Court allows management company's claim for unpaid fees and legal interest against individual owner.

Lietas arhīva Nr. C-2599-20/13

ECLI:LV:RVPT:2020:0302.C30769919.2.S

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2020.gada 02.martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis S.Lorencs

2020.gada 02.martā

Rīgā, Abrenes ielā 8,

rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Hausmaster” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2019.gada 07.oktobrī tiesā saņemts prasītāja AS “Hausmaster” 2019.gada 04.oktobra vienkāršotās procedūras prasības pieteikums pret

atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā cita starpā norādīts, ka pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses

Argitas Eniņas lēmumu, Atbildētājam 2003.gada 10.martā tika reģistrēta īpašuma tiesība uz dzīvokļa īpašumu nr. 6 (kadastra nr. /numurs A/) /adrese/

(turpmāk - Dzīvoklis) ar kopējo platību 178,1 kv.m un 1781/473270 pie dzīvokļa īpašuma piederošām kopīpašuma domājamām daļām no

daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra nr. /numurs B/).

2010.gada 26.februārī dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tika pieņemts lēmums „ar 2010.gada 1.jūniju mainīt namīpašuma

pārvaldnieku pret SIA “Hausmaster”, pieņemt zināšanai apsaimniekošanas tāmi, apstiprināt SIA “Hausmaster” noteikto maksu par kopīpašuma

uzturēšanu un pārvaldīšanu Ls 0,20/kv.m, jeb EUR 0,28/kv.m, (neieskaitot PVN) par dzīvokļa īpašuma kopējo platību mēnesī, un līgumsodu 0,5%

apmērā no termiņā neapmaksātās summas par katru nokavēto dienu, apstiprināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma

līgumu un tā pielikumu ar labojumiem...”.

2012. gada 21. novembrī dzīvojamās mājas /adrese/ (iepriekš /adrese/) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tika pieņemts lēmums: pieņemt SIA

“Hausmaster” piedāvājumu noteikt apsaimniekošanas maksu 30 santīmu, jeb EUR 0.43 (četrdesmit trīs euro centi) apmērā par kvadrātmetru līdz

01.05.2013. un 35 santīmu, jeb EUR 0.50 (piecdesmit euro centi) apmērā par kvadrātmetru pēc 01.05.2013.

Ņemot vērā to, ka starp Prasītāju un Atbildētāju nav noslēgts individuāls dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma

līgums, Atbildētājam saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešo daļu, kas nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam

dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, ir pienākums

segt Prasītājam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu proporcionāli tam piederošā dzīvokļa īpašuma

lielumam 178.1 m2 atbilstoši maksājumu daļai, kā arī apmaksāt maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar minētā 26.02.2010. kopsapulces protokola pielikuma Nr.5 2.1.2.punktu Atbildētājam ir pienākums savlaicīgi, rēķinā norādītajos

termiņos, apmaksāt Mājas pārvaldnieka piestādītos rēķinus, naudas līdzekļus pārskaitot uz Prasītāja bankas norēķinu kontu. Prasītāja piestādītajos

rēķinos ir norādīts apmaksas termiņš, kas ir tekošā mēneša pēdējais datums.

Maksa par komunālajiem pakalpojumiem tiek aprēķināta un ietverta ikmēneša rēķinos saskaņā ar komunālo pakalpojumu sniedzošo uzņēmumu

noteiktajiem tarifiem, ar kuriem Atbildētājs var detalizēti iepazīties, griežoties pie Prasītāja vai komunālo pakalpojumu sniedzošā uzņēmuma abonentu

daļā, un šī maksa apmaksājama vienlaicīgi ar maksu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, izņemot tos izdevumus, par kuriem Atbildētājs

norēķinās patstāvīgi, bez Prasītāja starpniecības.

2012.gada 21.novembrī dzīvojamās mājas /adrese/ (iepriekš /adrese/) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tika pieņemts lēmums: „pieņemt SIA

“Hausmaster” piedāvājumu noteikt apsaimniekošanas maksu 30 santīmu, jeb EUR 0.43 (četrdesmit trīs euro centi) apmērā par kvadrātmetru līdz

01.05.2013. un 35 santīmu, jeb EUR 0.50 (piecdesmit euro centi) apmērā par kvadrātmetru pēc 01.05.2013.”

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1765. pants nosaka: „procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simts gadā”. Atbildētājam ir aprēķināti likumiskie procenti EUR 23.11 (divdesmit trīs euro 11

centi) apmērā par periodu no 01.03.2019. līdz 03.10.2019.

Civillikuma 864. un 1071. pants nosaka, ka visas uz lietu gulošas nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekiem, un uz kopējo lietu gulošās nastas

un apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 1. - 5.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus un maksāt nomas

maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes un 13. panta pirmā un otrā daļa - dzīvokļa īpašnieks atbilstoši

viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus

obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, kā arī sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās

pārvaldīšanas izdevumu veidošanu.

Civillikuma 1652.pants nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai ar līgumu, savukārt Civillikuma 1828.pants paredz ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu.

Neskatoties uz to, ka Atbildētājs nepilda savas ar likumu uzliktās saistības, Prasītājs joprojām nodrošina dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un

noteikto komunālo pakalpojumu piegādi Atbildētājam.

Civilprocesa likuma 96.panta otrā daļā ir noteikts: fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda,

iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

Prasītājs vērš tiesas uzmanību, ka:

1. 2015.gada 17.aprīlī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kolēģija rīcības sēdē izskatīja Atbildētāja/pers. A/

kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 17.oktobra spriedumu civillietā Nr.C30719210 (SKC-799/2015) AS

“HAUSMASTER” (pirms reorganizācijas- SIA “Hausmaster”) prasībā pret /pers. A/, par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un

komunālo maksājumu parāda piedziņu un pieņēma lēmumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Atbildētāja/pers. A/ kasācijas sūdzību par

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 17.oktobra spriedumu, līdz ar ko minētais spriedums stājies likumīgā spēkā 2015.gada 17.aprīlī.

2. 2015.gada 28.maijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kolēģija rīcības sēdē izskatīja Atbildētāja/pers. A/

kasācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 3.februāra spriedumu civillietā Nr. C30558213 (SKC-1219/2015) AS

“Hausmaster” (pirms reorganizācijas- SIA “Hausmaster”) prasībā pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo

maksājumu parāda piedziņu un pieņēma lēmumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Atbildētāja/pers. A/ kasācijas sūdzību par Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 3.februāra spriedumu, līdz ar ko minētais spriedums stājies likumīgā spēkā 2015.gada 28.maijā.

3. 2018.gada 01.oktobrī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kolēģija rīcības sēdē izskatīja Atbildētāja/pers. A/

kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas 2017.gada 11.decembra spriedumu civillietā Nr. C30604214 (SKC-1359/2018) AS “Hausmaster”

(pirms reorganizācijas- SIA “Hausmaster”) prasībā pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda

piedziņu un pieņēma lēmumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Atbildētāja/pers. A/ kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas

2017.gada 11.decembra spriedumu, līdz ar ko minētais spriedums stājies likumīgā spēkā 2018.gada 01.oktobrī.

Ņemot vērā augstāk minēto, Atbildētāja parādsaistības par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumiem, komunālajiem pakalpojumiem un

papildus pakalpojumiem, saskaņā ar Prasītāja grāmatvedības datiem uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu sastāda EUR 1233.85 (viens tūkstotis

divi simti trīsdesmit trīs euro 85 centi) apmērā, kas sastāv no pamatparāda EUR 1210.74 (viens tūkstotis divi simti desmit euro 74 centi) apmērā par

periodu no 02.2019. līdz 09.2019. (ieskaitot) un likumiskiem procentiem EUR 23.11 (divdesmit trīs euro 11 centi) apmērā, kas aprēķināti no

01.03.2019. līdz 03.10.2019.

Prasības pieteikumā, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, 13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta trešo daļu Civillikuma 864.,

1071., 1402., 1652., 1765., 1828.pantu, prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam parādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu,

apsaimniekošanas izdevumiem, komunāliem maksājumiem, papildus pakalpojumiem, un likumiskos procentus EUR 1233.85 (viens tūkstotis divi simti

trīsdesmit trīs euro 85 centi) apmērā, kas sastāv no pamatparāda EUR 1210.74 (viens tūkstotis divi simti desmit euro 74 centi) apmērā par periodu no

02.2019. līdz 09.2019. (ieskaitot) un likumiskiem procentiem EUR 23.11 (divdesmit trīs euro 11 centi) apmērā, kas aprēķināti no 01.03.2019. līdz

03.10.2019; noteikt tiesības Prasītājam saņemt procentus 6 % (seši procenti) gadā līdz pilnai sprieduma izpildei (izsoles dienai); piedzīt no Atbildētāja

par labu Prasītājam samaksāto valsts nodevu EUR 185.08 (viens simt astoņdesmit pieci euro 08 centi) apmērā, un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus EUR 3.30 (trīs euro 30 centi) apmērā, kopā: EUR 188.38 (viens simts astoņdesmit astoņi euro 38 centi) apmērā.

2019.gada 15.novembrī tiesā tika saņemts atbildētāja /pers. A/ 2019.gada 15.novembra “Pieteikums lietā pirms paskaidrojumi lietā par

neesoša parāda piedziņu un ierosinātās tiesvedības un ievestās civillietas Nr.C30769919 tiesiskā statusa pamatojuma neesamību ”, kurā

norādīts:

“ Saskaņā ar tiesas sniegto informāciju par firmas celto prasību un tiesas ierosināto civillietu tiesvedībā par faktiski neiespējama EUR

1233,85 neesoša parāda, EUR 185,08 valsts nodevas, EUR 3,30 ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu piedziņu no /pers. A/, izsniedzot /pers.

A/ nepilna satura prasības pieteikumu bez rakstveida pierādījumiem lietā, kuri pēc likuma eksistenciāli noteiktajiem kritērijiem būtu

attiecināmi uz /pers. A/ pēc ierosinātās lietas būtības un prasības konstrukcijas izpildot CPL 132.panta 1.daļas 2.punktu par iztiesāšanā

pieļaujamajiem izmantojamiem likuma kritērijiem atbilstošajiem CPL 95.panta pierādīšanas līdzekļiem, kuri turklāt nav aizvietojami ne ar

kādiem citiem pierādījumiem un citiem pierādīšanas līdzekļiem (nav aizvietojami ne ar kādiem citiem dokumentiem) atbildētājs lūdz LR Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu izsniegt no prasības pieteikuma materiāliem un lietas sekojoši turpmāk uzskaitītus konkrētus vairāku

firmas pieminētu un tiesai apgalvotu finansu kopdarījumu pamatdokumentus ar kuriem firmai saskaņā ar LR likumdošanu būtu pierādāmi

tiesiski realizēti un notikuši tiesisku kopdarījumu esības juridiskie fakti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74. panta 2.daļas 1., 5., 6.punktu, 132. panta 1.daļas 2. punktu un 95.panta 2. daļu tiesai tiek pieteikts

lūgums izsniegt no lietas sekojošus precīzi aprakstītus un precīzi uzskaitītus konkrētus likuma eksistenciāli obligāti noteiktus un likuma

eksistenciāli obligāti paredzētus stingrus finansu nozīmes un finansu satura dokumentus kā obligātus likuma noteiktus rakstveida pierādījumus

lietā un Civilprocesa likuma regulā noteiktos pierādīšanas līdzekļus neaizvietojamus pierādījumus, bez kuru eksistences nav iespējama tiesiska

šāda veida lietas ierosināšana un pieprasījums sniegt atbildētājam paskaidrojumus tiesai par nevienam dokumentāli nepierādītu finansu

kopdarījumu neesamības faktiem un nezināmas izcelsmes un apjoma finansu piedziņu prasījumos, firmai desmito gadus viltus kārtā tiesā

uzstājoties kā aizdevējam un kreditoram (un faktiski neesošu parādu piedzinējam uz pašsacerētu un fiktīvi pašizdotu dokumentu pamata

nelegāli iegūtu naudas līdzekļu atmazgāšanas procesā, pamatojot celto parsījumu ar dokumentiem, kurus likums nenosaka kā pierādīšanas

līdzekļus un kuri, saskaņā ar Civillikuma noteikto noregulējuma normu neatbilst likuma noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, pastāvot

dubultam likumiskajam aizliegumam aizvietot ar citiem dokumentiem sekojošos finansu aprites dokumentus, kuri noteikti ar likumu,

TOSTARP PĀRVALDNIEKA IDENTIFIKĀCIJAI):

1) kopīpašnieku ar firmu parakstīts nekustamā īpašuma nodošanas pieņemšanas akts (CL 1493.p.) firmai, kura pārstāv prasītāja pusi

civillietā kā finansu datu auditāras nozīmes sākotnējs finansu pamatdokuments, kuru noteikusi speciālā likumdošana

rakstisks nodošanas pieņemšanas akts, Civillikuma 1483.pants likums pieprasa rakstisku formu kā obligātu nosacījumu prasības tiesībai

uz tiesiska kopdarījuma pamata, kurš atbilstoši likuma norādījumiem un kritērijiem pieļaujams un rakstveidā noformējams noslēgtas

koplīguma attiecības gadījumā Civillikuma 1493.p (un secīgi atbilstoši likuma norādījumiem un kritērijiem pie tā eksistences gadījuma pieļauj

iespēju un varētu pārprojicēties saistībām uz likuma pamata), 1484.pants līdz akta galīgai izgatavošanai nesaista nevienu no daudzpusēja

kopdarījuma dalībniekiem, Civillikuma 1493.p, 1475.p. kopdarījuma formas neievērošana, kad šo noformējumu ir pieprasījis likums padara

pašu darījumu par spēkā neesošu un nekam nekādām iepriekšējām norunām nav nekāda tiesiski saistoša spēka, un līdz to ietērpšanai

attiecīgajā formā katram līdzējam ir tiesība no tā vienpusēji atkāpties, savukārt tiesiska kopdarījuma forma atkarīga no speciālās

likumdošanas un likumā tieši norādītā gadījuma (speciālā likuma norma Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Dzīvokļa īpašuma likums,

likums Par grāmatvedību, PVN likums, Zemesgrāmatu likums, Civillikums, Patērētāju tiesību aizsardzības likums u.c.);

2) kopīpašnieku parakstīts koplīgums ar firmu (Civillikuma 1493.pants), kura pārstāv prasītāja pusi civillietā ar tanī (koplīgumā)

atrodamu pārvaldīšanas atlīdzības tarifu noteiktu fiziskai vai juridiskai personai (gramatiskā tulkojuma metode speciālā likuma norma

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums _kopīpašnieki (latviešu valoda daudzskaitlis) rakstveidā paraksta koplīgumu (latviešu valoda

vienskaitlis) ar fizisku vai juridisku personu (kura uz savstarpēji parakstīta koplīguma un nodošanas pieņemšanas akta pamata var kļūt par

pārvaldnieku un pretendēt saņemt pārvaldīšanas atlīdzību, ja atlīdzības tarifs eksistenciāli atrodams koplīgumā (Civillikuma 1493.pants)

tāpat kā koplīgumā eksistenciāli atrodami visu kopdalībnieku un pušu parakstu rekvizīti; speciālā likuma Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likuma pārejas noteikumu 4.punkta aizliegums un noregulējums, ka nekādi cita veida līgumi vai citādas vienošanās nav spēkā un ar

2010.gada 01.janvāri izpildāms likuma noregulējums kritērijam un veidam par pārvaldnieka tiesībspējas un rīcībspējas izcelsmes tiesisko

pamatu un finansu naudas plūsmas izcelsmi _fiziskas vai juridiskas personas ar kopīpašuma daļas kopīpašniekiem parakstīts un savstarpēji

noslēgts koplīgums (CL 1493.p.) un nodošanas pieņemšanas akts (CL 1493.p.)

rakstisks koplīgums, Civillikuma 1483.pants likums pieprasa rakstisku formu kā obligātu nosacījumu prasības tiesībai uz tiesiska

kopdarījuma pamata, kurš atbilstoši likuma norādījumiem un kritērijiem pieļaujams un rakstveidā noformējams koplīguma attiecības ietvarā

Civillikuma 1493.p (un secīgi atbilstoši likuma norādījumiem un kritērijiem pie koplīguma un nodošanas pieņemšanas eksistenciālas esamības

fakta pieļauj iespēju un varētu pārprojicēties saistībām uz likuma pamata), 1484.pants līdz akta galīgai izgatavošanai (līdz koplīguma un

nodošanas pieņemšanas akta savstarpējai parakstīšanai (CL 1493.p.) nesaista nevienu no daudzpusēja kopdarījuma dalībniekiem, Civillikuma

1493.p , 1475.p. kopdarījuma formas neievērošana, kad šo noformējumu ir pieprasījis likums padara pašu darījumu par spēkā neesošu un

nekam nekādām iepriekšējām norunām nav nekāda tiesiski saistoša spēka, un līdz to ietērpšanai attiecīgajā formā katram līdzējam ir tiesība

no tā vienpusēji atkāpties, savukārt tiesiska kopdarījuma forma atkarīga no speciālās likumdošanas un likumā tieši norādītā gadījuma

(speciālā likuma normu izpilde un likumiskais aizliegums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, speciālā likuma norma Dzīvokļa īpašuma

likums ar kuru noteikts finansu naudas plūsmas izcelsmes gadījums), likums Par grāmatvedību, PVN likums, Zemesgrāmatu likums,

Civillikums, Patērētāju tiesību aizsardzības likums u.c.);

Civillikuma 1493.p., 1483.p.4.p., 1475.p., 1473.p., 1518.p.(Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Dzīvokļa īpašuma likums, likums Par

grāmatvedību, PVN likums, Zemesgrāmatu likums, Civillikums, LR Ekonomikas ministrija skaidrojumi, Patērētāju tiesību aizsardzības likums

u.c.

nekustamais īpašums Rīgā, /adrese/ ir pilnībā norobežota un noslēgta teritorija ar iekļuvi tajā tikai caur elektroniski ar katra

kopīpašnieka privātīpašumā esošu pulti un elektronisku čipu atveramiem vārtiem noslēgtas zem atslēgām un kodiem divas slēgtas būves, un

noslēgtas zem atslēgām koplietošanas telpas, par ko būtu fiksēts fakts nodošanas aktā kas kad kam ir nodots un kas ko kur un kad ir pieņēmis

un kopīpašuma finansu parametrus un rādītājus par ko ir fiksēts fakts nodošanas aktā tiem finansu datiem kas, kad, kam un kādā stāvoklī ir

nodots firmas savstarpējai finansu sākuma nulles kopdarījuma bilancei un finansu aprēķiniem un naudas plūsmai starp likumīgi kopdarījuma

iesaistītajiem kopdalībniekiem, tikmēr nevienai personai, pat ne tiesai bez šiem likuma noregulētiem dokumentiem nav piešķirta tiesībspēja

rīcībai saukt šo firmu bez noslēgta koplīguma un parakstīta nodošanas akta par pārvaldnieku svešām personām piederošam kopīpašumam

/adrese/ , jo bez šo likuma obligāti eksistenciāli noteikto un likuma eksistenciāli noteikta satura paredzēto obligāto finansu dokumentu

esamības firmai nav piešķirta rīcībspēja ar svešām personām piederošu kopīpašumu un svešām finansēm (uzdodot tās par savējām),

jo likums pieprasa nav paredzējis citus dokumentus un veidus un citu kārtību pārvaldnieka identifikācijai un iespēju kādai trešajai

personai izdomāt saukt sevi par svešām personām piederoša Objekta kopīpašuma pārvaldnieku un pieprasīt samaksu, ja tādas tarifs ar

likumu noteikts jābūt eksistenciāli atrodamam noslēgtajā koplīgumā un nevis protokolos, kuri nav uzskatāmi par finansu ārējās aprites

izcelsmes dokumentiem, jo likums ir noregulējis arī protokola dokumenta veida juridiskās spējas un spēku kāda notikuma norises kārtības

ievērošanas vajadzības atspoguļojumam un tas pieder pie iekšējās aprites lietvedības dokumentiem un nepieder pie finansu darījuma

dokumentiem

Tiesai desmito gadu šī kopīpašuma patiesie valdītāji kopīpašuma kopīpašnieki neskaitāmas reizes ir paskaidrojuši un rakstveidā

vairākkārtīgi pierādījuši, ka elementārs komerckopdarījums noslēgtas un parakstītas koplīgumaatiecības ietvarā, kurš turklāt ir vienīgais

likuma kritēriju noregulētais un pieprasītais veids tiesiski iespējamam kopdarījumam ar koplīguma priekšmetu ieceļot tam pārvaldnieku

(Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Civillikuma 1493.pants)

nav noticis un nav nodibināta kopīpašnieku saistības ar šo firmu, bet saskaņā ar likumu konkrētajā gadījumā saistību tiesības

kopīpašniekiem uz likuma pamata var izrietēt un rasties tikai un vienīgi no šādā likuma noregulātā kārtībā un veidā kopīpašnieku noslēgta un

savstarpēji parakstīta koplīguma ar šo firmu (CL 1493.p.), un kopīpašnieku parakstīta nodošanas pieņemšanas akta ar firmu (CL 1493.p.) un

saskaņā ar likuma noregulējumu sapulču protokoli kā dokumenti neaizstāj un nevar aizstāt ar likumu noteikta veida un satura neeksistējošu

koplīgumu un neeksistējošu nodošanas aktu (tā pat kā tiesas sēdes protokols kā iekšējas aprites un likuma noteiktas nozīmes dokuments

neaizstāj ar likumu noteiktas vajadzības veida un satura dokumentu, kuru sauc par spriedumu un neaizvieto izpildrakstu)

Turklāt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 4.punktā skaidri noteikts šī likuma aizliegums, ka nekādas citas

vienošanās vai citi līgumi, nekādi citi dokumenti (LR Rīgas pilsētas Vidzemes riekšpilsētas 2013.gada 29.novemra lēmums lietā (sk. pieteikumā

tiesai- firma raksta, ka individuālu līgumu atbildētājs nav noslēdzis) pretēji šī likuma eksistenciāli noregulējumā noteiktajam koplīgumam (un

savstarpēji parakstītam nodošanas pieņemšanas aktam ar audita datiem) nav juridiskā spēkā un, ja līdz 2009.gada 31.decembrim ir bijuši

noslēgti idividuāii līgumi (kurus atbilstoši tā laika tiesiskajai situācijai saskaņā ar tā laika (veco) likumdošanu šinī jautājumā uzsāka slēgt LR

Valsts ar indivīdu, kurš sākoties privatizācijas procesam LR pirkuma līguma rezultātā tika ieguvis tiesības uz dzīvokļa īpašumu objektos, kuru

pilnīgas un pabeigtas privatizācijas procesa rezultātā Objektā tika izveidojies kopīpašums) pirms 2010.gada 01.janvārim, tad šis likums (tieši

šī iemesla dēļ par tiesiski izveidojušos kopīpašuma esamības faktu objektā) ar šī likuma stāšanos spēkā visus šos individuālus līgumus (starp

valsts nozīmētu pārvaldnieku un personu, kura valstī uzsāktā privatizācijas procesa galarezultātā iegūs savā īpašumā dzīvokļa īpašumu

Objektā, kurā tiks izveidota patstāvīga nedalāma kopīpašuma daļa) kopīpašuma pārvaldīšanai to neatbilstības Civillikumam prettiesiska

satura un veida dēļ attiecībā uz jaunizveidotā kopīpašuma daļu ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu atceļ un padara par spēkā

neesošiem. Un kas noteikts ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma pārejas noteikuma 4.punktu, paredzot pārejas laiku darbībai individuāli

slēgto līgumu nomaiņai pret tiesiska satura koplīgumu pārvaldnieka iecelšanai un identifikācijai.

_ar jauno 2010.gada likumu noregulēts, ka tikai un vienīgi šie divi finansu pamatdokumenti -koplīgums (CL 1493.p.) un nodošanas

pieņemšanas akts (CL 1493.p.) ir vienīgais likuma noteiktais un likuma noregulētais tiesiskais pamats ar kuru klātesamību un eksistenci

personai tiek piešķirtas vietnieka īpašības un vara, un neievērojot šo likuma regulējuma izpildi, kad personai nemaz nemaz nepastāv un nav

bijušas vietnieka īpašības piemērojams Civillikuma 1518.pants, jo persona nav identificējama kā šī kopīpašuma pārvaldnieks (turklāt

papildus šī likuma noregulējumam par pārvaldnieka identifikācijas dokumentiem-koplīgums (CL 1493.p.) un nodošanas pienešanas akts (CL

1493.p.) pastāv šī paša likuma atkārtojums un aizliegums šos divus likuma noregulētos kopdarījuma pamatdokumentus aizvietot ne ar kādiem

citiem līgumiem un ne ar kādām citām vienošanām, kas noteikts ar pārejas noteikumu 4.punktu, un iepriekš slēgto darījumu izbeigšana un

individuālo līgumu darbība tika izbeigta ar likumu)

_turklāt ar speciālo (jauno) likumdošanu un civillikumu noregulēts absolūts likuma pieprasījums kopdarījuma forma un satura

ievērošanai un kārtībai un ir likumā tieši norādīts gadījums kā nosacījums prasības tiesības iespējai uz, starp tiesiskiem kopdarījuma

kopdalībniekiem un tiesiskām pusēm likumīgi realizēta kopdarījuma pamata Civillikuma 1483.panta 4.punkts rakstveida

3) firmas ar kopīpašniekiem savstarpēji parakstītas un noslēgtas koplīguma grozījumu izmaiņas (Civillikuma 1493.pants), kura

konkrētajā gadījumā pārstāv prasītāja pusi civillietā, visu kopdarījuma dalībnieku savstarpējiem parakstiem dokumentā Civillikums

1493.pants par fiziskai vai juridiskai personai, tātad šai firmai eksistenciālā koplīgumā eksistenciāli atrodamā atlīdzības tarifa izmaiņu

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Dzīvokļa īpašuma likums, likums Par grāmatvedību, PVN likums, Zemesgrāmatu likums, Civillikums,

Patērētāju tiesību aizsardzības likums u.c.),

rakstisks koplīgums, Civillikuma 1483.pants likums pieprasa rakstisku formu kā obligātu nosacījumu prasības tiesībai uz tiesiska

kopdarījuma pamata, kurš atbilstoši likuma norādījumiem un kritērijiem pieļaujams un rakstveidā noformējams koplīgumaatiecības ietvarā

Civilikuma 1493.p (un secīgi atbilstoši likuma norādījumiem un kritērijiem pieļauj iespēju un varētu pārprojicēties saistību apjoma

palielinājumam un saistībām uz likuma pamata), 1484.pants līdz akta galīgai izgatavošanai nesaista nevienu no daudzpusēja kopdarījuma

dalībniekiem, Civillikuma 1493.p., 1475.p. kopdarījuma formas neievērošana, kad šo noformējumu ir pieprasījis likums padara pašu darījumu

par spēkā neesošu un nekam nekādām iepriekšējām norunām nav nekāda tiesiski saistoša spēka, un līdz to ietērpšanai attiecīgajā formā

katram līdzējam ir tiesība no tā vienpusēji atkāpties, savukārt tiesiska kopdarījuma forma atkarīga no speciālās likumdošanas un likumā tieši

norādītā gadījuma (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Dzīvokļa īpašuma likums (Pārvaldnieka identifikācija un atlīdzības tarifs ir

noteikts un atrodams noslēgtajā koplīgumā un tā tarifa izmaiņas atrunātas rakstveidā savstarpēji noslēgtajā un parakstītājā (CL 1493.p.)

koplīguma grozījumā), likums Par grāmatvedību, PVN likums, Zemesgrāmatu likums, Civillikums, Patērētāju tiesību aizsardzības likums

u.c.); Civillikuma 1493.p., 1483.p.4.p., 1475.p., 1473.p., 1518.p.(Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Dzīvokļa īpašuma likums, likums Par

grāmatvedību, PVN likums, Zemesgrāmatu likums, Civillikums, LR Ekonomikas ministrija skaidrojumi, Patērētāju tiesību aizsardzības likums

u.c.

ATBILSTOŠI DZĪVOJAMO MĀJU PĀRVALDĪŠANAS LIKUMAM, IEKĻAUJOT UN IZPILDOT VISAS CIVILLIKUMĀ NOTEIKTĀS

ATTIECINĀMĀS NORMAS, TOSTARP 1493.PANTA NOTEIKTO PAR TIESISKA KOPDARĪJUMA VISU DALĪBNIEKU SAVSTARPĒJU

PARAKSTU NEPIECIEŠAMĪBU KOPLĪGUMĀ, KOPLĪGUMA GROZĪJUMU IZMAIŅĀS, NODOŠANAS PIEŅEMŠANAS AKTĀ,

ZEMESGRĀMATU LIKUMAM UN LIKUMAM PAR GRĀMATVEDĪBU KĀ DARĪJUMA TIESISKI SĀKOTNĒJIE FINANSU

PAMATDOKUMENTI, KURU IEGUVES IESPĒJU TIESĪBA NOTEIKTA NE TIKAI AR CIVILPROCESA LIKUMU GODĪGĀ SACĪKSTĒ UZ

UN PIE LIKUMA NOREGULĒTU FINANSU PAMATDOKUMENTU KLĀTBŪTNES ESAMĪBAS FAKTA, BET ARĪ AR PATĒRĒTĀJU

TIESĪBU AIZSARDZĪBAS LIKUMU

4) akts par proporcionālo sadali un telpu platību parametriem starp atsevišķo dzīvokļa īpašumu telpu fondu daļu un kopīpašuma telpu

fonda daļu un tā pamatojoša tiesiska satura un izcelsmes dokumentācija (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, likums Par grāmatvedību,

Zemesgrāmatu likums, Valsts zemes dienesta tehniskie uzmērījumi objektam)

5) akts ar aprēķiniem par parametru proporcionālo sadali starp dzīvojamo telpu fondu un nedzīvojamo elpu fondu un tā pamatojoša

pilnīga satura dokumentācija (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, likums Par grāmatvedību, Zemesgrāmatu likums),

6) akts ar aprēķiniem par parametru proporciju sadali starp privātpersonām un juridiskajām personām piederošo telpu fondu un tā

pamatojoša pilnīga satura dokumentācija (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, likums Par grāmatvedību, Zemesgrāmatu likums);

7) akti par uzstādīto skaitītāju kategorijas un to parametri ievados periodā un tā pamatojoša pilnīga satura dokumentācija (Dzīvojamo

māju pārvaldīšanas likums, likums Par grāmatvedību, MK noteikumi un Rīgas Domes saistošie lēmumi);

8) akti par uzstādīto skaitītāju kategorijas un parametri atsevišķajos dzīvokļu īpašumos periodā un tā pamatojoša pilnīga satura

dokumentācija (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, likums Par grāmatvedību, MK noteikumi un Rīgas Domes saistošie lēmumi);

9) akti ar aprēķiniem par pakalpojumu klāstu esamību, konkrētam telpu fondam un tā pamatojoša pilnīga satura dokumentācija

(Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, likums Par grāmatvedību, MK noteikumi un Rīgas Domes saistošie lēmumi);

10) PVN likmes esamība periodā (likums Par grāmatvedību, PVN likums, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums);

11) konkrēto apjomu PVN likmei (likums Par grāmatvedību, PVN likums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums);

12) PVN likmes apjoma sadalījums un aprēķins proporcionāli dzīvojamo telpu fondam, nedzīvojamo telpu fondam ar aprēķiniem un tā

pamatojoša pilnīga satura dokumentācija (likums Par grāmatvedību, PVN likums, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Zemesgrāmatas

likums u.c. normatīvie akti);

13) PVN likmes apjoma sadalījums un aprēķins proporcionāli privātpersonām un juridiskajām personām piederošajam telpu fondam ar

aprēķiniem un tā pamatojoša pilnīga satura dokumentācija (likums Par grāmatvedību, PVN likums, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums,

Zemesgrāmatas likums u. c. normatīvie akti);

14) skaitītāju rādītāji pakalpojumiem un tā pamatojoša pilnīga satura dokumentācija (likums Par grāmatvedību, PVN likums,

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums u. c. normatīvie akti);

15) faktisko pakalpojumu sniedzēju aprēķini par periodu un tā pamatojoša pilnīga satura dokumentācija (likums Par grāmatvedību,

PVN likums, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Zemesgrāmatas likums u. c. normatīvie akti);

16) katra mēneša objekta saistītā sadale uz dzīvojamo telpu fondu, nedzīvojamo telpu fondu aprēķinu un tā pamatojoša pilnīga satura

dokumentācija (likums Par grāmatvedību PVN likums, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Zemesgrāmatas likums u. c. normatīvie

akti);

17) katra mēneša saistītā sadale objektā starp privātpersonām un juridiskajām personām piederošo dzīvojamo telpu fondu un

nedzīvojamo telpu fondu ar aprēķiniem un tā pamatojoša pilnīga satura dokumentācija (likums Par grāmatvedību, PVN likums, Dzīvojamo

māju pārvaldīšanas likums, Zemesgrāmatas likums u. c. normatīvie akti);

18) atbildētājam un visiem pārējiem privātīpašumā esoša kopīpašuma kopīpašniekiem piestādītos un izrakstītos rēķinus par kopīpašuma

pārvaldīšanu un pārvaldīšanas pakalpojumu izcelsmi un apjomu ar aprēķinu un to pamatojoša pilnīga satura komercdokumentācija (likums

Par grāmatvedību, PVN likums, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Zemesgrāmatas likums u. c. normatīvie akti);

19) pilnīgu un caurspīdīgu šo finansu dokumentu tiesisku apstrādi, matemātisko atšifrējumu visu piestādīto un izrakstīto kopējo summu

saistītai sadalei aprēķinos uz konkrēto trīsdesmit vienu atsevišķo dzīvokļa īpašumu, ar PVN, bez PVN, ar konkrētu PVN likmi un tās summāro

sadali aprēķinos atbilstoši pakalpojumu sniedzēja piestādītajai PVN likmei pakalpojumu sniedzēju izrakstītajos rēķinos un aprēķinos un tās

pamatojoša pilnīga satura dokumentācija (likums Par grāmatvedību, PVN likums, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Zemesgrāmatas

likums u. c. normatīvie akti)

20) un visus pārējos likumīgi saistošos pilnīga caurspīdīga un caurredzama attaisnojoša un attaisnojoša satura finansu dokumentus ar

kuriem fiksēti parametri un kuri ir izmantojami tiesiskas izcelsmes caurspīdīgā aprēķinā tiesiski atbilstoši likumam noregulēta noslēgta

koplīguma pamata un caurspīdīgus aprēķinus (likums Par grāmatvedību, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Dzīvokļa īpašuma likums,

Civillikums 2305. pants, 2294.pants, PVN likums, normatīvi utt.).

ATB1LS0ŠI LR LIKUMAM PAR GRĀMATVEDĪBU UN PVN LIKUMAM UN CIVILPROCESA LIKUMAM AR KURU NOTEIKTS, KA

FAKTUS, KURUS SASKAŅĀ AR LIKUMU VAR PIERĀDĪT TIKAI AR AUGSTĀK UZSKAITĪTO FINANSU DOKUMENTU MINIMUMU,

KURI AR LIKUMU NOTEIKTI PAR PIERĀDĪŠANAS LĪDZEKĻIEM, NEVAR PIERĀDĪT NE AR KĀDIEM CITIEM PIERĀDĪŠANAS

LĪDZEKĻIEM, KĀ SEKOJOŠO FINANSU DOKUMENTU MINIMUMS UZ KURIEM KĀ PIERĀDĪJUMA BŪTU IESPĒJAMA FINANSU

PARAMETRU KONSTATĀCIJA UN FINANŠU FAKTI UN TO PĀRBAUDE UZSKAITĪTO DOKUMENTU VEIDU UN SATURU NOSAKA

LR LIKUMDOŠANA UN TO SATURS VEIDS NAV INTERPRETĒJAMS UN AIZSTĀJAMS NE AR VIENU CITAS NOZĪMES DOKUMENTU

UZSKAITĪTO FINANSU NOZĪMES DOKUMENTU KLĀTESAMĪBAS UN IEGUVES IESPĒJU TIESĪBA NOTEIKTA AR

CIVILPROCESA LIKUMU, DZĪVOJAMO MĀJU PĀRVALDĪŠANAS LIKUMU, DZĪVOKĻA ĪPAŠUMA LIKUMU, CIVILLIKUMU,

PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBAS LIKUMU, REGULĀM PAR PERSONAS DATU AIZSARDZĪBU

faktiski firmas grāmatvedībā uz literārāras prasības pamata bez Likuma ekssistenciāli noteikta satura un Noregulējuma finansu nozīmes

finansu darījuma dokumentiem, apstrādājot sveša privātīpašuma kopīpašuma Objekta datus un to kopīpašnieku personas datus kāda

uzņēmuma grāmatvedībā

faktiski firmas grāmatvedībā uz tiesvedības pamata bez Likuma ekssistenciāli noteikta satura un Noregulējuma finansu nozīmes finansu

darījuma dokumentiem, apstrādājot sveša privātīpašuma kopīpašuma Objekta datus un to kopīpašnieku personas datus kāda uzņēmuma

grāmatvedībā

nelegāli iegūtu n a u d a s l ī d z e k ļ u atmazgāšanas procesā

Objekts - kopīpašuma /adrese/ būvju lit.Nr.l un lit.Nr.2 un zemes dati un tā kopīpašumtiesības piederības adresātu personas dati

Turklāt ņemot vērā firmas tiesai sniegtās liecības ar nepatiesām un acīmredzami ļoti apšaubāmām ziņām, saskaņā ar Civilprocesa

likuma 74. panta 2.daļas 1., 5., 6.punktu, 132. panta 1.daļas 2. punktu un 95.panta 2. daļu tiesai tiek vērsta papildus uzmanība pieteiktajam

lūgumam pašos likuma pamatos izsniegt no lietas materiāliem un pieteikuma tiesai sekojošus konkrētus likuma eksistenciāli obligāti noteiktus

un likuma eksistenciāli obligāti paredzētus stingrus finansu dokumentus kā obligātus likuma noteiktus rakstveida pierādījumus lietā, bez kuru

eksistences un klātesamības pamatu pamatos nav pierādāms un nav pierādīts šīs firmas tiesai pieteiktais un uzdotais fakts par šīs firmas kā šī

kopīpašuma pārvaldnieka identifikāciju un pārvaldnieka tiesiskā statusa tiesībspējai un rīcībspējai:

1) firmas ar kopīpašniekiem savstarpēji parakstīts nekustamā īpašuma /adrese/ (vēsturiskie dati /adrese/) nodošanas pieņemšanas akts

(CL 1493.p.) šai firmai (prasītājam) saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma noregulējumu parakstīts nodošanas akts (CL 1493.p.)

ir likumiski neatņemams likuma eksistenciāli noteiktā koplīguma sastāvs (CL 1493.p.);

2) firmas ar kopīpašniekiem savstarpēji parakstīts un noslēgts koplīgums (CL 1493.p.) lai varētu pārliecināties par tiesai sniegto ziņu

patiesumu un par šīs firmas nerealizētu finansu kopdarījumu (CL 1493.p.), kura nodibinājumam kopīpašuma pārvaldnieka iecelšanai ir ar

likumu noregulēta un paredzēta tikai šāda kārtība un ar likumu noregulēts šāds komercdarbības veids tikai un vienīgi noslēgtas un parakstītas

koplīgumattiecības ietvarā

3) firmas ar kopīpašniekiem savstarpēji parakstītas koplīguma grozījumu izmaiņas (CL 1493) (CL 1493.p. ar visu darījuma

kopdalībnieku savstarpējiem parakstiem koplīgumā par identificējamu atlīdzības tarifu un tā izmaiņu), kuri likuma noteikti pārvaldnieka

identifikācijai un atlīdzības tarifa izcelsmei, tiesībspējai un rīcībspējai rīkoties svešām personām piederoša kopīpašuma Objektā

AR DZĪVOJAMO MĀJU PĀRVALDĪŠANAS LIKUMU, IEKĻAUJOT VISAS CIVILLIKUMĀ NOTEIKTĀS ATTIECINĀMĀS NORMAS,

TOSTARP 1493. PANTA NOTEIKTO PAR TIESISKA DARĪJUMA VISU DALĪBNIEKU SAVSTARPĒJU PARAKSTU NEPIECIEŠAMĪBU

KOPLĪGUMĀ, KOPLĪGUMA GROZĪJUMU IZMAIŅĀS, NODOŠANAS AKTĀ, ZEMESGRĀMATU LIKUMAM UN LIKUMAM PAR

GRĀMATVEDĪBU KĀ SĀKOTNĒJIE FINANSU DOKUMENTI

Atbildētājs lūdz tiesu sagatavot un izsniegt visus no 1) līdz 20) punktam augstāk uzskaitītos un aprakstītos likuma noteiktu kritēriju

finansu pamatdokumentus tiesvedības nodrošinājumam kā rakstveida pierādījumus par tiesiskā veidā un kārtībā realizētiem finansu

kopdarijumu faktiem un tiesiskas finansu plūsmas izcelsmi starp pusēm un lietas dalībniekiem firmas finansu grāmatvedībā, kuriem šobrīd bez

tiesiska seguma pamata finansu dokumentiem lietā, tiesa ir nozīmējusi Prasītāja un Atbildētāja puses statusu ar mērķi veikt finansu novirzi šīs

firmas uzrādītajos kontos kredītiestādē.

Atbildētājs lūdz tiesu likuma pieprasītos finansu dokumentus izpildot CPL 2.panta, 95.panta un 132.panta 1.daļas 2.punkta

noregulējumu nosūtīt pa pastu uz augstāk norādīto adresi, lai Atbildētājs lietā varētu sagatavot un iesniegt tiesai paskaidrojumus pēc būtības,

jo līdz šim tiesiska satura, kārtības un veida finansu dokumenti, kuri būtu likuma izpildē attiecināmi pret personu, kurai noteikts atbildētāja

puses statuss, un kuru kritērijus nosaka LR likumi un normatīvie akti, Objekta kopīpašniekam nav izsniegti.

Ņemot vērā visu augstāk minēto un pamatojoties uz faktisko, atbildētājs lūdz tiesu noteikt procesuālā termiņa pagarinājumu un pēc visu

tiesai likuma pieprasīto finansu dokumentu no punkta 1) līdz punktam 20) izsniegšanas Atbildētāja pusei noteikt jaunu un saprātīgu

procesuālo terminu paskaidrojumu iesniegšanai tiesā vai arī vienreiz beidzot izpildīt likuma noregulējumu konstatēt acīmredzamus LR AT

atzītus faktus un izbeigt tiesvedību lietā saskaņā ar CPL 132.panta.l.daļas 2.punktu, 223.pantu 224.panta kārtībā, vienlaicīgi lēmumā norādot

uz patiesajiem lietas apstākļiem, ka labprātīgai izpildei noliktajā laikā izpildītajās lietās, kuru lietu materiālos nav un nebija atrodams neviens

no augstāk uzskaitītajiem iztiesāšanā pieļautajiem likuma eksistenciāli paredzēts un likuma eksistenciāli noteikts finansu nozīmes satura un

veida rakstveida pierādījums lietā kā iztiesāšanā likuma pieļaujami izmantojamais un noteiktais neaizvietojamais pierādīšanas līdzeklis, ir

nekavējoties LR tiesai taisāms sprieduma izpildes pagrieziens lietā un ar tiesas nolēmumu lietā atbildētājam jāatdot atpakaļ viss, kas no

atbildētāja piedzīts, tiesai iepriekš veicot un novirzot bezizcelsmes nepierādīta apjoma finansu naudas novirzes maksājumus firmas kontos uz

fiktīvu apstākļu aprakstiem saviem argumentiem un klaju speciālā likuma noregulējuma un aizlieguma ignoranci balstītiem tiesas

spriedumiem visās viena veida lietās par kurām LR Augstākās tiesas uzdevumā LR Augstākās tiesas vārdā LR Augstākas tiesas Civillietu

departamenta konsultants senators Z.Gencs izskatīto lietu sakarā vairākkārtīgi ir paziņojis un devis publisku atzinumu (arī E.Vernuša

_tostarp arī saviem kolēģiem tiesu tiesnešiem, ka šai firmai ierosinātajās un izskatītajās lietās nav bijusi prasības tiesība un, ka šī firma vispār

nav atzīstama par civilprocesa dalībnieku un pusi attiecībā pret atbildētāju saskaņā ar speciālās likumdošanas noregulējuma neizpildes faktu,

kurš pierādās ar izskatīto lietu materiāliem, un/bet, kas ir pretēji visiem LR tiesu instanču tiesnešu iznesto nolēmumu galējam saturam par

naudas līdzekļu novirzi firmas kontos kredītiestādēs, kuri visi kā viens ir balstīti uz firmas literāra apraksta bezizcelsmes finansu vēlmju

vēstījumiem tiesai un ir pretēji LR likumdošanai un faktiskajiem apstākļiem un patiesībai.

Turklāt tiesai TIS arhīva datos konstatējams fakts, ka nevienu no saviem līdzšinējiem spriedumiem ar kuriem firmas finanšu vēlmju

literāra satura prasījums finansu strīdā nesaprotami ir apmierināts LR tiesā pilnībā, tiesneši nav bijuši spējīgi spriedumā firmas kontos

kredītiestādēs novirzei paredzētās summas izskaidrošanu, izsniedzot atbildētājam likuma noregulēta precīza satura eksistenciālus likuma

noteiktos, un likumam atbilstošos iztiesāšanā pieļaujamus un neaizvietojamus pierādījumus no lietas savos neizskaidrojamajos spriedumos

noteiktās summas izcelsmes un apjoma faktam (LR Augstākās tiesas senatora Z.Genca atzinums LR Augstākās tiesas vārdā visu šo firmas

celto prasību sakarā par neeksistējoša parāda piedziņu no šī Objekta kopīpašuma kopīpašniekiem 1) par šīs firmas prasību tiesības

neeksistences faktu visās ierosinātajās un izskatītajās lietās, 2) par faktu, ka firma nav identificējama un nav atzīstama par šī kopīpašuma

pārvaldnieku un apsaimniekotāju, 3) par faktu, ka firma nav atzīstama par civilprocesa dalībnieku un pusi) .

Ņemot vērā visu augstāk minēto un pamatojoties uz faktiskajiem apstākļiem, atbildētājs lūdz tiesu nozīmēt tiesas sēdi lietas skatīšanai

pēc visu tiesai likuma pieprasīto finansu dokumentu no punkta 1) līdz punktam 20) izsniegšanas no lietas materiāliem Atbildētāja pusei un pēc

procesuālā termiņa pagarinājuma paskaidrojumu iesniegšanai tiesā, kad personai, kurai šobrīd nozīmēts atbildētāja puses un lietas dalībnieka

statuss, būs iespēja tiesai iesniegt pieprasītos paskaidrojumus par tam izsniegtiem un pieejamiem finansu dokumentiem.

Finansu rakstura prasībai strīdā nav vietas plikam fantāzijas lidojumam. ”

Motīvu daļa

Atbilstoši Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Civilprocesa likuma 25026.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts

puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja tiesa atsaka

lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

Atbilstoši minētajai Civilprocesa likuma 25026.panta normai konkrētā prasība izskatāma rakstveida procesā, jo tiesa nekonstatē priekšnosacījumus

un objektīvi pamatotu nepieciešamību prasības pieteikuma izskatīšanai tiesas sēdē.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2015.gada 26.novembra lēmumā lietā Nr. SKC-2391/2015 norādījis, ka civilprocess

pēc būtības ietver noteikumus un formas, kas stingri jāievēro, iztiesājot tiesā lietu. „Šie noteikumi un formas, kuru pārkāpšana netiek pielaista, garantē

puses no to patvaļības. Šī kārtība, šie noteikumi jāievēro ne vien pusēm, bet arī pašai tiesai, kas rīkojas nevis patvaļīgi, bet saskaņā ar stingri noteiktām

formām un noteikumiem, kas paredzēti likumā” (sk. Bukovskis V. Civīlprocesa mācību grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 11.lpp.).

Līdz ar to, izskatot šāda veida prasības, tiesai jāievēro civilās tiesvedības pamatnoteikumi, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 8.pantam uzliek

pienākumu tiesai noskaidrot lietas apstākļus. Rakstveida procesā procesa dalībniekiem tiek nodrošināts tāds pats tiesību apjoms kā mutvārdu procesā.

Vienīgā atšķirība rakstveida procesam no mutvārdu procesa, ir apstāklis, ka komunikācija tiesas un procesa dalībnieku starpā notiek rakstiski, nevis

tiesas sēdē. Tā kā atbildētājs nav iesniedzis lietā pamatotu lūgumu par viņa uzklausīšanu tiesas sēdē, un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt

mutvārdu procesā, puses pieteiktais lūgums tiek noraidīts kā nepamatots.

2019.gada 19.novembrī tiesnesis pieņēma lēmumu Civilprocesa likuma 25025.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā nolikt lietu izskatīšanai

rakstveida procesā 2020.gada 02.martā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, 2019.gada 20.novembrī nosūtot paziņojumus uz lietas

materiālos norādītajām pušu adresēm. Puses ir informētas par to, ka sākot ar 2020.gada 02.martu sprieduma noraksts pusēm būs pieejams Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Tiesa, iepazinusies ar lietā esošajiem materiāliem, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Taisot spriedumu, tiesa vadījusies no Civillikuma 863., 864., 994., 1069., 1071., 1401., 1402.panta, 1652.panta 3.punkta, 1753., 1756.,

1757.panta, 1759.panta 1.punkta, 1763.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās daļas, 1770., 1775., 1779., 1828.panta, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta

1., 2., 3., 8.punkta, 13.panta pirmās un otrās daļas, 16.panta pirmās, otrās un trešās daļas, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmās un

otrās daļas, 10.panta otrās un piektās daļas, 11.panta pirmās daļas.

Tā kā Civilprocesa likuma 25025.panta 21.daļā noteiktajā kārtībā un termiņā tiesā ir iesniegts sprieduma sastādīšanas lūgums,

Civilprocesa likuma 25025.panta 23.daļā noteiktajā termiņā tiesa sastāda spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam

sprieduma saturam.

Tiesa, nonākot pie secinājuma, ka AS “Hausmaster” prasība pret /pers. A/ ir pamatota un apmierināma, vadījusies pēc zemāk

izklāstītiem lietā nodibinātiem apstākļiem un argumentiem:

Saskaņā ar lietā esošo izdruku no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Nr./numurs C/ (l.l. 40)

atbildētājam kopš 2003.gada 10.marta pieder nekustamais īpašums /adrese/-6, kas sastāv no dzīvokļa īpašuma Nr.6 un 1781/47327 kopīpašuma

domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas, zemes, kadastra Nr./numurs A/.

2010.gada 26.februārī dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemts lēmums (l.l. 16-32) ar 2010.gada 01.jūniju mainīt

namīpašuma pārvaldnieku pret prasītāju, pieņemt zināšanai apsaimniekošanas tāmi, apstiprināt prasītāja noteikto maksu par kopīpašuma uzturēšanu un

pārvaldīšanu LVL 0,20 par kv.m par dzīvokļa īpašuma kopējo platību mēnesī, un līgumsodu 0,5% apmērā no termiņā neapmaksātās summas par katru

nokavēto dienu, apstiprināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu un tā pielikumu ar labojumiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļu īpašniekam, ja „par”

balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Kā izriet no 2010.gada 26.februāra dzīvokļu

īpašnieku sapulces protokola kopsapulcē piedalījās 20 dzīvokļu/nedzīvojamo telpu īpašnieki jeb 65% no visiem objekta īpašniekiem. Jautājumā par

pārvaldnieka maiņu „par” nobalsoja 17 dzīvokļu īpašnieki, „pret” nobalsoja 3 dzīvokļu īpašnieki, kas norāda, ka vairāk kā puse dzīvokļu īpašnieku

pieņēmuši lēmumu par apsaimniekotāja maiņu un noteikuši maksu par kopīpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka kopības lēmums ar attiecīgu balsu vairākumu ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, rada vienotu un visiem

dzīvokļu īpašniekiem saistošu gribas izteikumu. Pārvaldīšanas līguma redakcija ir saskaņota un apstiprināta dzīvojamās mājas kopsapulcē.

Atbilstoši Civillikuma 2289.pantam pilnvarojuma līgums ir līgums, saskaņā ar kuru viena puse uzņemas izpildīt otrai zināmu uzdevumu, bet pilnvaras

devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu. Atbilstoši Civillikuma 2313.pantam pilnvarotājam ir tiesības katrā laikā vienpusēji atsaukt savu

pilnvarojumu. Atbilstoši Civillikuma 2314.pantam pilnvarnieka darbība pēc tam, kad viņam ticis zināms par pilnvarojuma atsaukšanu, nav spēkā. Saskaņā

ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15.pantu dzīvokļu īpašnieku kopība ir dzīvokļa īpašuma pārvaldes institūcija; dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv dzīvokļa

īpašuma pārvaldnieks vai tam pilnvarota persona. Savukārt, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11.pants noteic, ka pārvaldīšanas tiesiskajās

attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu.

Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minēto tiesisko regulējumu, secināms, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums pieder pie pilnvarojuma līguma.

Dzīvojamās mājas /adrese/dzīvokļu īpašnieki ar savu 2010.gada 26.februāra dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par apsaimniekotāja maiņu ir

atsaukuši iepriekš doto pilnvarojumu veikt minētā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Tiesas ieskatā nav tiesiskas nozīmes faktam, ka

mainoties apsaimniekotājam nav parakstīts pieņemšanas – nodošanas akts, jo pilnvardevēja tiesības jebkurā brīdī atsaukt izdoto pilnvaru.

Turklāt, ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 17.oktobra spriedumu civillietā Nr. C30719210 SIA „Hausmaster” prasība

pret /pers. A/ par parāda piedziņu ir apmierināta. Ar spriedumu nodibināts fakts, ka AS „Hausmaster” apsaimnieko nekustamo īpašumu /adrese/,

pamatojoties uz 2010.gada 26.februāra dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola pamata, kas atbilstoši Civilprocesa likuma

96.panta otrajai daļai nav no jauna jāpierāda iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

Bez tam, fakts, ka atbildētam /pers. A/ ir pienākums veikt prasītājam dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu

maksājumus ir nodibināts ar vairākiem citiem spriedumiem, tostarp, ar spriedumiem civillietās Nr. C30558213, Nr. C30604214, Nr. C30492519.

Civilprocesa likuma 96.panta otrā daļa noteic, ka fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda,

iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

Lietā nav gūti pierādījumi tam, ka pēc 2010.gada 26.februāra dzīvojamās ēkas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopība apsaimniekošanas pilnvarojumu

būtu nodevusi kādai citai personai, līdz ar ko nav pamata atbildētāja iebildei, ka prasītājam nav prasījuma tiesību pret /pers. A/ un nav tiesiska pamata

lemt par tiesvedības izbeigšanu lietā.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība; 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas

darbības, vai pēc likuma. Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2. un 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar 2012.gada 21.novembra dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu (l.l. 33-39) tika nolemts pieņemt prasītāja

piedāvājumu noteikt apsaimniekošanas maksu 30 santīmu apmērā par kvadrātmetru līdz 2013.gada 1.maijam un 35 santīmu ( 0,50 EUR ) apmērā par

kvadrātmetru pēc 2013.gada 1.maija.

Tiesa atzīst, ka apstāklis, ka starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts atsevišķs apsaimniekošanas līgums, pats par sevi nav pamats uzskatīt, ka

atbildētājam nav saistoši prasījumi par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu atlīdzināšanu, jo šis atbildētāja pienākums izriet no likuma.

Kā izriet no prasītāja aprēķina, ko atbildētājs pēc būtības nav apstrīdējis, atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu,

komunālajiem pakalpojumiem un papildus pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/ – 6, lietošanu, laika posmā no 2019.gada 01.februāra

līdz 2019.gada 30.septembrim sastāda EUR 1’210,74.

Tiesa atzīst, ka maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem prasītājs aprēķinājis

pamatoti, saskaņā ar 2010.gada 26.februāra un 2012.gada 21.novembra dzīvokļu īpašnieku kopības sapulces lēmumiem, un pamatojoties uz

pakalpojumu sniedzēju izrakstītajiem rēķiniem. Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka prasītāja piestādītie aprēķini par minētajiem izdevumiem un

komunālajiem pakalpojumiem būtu nepamatoti, un nav tos apstrīdējis prasības kārtībā.

Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka

atbildētājs būtu izpildījis savas saistības pret prasītāju, veicot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas izdevumu, komunālo maksājumu,

papildus pakalpojumu apmaksu, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenams dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo

pakalpojumu maksājumu parāds EUR 1`210,74, kas izveidojies laika posmā no 2019.gada 01.februāra līdz 2019.gada 30.septembrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu;

1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu tiesisku darījumu, vai uz likumu; 1759.pantu (1.punktu) procenti jāmaksā arī bez noteiktas

norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu; 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav

darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tā kā atbildētājs kā parādnieks pielaidis maksājumu samaksas nokavējumu, bet puses nav vienojušās par nokavējuma procentu apmēru, no

atbildētāja piedzenami likumiskie nokavējuma procenti, t.i. 6% apmērā gadā no attiecīgajā laikā esošās pamatparāda summas, par laiku no 2019.gada

01.marta līdz 2019.gada 03.oktobrim, kas saskaņā ar prasītāja aprēķinu, ko atbildētājs nav apstrīdējis, sastāda EUR 23,11 .

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu prasītajam atzīstamas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda

summas EUR 1’210,74 apmērā par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot kapitāla (pamatparāda

summas) lielumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem, no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi:

valsts nodeva EUR 185,08 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,30, kas kopsummā sastāda EUR 188,38.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 2041.panta noteikumiem atbildētājam ir nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš- 10 dienu laikā no

sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā arī vadoties no Civilprocesa likuma 5.panta piektās un sestās daļas, 8.panta, 41.panta pirmās daļas, 92.panta,

93.panta pirmās un otrās daļas, 97., 189.-193.panta, 194.panta pirmās daļas 3.punkta, 195.panta, 2041.panta, 25025.panta pirmās un 21.daļas,

25027.panta, tiesa

n o s p r i e d a:

apmierināt AS “Hausmaster” vienkāršotās procedūras prasību.

Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, par labu AS „Hausmaster”, reģistrācijas Nr. 40103223751, dzīvojamās mājas uzturēšanas,

apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu EUR 1`210,74, kas izveidojies laika posmā no 2019.gada 01.februāra līdz 2019.gada

30.septembrim, likumiskos procentus EUR 23,11 par savlaicīgi neveiktiem maksājumiem laika posmā no 2019.gada 01.marta līdz 2019.gada

03.oktobrim, kā arī nomaksātos tiesas izdevumus EUR 188,38, kas kopsummā sastāda EUR 1`422,23 (viens tūkstotis četri simti divdesmit divi

euro un 23 centi).

Naudas summas EUR 1`422,23 (viens tūkstotis četri simti divdesmit divi euro un 23 centi) samaksa veicama AS „Hausmaster”, reģistrācijas Nr.

40103223751, norēķinu kontā: “Swedbank” AS, kods: HABALV22, konta Nr. LV 02 HABA 0551 0249 6613 2.

Atzīt AS „Hausmaster”, reģistrācijas Nr. 40103223751, tiesības no brīža, kad iztecēs sprieduma labprātīgas izpildes termiņš līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/, /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no pamatparāda summas EUR 1`210,74 (viens

tūkstotis divi simti desmit euro un 74 centi), nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot kapitāla (pamatparāda) lielumu.

Noteikt /pers. A/, /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas (pieejamības) dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā ir 2020.gada 01.aprīlis.

Tiesnesis S.Lorencs