Court dismisses traffic fine due to conflicting evidence and poor visibility at railway crossing.

NORAKSTS Lieta Nr. 142229011 (1-0322-13/13)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2013. gada 13. februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis O. Priedītis,

piedaloties sūdzības iesniedzējam S.T., sūdzības iesniedzēja aizstāvim G.Š. un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvei A.T.,

2013. gada 5. februārī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu Nr. 142229011 S.T. (personas kods /personas kods/) sūdzībā par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011. gada 22. jūnija lēmuma Nr. 2787 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr. 050/PD434415” atcelšanu (administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums Nr. 050/PD434415).

Aprakstošā daļa

[1] 2011. gada 9. augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemta S.T. (turpmāk arī – sūdzības iesniedzējs) sūdzība (lietas 3. – 6. lapa). Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2011. gada 11. augusta lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta Nr. 142229011 par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) 2011. gada 22. jūnija lēmuma Nr. 2787 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr. 050/PD434415” atcelšanu (lietas 2 .lapa).

[2] No lietas materiāliem izriet, ka sūdzības iesniedzējs 2011. gada 11. maijā plkst. 11.41 Ogrē vadīja transportlīdzekli VW Golf, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Kalna prospektu no Tirgoņu ielas puses Upes prospekta virzienā, uzbrauca un šķērsoja dzelzceļa pārbrauktuvi brīdī, kad luksoforā dega aizliedzošais sarkanais gaismas signāls, tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 168. punktu. Atbildība par izdarīto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.14 panta otrās daļas 2. punktā. Par izdarīto pārkāpumu 2011. gada 11. maijā Pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors sūdzības iesedzējam sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr. 050/PD434415 (turpmāk – Sākotnējais lēmums), piemērojot naudas sodu Ls 50 apmērā (lietas 17. lapa). Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, sūdzības iesniedzējs iesniedza Pārvaldē apstrīdēšanas iesniegumu. Pārvalde ar 2011. gada 22. jūnija lēmumu Nr. 2787 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr. 050/PD434415 (turpmāk – Lēmums) nolēma atstāt Sākotnējo lēmumu negrozītu (lietas 7 – 11. vai 22. – 26. lapa). Lēmumā norādīts, ka Sūdzības iesniedzējam piemērotais naudas sods Ls 50 apmērā atbilst nodarītajam pārkāpumam. No Pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora dienesta ziņojuma (turpmāk – Ziņojums) izriet, ka sūdzības iesniedzējam bija iespēja apturēt transportlīdzekli, nepārkāpjot CSN prasības, kā to izdarīja pretī braucošie transportlīdzekļi. Sūdzības iesniedzēja iesniegumā norādītā pasažiere var būt ieinteresēta lietas iznākumā par labu sūdzības iesniedzējam, līdz ar to nav lietderīgi viņu uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt pārsūdzēto Lēmumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, kā arī uzaicināt uz tiesas sēdi liecinieci I.T. Sūdzība pamatota ar šādiem apsvērumiem. [3.1] Sūdzības iesniedzējs šķērsoja dzelzceļa pārbrauktuvi brīdī, kad luksoforā sāka mirgot sarkanais, kustību aizliedzošais signāls, jo nebija tehniskas iespējas apturēt transportlīdzekli. [3.2] Pārvades darbinieks, fiksējot pārkāpumu un pēc tam pieņemot Sākotnējo lēmumu, neizvērtēja visus lietas izlemšanai būtiskos apstākļus un pieņēma apšaubāmu secinājumu, kā arī nebija novērsis visas saprātīgās šaubas par sūdzības iesniedzēja iespējamo vainu.

[4] Pārvalde tiesā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 16. lapa) norāda, ka sūdzību uzskata par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā minētiem apsvērumiem.

[5] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs sūdzību uzturēja, pamatojoties uz sūdzībā minētajiem apsvērumiem, papildus norādot, ka sarkanās gaismas signāls iedegās brīdī, kad transportlīdzeklis atradās blakus luksoforam, t.i., 5 metru attālumā no dzelzceļa sliedēm, un bremzējot transportlīdzeklis būtu apstājies uz dzelzceļu pārbrauktuves. Sākotnējā lēmumā un Ziņojumā atspoguļotie fakti ir neprecīzi, kā arī nav pārbaudīti iestādē, izskatot sūdzību.

Lappuse 2 no 6 Pārvaldes pārstāve tiesas sēdē sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā minētajiem apsvērumiem, papildus norādot, ka sūdzības iesniedzējs, izlasot Sākotnējo lēmumu, ir to parakstījis, paskaidrojumā norādot, ka nepaspēja nobremzēt. Lieciniece I.T. tiesas sēdē norādīja, ka, tuvojoties pārbrauktuvei iedegās sarkanais signāls, bet, tā kā pretī pārbrauca gaiša vieglā mašīna, izlēma kustību turpināt. Lieciniece apgalvoja, ka nebija vairāk par 5 m, drīzāk 2 m, jo ieraudzīju signālu.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus un uzklausot sūdzības iesniedzēja, viņa aizstāvja un Pārvaldes pārstāvja paskaidrojumus, secina, ka sūdzība ir apmierināma.

[7] Sūdzības iesniedzējam saskaņā ar LAPK 149.14 panta otrās daļas 2. punktu, piemērots administratīvais sods – naudas sods Ls 250 apmērā par CSN 168. punkta prasību pārkāpšanu. CSN 168. punktā noteikts – aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja barjera ir aizvērta vai sāk aizvērties vai ja luksoforā deg aizlieguma signāls (neatkarīgi no barjeras stāvokļa, kā arī ja tās nav). LAPK 149.14 panta otrās daļas 2. punktā noteikts, ka par uzbraukšanu uz dzelzceļa pārbrauktuves, ja luksoforā deg aizlieguma signāls, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz piecdesmit latiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka sodīts nepamatoti. Norāda, ka aizliedzošais signāls dzelzceļa pārbrauktuves luksoforā iededzies brīdī, kad viņa vadītais transportlīdzeklis atradies

2 – 4 metrus pirms luksoforā. Bremzējot būtu spiests apstāties pārbrauktuves teritorijā ļoti tuvu pirms sliedēm vai uz tām. Viņa ieskatā uz šo ceļu satiksmes situāciju iespējams attiecināt CSN 65. panta normas.

[8] Saskaņā ar LAPK 243. pantu par pierādīšanas līdzekļiem, ar kuriem var konstatēt faktus, uz kuru pamata institūcijas nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, kalpo protokols par administratīvo pārkāpumu, personas paskaidrojumi, kuru sauc pie administratīvās atbildības, cietušā un liecinieku liecības, (..), citi dokumenti, kā arī pārkāpumus fiksējošie tehniskie līdzekļi (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Izskatāmajā lietā kā pierādījumi var kalpot Protokols (lietas 17. lapa) un policijas inspektora A.V. dienesta ziņojums ar tam pievienoto shēmu (lietas 20. – 21. lapa). Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta atzīto (sk. 2007. gada 15. februāra sprieduma lietā Nr. SKA 48/2007 14. punktu, 2007. gada

22. februāra sprieduma lietā SKA–52/2007 8. punktu) atbilstoši LAPK 243. panta otrajai daļai administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā konstatē, citstarp, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Minētā LAPK norma Administratīvo lietu departamenta ieskatā ir

Lappuse 3 no 6 speciālā tiesību norma attiecībā pret Administratīvā procesa likuma 161. panta pirmo daļu. Līdz ar to administratīvo pārkāpumu lietās personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, paskaidrojumi uzskatāmi par patstāvīgu pierādīšanas līdzekli. Tā kā sūdzības iesniedzējs uz vietas ir sniedzis rakstveida paskaidrojumu, tad tas ir vērtējams kā patstāvīgs pierādījums.

[9] Izvērtējot lietā savāktos pierādījumus, tiesas secina, ka tajos – Protokolā, dienesta ziņojumā un paskaidrojumā, pēc būtības ir procesuāli nostiprināts policijas inspektora un sūdzības iesniedzēja viedoklis par notikuma apstākļiem. Lietā nav pierādījumu, kas būtu iegūti ar tehniskajiem līdzekļiem – videoieraksta, fotouzņēmumu vai shēmu ar veiktajiem mērījumiem. [9.1] Izvērtējot Protokolā norādīto, tiesa konstatē, ka tajā dots īss notikuma apraksts – kādā laikā un vietā norisinājusies darbība, kas bijis transportlīdzekļa vadītājs, kāda normatīvā akta prasības ir pārkāptas. Pieteicējs ar parakstu apstiprinājis, ka viņam izskaidrots LAPK

260. pantā noteiktais, kā arī apstiprinājis, ka saņēmis Protokola eksemplāru. Protokolā izdarīta atzīme par pievienoto paskaidrojumu. [9.2] Detalizētāks paša notikuma un tā norises apraksts sniegts dienesta ziņojumā un shēmā. Izvērtējot dienesta ziņojumu un shēmu, tiesa konstatē, ka norises vietas aprakstā ir vairākas būtiskas neatbilstības, un tieši. Ziņojumā policijas inspektors norādījis, ka sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis apturēts apmērām 180 metri no dzelzceļa pārbrauktuves iepretim ēkai pēc adreses Upes prospekts 7a, Ogre.

Aplūkojot interneta vietnē www.zl.lv pieejamo Ogres pilsētas karti un izmantojot attāluma mērīšanas palīgrīku, tiesa konstatē, ka attālums no dzelzceļa pārbrauktuves līdz ēkai Upes prospektā 7a ir 100 – 105 metri, kas ir būtiski atšķirīgs no policijas inspektora norādītā attāluma. Būtiska atšķirība ir arī shēmā attēlotajā brauktuves izvietojumā un konfigurācijā, kā arī ceļa zīmju – dzelzceļa pārbrauktuves luksofora, izvietojumā. Shēmā brauktuves posms pēc pārbrauktuves šķērsošanas ir norādīts kā taisne.

Pēc kartogrāfiskās informācijas interneta vietnē www.zl.lv un www.1188.lv, brauktuve ir izveidota ar ievērojamu līkumu. Tiesa, izmantojot interneta vietnē www.1188.lv/karte pieejamo ielu fotoattēlu aplūkošanas iespēju (pietuvinot karti un izmantojot rīko joslā kartes kreisajā augšējā stūrī iekļauto papildiespēju, ko nodrošina googlestreetview), var precīzi aplūkot notikuma vietu no autobraucēja skatu punkta. Šādi aplūkojot notikuma vietu no dažādiem rakursiem, tiesa secina, ka no posteņa Upes prospektā 7a dzelzceļa pārbrauktuves pretējā puse ir pārredzama ļoti ierobežoti.

Redzamību apgrūtina vides objekti – koki, krūmi – un reklāmas stends. Visbūtiskāk pārbrauktuves pretējo pusi pārredzēt apgrūtina brauktuves līkuma konfigurācija, turklāt brauktuve virzienā no pārbrauktuves veido arī kritumu. Šo iemeslu dēļ no shēmā norādītās policijas transportlīdzekļa posteņa izvietojuma vietas nav iespējams saskatīt dzelzceļa pārbrauktuves pretējās puses luksoforu un fiksēt transportlīdzekļa atrašanās vietu attiecībā pret luksoforu aizliedzošā signāla iedegšanās brīdī. [9.3] Tiesas vērtējumā lietā būtiski ir tas, ka sūdzības iesniedzējs nenoliedz to apstākli, ka dzelzceļa pārbrauktuvi ir šķērsojis laikā, kad jau bija iededzies aizliedzošais signāls.

Tomēr, sūdzības iesniedzēja ieskatā, šādu rīcību ir diktējuši faktiskie apstākļi – tuvošanās

Lappuse 4 no 6 dzelzceļa pārbrauktuvei ar atļauto ātrumu signāla iedegšanās brīdi, transportlīdzekļa atrašanās nelielā attālumā no luksofora un no tā izritošā neiespējamība apturēt transportlīdzekli pirms luksofora un drošā attālumā no sliežu klātnes. CSN 65. punktā noteikts – ja, iedegoties dzeltenajam signālam vai brīdī, kad satiksmes regulētājs paceļ roku augšā, transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli šo noteikumu 64.punktā noteiktajās vietās var apturēt, tikai strauji bremzējot, šī transportlīdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli.

Savukārt CSN 64. punktā noteiktas prasības par transportlīdzekļa apturēšanas vietām pirms luksoforiem, tai skaitā pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm (CSN 64.2. apakšpunkts). Ievērojot citēto normu saturu, tiesa secina, ka šīs CSN normas ir attiecināmas uz izskatāmo gadījumu. Savukārt ievērojot tiesas izdarītos secinājumus par būtiski apgrūtināto iespēju no policijas posteņa vietas pārredzēt dzelzceļa pārbrauktuves pretējo pusi un luksoforu, tiesa sūdzības iesniedzēja atsaukšanos uz šīm normām atzīst par pamatotām.

Sūdzības iesniedzējs jau no lietvedības uzsākšanas brīža šajā lietā ir sniedzis nemainīgus paskaidrojumus par notikuma norisi. Lietā kā lieciniece nopratinātā I.T. arī norādīja uz šādu notikuma norisi – aizliedzošais signāls iededzies transportlīdzeklim esot ļoti nelielā attālumā no luksofora. Tiesa neuzskata, ka tikai tā iemesla dēļ, ka I.T. un sūdzības iesniedzējs ir izveidojuši kopdzīvi, tiesa varētu neņemt vērā liecinieces liecības. Savukārt no iepriekš norādītajās interneta vietnēs pieejamajiem fotoattēliem redzams, ka pati luksofora konstrukcija ir izvietota tuvu sliežu klātnei – 5 līdz 6 m attālumā.

Likumdevējs, ievērojot lietu dabu un fizikas likumus, CSN 65. punktā pēc būtības ir paredzējis atrunu gadījumos, kad transportlīdzekļa strauja apturēšana (tā inerces dēļ) var radīt bīstamāku situāciju ceļu satiksmes dalībniekiem – apdraudējums aizmugurē braucošajiem vai transportlīdzekļa apturēšana krustojumā vai uz dzelzceļa pārbrauktuves, ne kā iebraukšana krustojumā un tā šķērsošana brīdi, kad iededzies aizliedzošais signāls. Tā kā lietā esošie pierādījumu par to, kad tieši iedegās aizliedzošais signāls un kādā attālumā no luksofora atradās sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis ir pretrunīgi, un jaunus pierādījumus iegūt nav iespējams, kā arī, ievērojot tiesas konstatētās neatbilstības policijas darbinieka ziņojumā un shēmā, izdarītos secinājumus par pārbrauktuves pārredzamību, tiesa secina, ka nav pierādīta sūdzības iesniedzēja vaina CSN 168. punktā izvirzīto prasību pārkāpšanā, atbildība par ko paredzēta LAPK 149.14 panta otrās daļas 2. punktā.

Tādēļ pārsūdzētais Lēmums ir atceļams, bet lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas

2. punktu, 289.16 panta ceturto daļu un 289.18 panta pirmo daļu,

Lappuse 5 no 6 nosprieda:

atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011. gada

22. jūnija lēmumu Nr. 2787 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr. 050/PD434415” un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) O. Priedītis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis O. Priedītis Rīgā 2013. gada 13. februārī

Lappuse 6 no 6