā, nerada tiesības šos

zaudējumus atprasīt no /pers. E/.

Atbilstoši Civillikuma 1635.pantā paredzētajai atbildībai par deliktu ir trīs priekšnoteikumi: prettiesiska vainojama rīcība

(ietver arī vainojamības vai attaisnojuma neesamības noskaidrošanu), kaitējuma esamība un to konkrēts apmērs, cēloniskā

saikne starp prettiesisko rīcību un kaitējumu. Ņemot vērā to, ka /pers. E/ nav un nevar būt vainojama ūdens noplūdes

rezultātā nodarīto zaudējumu izdarīšanā, prasība netiek atzīta.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē nebija ieradies. 2015.gada 18.janvārī tiesā saņemts prasītāja pilnvarotā pārstāvja

iesniegums, kurā norādīts, ka viņš nevar ierasties uz lietas izskatīšanu. Lūdz izskatīt prasību bez prasītāja klātbūtnes uz

iesniegto rakstveida pierādījumu un paskaidrojumu pamata.

Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesās sēdē prasību neatzina. Paskaidroja, ka no akta par konstatētajiem bojājumiem

izriet, ka SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs" izveidojis komisiju (turpmāk — komisija), kura 2008.gada 21.aprīlī ir

apsekojusi dzīvokli Nr. /adrese A/, kā arī atbildētājai piederošo dzīvokli Nr.12. Aktā nav fiksēts, ka apsekoto dzīvokļu

īpašnieki būtu informēti par dzīvokļu apsekošanas faktu, piedalījušies apsekošanā. Aktā nav norādīts, kādas personas ir

atvērušas /pers. E/ piederošā dzīvokļa durvis, nav konstatēti /pers. E/ piederošā dzīvoklī esoši remontdarbi. No saprotams,

kas šīs lietas sakarā ir SIA „Andeks". Komisija uz vietas dzīvoklī nav apsekojusi, jo Aktā nav pierādījumu par to, ka

dzīvoklis vispār būtu apsekots. Ziņas par noplūdes cēloņiem ir nepārliecinošas. Laikā no 2008.gada 15.marta līdz

2008.gada 5.jūlijām /pers. E/ atradās Taizemē, par ko liecina Latvijas Republikas pilsones pasē esošie spiedogi. Kamēr

atbildētāja bija ārzemēs dzīvokļa atslēga bija atstāta dēlam, kurš neko nezina par remontdarbiem, pats tos nav veicis,

nevienu personu dzīvoklī nav laidis. Tā kā Aktā norādītajā laika periodā /pers. E/ nav bijusi Latvijā, viņai piederošajā

dzīvoklī nenotika remontdarbi. Pamatojoties uz visu minēto apstākļu kopumu prasību uzskata par nepamatotu un

noraidāmu.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies atbildētāja pārstāves viedokli, pārbaudījusi civillietas materiālus, atzīst, ka prasība par zaudējumu

piedziņu no Atbildētāja ir nepamatota un noraidāma.

Prasītājs cēlis konkrēto prasību pamatojoties uz Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu, kas nosaka, ka

apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības

pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselībai

vai fiziskajam stāvoklim. Šis izņēmums nav spēkā, ja apdrošināšanas līgumā ir paredzēts piemērot kompensācijas principu.

Lietā iesniegti sekojoši rakstveida pierādījumi:

Īpašuma apdrošināšanas apstiprinājums polisei 18/06/0000/03 Nr. 09042/07 apliecina, ka AAS SEESAM LATVIA

apdrošinājusi objektu dzīvokli Nr. /adrese A/(apdrošināšanas termiņš 30.04.2007.- 29.04.2008.) (lietas 54.lapa).

2008.gada 23.aprīļa Akts, no kura izriet, ka 2008.gada 21.aprīli plkst. 11:00 notika dzīvojamās telpas saliešana /adrese

A/(īpašniece /pers.G/). Akta sastādīšanā piedalījušies- SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs” ēku būvinženiere /pers. M/,

ēku uzraugs /pers. N/, SIA „Andeks” vales loceklis /pers. O/. Apsekojot dzīvokli /adrese A/ konstatēts, ka ir bojāti griesti

dzīvojamā istabā Nr. 7 (platība 24,6 m2). Saskaņā ar SIA „Andeks” ziņojumu avārija notikusi dzīvokļa Nr. /adrese

B/īpašniekam remontdarbu laikā vannas istabā atstājot vaļā atgrieztu aukstāūdens krānu. SIA „Rīgas centra

apsaimniekotājs” par notikušo avāriju atbildību nenes (lietas 8.lapa).

Zaudējumu noregulēšanas protokols Nr. 18-08-0165 (lietas 9.lapa) apliecina, ka sakarā ar augstāk minēto applūšanas

gadījumu nopludinātā dzīvokļa īpašniekam /pers. F/ uz bankas kontu tiek pārskaitīta apdrošināšanas atlīdzība LVL 515,41

apmērā. Pēc apdrošināšnas atlīdzības saņemšanas Klients un Banka nodod visas likumiskās pilnvaras SIA „Rīgas centra

apsaimniekotājs” un tiesības apdrošināšanas sabiedrībai atgūt no vainīgā kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem,

saņemtās apdrošināšanas atlīdzības apmērā.

2008.gada 11.jūlija AS Swedbank maksājuma uzdevums Nr. 9/026538 apliecina, ka AAS SEESAM LATVIA

izmaksājusi /pers. F/ apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar izmaksu aktu Nr. 18-08-0165 (lietas 53.lapa).

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. 970

izraksts apliecina, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu dzīvokli Nr. /adrese B/ reģistrētas atbildētājai, pamatojoties

uz 1995.gada 20.janvārī noslēgto nekustamā īpašuma Pīrkuma- pārdevuma līgumu (lietas 10.lapa).

No Remontdarbu izmaksu tāmes dzīvoklim Nr. /adrese A/, Rīgā redzams, ka remontdarbu kopējās izmaksas par

konkrēto nekustamo īpašumu kopā sastāda summu LVL 1248,63 (lietas 85.lapa).

N o 2008.gada 7.maija Akta Nr. 18-08-0165 izriet, ka veikta dzīvokļa /adrese A/ apsekošana, piedaloties bojātā

īpašuma pārstāvim /pers.G/un AAS “SEESAM LATVIA” pārstāvim /pers. R/ konstatēti bojājumi – vannas istabā reģipša

griesti un tapetes 2 m2 platībā. Aktā norādīts, ka 2008.gada aprīlī ir bijuši nopludināti dzīvokļa vannas istabas reģipša

griesti. Apskates brīdī uz griestiem bija redzami pleķi (lietas 86.lapa).

Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Atbilstoši Civillikuma

1773.pantam zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs –

kad tas cēlies sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs – kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā

vara. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Saskaņā ar Civillikuma

1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Zaudējumu atlīdzināšanas prasījuma un piedziņas pamati ir tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas

attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; zaudējumu esamība; cēloniskais sakars starp

zaudējumiem un neatļauto darbību.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā

noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumiem, kurus iesniedzis prasītājs, tiesa secina, ka starp tiem ir

pretrunas. Tiesas ieskatā būtiski ir konstatēt ne tikai zaudējumu esamības faktu, bet arī to apmēru. Tiesa konstatē pretrunas

starp 2008.gada 23.aprīļa Aktu (lietas 8.lapa), Remontdarbu izmaksu tāmi dzīvoklim Nr./adrese A/(lietas 85.lapa) un

2008.gada 7.maija Aktu Nr. 18-08-0165 (lietas 86.lapa). 2008.gada 23.aprīļa Aktā konstatēti bojāti griesti dzīvojamā istabā

Nr. 7 24,6 m2 platībā, savukārt 2008.gada 7.maija Aktā Nr. 18-08-0165 norādīts, ka ir bojāti tikai vannas istabas griesti un

tapetes 2 m2 platībā, aktā nav minēts nekas par dzīvojamās istabas griestu bojājumiem. Šādi bojājumi nav norādi arī pie

apsekošanas akta piezīmēm. Remontdarbu izmaksu tāme sastādīta par kopējo summu LVL 1248,63. Kaut arī tiesa pieļauj

apstākli, ka dzīvokļa /adrese A/ īpašnieki papildus bojāto vannas istabas griestu remontam pēc savas iniciatīvas varēja veikt

arī citus remontdarbus dzīvoklī (kas arī iekļauti šajā tāmē), kam par iemeslu nebija dzīvokļa appludināšana, arī šajā

gadījumā no iesniegtās tāmes nevar konstatēt remontdarbu apmēru un izmaksas, kādas dzīvokļa īpašniekiem radušās tieši

appludināšanas rezultātā, kas ir būtiski tiesai izlemjot jautājumu par piedzenamās summas apmēra pamatotību.

Bez tam, tiesas ieskatā lietā nav iesniegti pietiekoši pierādījumi, cēloniskajam sakaram starp nodarītajiem

zaudējumiem un neatļauto darbību tieši no atbildētājas /pers. E/ puses.

No lietas materiāliem pievienotā 2008.gada 23.aprīļa Akta (lietas 8.lapa) par konstatētajiem bojājumiem izriet, ka SIA

„Rīgas centra apsaimniekotājs" izveidotā komisija, 2008.gada 21.aprīlī ir apsekojusi dzīvokli Nr. /adrese A/, kā arī dzīvokli

Nr.12. Aktā nav minēts, vai apsekoto dzīvokļu īpašnieki ir piedalījušies apsekošanā un izteikuši viedokli par tajā fiksēto.

Pamatota ir atbildētāja norāde, ka aktā nav norādīts, kādas personas ir atvērušas /pers. E/ piederošā dzīvokļa durvis un

ļāvušas komisijai to apsekot, kā arī nav konstatēti /pers. E/ piederošā dzīvoklī it kā esoši remontdarbi, kā arī nav norādīta

konkrēta persona, kas komisiju ir informējusi par dzīvoklī atstātu atgrieztu aukstā ūdens krānu. Komisijas uzdevums ir

noskaidrot applūšanas cēloņus, kas ir jāapstiprina ar objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem. Taču lietā nav iesniegti

pierādījumi, kas apstiprina SIA „Andeks” ziņojumā norādītos faktus par dzīvoklī notiekošiem remontdarbiem. Aktā nav

norāžu arī par to, kas ir SIA „Andeks”. Aktā minētais SIA „Andeks” ziņojums lietas materiāliem nav pievienots.

Tiesā iesniegti pierādījumi faktam, ka laikā no 2008.gada 15.marta līdz 2008.gada 5.jūlijām viņa atradās ārzemēs, par

ko liecina Latvijas Republikas pilsones pasē Nr. /numurs/, kas izdota 01.10.2007. Rīgas 3.Pasu daļā, esošie spiedogi (lietas

74., 76.lapas). Kā paskaidroja atbildētājas pilnvarotā pārstāve /pers. E/ prombūtnes laikā viņai piederošajā dzīvoklī nenotika

remontdarbi, dzīvokļa atslēga bijusi tikai atbildētājs dēlam. Viņš remontdarbus dzīvoklī nav veicis, kā arī nav uzticējis to

darīt nevienam citam. SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs" pārstāvji atbildētājas dēlam nav lūguši atvērt dzīvokļa durvis, lai

veiktu apsekošanu sakarā ar it kā notikušu ūdens noplūdi no konkrētā dzīvokļa.

Civilprocesa likuma 10.panta pirmā daļa paredz, ka puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Kā jau

norādīja tiesa, pierādīšanas pienākums gulstas uz prasītāju. Tiesā nav iesniegti pietiekami un pārliecinoši pierādījumi, kas

apliecinātu, pirmkārt, cēloņsakarību starp atbildētājas vainojamo rīcību zaudējumu nodarīšanā konkrētajā lietā, kā arī nav

konstatējams konkrēts appludinātā dzīvokļa bojājumu apmērs un dzīvoklim nodarīto zaudējumu apmērs finansiālā

izteiksmē.

Atbilstoši Civillikuma 1635.pantam, katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras

rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu

par šo darbību var vainot. Tiesas ieskatā prasības pieteikumam pievienotie pierādījumi ir nepietiekoši /pers. E/

vainojamības pierādīšanai dzīvokļa Nr. 9, kas atrodas /adrese A/noplūdināšanas faktam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 195., 204.1 , 250.25 , 250.26 un 250.27 pantu, tiesa

nos prieda

Seesam Insurance AS Latvijas filiāles, reģistrācijas numurs 40103475609, prasību pret /pers. E/, personas kods

/personas kods/, par zaudējumu piedziņu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Zemgales apgabaltiesā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas- 2016.gada

8.februāra, apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese

N.Pakule