Supreme Court remands prison conditions case for retrial due to failure to assess cumulative impact on human rights.

Lieta Nr.A420312113

SKA-799/2016

S P R I E D U M S

Rīgā 2016.gada 30.novembrī

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesnese J.Briede

tiesnese I.Skultāne

tiesnese R.Vīduša

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Daugavgrīvas cietuma faktiskās rīcības

atzīšanu par prettiesisku un atlīdzinājuma piešķiršanu, sakarā ar /pers. A/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 12.janvāra

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ieslodzījuma vietu pārvalde ar 2013.gada 21.janvāra lēmumu Nr.1/15.2-M/6222 noraidīja pieteicēja /pers. A/ sūdzību par neatbilstošiem

uzturēšanās apstākļiem Daugavgrīvas cietuma 95., 107. un 308.kamerā un atteicās atlīdzināt morālo kaitējumu.

[2] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atzīt par prettiesisku Daugavgrīvas cietuma administrācijas faktisko rīcību, kā arī atlīdzināt

morālo kaitējumu 4000 latu apmērā. Pieteikumā norādīts, ka sanitārais mezgls kamerās nav atbilstoši norobežots, nav ierīkots klozetpods, ventilācija un

dabiskais apgaismojums nav pietiekams, pieteicējam nav nodrošināta atsevišķa gultasvieta, kā arī nav nodrošināta pietiekama dzīvojamā platība.

Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 27.decembra spriedumu pieteikums daļēji apmierināts.

[3] Izskatot lietu saistībā ar pārvaldes apelācijas sūdzību un pieteicēja pretapelācijas sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa ar 2016.gada 12.janvāra

spriedumu pieteikumu noraidīja. Ņemot vērā daļēju pievienošanos zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai, apgabaltiesas spriedums pamatots ar

šādiem apsvērumiem.

[3.1] 95.kamerā pieteicējs ir atradies viens, un kameras platība ir 10,4 m2. Nav konstatējama pārapdzīvotība.

[3.2] Logs 95.kamerā ir izbūvēts no stikla rūtīm, izmēri 1,22 m2. 308.kameras divu logu kopējā platība ir 3,98 m2. 107.kamerā logi ir izbūvēti no

stikla blokiem, kopējā logu platība 3,02 m2. Pēc loga un telpas platības proporcijas logu izmēri aptuveni atbilst kameras platībai. Pat pārsniedzot

būvnormatīvos noteiktās prasības, objektīvi nav iespējams nodrošināt dabisko apgaismojumu tādā līmenī, lai varētu pilnībā iztikt bez mākslīgā

apgaismojuma. Pieteicējs ir atradies karantīnas kamerās, nevis dzīvojamās kamerās, tāpēc viņa tiesības nav tikušas ierobežotas tiktāl, lai šādu rīcību atzītu

par spīdzināšanu.

[3.3] Nav pamatoti pieteicēja iebildumi par nepietiekamu tualetes norobežojumu 107.kamerā. Pat Tiesībsarga vēstulē pieteicējam norādīts, ka

2012.gada 10.augustā Tiesībsarga darbinieku vizītes laikā Daugavgrīvas cietumā ir konstatēts, ka karantīnas kamerā ir uzlabots mākslīgais apgaismojums,

uzstādīts sanitārā mezgla norobežojums ar durvīm, kameras ir sakoptas, vienīgie Tiesībsarga iebildumi ir vērsti uz dabisko apgaismojumu un ventilāciju.

[3.4] Pieteicējs ir norādījis, ka visi ieslodzītie 107.kamerā smēķēja un viņš bija pakļauts pasīvajai smēķēšanai, taču pieteicējs nav vērsies pie

cietuma administrācijas ar lūgumu nodrošināt pieteicēja atrašanos no tabakas dūmiem brīvā telpā. Savukārt normālos apstākļos (ja kamerā netiek

smēķēts) mākslīgā ventilācija nav atzīstama par acīmredzami nepietiekamu, jo cietuma koridorā ir darbojusies ventilācijas sistēma un gaisa apmaiņa

kamerā ir tikusi nodrošināta caur ventilācijas restēm.

[3.5] Pieteicējs nav vērsies cietuma administrācijā ar sūdzībām par individuālas gultas vietas neierādīšanu, bet pieteicēja izteiktie argumenti ir

formāli. Gultas vietas ierādīšana divstāvu gultā nav uzskatāma par tiesību uz individuālu gultas vietu pārkāpumu.

[3.6] 308.kamerā sanitārais mezgls no pārējās kameras bija no visām pusēm norobežots ar necaurspīdīgu materiālu, un norobežojuma augstums

bija 1,90 m, pilnībā nosedzot cilvēku visā augumā. Arī aplūkojot lietas materiāliem pievienotās fotogrāfijas, redzams, ka ir iespējams sanitāro mezglu

pilnībā norobežot no apkārtējo skata, kas īstermiņā ir pietiekams risinājums. Šādi secinājumi atbilst secinājumiem arī citās administratīvajās lietās.

[3.7] Pieteicējs atradās 95.kamerā laika posmā no 2012.gada 26.oktobra līdz 2012.gada 30.oktobrim, proti, vēlā rudenī. Tā kā pārvalde nav

pierādījusi, ka šajā periodā kamerā dienas laikā bija pieejams arī mākslīgais apgaismojums, apgaismojums kamerā bija nepietiekams. Tomēr, ņemot vērā

pieteicēja īslaicīgo uzturēšanos šajā kamerā, kā arī to, ka nav konstatēti citi nelabvēlīgi apstākļi, Daugavpils cietuma administrācijas rīcība nav sasniegusi

tādu bardzības līmeni, lai varētu konstatēt spīdzinošu, cietsirdīgu vai pazemojošu attieksmi pret pieteicēju.

[3.8] Attiecībā uz Daugavgrīvas cietuma 107.kameru no lietas materiāliem konstatējams, ka kameras kopējā platība ir 28,3 m2, paredzēta 10

ieslodzīto izvietošanai. Pieteicējs ir norādījis, ka minētajā kamerā atradās kopā ar vēl septiņiem ieslodzītajiem, tādējādi vienam ieslodzītajam šajā kamerā

tika nodrošināta 3,54 m2 liela platība. Savukārt 308.kameras kopējā platība ir 30,2 m2, kamera paredzēta 9 ieslodzīto izvietošanai, tātad uz vienu

ieslodzīto minimālā platība ir 3,36 m2. Ņemot vērā to, ka konkrētajā gadījumā pieteicējam strīdus kamerās ir bijusi nodrošināta lielāka platība par 3 m2

un iestādes rīcībā nav saskatāmi citi necilvēcīgas attieksmes elementi, nav konstatējams cilvēktiesību pārkāpums saistībā ar pieteicēja ievietošanu soda

izciešanai 107. un 308.kamerā.

[3.9] Tiesībsarga 2012.gada 26.novembra atbildē Nr.6-1/1435 norādīts, ka, Tiesībsarga vizītes laikā Daugavgrīvas cietumā 2012.gada

10.augustā, apskatot karantīnas kameras, tostarp, 107.kameru, ir konstatēts, ka ir uzstādīti sanitārā mezgla norobežojumi ar durvīm, ir uzlabots

mākslīgais apgaismojums, kameras ir vizuāli sakoptas. Nav pamatots pieteicēja viedoklis, ka konkrētās lietas faktiskie apstākļi ir salīdzināmi ar

administratīvajā lietā Nr.A420525811 konstatēto attiecībā uz uzturēšanās apstākļiem Daugavgrīvas cietuma 107.kamerā 2011.gada janvārī, jo šie

apstākļi ir mainījušies.

[4] Pieteicējs iesniedzis kasācijas sūdzību, norādot šādus argumentus.

[4.1] Tiesa neizskatīja lielāko daļu pieteicēja apelācijas sūdzības. Tiesa nevērtēja tualetes norobežojuma jautājumu 95.kamerā, kā arī

apgaismojuma un ventilācijas nepietiekamību 107.kamerā. Tāpat arī tiesa neizvērtēja to, ka kamerās ir kopā sabīdītas gultas, un pārējos apstākļus

pārapdzīvotības kontekstā. Tiesa neņēma vērā Tiesībsarga atzinumu.

[4.2] Nav ievērots vienlīdzības princips, jo līdzīgās administratīvajās lietās ir sasniegts cits rezultāts.

[4.3] Nav pareizs tiesas secinājums par apgaismojumu 95.kamerā, jo tajā bija tikai nakts lampa, nevis dienas gaismas lampa.

Motīvu daļa

[5] Nepareizs ir pieteicēja uzskats, ka apgabaltiesa nav izskatījusi pieteicēja apelācijas sūdzību pēc būtības. Apelācijas instances tiesas

pievienošanās pirmās instances tiesas nolēmuma motivācijai atbilstoši Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtajai daļai nenozīmē, ka apelācijas

instances tiesa nav patstāvīgi izskatījusi lietu pēc būtības. Minētā norma atļauj neatkārtot tos argumentus, kurus jau iepriekš norādījusi pirmās instances

tiesa un kuri, apelācijas instances tiesas ieskatā, ir pareizi. Proti, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, ir nonākusi pie tiem pašiem secinājumiem,

kurus jau iepriekš izdarījusi un uzrakstījusi pirmās instances tiesa, apelācijas instances tiesai nav atkārtoti jāraksta tie paši argumenti. Tā vietā var dot

atsauci uz pirmās instances tiesas sprieduma motīvu daļu. Tādējādi sprieduma motīvu daļas struktūra nevar būt pamats secinājumam, ka apelācijas

instances tiesa nav izskatījusi lietu pēc būtības un nav pārbaudījusi pierādījumus vai noskaidrojusi apstākļus (sk. Augstākās tiesas 2008.gada

19.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-695/2008 13.2.punktu, 2012.gada 13.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-100/2012 9.punktu).

Apgabaltiesa, ņemot vērā pievienošanos zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai, ir vērtējusi tualetes norobežojuma jautājumu 95.kamerā,

kā arī apgaismojuma un ventilācijas pietiekamību 107.kamerā.

Vienlaikus tiesa neizvērtēja to, ka gultas kamerās ir sabīdītas kopā, līdz ar to ir iespējams, ka diviem ieslodzītajiem ir jāguļ blakus. Šis apstāklis

varētu ietekmēt secinājumu par apstākļu atbilstību cilvēktiesību standartiem kopumā.

[6] Pamatots ir pieteicēja viedoklis, ka, ievērojot tiesiskās vienlīdzības principu un tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesai būtu jāpieliek pūles, lai līdzīgi

gadījumi tiktu izlemti līdzīgi, jo procesa dalībniekiem ir tiesības sagaidīt un paļauties, ka tie tiesā saņems vienādu taisnību visos līdzīgos gadījumos.

Tomēr ir jāņem vērā, ka taisnīgas tiesas neatņemams elements ir tiesneša neatkarība. Tiesnesim ikvienā gadījumā ir jābūt brīvībai lietu izskatīt

tiesiski, atbilstoši savām zināšanām, dzīves pieredzei un tiesiskajai apziņai. Tiesiskās vienlīdzības apsvērumi nevar būt pamatā, lai sekotu analoģiskā lietā

taisītam spriedumam tikai tādēļ, ka attiecīgā lieta izspriesta pirmā. Nākamajā lietā turklāt dažādu iemeslu (galvenokārt procesa dalībnieku izvēlētās

argumentācijas un atšķirīgu pierādījumu) dēļ var tikt izgaismoti tādi lietas aspekti, kas netika apsvērti iepriekšējā lietā un kas var ietekmēt gan faktisko

apstākļu noskaidrošanu, gan tiesību normu piemērošanu (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 6.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-482/2015 8.–

11.punktu). Turklāt lietās, kurās tiek vērtēti apstākļi ieslodzījuma vietā, to vērtējums ir ļoti relatīvs un atkarīgs no personas individuālajiem apstākļiem (sk.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015.gada 10.marta sprieduma lietā „Varga un citi pret Ungāriju” 69.punktu ), kā arī lietas individuālo apstākļu

kopuma (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 10.janvāra sprieduma lietā „Shahanov pret Bulgāriju” 40.punktu).

Pieteicēja minētajās lietās konstatējami citi apstākļi. Piemēram, lietā Nr.A420389213 Administratīvā rajona tiesa, vērtējot apstākļus 107.kamerā

trīs mēnešu laikposmā 2012.gada beigās, konstatēja pārapdzīvotību (platība uz vienu ieslodzīto – 3,78 m2, 2,94 m2 un 2,65 m2), atsevišķas guļvietas

neierādīšanu, dabiskā apgaismojuma trūkumu, nepietiekamu ventilāciju, pakļaušanu pasīvai smēķēšanai. Administratīvajā lietā Nr.A420525811, vērtējot

apstākļus 107.kamerā no 2011.gada 14.janvāra līdz 17.janvārim, tiesa atzina, ka cilvēktiesību pārkāpumu veido neiespējamība atvērt logu, nepietiekams

dabiskais apgaismojums un formālais tualetes norobežojums, kas nenodrošināja pilnīgu privātumu. Administratīvajā lietā Nr.A420480011, vērtējot

apstākļus Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļas 112.kamerā no 2010.gada oktobra, konstatēja cilvēktiesību pārkāpumu saistībā ar saspiestību

(2,875 m2 uz ieslodzīto), dabiskā apgaismojuma un svaiga gaisa trūkumu, kā arī cilvēka cieņai atbilstoša sanitārā mezgla trūkumu. Lietā Nr.A420659811

vērtēti apstākļi Daugavgrīvas cietuma 107. un 205.kamerā desmit dienu garumā 2011.gada augustā, tiesai secinot, ka kamerās nav pietiekama dabiskā

apgaismojuma, pietiekamas ventilācijas un nav pietiekami norobežots sanitārais mezgls.

Konkrētajās lietās atšķiras gan ieslodzīto uzturēšanās ilgums, gan kumulatīvie apstākļi, gan laikposms, kurā ieslodzītie atradās kamerās un kas ir

svarīgi arī šajā lietā. Tiesa ir salīdzinājusi izskatāmo lietu ar lietu Nr.A420525811, vērtējusi lietā būtiskos apstākļus, un tās spriedums nav patvaļīgs. Līdz

ar to nevar uzskatīt, ka atšķirīgo lietu rezultātu dēļ būtu pārkāpts vienlīdzības princips.

[7] Ņemot vērā to, ka tiesa nav vērtējusi būtisku apstākli, kas varētu ietekmēt secinājumu par apstākļiem ieslodzījuma vietā kopumā, gan

atlīdzinājuma jautājumu, apgabaltiesas spriedums ir atceļams pilnībā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta 2.punktu un 351.pantu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments

n o s p r i e d a

Atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 12.janvāra spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese (paraksts) J.Briede

Tiesnese (paraksts) I.Skultāne

Tiesnese (paraksts) R.Vīduša