Appeal court dismissed appeal against administrative penalty for refusing alcohol test after traffic accident.

Lieta Nr. 111053007 143/AA43 – 0958 – 08/11

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 30.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Vīgants, tiesneses K.Krastiņa un L.Slica

piedaloties J.M., atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par J.M. (/dzēsts personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta astotās daļas, sakarā ar J.M. iesniegto apelācijas sūdzību par Cēsu rajona tiesas tiesneses 2007.gada 13.jūlija lēmumu. Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors 2007.gada 11.jūlijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA192313, kurā konstatēts, ka 2007.gada 11.jūlijā plkst.1420 Cēsu rajonā, Straupes pagastā, pa ceļu Unguri – Lielstraupe – Brasla piektajā kilometrā virzienā uz Lielstraupes pusi no Unguriem, J.M. vadīja transportlīdzekli VW Passat, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura zīme/ un atteicās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes. Secināts, ka J.M. izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.15panta astotajā daļā paredzēto pārkāpumu.

[2] Ar Cēsu rajona tiesas tiesneses 2007.gada 13.jūlija lēmumu (turpmāk – Lēmums) J.M. atzīts par vainīgu Latvijas APK 149.15panta astotās daļas paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm, ar naudas sodu Ls 500 (pieci simti latu) apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Lēmumā norādīti šādi apstākļi. [2.1] J.M. lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka pēc tam, kad iebrauca grāvī ar automašīnu, pazīstams garāmgājējs uzcienāja J.M. ar alu. J.M. atteicās no pārbaudes ar alkometru un medicīniskās pārbaudes alkohola noteikšanai, jo baidījās, ka pārbaudē tiks uzrādīts alkohols. Minēto faktu apliecina policijas darbinieku – inspektora D.B., Dz.S. un A.Š. dienesta ziņojumi un Medicīniskās pārbaudes protokols Nr.71 alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs, kurā norādīts, ka J.M. atsakās no medicīniskās pārbaudes. [2.2] Nosakot sodu J.M., ņemta vērā viņa personība, uzvedība administratīvā pārkāpuma izskatīšanas laikā un attieksme pret izdarīto. Tiek konstatēts J.M. atbildību mīkstinošs apstāklis – tas, ka J.M. savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzīst un to nožēlo un netiek konstatēti J.M. atbildību pastiprinoši apstākļi.

[3] Par Lēmumu J.M. iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt pārsūdzēto Lēmumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti. [3.1] J.M. vadītajai automašīnai pārplīsa priekšējā kreisā riepa, kā rezultātā automašīna iebrauca autoceļa pretējā kustības joslā un automašīna ieslīdēja grāvī un apgāzās. Transportlīdzekļa vadīšanas laikā netika lietoti alkoholiskie dzērieni, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, satiksmes negadījumā bija iesaistīts J.M. transportlīdzeklis, negadījuma rezultātā necieta cilvēki un nebija nodarīti bojājumi trešās personas mantai. Kamēr J.M. gaidīja palīdzību automašīnas tālākai aizvešanai, viņa paziņa V.J. piedāvāja iedzert alkoholu un tam J.M. piekrita. J.M. drīkstēja lietot alkoholiskos dzērienus, jo minētajā gadījumā par ceļu satiksmes negadījumu nebija jāziņo policijai. Minētie apstākļi tika paskaidroti policijas darbiniekiem, bet sniegtie paskaidrojumi nav ņemti vērā. [3.2] J.M. nekorekti izturējās pret policijas darbiniekiem, bet J.M. neatzīst savi par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā kas paredzēts Latvijas APK 149.15panta astotajā daļā. [3.3] Nav noskaidroti lietas faktiskie apstākļi, nav ņemti vērā J.M. paskaidrojumi līdz ar to pārkāpjot Latvijas APK 9. un 32.pantu ir pieņemts netaisnīgs lēmums par soda uzlikšanu.

[4] Tiesas sēdē pie administratīvās atbildības sauktā persona J.M. apelācijas sūdzību uzturēja un pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem, lūdza Administratīvo apgabaltiesu atcelt pārsūdzēto Lēmumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietā savāktos pierādījumus, izvērtējusi pārsūdzētā Lēmuma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem.

[6] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai. Administratīvā apgabaltiesa izskatījusi lietu pēc būtības, pārbaudījusi un novērtējusi lietā savāktos pierādījumus, izvērtējusi apelācijas sūdzībā minētos argumentus secina, ka pareizs un pietiekams ir pārsūdzētajā lēmumā ietvertais pamatojums (skatīt sprieduma [2] punktu) par J.M. vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas 149.15 panta astotajā daļā Apgabaltiesa pievienojas pārsūdzētajā lēmumā izteiktajai motivācijai par J.M. noteikto administratīvā soda mēru.

[7] Par apelācijas sūdzībā izteiktajiem argumentiem Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka Latvijas APK 7.pants noteic, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā, un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu apelācijas kārtībā jānoskaidro, vai lietā ir savākti pietiekami pierādījumi, kas apstiprina administratīvā pārkāpuma protokolā norādītos argumentus un dod pamatu secināt, ka J.M. izdarīja Latvijas APK 149.15 panta astotajā daļā paredzēto pārkāpumu.

[8] Latvijas APK 149.15panta astotā daļa paredz, ka atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai (..) cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Līdz ar to tiesiskais pamats izskatāmajā lietā J.M. saukšanai pie administratīvās atbildības ir pierādīts fakts, ka J.M. administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā vadīja transporta līdzekli un atteicās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai.

[9] Latvijas APK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā. Likums noteic, ka šos faktus konstatē, ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, ar eksperta atzinumu, ar lietiskajiem pierādījumiem, ar protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, ar citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem.

[10] Administratīvā apgabaltiesa secina, ka lietā ir pierādīts fakts, ka J.M. 2007.gada 11.jūlijā plkst.1420 Cēsu rajonā, Straupes pagastā, pa ceļu Unguri – Lielstraupe – Brasla piektajā kilometrā virzienā uz Lielstraupes pusi no Unguriem, vadīja transportlīdzekli VW Passat. Minēto faktu atbilstoši Latvijas APK 243.pantam pierāda ziņas kas norādītas administratīvā pārkāpuma protokolā, J.M. paskaidrojumi, kas lietas izskatīšanā sniegti pirmās instances tiesā, apelācijas sūdzībā norādītie apstākļi, J.M. paskaidrojumi apelācijas instances tiesā. Bez tam, faktu, ka tieši J.M. pirms satiksmes negadījuma izraisīšanas vadīja transporta līdzekli pierāda liecinieku A.A. un V.J. liecības, kas sniegtas apelācijas instances tiesas sēdē. Līdz ar to J.M. kā transportlīdzekļa vadītājam par atteikšanos no policijas darbinieku pamatotās prasības veikt medicīnisko pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai iestājās administratīvā atbildība kas paredzēta Latvijas APK 149.15panta astotajā daļā. J.M. darbības izskatāmajā lietā nav kvalificētas pēc Latvijas APK

149. panta otrās – septītās daļas, kad J.M. apgalvojums par alkohola lietošanu pēc satiksmes negadījuma būtu atzīstams par būtisku un varētu ietekmēt lietas iznākumu.

[11] Norādīto apstākļu dēļ Administratīvā apgabaltiesa noraida apelācijas sūdzību un atstāj negrozītu pārsūdzēto tiesneses 2007.gada 13.jūlija lēmumu par J.M. saukšanu pie administratīvās atbildības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 2861.panta 1.punktu, 2862.pantu un Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

Atstāt negrozītu Cēsu rajona tiesas tiesneses 2007.gada 13.jūlija lēmumu par J.M. (/dzēsts personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas APK 149.15panta astotajā daļā, bet J.M. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Vīgants

Tiesneses K.Krastiņa

L.Slica