Court partially allowed small claims suit for management fees but dismissed penalty claim due to lack of statutory authority.

Lietas Nr. C20188914

Lietas arhīva Nr. C-0490-14/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā, 2014.gada 22.septembrī

Kuldīgas rajona tiesa:

tiesnese A. Brīze

rakstveida procesā izskatīja civillietu dzīvokļu īpašnieku biedrība /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu un

k o ns t a t ē j a

prasītāja - dzīvokļu īpašnieku biedrība /Nosaukums A/, 2014.gada 25.aprīlī iesniegusi Liepājas tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers.

A/ par apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem parāda, kā arī līgumsoda - kopā EUR 1042,12 piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka, pamatojoties uz 2004.gada 5.februāra mantojuma apliecību, atbildētājai pieder dzīvokļa īpašums Nr. /adrese/.

Dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu veic dzīvokļu īpašnieku biedrība /Nosaukums A/. Atbildētāja atsakās slēgt dzīvojamās mājas uzturēšanas

un apsaimniekošanas līgumu ar prasītāju. Kopš dzīvokļa iegūšanas īpašumā, atbildētāja maksājumus labprātīgi neveic. Atbildētājas apsaimniekošanas

maksas un maksas par pakalpojumiem parāds par laiku no 2012.gada 1.decembra līdz 2014.gada 1.janvārim sastāda EUR 1042,12.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai galveno parādu EUR 966,92 un līgumsodu EUR 75,20.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantu.

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētājas pārstāvis iesniedzis rakstveida paskaidrojumu par prasību (lietas 67.lapa), kurā lūdzis prasību noraidīt, jo starp atbildētāju un

prasītāju nav nekādu līgumattiecību. /pers. A/ piestādītie rēķini ietver summas par apkuri, bet radiatoru atbildētājas dzīvoklī nav jau vairāk kā piecus

gadus. Prasītāja nepamatoti pieprasa samaksu par ūdeni, siltumu, atkritumiem un bankā ņemtu kredītu. Par šo pašu strīdu ir jau spēkā stājušies tiesas

lēmumi Nr. C20144407, Nr. C20329310, SKC-827/2012. Eiropas tiesā atrodas lieta Nr. C20329310, SKC-827/2012. Bez tam, tiesā izskatīšanā

atrodas lieta Nr. 20366712, par to pašu dzīvokli, ar tiem pašiem lietas dalībniekiem un par tiem pašiem apstākļiem.

Atbildētājas pārstāvis lūdzis tiesu atteikt pieņemt prasību un neizskatīt to tiesā.

Atbildētājas pārstāvis paskaidrojumos nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Līdz ar to tiesa 2014.gada 11.jūnijā pieņēmusi lēmumu lietu skatīt rakstveida procesā 2014.gada 22.septembrī, par ko prasītājai un atbildētājas

pārstāvim nosūtīts paziņojums (lietas 74., 75.lapa).

2014.gada 17.septembrī tiesā saņemts atbildētājas pilnvarotā pārstāvja /pers. A/ pieteikums (lietas 77.lapa), kurā lūgts lietu izskatīt mutvārdu

procesā. Pieteikums nodots pastā 2014.gada 16.septembrī (lietas 79.lapa), tas ir, sešas dienas pirms tiesas noteiktā lietas izskatīšanas laika.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta otro daļu, civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, puses ir tiesīgas

izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika.

Kā redzams no lietas materiāliem (lietas 58.lapa), nosūtot prasības pieteikumu atbildētājai, tiesa izskaidrojusi atbildētājai civilprocesuālās tiesības,

tai skaitā, Civilprocesa likuma 250.22 panta otrajā daļā noteikto procesuālā termiņa ierobežojumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 49.pantam, tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma vai tiesas noteiktā termiņa izbeigšanos.

Ņemot vērā to, ka atbildētājas pārstāvis ir nokavējis procesuālo termiņu lūguma pieteikšanai par lietas izskatīšanu tiesas sēdē, lieta izskatāma

rakstveida procesā.

Novērtējot prasību, atbildētājas pārstāvja rakstveida paskaidrojumus un lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

No Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/ noraksta (lietas 12.-13.lapa) redzams, ka atbildētāja ir /adrese/, īpašniece.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums (lietas 15.-24.lapa) apliecina, ka prasītāja apsaimnieko dzīvojamās mājas /adrese/, kopīpašuma daļu, ar

dzīvojamo māju funkcionāli saistītās ēkas un būves, un mājai piesaistīto zemes gabalu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja nav noslēgusi ar prasītāju dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Ņemot vērā minēto, atbildētājai, neskatoties uz to, ka viņa nav noslēgusi dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu, ir pienākums

segt pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja 2013.gada 27.novembrī noslēgusi līgumu Nr. 409/2013 ar SIA „Liepājas enerģija” par

siltumenerģijas piegādi un lietošanu objektā - /adrese/ (lietas 25.-35.lapa). Saskaņā ar līguma 8.6.punktu, ar šī līguma noslēgšanas dienu tiek izbeigts

16.10.2006. līgums Nr. 4516.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta otro daļu, fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna

jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses. Ar spēkā stājušos tiesas spriedumu lietā Nr. C20144407 ir nodibināts, ka

16.10.2006. līgums Nr. 4516 arī ir noslēgts ar prasītāju par siltumenerģijas piegādi un lietošanu. Bez tam, minētajā spriedumā ir konstatēts, ka atbildētājai

piederošajā dzīvoklī apkure ir atslēgta bez citu dzīvokļu īpašnieku vai prasītājas piekrišanas. Līdz ar to nav pamatoti atbildētājas pārstāvja iebildumi par

rēķinos iekļauto samaksu par apkuri.

2010.gada 27.jūlijā prasītāja noslēgusi līgumu ar SIA „Liepājas ūdens” par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu /adrese/ (lietas

36.-40.lapa).

2011.gada 1.maijā prasītāja noslēgusi līgumu ar SIA „EKO KURZEME” par sauso sadzīves atkritumu izvešanu /adrese/ (lietas 41.-45.lapa).

1998.gada 9.septembrī noslēgts līgumu ar AS „Latvenergo” par elektroenerģijas piegādi (lietas 46.-49.lapa).

No prasītājas iesniegtā parāda aprēķina (lietas 9.-10.lapa) redzams, ka atbildētāja par laiku no 2012.gada 1.decembra līdz 2014.gada

1.janvārim nav veikusi samaksu par apsaimniekošanu un par sniegtajiem pakalpojumiem, un viņas parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu,

uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem par minēto laika periodu ir EUR 966,92.

Pārbaudot Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamo informāciju, tiesa secina, ka atbildētājas pārstāvja paskaidrojumos norādītie spriedumi nav taisīti

par strīdu ar prasītāju par periodu no 2012.gada 1.decembra līdz 2014.gada 1.janvārim, līdz ar ko atbildētājas pārstāvja iebildumi par to, ka konkrētais

strīds tiesā vairs nav izšķirams, ir nepamatoti.

Tiesai nav pamata apšaubīt aprēķinu pamatotību; atbildētāja aprēķinā iekļautās summas nav apstrīdējusi, līdz ar ko tiesa uzskata, ka prasība par

parāda piedziņu EUR 966,92 apmērā ir pamatota un apmierināma.

Tiesa atzīst, ka nav pamatota un ir noraidāma prasība daļā par līgumsoda piedziņu.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 7.10.punktā noteikts, ka katrs konkrētais īpašnieks, ja tas laikus neveic maksājumus par kopīpašuma

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem, maksā pārvaldniekam līgumsodu 0,2 % apmērā par katru nokavēto dienu.

Prasītāja aprēķinājusi atbildētājai līgumsodu par maksājumu kavējumu EUR 75,20 apmērā.

Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās (Civillikuma

1717.panta pirmā daļa) (Civillikuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus

vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Tiesa uzskata, ka prasītāja ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem nav pierādījusi faktu, ka atbildētāja uzņēmusies

saistības ciest sekas par maksājumu kavējumu, tas ir, maksāt līgumsodu pēc Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas noteikumiem, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Kā norādīts LR Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 26.maija spriedumā lietā Nr. SKC-151, likuma „Par dzīvokļa īpašumu”

27.2 panta otrās daļas 5.punkta norāde par īpašnieku kopsapulces tiesībām „izlemt citus jautājumus, kas saistīti ar kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” nav tulkojama tik plaši, ka tā aptver arī tiesības noteikt atsevišķiem dzīvokļu

īpašniekiem līgumsodu. […] nav pamata uzskatīt, ka šāda tiesība likumā „Par dzīvokļa īpašumu” būtu nodota dzīvokļu īpašnieku

kopsapulces izlemšanā (sprieduma 11.3.punkts). Līdzīgas atziņas izteiktas arī Senāta 2010.gada 24.novembra spriedumā lietā Nr.

SKC-245 (sprieduma 5.1.punkts) un 2011.gada 12.oktobra spriedumā lietā Nr. SKC-290.

Tiesa uzskata, ka minētais attiecināms arī uz Dzīvokļa īpašuma likuma 16.pantā noteiktajām dzīvokļu īpašnieku kopības

tiesībām. Dzīvokļa īpašuma likuma 16.pantā nav noteiktas dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības noteikt atsevišķu dzīvokļu

īpašniekiem līgumsodu.

Tādējādi tiesa atzīst, ka līgumsoda piedziņai no atbildētājas nav likumiska pamata un prasība daļā par līgumsoda piedziņu

ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram – EUR 145,04 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR

4,60.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa spriedumā nosaka termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un Civilprocesa likuma 34.pantu, 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 93.-97., 189.-193., 195., 204.1 ,

250.25, 250.27 pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu dzīvokļu īpašnieku biedrībai /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem parādu par laika periodu no 2012.gada 1.decembra līdz 2014.gada 1.janvārim EUR

966,92 (deviņsimt sešdesmit seši euro un 92 centi) un tiesas izdevumus EUR 149,74 (simt četrdesmit deviņi euro un 74 centi).

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,60 (četri euro un 60 centi).

Noteikt /pers. A/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Kuldīgas rajona tiesā.

Tiesnese A. Brīze