Court orders bank to collect debt, interest, and state court costs from defaulting cardholder in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the bank to collect the full debt, including principal, interest, penalties, and state court fees. The plaintiff successfully proved the defendant defaulted on credit card payments for over a year, exceeding the credit limit and violating contract terms. Consequently, the court ruled in favor of the bank, mandating payment of the outstanding balance plus applicable state fees and interest.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41., 193., 195., 204.1 un 250.27 panti: When a plaintiff proves a valid debt and the defendant defaults, the court must order the full collection of principal, interest, penalties, and state court costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29601913
Lietas arhīva Nr. C29 1084/6, 2015.gads
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 27.maijā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,
šādā sastāvā: tiesnese D.Ķeire,
ar tiesas sēdes sekretāri A.Gromovu
piedaloties prasītājas AS „Citadele banka” pārstāvei /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē, Rīgā, Lomonosova ielā 10 izskatīja civillietu AS „Citadele banka” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 15.aprīlī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts AS “Citadele Banka” (turpmāk arī- prasītāja) maza apmēra prasības
pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk arī- atbildētāju), kurā prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja galveno parādu Ls 980,88, procentus Ls 247,98 un
līgumsodu Ls 47,62.
Prasības pieteikumā norādīts, ka, pamatojoties uz 2006.gada 8.marta iesniegumu, atbildētājam ir izsniegta norēķinu karte un piešķirtas tiesības ar
šo karti izņemt kredītu līdz Ls 900.
Viņam piešķirto kredīta limitu atbildētājs izmantojis Ls 896,20 apmērā, bet par viņam piešķirto kredītu nav veicis ikmēneša maksājumus, kā to
paredz pušu starpā noslēgtā saistība, kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumi un tajā brīdī spēkā esošais bankas pakalpojumu cenrādis.
Maksājumus atbildētājs nokavējis par 1162 dienām un pārtērējis kredīta limitu Ls 318,95 apmērā.
Sakarā ar minēto par laika periodu no 2006.gada 28.aprīļa līdz 2011.gada 2.aprīlim atbildētājam ir aprēķināti kredīta procenti par izmantoto
kredīta limitu Ls 93,69, līgumsods par kredīta limita pārtēriņu Ls 44,77 un paaugstinātie kredīta procenti Ls 148,29, kā arī bankas komisijas maksa Ls
36. Prasītāja norāda, ka procenti par izmantoto kredīta limitu, kā arī paaugstinātie kredīta procenti par kavētajiem norēķiniem un līgumsods par kredīta
limita ir aprēķināts pēc atbildētājam labvēlīgākajiem un viszemākajiem, cenrādī noteiktajiem tarifiem, kādi bijuši spēkā laika periodā no 2006.gada
8.marta līdz 2010.gada 20.janvārim.
Sakarā ar atbildētāja pieļautajiem maksājumu kavējumiem, atbildētājam nosūtīts rakstisks paziņojums par kredīta atcelšanu ar lūgumu veikt visu
parāda samaksu desmit dienu laikā.
Tāpat prasības pieteikumā norādīts, ka, pamatojoties uz 2002.gada 20.septembra iesniegumu atbildētājam arī ir tikusi izsniegta norēķinu karte, ar
kuru atbildētājam piešķirtas tiesības bankomātos izņemt naudas līdzekļus kredīta limita Ls 250 apmērā.
Viņam piešķirto kredīta limitu atbildētājs izmantojis Ls 38,98 apmērā, bet par viņam piešķirto kredītu nav veicis ikmēneša maksājumus, kā to
paredz pušu starpā noslēgtā saistība, kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumi un tajā brīdī spēkā esošais bankas pakalpojumu cenrādis.
Maksājumus atbildētājs nokavējis par 919 dienām.
Sakarā ar minēto atbildētājam par laika periodu no 2002.gada 28.septembra līdz 2010.gada 31.oktobrim ir aprēķināti kredīta procenti par
izmantoto kredīta limitu 4,05, līgumsods par kredīta limita pārtēriņu Ls 2,85, paaugstinātie kredīta procenti Ls 1,95 un bankas komisijas maksa 9,70.
Prasītāja norāda, ka procenti par izmantoto kredīta limitu, kā arī paaugstinātos kredīta procentus par kavētajiem norēķiniem un līgumsodu par
kredīta limita pārsniegšanu prasītāja ir aprēķinājusi pēc atbildētājam labvēlīgākajiem un viszemākajiem, cenrādī noteiktajiem tarifiem, kādi bijuši spēkā
laika periodā no 2002.gada 20.septembra līdz 2010.gada 20.septembrim.
Sakarā ar atbildētāja pieļautajiem maksājumu kavējumiem, atbildētājam nosūtīts rakstisks paziņojums par kredīta atcelšanu ar lūgumu veikt visu
parāda samaksu desmit dienu laikā.
Tā kā atbildētājs samaksu nav prasītājai labprātīgi parādu nav samaksājis, prasītāja cēlusi prasību tiesā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1401., 1469., 1472., 1511., 1548., 1579., 1587., 1590., 1651., 1661., 1662., 1716., 1717., 1720., 1753.,
1756., 1759., 1763., 1770., 1771., 1772., 1773, 1775., 1779., 1793., 1798., 1801., 1805., 1806., 1828., 1838., 1934., 1943., 1946. un
2021.pantu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, 2013.gada 22.aprīlī atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas vienlaicīgi ir arī
atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adrese, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu
sniegšanai uz prasību, izskaidrojot tiesai iesniedzamo rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas un noformēšanas kārtību, kā arī izskaidrojot pusēm
civilprocesuālās tiesības, kuras paredz Civilprocesa likuma 74.pants.
2013.gada 17.maijā tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi uz prasības pieteikumu, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst.
Paskaidrojumos norādīts, ka 2009.gada decembrī prasītāja, nebrīdinot atbildētāju, ir vienpusēji atkāpusies no pušu starpā noslēgtā līguma, par ko
atbildētājs uzzinājis tikai tad, kad viņa algas konts ticis nobloķēts un atbildētājs nav saņēmis ieskaitīto darba algu.
No atbildētāja puses nekādu būtisku līguma pārkāpumu nav bijis, bet prasītāja mākslīgi izveidojusi atbildētāja kontā naudas līdzekļu trūkumu, bet
atjaunot pušu starpā noslēgto līgumu atteikusies, tādējādi nostādot atbildētāju vēl neizdevīgākā stāvoklī, kas ir pretrunā ar labticīguma principiem.
Atbildētājs turpinājis veikt maksājumus bankai ar nosaukumu “Parex banka”, bet vēlāk šī banka pārstājusi eksistēt un atbildētājam vairs nebija
informācijas par to, kam jāveic maksājumus.
Paskaidrojumos citēti Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās, ceturtās, astotās un vienpadsmitās daļas noteikumi.
Norādīts, ka pušu starpā noslēgtajā līgumā ir ierakstīti nesamērīgi lieli procenti, bet līguma noteikumus prasītāja atteikusies, jo prasītājai visi līgumi ir
standartlīgumi, kurus apstiprina prasītājas vadība, kas savukārt pārkāpj gan Civillikuma, gan arī Patērētāju tiesu aizsardzības likuma noteikumus.
Bez tā, atbildētājs arī nav brīdināts par to ka prasītāja ir uzsākusi aprēķināt kavējuma procentus.
Atbildētājs uzsver, ka nav saņēmis brīdinājumus vai pretenzijas par parāda samaksu un līdz ar to uzskata, ka prasības pieteikums iesniegts tiesā,
nebrīdinot par to atbildētāju.
2014.gada 3.martā tiesā ir saņemta prasītājas atsauksme uz atbildētāja rakstveida paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka atbildētājs ar savu
parakstu uz iesnieguma kredītkartes izsniegšanai ir norādījis, ka piekrīt ievērot noteikumus, kas norādīti iesnieguma otrajā pusē un bankas pakalpojumu
cenrādī.
Ar savu parakstu atbildētājs ir apstiprinājis, ka ir iepazinies ar iesnieguma otrajā pusē norādītajiem noteikumiem un bankas pakalpojumu
cenrādi. Tāpat nav konstatējams, ka atbildētājam iesnieguma parakstīšanas brīdī būtu bijuši iebildumi pret kādu no iesnieguma punktiem.
Atbildētājam ir pielīgts pienākums maksāt bankas komisijas maksu par izmantotajiem pakalpojumiem, kredīta procentus par izmantoto
kredīta limitu par katru dienu, paaugstinātos kredīta procentus par kavētiem norēķiniem, kā arī līgumsodu par kredīta limita pārsniegšanu.
No pušu starpā noslēgtā līguma noteikumiem prasītāja ir atkāpusies, jo atbildētājs ilglaicīgi ir pieļāvis Kartes un konta lietošanas un
apkalpošanas noteikumos norādītās minimālās summas samaksas nokavējumu, par ko atbildētājam nosūtīts paziņojums uz deklarēto adresi, tādējādi
atbildētāju informējot par prasītājas vienpusējo atkāpšanos no līguma.
Atbildētāja argumenti par to, ka viņam nebija zināms par to, kam jāveic maksājumi, neiztur kritiku, jo prasītāja ierakstītā sūtījumā ir
paziņojusi atbildētājam par bankas nosaukuma maiņu un turpmāko darbību.
Prasības summā ir ietverts atbildētāja parāds, kas izriet no diviem līgumiem- par American Express Blue un Maestro karšu izmantošanu
un līdz ar to sastāda divu neatmaksāto aizdevuma limitu summu.
Gadījumā, ja atbildētājs uzskata, ka ir veicis maksājumus, kuri prasības pieteikumā nav ņemti vērā, tad atbildētājam atbilstoši Civillikuma
1838.pantam un Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai ir jāpierāda šādas samaksas izdarīšanas fakts.
2015.gada 28.aprīlī tiesā saņemts prasītājas papildus iesniegums, kurā norādīts precizēts prasītājas konts, uz kuru atbildētājam ir jāveic
samaksa.
Iesniegumā arī precizēts, ka 1998.gada 15.maijā starp AS “Parekss Banka” (jaunais nosaukums AS “Reverta”) un Iekšlietu ministrijas
Valsts policiju noslēgts līgums par edc. Maestro algu karšu izdošanu Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem, saskaņā ar ko banka izdod Uzņēmuma
darbiniekiem kā fiziskajām personām edc/Maestro kartes, bet Uzņēmums savu darbinieku darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus pārskaita uz
bankas kontu, bet banka to pārskaita uz Maestro kontu.
Līguma ceturtajā daļā ir norādīto tarifi, kurus banka piemēro Uzņēmuma darbiniekiem.
Saskaņā ar Līguma 5.daļas 5.2. punktu, Banka nodod Uzņēmumam Karšu noformēšanai nepieciešamos dokumentus (karšu lietotāju
iesniegumus un karšu lietošanas noteikumus).
1998.gada 8.oktobrī atbildētājs parakstījis iesniegumu Maestro kartes izdošanai.
Pamatojoties uz 2002.gada 21.augusta vēstuli banka piešķīrusi atbildētājam kredīta limitu Ls 250, kas, pamatojoties uz 2003.gada
25.septembra vēstuli ir palielināts līdz Ls 380, pamatojoties uz 2004.gada 14.aprīļa vēstuli palielināts līdz Ls 460.
Izvērtējot atbildētāja saistību apjomu un finansiālo stāvokli, atbildētājam pieejamais kredīta limits samazināts līdz Ls 250.
Ņemot vērā Maestro kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu pārkāpumus no atbildētāja puses, 2010.gada 20.septembrī
atbildētājam nosūtīts paziņojums samaksāt parādu par kredītkartes Maestro izmantošanu līdz 2010.gada 30.septembrim.
Iesniegumā precizēts atbildētāja parāda apmērs norādot, ka atbildētāja parāda summa par kredītkarti Maestro ir 78,30 euro un to veido
neatmaksātā parāda pamatsumma 55,46 euro, bankas komisijas maksa 13,80 euro, kredīta procenti par laika periodu no 2010.gada 8.marta līdz
2010.gada 30.martam 5,76 euro, kas aprēķināti pēc likmes 14 procenti gadā, līgumsods 0,88 euro par laika periodu no 2010.gada 2.septembra līdz
2010.gada 30.septembrim, kas aprēķināts pēc likmes 48 procenti gadā un paaugstinātie kredīta procenti 2,40 euro pēc likmes 6 procenti gadā.
Savukārt atbildētāja parāds par kredītkarti American Express Blue ir 1734,41 euro un to veido neatmaksātā parāda pamatsumma
1275,18 euro, bankas komisijas maksa 51,22 euro, kredīta procenti 133,31 euro par laika periodu no 2009.gada 10.augusta līdz 2010.gada
31.janvārim, līgumsoda 63,70 euro, kas aprēķināts par laika periodu no 2009.gada 10.augusta līdz 2010.gada 31.janvārim, saskaņā ar cenrādi pēc
likmes 0,175 procenti dienā, kā arī paaugstinātajiem kredīta procentiem 211 euro, par laika periodu no 2009.gada 31.augusta līdz 2010.gada
31.janvārim pēc likmes 45 procenti gadā.
Līdz ar to prasītāja precizē, ka atbildētāja kopējā parāda summa ir 1812,71 euro un sastāv no neatmaksātās parāda summas 1330,64
euro (Ls 935,18), bankas komisijas maksas 65,02 euro, kredīta procentiem 139,07 euro, līgumsoda 64,58 euro un paaugstinātajiem kredīta
procentiem 213, 40 euro.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers. A/ uzturēja prasību uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem, ņemot vērā 2015.gada 28.aprīļa
iesniegumā precizētos prasījumus, kurā prasības summa ir samazināta līdz 1812,71 euro.
Papildus paskaidroja, ka atbildētājam kā Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekam Maestro kartes lietošanai noteikti izdevīgāki
(pazemināti) tarifi, kas paredzēti 1998.gada 15.maija līguma, kurš noslēgts starp AS “Parex Banka” un Iekšlietu ministrijas Valsts policiju, 4.punktā.
Tarifi par otras atbildētājam izsniegtās kartes (American Express) lietošanu ir noteikti atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajam bankas
pakalpojumu cenrādim.
Prasītāja pārstāve nepiekrīt atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādītajiem iebildumiem. Norāda, ka atbildētājam bija zināms par
pienākumu veikt parāda atmaksu, atbildētājam bija arī paziņots, ka izveidojies parāds ir jāatmaksā AS “Citadele banka”, ko atbildētājs nav darījis.
Sakarā ar izveidojušos parādu, atbildētāja konts bankā nav nobloķēts nekavējoties, bet gan vairākus mēnešus pēc brīdinājuma nosūtīšanas. Atbildētāja
iebildumi pret parāda apmēru nav pamatoti ar attiecīgiem aprēķiniem un lietā esošiem pierādījumiem.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies un par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojis.
Par tiesas sēdi atbildētājs ir informēts, ko apstiprina atbildētāja paraksts lietas Uzziņas lapā (1.sējums, lietas lapa 1). Tāpat pavēste par
tiesas sēdi atbildētājam ir nosūtīta uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi, kas ir arī atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādītā adrese.
Ņemot vērā to, ka par tiesas sēdi atbildētājs ir informēts atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta noteikumiem, tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma
156.panta pirmo daļu, atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Izvērtējot prasības pieteikumā izklāstītos argumentus, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka AS „Citadele banka” maza
apmēra prasība pret /pers. B/ par parāda ir uzturētajā daļā ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar euro ieviešanas kārtības likuma 32. panta otrās daļas 2. punkta „a” apakšpunktu, ja tiesvedība civillietā uzsākta līdz euro ieviešanas
datumam, bet spriedums (nolēmums) taisāms pēc 2014. gada 1. janvāra, lietu pabeidz izskatīt lietā „operējot” ar summām latos, bet nolēmumā tās
konvertējot saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6. pantu,
nolēmumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Prasītāja šajā lietā ir cēlusi prasību par parāda piedziņu, kas pamatots ar divām atbildētājam izsniegtām maksājumu kartēm- “American Express
Blue” karti un “Maestro” karti.
No lietas materiāliem ir konstatējams, ka 1998.gada 8.oktobrī atbildētājs ir parakstījis iesniegumu “Maestro” kartes izsniegšanai (dokumenta
kopija- 1.sējums, lietas lapa 81), savukārt 2006.gada 8.martā atbildētājs ir parakstījis iesniegumu maksājumu kartes “American Express Blue”
saņemšana (dokumenta kopija, lietas lapa 12).
Tā kā atbildētājs savos rakstveida paskaidrojumos uz prasības pieteikumu nav apstrīdējis “American Express Blue” un “Maestro” karšu
saņemšanas faktu, tiesa secina, ka lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājam, atbilstoši iesniegumiem, ir izsniegtas kartes “American Express Blue” un
“Maestro” kartes, kā tas norādīts prasības pieteikumā.
No lietas materiāliem pievienotajām atbildētāja konta izdrukām ir secināms, ka atbildētāja kontam Nr. /konta numurs/, kas piesaistīts atbildētājam
izsniegtajai “American Express Blue” kartei ir negatīvs beigu atlikums. No minētajām atbildētāja konta izdrukām tiesa konstatē, ka atbildētājs ar
“American Express Blue” karti ir saņēmis naudas līdzekļus (kredītu) atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam apmēram.
Tāpat no lietas materiāliem pievienotajām atbildētāja konta Nr. /konta numurs/, kas piesaistīts atbildētājam izsniegtajai “Maestro” kartei, izdrukām,
ir konstatējams, ka atbildētājs ar viņam izsniegto “Maestro” karti ir izlietojis naudas līdzekļus (kredītu) atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam
apmēram (1.sējums, lietas lapas 123-249).
Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Savukārt, atbilstoši Civillikuma 1946.panta noteikumiem, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks
pielaidis nokavējumu. Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona
uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpilda vai neizpildītu pienācīgi.
Tiesa konstatē, ka, piekrītot ievērot “American Express” un “Maestro” kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumus, atbildētājs ar to ir
uzņēmies pienākumu maksāt bankas komisijas maksu par bankas sniegtajiem pakalpojumiem (tostarp maksu par atbildētājam izsniegto karšu lietošanu,
kredīta procentus par izmantoto kredīta limitu par katru dienu, paaugstinātos kredīta procentus par kavētajiem norēķiniem un līgumsodu par kredīta limita
pārsniegšanu (sk. “American Express” kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 4.3.2., 4.5.,4.6.,4.7.,4.9.punktus, 1.sējums, lietas lapa 12
“Maestro” kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 7.punkts, 1.sējums, lietas lapa 82).
Lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka “Maestro” atbildētājam ir izsniegta kā Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekam un līdz ar to “Maestro”
kartes lietošanai noteikti izdevīgāki (pazemināti) tarifi, kas noteikti 1998.gada 15.maija līguma, kurš noslēgts starp AS “Parex Banka” un Iekšlietu
ministrijas Valsts policiju, 4.punktā (līguma kopija, 1.sējums, lietas lapas 78-80).
Savukārt tarifi par kartes “American Express” kartes lietošanu, atbilstoši “American Express” kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem, ir
aprēķināmi atbilstoši AS “Parex Banka” Produktu un pakalpojumu tarifu cenrādim, ko atbildētājs ir atzinis sev par saistošu, parakstot iesniegumu
“American Express” kartes saņemšanai.
No 2015.gada 28.aprīļa iesniegumā norādītā tiesa konstatē, ka parāda lietošanas procentus, bankas komisijas maksu un līgumsodu par “Maestro”
karti prasītāja ir aprēķinājusi saskaņā ar tarifiem, kas noteikti 1998.gada 15.maija līguma, kurš noslēgts starp AS “Parex Banka” un Iekšlietu ministrijas
Valsts policiju, 4.punktā un kas, saskaņā ar prasītāja pārstāves tiesas sēdē norādīto, ir atbildētājam labvēlīgāki un zemāki par bankas piedāvātajiem
standarta tarifiem “Maestro” kartes lietotājiem.
Atbilstoši minētā līguma 4.punkta noteikumiem, prasītāja par “Maestro” karti ir aprēķinājusi atbildētājam parāda summu 78,30 euro (Ls 55,03),
ko veido neatmaksātā parāda pamatsumma 55,46 euro (Ls 38,98), bankas komisijas maksa 13,80 euro (Ls 9,70), kredīta procenti par laika periodu
no 2010.gada 8.marta līdz 2010.gada 30.martam 5,76 euro (Ls 4,05), kas aprēķināti pēc likmes 14 procenti gadā, līgumsods 0,88 euro (Ls 0,62) par
laika periodu no 2010.gada 2.septembra līdz 2010.gada 30.septembrim, kas aprēķināts pēc likmes 48 procenti gadā un paaugstinātie kredīta procenti
2,40 euro (Ls 1,69) pēc likmes 6 procenti gadā.
Savukārt par “American Express Blue” kartes lietošanu prasītāja ir aprēķinājusi kopējo parādu 1734,41 euro (Ls 1218,95), ko veido
neatmaksātā parāda pamatsumma 1275,18 euro (Ls 896,20), un, saskaņā ar tajā laikā spēkā esošo Bankas pakalpojumu cenrādi aprēķinātā bankas
komisijas maksa 51,22 euro (Ls 36), kredīta procenti 133,31 euro (Ls 93,69) par laika periodu no 2009.gada 10.augusta līdz 2010.gada 31.janvārim,
līgumsods 63,70 euro (Ls 44,77), kas aprēķināts par laika periodu no 2009.gada 10.augusta līdz 2010.gada 31.janvārim, pēc likmes 0,175 procenti
dienā, kā arī paaugstinātie kredīta procenti 211 euro (Ls 148.29), par laika periodu no 2009.gada 31.augusta līdz 2010.gada 31.janvārim pēc likmes 45
procenti gadā.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tiesa ņem vērā, ka atbildētājs, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, nav iesniedzis tiesai nekādus pierādījumus tam, ka būtu
izpildījis savas saistības lielākā apmērā nekā to norāda prasītāja.
Tiesa kritiski vērtē atbildētāja rakstveida paskaidrojumos izteiktos iebildumus par to, ka atbildētājam pēc AS “Parex banka” uzņēmuma pārejas
nebija zināms par to, kam veikt parāda samaksu, jo lietas materiāliem ir pievienoti pierādījumi par to, ka 2010.gada 20.oktobrī atbildētājam ir paziņots
par AS “Parex banka” kredītiestādes uzņēmuma pāreju prasītājai, norādot, ka turpmāk atbildētājam visas saistības ir jāizpilda pret prasītāju (2.sējums,
lietas lapa 7).
Turklāt gadījumā, ja atbildētājam tomēr bija kādas šaubas par to, kādai juridiskai personai veikt parāda samaksu, tad atbildētājam bija iespējams
minēto informāciju noskaidrot, vēršoties pie prasītājas, kura nosūtījusi atbildētājam paziņojumu par pienākumu atmaksāt parādu.
Atbildētāja apgalvojumi par to, ka viņš nav pieļāvis būtiskus maksājumu termiņu nokavējumus un maksājumus veicis regulāri nav apstiprināti ar lietā
iesniegtiem pierādījumiem.
Civilprocesa likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā.
Atbilstoši minētā panta otrās daļas noteikumiem, sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus
pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas
procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Savukārt Civilprocesa likuma 190.panta otrā daļa noteic, ka tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Tiesa lietas materiālos nekonstatē pieradījumus atbildētāja apgalvojumiem par to, ka pamatparāda un procentu summas ir aprēķinātas
nepareizi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Prasītāja ir iesniegusi tiesai parāda aprēķinus kas pamato prasītājas pieprasīto parāda summu (sk. 1.sējums, lietas lapas 89-122; 2.sējums,
lietas 11-26),
Atbildētājs turpretī tiesai nav iesniedzis savus aprēķinus, kas pamatotu viņa apgalvojumus par prasītājas tiesai iesniegto aprēķinu nepareizību.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājs, iesniedzot iebildumus pret parāda summu, nav ievērojis Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā
noteikto pienākumu iesniegt pierādījumus saviem iebildumiem uz prasību.
Rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norāda uz to, ka viņa ieskatā prasītājas aprēķinātie procenti un līgumsods ir nesamērīgi lieli, bet tiesa,
izvērtējot prasītājas pieprasīto procentu un līgumsoda likmes, neuzskata, ka tās šīs likmes būtu pārmērīgi augstas vai neatbilstošas godīgai komercpraksei.
Tiesa norāda, ka prasītājas pieprasītais līgumsods (64,58 euro jeb Ls 45,39) sastāda tikai vienu divdesmito daļu no pamatparāda (1330,64
euro jeb Ls 935,18) kopējā apmēra, kas, ņemot vērā atbildētāja nokavējuma ilgumu, nav uzskatāms par nesamērīgi augstu līgumsodu.
Tāpat tiesai nav pamata atzīt par nesamērīgiem prasītājas pieprasītos parāda lietošanas procentus nedz ņemot vērā to likmes, nedz arī, ņemot
vērā procentu kopējo apmēru un to attiecību pret pamatparāda apmēru.
Līdz ar to tiesai prasītājas aprēķinātos procentus un līgumsodu nav pamata atzīt par nesamērīgiem nedz Civillikuma, nedz Patērētāju tiesību
aizsardzības likuma kā speciālo tiesību normu kontekstā.
Atbildētāja iesniegtie iebildumi par to, ka viņš nav brīdināts par parāda esamību ir pretrunā lietas materiālos esošajiem dokumentiem, no
kuriem redzams, ka brīdinājums par parāda samaksu atbildētājam ir nosūtīts gan 2010.gada 19.janvārī (1.sējums, lietas lapa 19), gan arī 2010.gada
20.oktobrī (2.sējums, lietas lapa 9).
Bez tā, atbilstoši Civillikuma 1652.panta 3.punkta noteikumiem parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš
palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Tā kā lietas izskatīšanas gaitā ir konstatējams, ka atbildētājs nav pildījis uzņemtās saistības, noteiktajos termiņos maksājumus, tad atbilstoši
Civillikuma 1652.panta 3.punktam, ir iestājies atbildētāja nokavējums ar visām no tā izrietošajām sekām, tostarp atbildētāja pienākumu maksāt
nokavējuma līgumsodu.
Tāpat par nepamatotiem tiesa atzīst atbildētāja iebildumus pret prasības pieteikumu, kas pamatoti ar to, ka banka bez pamata ir vienpusēji
atkāpusies no pušu starpā noslēgtā līguma un nepamatoti bloķējusi atbildētāja kontu, jo, kā noskaidrots lietas izskatīšanas gaitā, AS “Parex banka” ir
vienpusēji atkāpusies no pušu starpā uzņemtajām saistībām, jo atbildētājs no savas puses nepildīja no minētā līguma izrietošās saistības, noteiktajos
termiņos neveica maksājumus.
“American Express Blue” kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 7.4.1. punktā ir paredzētas bankas tiesības bez iepriekšēja brīdinājuma
izbeigt līgumu un slēgt kartes darbību, ja atbildētājs nepilda savas saistības pret banku.
Savukārt Civillikuma 1589.pants atļauj vienpusēju atkāpšanos no līguma, ja tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Tiesa norāda, ka līguma noteikumi, kas paredz bankas tiesības vienpusēji atkāpties no pušu starpā noslēgtā līguma pie apstākļiem, kad aizņēmējs
nepilda savas saistības, paši par sevi nav uzskatāmi par netaisnīgiem līguma noteikumiem, kas būtu pretēji labticīguma principiem un nesamērīgi ierobežotu
atbildētāja tiesības.
Tā kā lietas izskatīšanas gaitā ir noskaidrots, ka prasītāja Kredītiestādes uzņēmuma pārejas rezultātā ir ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju,
kas pamatotas ar AS “Parex banka” izsniegtajām “American Express Blue” un “Maestro” kartēm, par ko lietā arī nav strīda, tiesa secina, ka
atbildētāja parāds par minēto karšu lietošanu ir piedzenams par labu prasītājai.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenami:
· neatmaksātā parāda pamatsumma 1330,64 euro (Ls 935,18), ko veido atbildētājam ar “Maestro” karti izsniegtā un neatmaksātā parāda
summa 55,46 euro (Ls 38,98) un ar “American Express Blue” karti izsniegtā un neatmaksātā parāda pamatsumma 1275,18 euro (Ls 896,20);
· bankas komisijas maksa 65,02 euro (Ls 45,70), ko veido komisijas maksa par “Maestro” kartes lietošanu 13,80 euro (Ls 9,70) un
komisijas maksa par “American Express Blue” kartes lietošanu 51,22 euro (Ls 36),
· aizdevuma lietošanas procenti 352,47 euro (Ls 247,72), ko veido kredīta procenti par laika periodu no 2010.gada 8.marta līdz 2010.gada
30.martam 5,76 euro (Ls 4,05), kas aprēķināti pēc likmes 14 procenti gadā par to naudas līdzekļu lietošanu, kas atbildētājam izsniegti ar “Maestro”
karti un paaugstinātie kredīta procenti 2,40 euro (Ls 1,69) pēc likmes 6 procenti gadā, kā arī kredīta procenti 133,31 euro (Ls 93,69) par laika periodu
no 2009.gada 10.augusta līdz 2010.gada 31.janvārim, kas aprēķināti pēc likmes 22 procenti gadā par to naudas līdzekļu lietošanu, kas atbildētājam
izsniegti ar “American Express Blue” karti, kā arī paaugstinātie kredīta procenti 211 euro euro (Ls 148,29), par laika periodu no 2009.gada
31.augusta līdz 2010.gada 31.janvārim pēc likmes 45 procenti gadā;
· līgumsods 64,58 euro (Ls 45,39), ko veido līgumsods 0,88 euro (Ls 0,62) par laika periodu no 2010.gada 2.septembra līdz 2010.gada
30.septembrim, kas aprēķināts pēc likmes 48 procenti gadā par to maksājumu termiņa nokavējumu, kas atbildētājam bija jāveic par naudas līdzekļiem,
kas izsniegti ar “Maestro” karti un līgumsods 63,70 euro (Ls 44,77), kas aprēķināts par laika periodu no 2009.gada 10.augusta līdz 2010.gada
31.janvārim, pēc likmes 0,175 procenti dienā par to maksājumu termiņa nokavējumu, kas atbildētājam bija jāveic par naudas līdzekļiem, kas izsniegti ar
“American Express Blue” karti.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka no prasītājai ir nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6 procentus
gadā, no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus,
tas ir, seši procenti no simta gadā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība ir apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
(..).
Prasītāja ceļot prasību ir samaksājusi valsts nodevu Ls 191,47 (272,44 euro) (lietas lapa 10) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30
(4,70 euro).
Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenama valsts nodeva 271,91 euro (Ls 191,10) atbilstoši prasības apmierinātajai
(uzturētajai) daļai (prasība tiek apmierināta par prasības summu 1812,71 euro jeb Ls 1273,98, par ko, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta
pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam likuma redakcijā uz prasības celšanas brīdi, 2013.gada 15.aprīli ir jāmaksā valsts nodeva 15 procenti
no prasības summas, kas attiecīgi ir Ls 191,10 jeb 271,91 euro) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (Ls 3,30).
Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu šajā lietā pavisam kopā ir 10,85 euro (Ls 7,63).
Tā kā prasītāja pie prasības celšanas ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 (4,70 euro) apmērā, atlikusī, nesamaksātā ar
lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa 6,15 euro (Ls 4,32) (10,85 - 4,70 = 6,15) ir piedzenama no atbildētāja par labu valstij uz Civilprocesa likuma
42.panta noteikumu pamata.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
R e zo l ut ī v ā da ļ a
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 193., 195., 204.1 un 250.27 pantu, tiesa
no s pri e da
Prasību uzturētajā daļā apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559 pamatparādu 1330,64 euro
(Ls 935,18), bankas komisijas maksu 65,02 euro (Ls 45,70), parāda lietošanas procentus 352,47 euro (Ls 247,72), līgumsodu 64,58 euro (Ls
45,39), valsts nodevu 271,91 euro (Ls 191,10) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (Ls 3,30), kopā piedzīt 2089,32 euro (divus
tūkstošus astoņdesmit deviņus euro un 32 centus) jeb (Ls 1468,38).
Noteikt AS „Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559 tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/,par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas (1330,64 euro jeb Ls 935,18), ievērojot
Civillikuma 1763.panta 1.punkta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,15 euro (sešus euro un 15
centus) jeb (Ls 4,32).
Noteikt termiņu /pers. B/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža,
nosakot, ka šajā termiņā tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos apstiprinošs dokuments ir iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā
(Lomonosova iela 10, Rīgā, 204.kabinets).
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu
kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 7.jūlijā.
Tiesnese /paraksts/ D.Ķeire