Administrative appeal dismissed; local police lacked authority to draft protocol for copyright infringement under LAPK 155.8.

Lietas Nr. 133064316

Lietas arhīva Nr. 104AA-0864-16/27

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 4.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese D.Kalniņa,

tiesneši L.Poļakova, G.Stūris,

sakarā ar Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības apelācijas sūdzību izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu, kurā ar

Rīgas rajona tiesas 2016.gada 31.augusta spriedumu izbeigta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par SIA “Hellas-Akropolis”,

reģ.Nr.40103803017, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 155.8 panta, un

k o ns t a t ē ja

2016.gada 29.jūlijā Ādažu pašvaldības policijas vecākā inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.804081 par to, ka

2016.gada 26.maijā plkst.13.10., Ādažos, Rīgas gatvē 88 SIA “Hellas-Akropolis” piederošā bārā “Ararats” tika konstatēts, ka tiek atskaņota mūzika

caur interneta vietni “Youtube.com”(live radio/deep house/chill music/tropical house), neveicot atlīdzības samaksu par fonogrammas izmantošanu

komerciālos nolūkos. Šī gada 8.jūnijā pamatojoties uz Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības sniegto informāciju tika uzsākta administratīvā

lietvedība. Tādējādi tika pārkāpta Autortiesību likuma 52.panta otrā daļā, 63.panta piektās daļas 1.punkts un 7.punkts un 68.panta pirmās daļas

6.punkts. Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- LAPK) 155.8 panta.

Rīgas rajona tiesa, izvērtējusi ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola EM Nr.804081 un pārējiem administratīvās lietas materiāliem

to kopumā un savstarpējā saistībā atzinusi, ka administratīvā lietvedība pret SIA „Hellas-Akropolis” izbeidzama.

Tiesa norādījusi, ka atbilstoši LAPK 247. pantam un 214.1panta otrās daļas 2.punktam administratīvā pārkāpumu protokolu par LAPK

155 .pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu ir tiesības sastādīt valsts policijas darbiniekam. Savukārt administratīvā pārkāpuma protokolu šajā lietā ir

sastādījusi Ādažu novada pašvaldības policijas vecākā inspektore, kurai par LAPK 1558.pantā paredzēto pārkāpumu sastādīt protokolu nebija tiesību.

Tiesa norādījusi, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā tiek fiksētas procesuālās darbības, norādītas lietas izlemšanai

nepieciešamās ziņas, kā arī ar protokolu tiek uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā, kā arī protokols ir vērtējams kā pierādīšanas līdzeklis, kas

ietver ziņas par faktiem, kas apliecina pārkāpuma esamību. Tas ir, administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā fiksē ziņas par izdarīto

pārkāpumu un kuram ir pierādījuma nozīme lietā.

Tiesa atzinusi, ka konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma protokols ir sastādīts, pārkāpjot protokola sastādīšanas pilnvarojuma

nosacījumus. LAPK neparedz tiesai iespēju turpināt lietvedību uz administratīvā pārkāpuma protokola pamata, ko ir sastādījusi amatpersona, kas tam

nav normatīvajos aktos pilnvarota, līdz ar ko, administratīvā pārkāpuma lietvedība šajā lietā ir izbeidzama.

Par minēto spriedumu cietušais - Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība iesniegusi apelācijas sūdzību, lūdzot to atcelt un saukt SIA “Hellas-

Akropolis” pie administratīvās atbildības pēc LAPK 1558.panta.

Norāda, ka no LAPK 247.panta izriet, ka administratīvā pārkāpuma protokolu ir tiesīgas sastādīt arī attiecīgi pilnvarotas pašvaldību amatpersonas.

Pamatojoties uz LAPK 238.1 panta pirmo daļu un saņemtajām ziņām par iespējamo administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, pašvaldības policijas

inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu.

Sūdzības iesniedzēja, atsaucoties uz likuma Par policiju 19.panta pirmo un otro daļu, 12.panta pirmās daļas 4.punktu, norāda, ka ņemot vērā

tiesisko regulējumu, Ādažu pašvaldības policijai bija tiesības konkrētajā gadījumā sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par konstatēto

pārkāpumu un efektīvi un ātri reaģēt uz likumpārkāpumu, kas arī tika darīts. Pēc kā administratīvā pārkāpuma lieta tika nosūtīta rajona tiesai, kurai,

saskaņā ar LAPK 213.pantu ir noteiktas tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus par LAPK 1558.pantā

paredzētā pārkāpuma izdarīšanu. Ja pašvaldības policijai tiktu atņemtas tiesības reaģēt uz likumpārkāpumiem un sastādīt protokolus par

administratīvajiem pārkāpumiem, tiktu ignorēta pašvaldību policiju ietekme, vara un reputācija.

Saskaņā ar LAPK 289.21 panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā, pamats tiesas kolēģijai pieņemt

lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē nav objektīvi konstatējams.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, tiesas kolēģija uzskata, ka Rīgas rajona tiesas

2016.gada 31.augusta spriedums ir tiesisks un pamatots, atstājams negrozīts, bet apelācijas sūdzība noraidāma.

Saskaņā ar LAPK 289.21panta un 289.22panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa ievēro šī kodeksa divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto

tiesvedības kārtību un taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši minētās nodaļas prasībām.

LAPK 289.1 3 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tiesas sprieduma motivācija ir pareiza

un pietiekama, līdz ar ko tiesas kolēģija saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešo daļu pievienojas tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma

motivācijai.

Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka administratīvā pārkāpuma protokolu ir sastādījusi persona, kura tam nav normatīvajos aktos pilnvarota,

līdz ar ko nav iespējas turpināt lietvedību uz nepamatoti sastādītā administratīvā pārkāpuma protokola pamata.

LAPK 243.panta desmitā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas par faktiem, kā arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku

līdzekļu palīdzību, ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši LAPK 247.pantam, personas, kurām ir tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, nosaka šis likums vai citi normatīvie akti.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka protokolu ir tiesīgas sastādīt arī attiecīgi pilnvarotas pašvaldību amatpersonas, trešā daļa noteic, ja šis likums vai citi

normatīvie akti nenosaka personu, kura ir tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, to sastāda iestāde, kura saskaņā ar šo likumu ir pilnvarota

izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, vai valsts policijas darbinieks atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas vietai.

Tā kā LAPK normas konkrēti nenosaka personu, kura ir tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par LAPK 1558.pantā paredzētā

administratīvo pārkāpuma izdarīšanu, atbilstoši iepriekšminētā 247.panta nosacījumiem, tā sastādīšana ir iestādes, kura saskaņā ar šo likumu ir pilnvarota

izskatīt administratīvo pārkāpumu, vai valsts policijas darbinieka kompetencē.

LAPK 213.pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietas, kas paredzētas LAPK 1558.pantā, izskata rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. Kā pamatoti

norādījusi pirmās instances tiesa, nevienā normatīvajā aktā nav noteiktas tiesnešu tiesības sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus. Līdz ar to, no

minētajām likuma normām viennozīmīgi izriet, ka administratīvā pārkāpuma protokolu par LAPK 1558.pantā paredzētā administratīvo pārkāpuma

izdarīšanu ir tiesīgi sastādīt tikai valsts policijas darbinieki.

Saskaņā ar likuma Par policiju 19.panta sesto daļu un 12.panta pirmās daļas 4.punktu, pašvaldības policijas darbiniekam cita starp ir noteiktas

tiesības sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, pienākumu pildīšanas laikā atbilstoši dienesta kompetencei, kā to pareizi ir norādījusi

sūdzības iesniedzēja.

Taču tiesas kolēģija norāda, ka administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu, t.sk. personu kompetenci, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā

pārkāpuma protokolu, reglamentē LAPK normas. Likumdevējs ir noteicis administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības kārtību, ir noteicis personas, kuras

ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu atkarībā no izdarītā administratīvā pārkāpuma, un pašvaldības policijai nav dotas tiesības sastādīt

protokolu par LAPK 1558.pantā paredzētā administratīvo pārkāpuma izdarīšanu.

Nav pamatoti sūdzības iesniedzējas iebildumi, ka tādējādi pašvaldības policijai tiek atņemtas tiesības reaģēt uz likumpārkāpumiem. Pašvaldības

policijai, atbilstoši LAPK 238.1 panta nosacījumiem, konstatējot iespējamu administratīvo pārkāpumu, kur par lietvedības uzsākšanu ir tiesīgs lemt tikai

valsts policijas darbinieks, ir tiesības pieņem lēmumu par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības.

Līdz ar to, Rīgas rajona tiesa pamatoti atzinusi, ka ņemot vērā, ka administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts, pārkāpjot protokola sastādīšanas

pilnvarojuma nosacījumus, lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Rīgas rajona tiesa izskatot lietu, ir ievērojusi vispārīgos tiesību principus un normatīvo aktu regulējumu, spriedums ir tiesisks un atstājams negrozīts,

bet apelācijas sūdzība noraidāma.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 un 289.22 pantu, Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģa

no s pri e da

Rīgas rajona tiesas 2016.gada 31.augusta spriedumu atstāt negrozītu, bet Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese D.Kalniņa

Tiesnese L.Poļakova

Tiesnesis G.Stūris