Court dismissed appeal against building control order regarding unauthorized construction in educational building.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the applicant's request to annul the Building Control Office's decision regarding unauthorized construction. The court found that the office correctly identified deviations from the building's designated use for educational purposes based on on-site inspections and lack of evidence proving alternative usage. Consequently, the court upheld the administrative decision as legally sound and properly reasoned.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums; Būvniecības likums: The administrative body may rely on subordinate regulations to determine building classification and usage deviations when primary laws lack specific application mechanisms.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
RĪGAS TIESU NAMS
Lietas arhīva Nr. A42-00865-18/43
ECLI:LV:ADRJRIT:2018:0412.A420286917.2.S
S P R I E D U
LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Rēzeknē 2018.gada 12.aprīlī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis Staņislavs Linkevičs,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc pieteicējas SIA “EfTEN Dunte” pieteikumanbsp; par Būvniecības valsts
kontroles biroja 2017.gada 9.augusta lēmuma Nr. 2-2.1-2017-5 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk - Birojs) būvinspektors 2017.gada 9.martā veica pārbaudi pieteicējas SIA “EfTEN
Dunte” ēkā /adrese/. Par veikto pārbaudi būvinspektors 2017.gada 13.martā sastādīja atzinumu Nr.4-2.1-2017-133-3765 (par publiskas ēkas
ekspluatācijas pārbaudi).
Ar Biroja Kontroles departamenta direktora 2017.gada 16.maija lēmumu Nr.4-2.5-17/217 “Par patvaļīgās būvniecības seku novēršanu
ēkā /adrese/” apstrīdēšanu” uzdots pieteicējai SIA “EfTEN Dunte” līdz 2017.gada 31.decembrim saskaņot atbilstošu būvniecības dokumentāciju Rīgas
pilsētas būvvaldē, lai novērstu 2017.gada 13.marta atzinumā Nr.4-2.1-2017-133-3765 konstatētās patvaļīgās būvniecības sekas pieteicējas ēkā
/adrese/ un par paveikto informēt Biroju.
Pieteicēja Biroja Kontroles departamenta direktora lēmumu apstrīdēja.
[2] Ar Biroja 2017.gada 9.augusta lēmumu Nr. 2-2.1-2017-5 (turpmāk arī – Lēmums) atstāts negrozīts Biroja 2017.gada 16.maija lēmums Nr.4-
2.5-17/217 “Par patvaļīgās būvniecības seku novēršanu ēkā /adrese/” apstrīdēšanu”.
Lēmums pamatots ar sekojošiem argumentiem.
[2.1] Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/datiem pieteicējai nostiprinātas īpašuma tiesības uz ēku /adrese/ (kadastra
apzīmējums /numurs B/; turpmāk - Ēka).
Atbilstoši Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietai Ēkas kadastrālā uzmērīšana pēdējo reizi veikta 2016.gada 5.decembrī un Ēkas galvenais lietošanas
veids ir “Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas” (lietošanas veida kods 1263). Ēka pieņemta ekspluatācijā 2007.gadā, tai ir 8
virszemes un 1 pazemes stāvs. Ēkas 1.stāvā, 6.stāvā un 7.stāvā atrodas biroju telpas (lietošanas veida kods 1220 - biroja telpu grupa), 2.stāvā un
5.stāvā - apmācību telpas (lietošanas veida kods 1263 - izglītības iestāžu telpu grupa), 3.stāvā un 4.stāvā - zinātniskās pētniecības telpas (lietošanas
veida kods 1263 - izglītības iestāžu telpu grupa), 8.stāvā - tehniskās telpas (lietošanas veida kods 1274 – cita, iepriekš neklasificēta telpu grupa).
2017.gada 9.martā Biroja būvinspektors publisku ēku ekspluatācijas uzraudzības ietvaros apsekojis Ēku, par to 2017.gada 13.martā
sagatavojot Atzinumu, kurā konstatēti pārkāpumi attiecībā uz lietošanas drošību, vides pieejamību, ugunsdrošību, patvaļīgu būvniecību un ekspluatāciju.
2017.gada 16.maijā Birojs izdeva lēmumu Nr.4-2.5-17/217 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums), kurā secināts, ka:
1) izdot lēmumu par Ēkas lietošanas bīstamības novēršanu nav lietderīgi, jo Ēkas pašreizējais stāvoklis nerada reālu apdraudējumu Ēkas
apmeklētāju un personāla dzīvībai un veselībai, turklāt Ēkas īpašnieks apņēmies veikt marķēšanu un durvju brīvu atvēršanu;
2) attiecībā uz Atzinumā konstatēto par atsevišķu telpu, kas lēmumā uzskaitītas, izmantošanu neatbilstoši lietošanas veidam atzīts, ka būvinspektora
secinājums par minēto ir pamatots, jo saskaņā ar publiski pieejamo informāciju par uzņēmumiem un iestādēm, kuru juridiskā adrese reģistrēta Ēkā, tās
neveic darbības, kas atbilst būvju klasifikācijas kodam 1263 - izglītības iestāžu telpu grupa; telpu lietošanas veida maiņa atbilst telpu vienkāršotajai
atjaunošanai (bez pārbūves);
3) attiecībā uz Ēkas 5.stāvā un 6.stāvā izbūvētajām pašnesošajām sienām pieļauta patvaļīga būvniecība, jo būvdarbiem nav izstrādāta atbilstoša
dokumentācija;
4) uz lēmuma izdošanas brīdi aizliegt Ēkas vai atsevišķu tās telpu lietošanu nav samērīgi un lietderīgi; patvaļīgi veiktajiem būvdarbiem var tikt
izstrādāta nepieciešamā būvniecības dokumentācija, tādēļ Ēkas īpašniekam noteikts pienākums novērst Atzinumā konstatētās patvaļīgās būvniecības
radītās sekas, tādu izstrādājot un saskaņojot būvvaldē līdz 2017.gada 31.decembrim.
[2.2] Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ekspluatē Sākotnējā lēmumā norādītās Ēkas strīdus telpas neatbilstoši to lietošanas veidam, tādējādi
pieļaujot patvaļīgu būvniecību, un vai saistībā ar minēto pamatots ir Sākotnējā lēmumā uzliktais pienākums pieteicējai saskaņot būvniecības
dokumentāciju norādītajā termiņā. Proti, strīds pastāv saistībā ar Atzinuma 6.sadaļā ietverto piezīmi par punktu Nr.8 attiecībā uz telpām, kuras tiek
ekspluatētas patvaļīgi. Savukārt konkrētas telpas, kurās konstatēti pārkāpumi - to lietošana neatbilstoši kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītajam
lietošanas veidam - norādītas Sākotnēja lēmuma 1.punkta 4.rindkopā slīprakstā:
1) Ēkas 2.stāva apmācību telpas Nr.9, Nr.14, Nr.15, Nr.16., Nr.21, Nr.22, Nr.32, Nr.40, Nr.61, Nr.68, Nr.69 un Nr.70 tiek izmantotas kā
biroja telpas;
2) Ēkas 3.stāva darba telpa Nr.37 tiek izmantota kā atpūtas telpa;
3) Ēkas 3.stāva apmācību telpas Nr.47, Nr.48, Nr.49, Nr.50 un Nr.71 tiek izmantotas kā biroja telpas;
4) Ēkas 5.stāva apmācību telpas Nr.3, Nr.4., Nr.5, Nr.8, Nr.12, Nr.44, Nr.45, Nr.58. Nr.60, Nr.61, Nr.62, Nr.73, Nr.74 tiek izmantotas kā
biroja telpas;
5) Ēkas 5.stāva darba telpa (Sākotnējā lēmumā kļūdaini nosaukta par apmācību telpu) Nr.44 tiek izmantota kā biroja telpa;
6) 6.stāva biroja telpa Nr.44 tiek izmantota kā konferenču telpa;
7) 7.stāva biroja telpa Nr.15 tiek izmantota kā konferenču telpa.
Birojs konstatē, ka saistībā ar strīdus telpu lietošanu administratīvās lietas izskatīšanas ietvaros iegūta būtiska informācija no Izglītības kvalitātes
valsts dienesta, kas citu starpā apliecina Sākotnēja lēmuma tiesiskumu. Kā redzams no lietā esošās Izglītības kvalitātes valsts dienesta 2017.gada 10.jūlija
vēstules Nr.2-13/107, nevienai izglītības iestādei Ēkā nav reģistrēta ne juridiskā adrese, ne izglītības programmu īstenošanas vietas adrese. Proti,
secināms, ka Ēkā tiesiski neatrodas neviena normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrēta izglītības iestāde. Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada
14.jūlija noteikumu Nr.397 “Izglītības iestāžu un citu Izglītības likumā noteiktu institūciju reģistrācijas kārtība” 11.punktu, pirms izglītības iestādes vai
institūcijas reģistrēšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests pārliecinās, vai izglītības īstenošanas vietas telpas atbilst higiēnas un drošības prasībām, tai
skaitā būvei noteiktajām prasībām. Tā kā izglītības iestādes vai institūcijas darbības vieta - telpas uzskatāmas par publiskām, attiecībā uz tām jāievēro arī
būvniecības normatīvo aktu prasības. Tā kā Ēkā minētās izglītības iestādes vai izglītības programmu īstenošanas vietas nav reģistrētas, strīdus telpu
izmantošana atbilstoši lietošanas veida kodam 1263 nav tiesiski iespējama.
Papildus Birojs pārbaudīja arī informāciju par iespējamu izglītības programmu īstenotāju tiesisku atrašanos Ēkā Rīgas domes Izglītības, kultūras un
sporta departamenta Interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas komisijas tīmekļa vietnē un starp tajā esošajām licencētajām
programmām nekonstatēja tādu, kura tiktu īstenota Ēkā.
[2.3] Attiecībā uz pieteicējas norādi par Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1620 “Noteikumi par būvju klasifikāciju”
(turpmāk – noteikumi Nr.1620) spēkā neesamību un arī to, ka šie noteikumi nav attiecināmi uz pieteicējas gadījumu, Birojs norāda, ka Sākotnējais
lēmums izdots 2017.gada 16.maijā, savukārt noteikumi Nr.1620 spēku zaudēja 2017.gada 1.jūnijā, tātad atsauce uz tiem Sākotnējā lēmumā bijusi
tiesiska.
Ēkas lietošanas veids tiek norādīts kadastrālās uzmērīšanas lietā un ēkas faktiskajam izmantojumam jāatbilst tam pēc būtības. Birojs nekonstatē
lietā esošus ticamus un pietiekamus pierādījumus tam, ka Ēkā atrastos un likumīgi darbotos kāda no noteikumu Nr.1620 pielikuma 89.punktā minētajām
iestādēm. Tāpat arī nav pamata apšaubīt Atzinumā būvinspektora konstatēto attiecībā uz strīdus telpu aprīkojumu, kas liecina par to faktisko lietošanas
veidu. Savukārt pieteicējas atsauce uz Latvijas universitātes pasniedzējas Ā.Zaicevas lekciju ciklu un tajā ietverto viedokli par apmācību veidiem nav
pietiekams pamats atzīt, ka strīdus telpas tiek izmantotas atbilstoši tiesiskajam lietošanas veidam. Biroja ieskatā minētais privātpersonas viedoklis nav
cēloniskā sakarā ar nepieciešamību izstrādāt būvniecības dokumentāciju gadījumos, kad maināms telpu lietošanas veids bez pārbūves. Tāpat arī
pieteicējas iesniegtie Ēkas nomnieku apliecinājumi par to, ka kādas Ēkas telpas tiek lietotas darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanas vai produktu
apmācību vajadzībām, nekādā veidā neapliecina attiecīgo telpu izmantošanu atbilstoši to tiesiskajam lietošanas veidam, turklāt telpu lietošanas veids
vērtējams kontekstā ar telpu lietotāja darbības veidu, t.sk. uzņēmējdarbības jomu, savukārt telpu nomas līgumi, kuros, iespējams, norādīts nomnieka
darbības veids, nav pamats tiesiskai telpu lietošanas veida maiņai.
[2.4] Birojs norāda, ka apstāklis, ka būve ir nodota ekspluatācijā, nepiešķir tiesības tās īpašniekam mainīt būves vai atsevišķu telpu lietošanas
veidu, ignorējot būvniecības normatīvo aktu prasības. Ja attiecīga lietošanas veida maiņai bez pārbūves nav izstrādāta un saskaņota būvniecības
dokumentācija, kā arī atbilstošas izmaiņas reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā, nepārprotami secināms, ka šādu telpu izmantošana neatbilstoši
kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītajam lietošanas veidam pārkāpj Būvniecības likuma 21.panta otrajā daļā ietverto pienākumu izmantot būvi tikai
atbilstoši projektētajam lietošanas veidam.
[3] Nepiekrītot Lēmumam pieteicēja ar pieteikumu vērsās tiesā. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Lēmumā nepamatoti norādīts, ka strīdus telpās neatrodas neviena izglītības iestāde, kura būtu reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā un Izglītības
likumā noteikto institūciju reģistrā, un tādēļ strīdus telpu izmantošana lietošanas veida kodam 1263 nav tiesiski iespējama.
Noteikumos Nr.1620 klasifikācijas kods 1263 tika skaidrots ne tikai kā “izglītības iestāde, skola”, bet arī kā “u.tml., (..) zinātniskās pētniecības
iestāžu ēkas, zinātniskās pētniecības laboratorijas, meteoroloģiskās stacijas, observatoriju ēkas”. Tādējādi minētajos reģistros ir ne visi klasifikācijas
koda 1263 pazīmēm atbilstošu telpu lietotāji.
[3.2] Pieteicēja neuzskata, ka ir pamatoti šobrīd piemērot spēku zaudējušo noteikumu Nr.1620 normas un, balstoties galvenokārt tikai uz šiem
noteikumiem, izdot nelabvēlīgu administratīvo aktu.
[3.3] Pieteicējasprāt iesniegtie nomnieku (SIA “Premier Restaurant Latvia”, SIA “Circle K Latvia” un SIA “Samsung Elektronics Baltics”)
apliecinājumi pierāda vismaz to, ka ēkā /adrese/, t.sk. strīdus telpās, tiek īstenota kāda izglītības programma, piemēram, “ārpus formālās izglītības
organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība”. Birojs nav skaidrojis, vai norādītās darbinieku apmācības un kvalifikācijas
paaugstināšanas nodarbības, organizētās produktu apmācības sadarbības partneriem nav starp Rīgas pašvaldības licencētajām programmām, ja
apmācības veic juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā (Izglītības likuma 46.panta piektā daļa.), vai apmācības nav
veikusi kāda juridiskā vai fiziskā persona, kas ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā un kurai attiecīgi nevajag pašvaldības licenci (Izglītības likuma
46.panta piektā daļa).
[3.4] Pieteicējasprāt, Būvniecības likuma 18.panta otrās daļas, 21.panta otrās daļas un septītās daļas 4.punkta mērķis ir nepieļaut, ka kāda būve
tiek izmantota, apdraudot drošību, vidi, stabilitāti u.c., piemēram, “dzīvojamā ēka” tiek izmantota kā “ārstniecības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un
rehabilitācijas iestāžu būves”. Jebkurā biroju ēkā var izvietot vismaz pieaugušo neformālās izglītības iestādi, neapdraudot ne drošību, vidi, stabilitāti, un
otrādāk - izglītības iestādes ēkās - birojus. Tādējādi apšaubāms, ka, tikai pamatojoties uz noteikumu Nr.1620 normām, kuras nav saistītas ar būvniecību,
projektēšanu, būvdarbiem, ugunsdrošību u.c. ar būvniecību saistītām jomām, var apgalvot, ka izglītības iestādes atrašanās vai kādas izglītības
programmas īstenošana biroju ēkā neatbilst ēkas “projektētajam lietošanas veidam”.
[4 ] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Birojs neatzina pieteikumu pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus
paskaidrojumā norāda sekojošo.
[4.1] Noteikumi Nr.1620 gan Sākotnējā lēmuma, gan Lēmuma pieņemšanas procesā tika izmantoti kā pakārtots normatīvais akts, proti, primāri
saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta otro daļu Biroja būvinspektors konstatēja patvaļīgu būvniecību (strīdus telpu izmantošanu neatbilstoši to
projektētajam lietošanas veidam). Salīdzinot situāciju dabā ar ierakstiem Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietā attiecībā uz strīdus telpām, būvinspektors
secināja, ka telpu iekārtojums, tajās izvietotās iekārtas un priekšmeti liecina par konkrēto telpu izmantošanu biroja darba nodrošināšanai. Tā kā Biroja
rīcībā pēc publiski pieejamās informācijas pārbaudes un Ēkas īpašnieka atteikuma sniegt ziņas par strīdus telpu nomnieku uzņēmējdarbības veidiem
nebija pierādījumu (citas informācijas) par to, ka strīdus telpas tiktu izmantotas kā izglītības iestāžu telpas, Birojs pieņēma Sākotnējo lēmumu, ar kuru
konstatēja patvaļīgas būvniecības faktu (strīdus telpu izmantošanu neatbilstoši to projektētajam un Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītajam
lietošanas veidam) un uzdeva Ēkas īpašniekam līdz 2017.gada 31.decembrim to novērst. Analizējot Sākotnējo lēmumu, redzams, ka atsaukšanās uz
noteikumos Nr.1620 norādīto attiecīgo telpu grupas raksturojumu bija tikai viena no minētā lēmuma pamatojuma sastāvdaļām, kas precizēja
klasifikācijas kodā 1263 (izglītības iestāžu telpas) ietverto telpu veidu uzskaitījumu.
[4.2] Savu darbinieku apmācība, kvalifikācijas paaugstināšanas kursi un produktu apmācība sadarbības partneriem neietilpst jēdziena “izglītības
iestāde” tvērumā atbilstoši Izglītības likuma 1.panta 7.punktam, bet uzskatāma par vienu no komercsabiedrības iekšējās darbības virzieniem, kura mērķis
ir nodrošināt savu darbinieku atbilstību uzņēmuma īstenotās komercdarbības vajadzībām vai potenciālo klientu iepazīstināšanu ar uzņēmuma produkciju,
visticamāk, tās tālākas realizēšanas (pārdošanas) veicināšanai.
Pieteicēja nav identificējusi telpas, kas minētas Ēkas nomnieku Birojam iesniegtajos apliecinājumos, bet savus apsvērumus paudusi vispārināti un
nekonkrēti. Papildus minētajam Birojs uzskata, ka īslaicīga telpu izmantošana savu darbinieku apmācībai tādu uzņēmumu telpās, kuru darbība nav saistīta
ar izglītības iestāžu darbību, kvalificējama kā attiecīgo telpu lietošana biroja vajadzībām (saskaņā ar noteikumiem Nr.1620 (klasifikācijas kods 1220 –
telpas darījumiem un dažādiem administratīviem mērķiem)).
[4.3] Lietā nav strīda par Ēkas galveno lietošanas veidu (kam jāsakrīt ar projektēto lietošanas veidu, pretējā gadījumā konstatējama patvaļīga
būvniecība), bet par atsevišķu telpu izmantošanu neatbilstoši to projektētajam lietošanas veidam, tas ir, neatbilstoši Ēkas kadastrālās izmērīšanas lietā
norādītajam konkrēto telpu lietošanas veidam. Birojs paskaidro, ka Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietā katrai telpai norādīts tās lietošanas veids atbilstoši
projektā (sākotnējā būvprojektā vai pārbūves darbu būvprojektā) norādītajam, saskaņā ar kuru minētā Ēka, telpu grupa/grupas vai telpa/telpas
pieņemtas ekspluatācijā. Līdz ar to būvinspektors, veicot publiskas Ēkas ekspluatācijas pārbaudi, salīdzina, vai konkrētas telpas lietošanas veids atbilst
Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītajam, un neatbilstības gadījumā konstatē patvaļīgas būvniecības faktu savā atzinumā (kas nav administratīvs
akts) atbilstoši Būvniecības likuma 18.panta otrajā daļā norādītajam.
Konkrētajā gadījumā būvniecības dokumentācijas par strīdus telpu lietošanas veida maiņu nebija ne Ēkas īpašniekam, ne Rīgas pilsētas būvvaldē;
Ēkas īpašnieks jebkādu informāciju par strīdus telpu nomnieku darbības jomu sniegt atteicās, bet publiski pieejamā informācija liecināja, ka Ēkā nav
reģistrētas izglītības iestādes vai iestādes, kas īsteno kādu no atbilstoši reģistrētām izglītības programmām, tādēļ Lēmumā strīdus telpu izmantošana
pamatoti kvalificēta ka patvaļīga būvniecība.
[5] Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes,
ja likumā nav noteikts citādi.
Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs (..).
Tā kā pieteicēja tiesai nav lūgusi lietu izskatīt mutvārdu procesā, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112. 1 panta pirmajai daļai lietu
izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku lietā iesniegtajiem
rakstveida paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums nav pamatots.
[7] Lietā noskaidrojams, vai Birojs pamatoti nolēma uzdot pieteicējai SIA “EfTEN Dunte” līdz 2017.gada 31.decembrim saskaņot
atbilstošu būvniecības dokumentāciju Rīgas pilsētas būvvaldē, lai novērstu 2017.gada 13.marta atzinumā Nr.4-2.1-2017-133-3765 konstatētās
patvaļīgās būvniecības sekas pieteicējas ēkā /adrese/.
[8] Saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta pirmo daļu pēc būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs nodrošina būves novietojuma
uzmērījumu veikšanu un pieņem būvi ekspluatācijā.
Minētā panta otrā daļa noteic, ka būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, izņemot šā panta trešajā daļā minētos
gadījumus. Ekspluatācijā pieņemto būvi izmanto tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam.
Savukārt saskaņā ar šā likuma 21.panta ceturto daļu būves īpašniekam jānodrošina būves un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā,
lai tā atbilstu šā likuma 9.panta otrajā daļā būvei noteiktajām būtiskām prasībām, proti, tādām prasībām kā mehāniskā stiprība un stabilitāte,
ugunsdrošība, higiēna, nekaitīgums un vides aizsardzība, lietošanas drošība un vides pieejamība, akustika (aizsardzība pret trokšņiem), energoefektivitāte,
ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta piekto daļu būvinspektoram ir tiesības apmeklēt fiziskajām un juridiskajām personām piederošās būves un
atsevišķas telpas, lai kontrolētu ekspluatācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, tai skaitā būves drošumu. Minētā panta sestā daļa noteic, ka
būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, veic vispārīgu vizuālo apskati, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos bojājumus un
sagatavo atzinumu. Apskates rezultāti var būt par pamatu būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu detalizētai tehniskajai izpētei. Publiskas ēkas
apskati veic un atzinumu sagatavo birojā nodarbināts būvinspektors.
Būvniecības likuma 21.panta septītajā daļā noteikts, ka būvju ekspluatācijas uzraudzības ietvaros, ņemot vērā atzinumā konstatēto, birojs atbilstoši
kompetencei var pieņemt šādus lēmumus:
1) uzdot veikt būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti;
2) uzdot novērst konstatēto bīstamību, informējot par to pašvaldību;
3) ja konstatēta būves bīstamība, — aizliegt tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai;
4) ja būve vai atsevišķa telpa tiek izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, – aizliegt būves vai atsevišķas telpas ekspluatāciju un
uzdot atjaunot iepriekšējo stāvokli.
[9] No lietas materiāliem konstatējams, ka Ēka pieņemta ekspluatācijā 2007.gadā, tai ir 8 virszemes un 1 pazemes stāvs. Ēkas 1.stāvā, 6.stāvā un
7.stāvā atrodas biroju telpas (lietošanas veida kods 1220 - biroja telpu grupa), 2.stāvā un 5.stāvā - apmācību telpas (lietošanas veida kods 1263 -
izglītības iestāžu telpu grupa), 3.stāvā un 4.stāvā - zinātniskās pētniecības telpas (lietošanas veida kods 1263 - izglītības iestāžu telpu grupa), 8.stāvā -
tehniskās telpas (lietošanas veida kods 1274 – cita, iepriekš neklasificēta telpu grupa).
Atbilstoši Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietai Ēkas kadastrālā uzmērīšana pēdējo reizi veikta 2016.gada 5.decembrī un Ēkas galvenais
lietošanas veids ir “Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas” (lietošanas veida kods 1263), par to lietā strīda nav.
Birojs Lēmumā ir norādījis konkrētas telpas, kurās konstatēti pārkāpumi - to lietošana neatbilstoši kadastrālās uzmērīšanas lietā
norādītajam lietošanas veidam:
1) Ēkas 2.stāva apmācību telpas Nr.9, Nr.14, Nr.15, Nr.16., Nr.21, Nr.22, Nr.32, Nr.40, Nr.61, Nr.68, Nr.69 un Nr.70 tiek izmantotas kā
biroja telpas;
2) Ēkas 3.stāva darba telpa Nr.37 tiek izmantota kā atpūtas telpa;
3) Ēkas 3.stāva apmācību telpas Nr.47, Nr.48, Nr.49, Nr.50 un Nr.71 tiek izmantotas kā biroja telpas;
4) Ēkas 5.stāva apmācību telpas Nr.3, Nr.4., Nr.5, Nr.8, Nr.12, Nr.44, Nr.45, Nr.58. Nr.60, Nr.61, Nr.62, Nr.73, Nr.74 tiek izmantotas kā
biroja telpas;
5) Ēkas 5.stāva darba telpa Nr.44 tiek izmantota kā biroja telpa;
6) 6.stāva biroja telpa Nr.44 tiek izmantota kā konferenču telpa;
7) 7.stāva biroja telpa Nr.15 tiek izmantota kā konferenču telpa.
No lietā esošās Izglītības kvalitātes valsts dienesta 2017.gada 10.jūlija vēstules Nr.2-13/107 (lietas 59.lapa) redzams, ka nevienai izglītības
iestādei Ēkā nav reģistrēta ne juridiskā adrese, ne izglītības programmu īstenošanas vietas adrese. Līdz ar to secināms, ka Ēkā tiesiski neatrodas neviena
normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrēta izglītības iestāde. Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumu Nr.397 “Izglītības iestāžu un
citu Izglītības likumā noteiktu institūciju reģistrācijas kārtība” 11.punktu, pirms izglītības iestādes vai institūcijas reģistrēšanas Izglītības kvalitātes valsts
dienests pārliecinās, vai izglītības īstenošanas vietas telpas atbilst higiēnas un drošības prasībām, tai skaitā būvei noteiktajām prasībām. Tā kā izglītības
iestādes vai institūcijas darbības vieta - telpas uzskatāmas par publiskām, attiecībā uz tām jāievēro arī būvniecības normatīvo aktu prasības. Tā kā Ēkā
minētās izglītības iestādes vai izglītības programmu īstenošanas vietas nav reģistrētas, strīdus telpu izmantošana atbilstoši lietošanas veida kodam 1263
tiesiski nav pieļaujama.
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Birojs pamatoti atzina, ka pieteicēja iepriekš spriedumā norādītās Ēkas strīdus telpas ekspluatē neatbilstoši to
lietošanas veidam.
Bez tam tiesa norāda, ka arī pieteicējas iesniegtie Ēkas nomnieku apliecinājumi (lietas 64.-67.lapa) par to, ka kādas Ēkas telpas tiek lietotas
darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanas vai produktu apmācību vajadzībām, neapliecina attiecīgo telpu izmantošanu atbilstoši to tiesiskajam
lietošanas veidam, turklāt telpu lietošanas veids vērtējams kontekstā ar telpu lietotāja darbības veidu, t.sk. uzņēmējdarbības jomu, savukārt telpu nomas
līgumi, kuros, iespējams, norādīts nomnieka darbības veids, nav pamats tiesiskai telpu lietošanas veida maiņai.
[10] Tiesa norāda, ka konkrētajā lietā nav strīda par Ēkas galveno lietošanas veidu (kam jāsakrīt ar projektēto lietošanas veidu, pretējā gadījumā
konstatējama patvaļīga būvniecība), bet par atsevišķu telpu izmantošanu neatbilstoši to projektētajam lietošanas veidam, tas ir, neatbilstoši Ēkas
kadastrālās izmērīšanas lietā norādītajam konkrēto telpu lietošanas veidam. Lietā nav strīda arī par to, ka Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietā katrai telpai
norādīts tās lietošanas veids atbilstoši projektā (sākotnējā būvprojektā vai pārbūves darbu būvprojektā) norādītajam, saskaņā ar kuru minētā Ēka, telpu
grupa/grupas vai telpa/telpas pieņemtas ekspluatācijā. Līdz ar to būvinspektors, veicot pieteicējas publiskas Ēkas ekspluatācijas pārbaudi, salīdzināja, vai
konkrētas telpas lietošanas veids atbilst Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītajam, un konstatējot neatbilstības norādīja patvaļīgas būvniecības faktu
savā atzinumā atbilstoši Būvniecības likuma 18.panta otrajā daļā norādītajam.
Tiesa arī norāda, ka pieteicējai būvniecības dokumentācijas par strīdus telpu lietošanas veida maiņu nebija, tādas dokumentācijas nebija Rīgas
pilsētas būvvaldē. Ēkas īpašnieks nav sniedzis informāciju par strīdus telpu nomnieku darbības jomu, bet publiski pieejamā informācija Biroja veiktās
pārbaudes laikā liecināja, ka Ēkā nav reģistrētas izglītības iestādes vai iestādes, kas īsteno kādu no atbilstoši reģistrētām izglītības programmām, tādēļ
Lēmumā strīdus telpu izmantošana pamatoti kvalificēta ka patvaļīga būvniecība.
[11] Attiecībā uz pieteikumā norādīto, ka Noteikumi par būvju klasifikāciju zaudējuši spēku, tiesa norāda, ka Biroja sākotnējais lēmums
pieņemts 2017.gada 16.maijā, savukārt minētie noteikumi spēku zaudējanbsp; 2017.gada 1.jūnijā, tas ir, divas nedēļas pēc sākotnējā lēmuma
pieņemšanas. Kā izriet no Valsts zemes dienesta valsts un pašvaldību iestādēm adresētās 2017.gada 31.maija vēstules Nr.2-04/158 “Par būvju
klasifikācijas piemērošanu no 2017.gada 1.jūnija” (lietas 68.lapa), kur Valsts zemes dienests norādījis, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma
15.panta divpadsmitajā daļā noteiktajam iestāde nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu
ārējo normatīvo aktu (iestāžu juridiskās obstrukcijas aizliegums), iestāde nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību
norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu
un līdz ar to Noteikumi par būvju klasifikāciju piemērojami līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi par jaunas būvju klasifikācijas
apstiprināšanu.
Līdz ar to minētais pieteicējas arguments ir noraidāms.
[12] Pieteicēja uzskata, ka apšaubāms, ka, tikai pamatojoties uz noteikumu Nr.1620 normām, kuras nav saistītas ar būvniecību,
projektēšanu, būvdarbiem, ugunsdrošību u.c. ar būvniecību saistītām jomām, var apgalvot, ka izglītības iestādes atrašanās vai kādas izglītības
programmas īstenošana biroju ēkā neatbilst ēkas “projektētajam lietošanas veidam”.
Tiesa norāda, ka no lietas materiāliem redzams, ka Noteikumi par būvju klasifikāciju gan sākotnējā lēmuma, gan Lēmuma pieņemšanas procesā
tika izmantoti kā pakārtots normatīvais akts. Sākotnēji saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta otro daļu Biroja būvinspektors konstatēja patvaļīgu
būvniecību (strīdus telpu izmantošanu neatbilstoši to projektētajam lietošanas veidam). Salīdzinot situāciju dabā ar ierakstiem Ēkas kadastrālās
uzmērīšanas lietā attiecībā uz strīdus telpām, būvinspektors secināja, ka telpu iekārtojums, tajās izvietotās iekārtas un priekšmeti liecina par konkrēto
telpu izmantošanu biroja darba nodrošināšanai. Tā kā Biroja rīcībā pēc publiski pieejamās informācijas pārbaudes un Ēkas īpašnieka atteikuma sniegt
ziņas par strīdus telpu nomnieku uzņēmējdarbības veidiem nebija pierādījumu (citas informācijas) par to, ka strīdus telpas tiktu izmantotas kā izglītības
iestāžu telpas, Birojs pieņēma sākotnējo lēmumu, ar kuru konstatēja patvaļīgas būvniecības faktu (strīdus telpu izmantošanu neatbilstoši to projektētajam
un Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītajam lietošanas veidam) un uzdeva Ēkas īpašniekam līdz 2017.gada 31.decembrim to novērst. Izvērtējot
sākotnējo lēmumu, redzams, ka atsaukšanās uz Noteikumos par būvju klasifikāciju norādīto attiecīgo telpu grupas raksturojumu bija tikai viena no minētā
lēmuma pamatojuma sastāvdaļām, kas precizēja klasifikācijas kodā 1263 (izglītības iestāžu telpas) ietverto telpu veidu uzskaitījumu.
[13] Apkopojot šajā spriedumā norādīto, tiesa atzīst, ka Lēmums atzīstams par tiesisku un pamatotu, bet pieteicējas pieteikums par nepamatotu un
noraidāmu.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu, 291.panta pirmo daļu, tiesa
nosprieda
noraidīt SIA “EfTEN Dunte” pieteikumu par Būvniecības valsts kontroles biroja 2017.gada 9.augusta lēmuma Nr. 2-2.1-2017-5 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnesis S.Linkevičs