Court partially allowed small claims loan recovery for principal, interest, and court costs against defaulting borrower.

Civillieta Nr.C16089816

Lietvedības Nr.C 0204-17/01

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2017.gada 15.februārī

Jēkabpils rajona tiesa,

tiesnesis Ramiro Grandāns,

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „Ātrais kredīts” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Tiesa

konstatēja

SIA „Ātrais kredīts” (turpmāk – prasītāja) 2016.gada 5.augustā cēla tiesā mazā apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas

piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 30.novembrī atbildētājs prasītāja mājas lapā www.atraiskredits.lv aizpildīja reģistrācijas formu,

apliecināja, ka piekrīt Kredītlīguma noteikumiem, Kredīta līguma kopējie noteikumi, kuru AKST kods ir

5BD4 7F55 C035 9CD8 F856 FE77 5CC3 095A (turpmāk – Noteikumi) (prasības pielikums Nr.4, Nr.5), apstiprināja reģistrāciju un no sava

norēķinu konta LV06 HABA 0551 0221 2968 3 uz prasītājas norēķinu kontu AS „Swedbank” LV41 HABA 0551 0217 4056 8, veica reģistrācijas

maksājumu 0,01 euro apmērā (prasības pielikums Nr.12).

Atbildētājs izvēlējās kredīta nosacījumus, tos apstiprināja (prasības pielikums Nr.4 , Nr.5) un saņēma no prasītāja Kredītu nosacījumus

apstiprinošu īsziņu. Prasītāja 07.12.2015. pārskaitīja pieprasīto kredītu 60 euro apmērā uz atbildētāja norādīto norēķinu kontu, nosakot atmaksas

termiņu līdz 11.01.2016. un procentus par Kredīta lietošanu, par 35 dienām, kas ir 22 euro. Kredīta summu un kredīta atmaksas termiņu atbildētājs

izvēlējās prasītāja mājaslapā sadaļā „Pieteikumi”, t.i., Noteikumu 3.punkts „Līguma slēgšanas kārtība” 3.1.-3.1.3.apakšpunkts un Aizdevuma līguma

speciālie noteikumi (prasības pielikums Nr.4 , Nr.5). Noteiktajā termiņa, t.i., līdz 11.01.2016., atbildētājs neveica pagarinājumu un neatmaksāja

saņemto kredītu.

Noteikumu 5.9. un 5.10.punkts paredz – ja kredīta ņēmējs nav veicis kredīta atmaksu šī līguma norādītajā termiņā, tad uzskatāms, ka kredīta

ņēmējs lieto saņemto aizdevumu. Beidzoties šajā līgumā minētajiem kredīta atgriešanas termiņam, kredīta ņēmējs maksā procentus par kredīta lietošanu

līdz brīdim, kas tiek atgriezta visa aizdevuma summa.

Noteikumu 9.1.punkts paredz, ka Kredītlīgums stājas spēkā no tā brīža, kad Kredīta ņēmējs apstiprinājis piekrišanu Vispārīgiem noteikumiem,

apstiprinājis reģistrāciju, apstiprinājis kredīta nosacījumus, saņēmis no Kreditora Kredīta nosacījumus apstiprinošu izziņu, t.i., 3., 4.punkts, un ir noslēgts

uz neierobežotu laiku. Ja Kredīta ņēmējs nepilda Kredītlīgumā paredzētās Kredīta ņēmēja saistības, Kredītlīgums paliek spēkā līdz Kredīta ņēmēja

saistību pilnīgai izpildei.

Noteikumu 2.1.punkts paredz, ka Kredītlīguma darbības laikā Kreditors apņemas kredīta ņēmējam piešķirt Kredītus un Kredīta ņēmējs apņemas

saņemtos Kredītus savlaicīgu atmaksāt Kreditoram un samaksāt Kredīta maksājumus, Kredīta procentus un Kredīta piešķiršanas komisiju.

Noteikumu 4.1.punkts paredz, lai saņemtu Kredītu, Kredīta ņēmējam ir pienākums izvēlēties Kredīta nosacījumus. Kredīta ņēmējs nosacījumus var

izvēlēties tikai pēc piereģistrēšanās. Noteikumu 4.2.punktu - Kredīta nosacījumus, izvēlas divējādi: 1) atzīmējot vēlamos Kredīta nosacījumus mājaslapā;

2) Nosūtot Kredīta nosacījumus Kreditoram īsziņas veidā, saskaņā ar mājas lapā minēto kārtību. Noteikumu 1.13.punktu -Kredīta nosacījumi - Kredīta

summa, termiņš, Kredīta maksājums, Maksājuma diena, maksājuma apmērs un citi nosacījumi. Aizdevuma līguma speciālie noteikumi - nosacījumi,

kādus izvēlējies atbildētājs, un prasītājs tiem piekritis. Līdz ar to atbildētājam ir pienākums maksāt nolīgto kredīta procentu summu par Kredīta lietošanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu un Kredītlīguma speciālajiem noteikumiem, atbildētājam ir pienākums maksāt nolīgtos procentus par aizdevumu

izmantošanu.

Saskaņā ar Noteikumu 10.punktu „Noslēguma noteikumi”, 10.2.apakšpunktu visus paziņojumus Puses viena otrai sniedz rakstveidā. Puses

vienojas, ka paziņojumi, kas nosūtīti otrai Pusei pa elektronisko pastu vai īsziņas veidā, pēc adreses vai uz numuru, ko Kredīta ņēmējs sniedzis „Ātrais

kredīts” lietotāja zonā reģistrācijas brīdī un Kreditora Mājas lapā, ir pielīdzināmi rakstveida paziņojumiem.

Prasītāja nosūtīja atbildētājam vairākus atgādinājumus, paziņojumus un brīdinājumus uz atbildētāja norādīto elektronisko pasta adresi un mobilā

telefona numuru (prasības pielikums Nr.6, Nr.7). Atbildētājs nav paziņojis Kreditoram par adrešu maiņu (ja tāda ir notikusi), nereaģēja uz prasītāja

nosūtītajiem brīdinājumiem un joprojām neuzskatīja par vajadzīgu doto aizdevumu atmaksāt norādītajā termiņā, kā arī nav centies vienoties ar prasītāju

par citiem atmaksas termiņiem, pieļaujot soda naudas pieaugumu.

Atbilstoši Civillikuma 1934., 1943.panta un noslēgtā Līguma noteikumiem atbildētājam ir pienākums atmaksāt saņemto aizdevuma summu pilnā

apmērā un Līgumā norādītajos termiņos un kārtībā.

Ņemot vērā, ka atbildētājs neveica kredīta atmaksu saskaņā ar Kredītlīgumu, prasītājs saskaņā ar Noteikumu 6.1.punktu uzsāka aprēķināt

līgumsodu 10% apmērā no laikā neapmaksātās Kredīta pamatsummas.

Atbildētājs izmanto un nav atgriezis aizdevuma summu, ka arī nekādi, līdz pat šim brīdim, nav centies noslēgt ar prasītāju jaunu parāda atmaksas

grafiku. Atbildētājam 16.02.2016. tika nosūtīts rakstisks brīdinājuma (prasības pielikums Nr.8), kurā prasītājs piedāvāja sazināties ar to, lai kopīgi rastu

risinājumu, tajā skaitā izmantot mediācija, un vienotos par parāda atmaksu. Atbildētājs uz šo brīdinājumu nereaģēja, kas izslēdz iespēju strīdu atrisināt

ārpus tiesas veidā, līdz ar to prasītājam, lai aizstāvētu savas tiesības ir jāvēršas tiesā savi interešu aizsardzībai.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1425., 1587., 1588., 1716., 1720., 1753., 1756., 1764., 1779., 1843., 1934., 1943., 1946.pantu un

Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 26.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas „b” punktu, 250.19, 250.20 pantu.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja prasības summu 126 euro apmērā, kas sastāv no kredīta pamatsummas parāda 60 euro, procentu par

kredīta lietošanu summas 60 euro, līgumsoda 6 euro. Kā arī visus tiesāšanās izdevumus, tai skaitā, samaksāto valsts nodevu 71,14 euro apmērā, ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā. Noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma pilnai izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no

neatmaksātās kredīta summas 60 euro, sākot ar 04.08.2016.

SIA „Ātrais kredīts” kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama parāda atmaksa: AS „Swedbank” kontā

LV41 HABA 0551 0217 4056 8 (lietas 4.-6.lapa).

Saskaņā ar CPL 250. 21 pantu atbildētājam tika nosūtīts prasības pieteikums, nosakot termiņu aizpildītas paskaidrojuma veidlapas par prasību

iesniegšanai tiesā (lietas 4.-6.lapa).

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav iesniedzis, iebildumus pret pieteikumu nav cēlis, nav pieteicis lūgumu lietu

izskatīt tiesas sēdē.

CPL 250.25 panta otrā daļa noteic, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas

kancelejā. Lietu tiesa 2017.gada 15.februārī izskata rakstveida procesā, par ko pusēm 2016.gada 16.septembrī nosūtīts paziņojums (lietas 1., 27.,

28.lapa).

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, bet apmierināma

daļēji.

Kā redzams no lietas materiāliem, prasība celta pamatojoties uz Civillikuma 1934. un 1943.panta, kas reglamentē aizdevuma līguma noteikumus,

pamatiem.

Civillikuma 1934.pants noteic, ka ar aizdevuma līguma noteikumiem jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu

atdod saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai

tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Tātad aizdevuma priekšmets ir atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar saņēmēja pienākumu atdot saņemto.

Tiesa atzīst, ar lietā esošo Līgumu un kases izdevumu orderi Nr.320 (lietas 10.-14., 20.lapa), ka starp pusēm nodibināta aizdevuma saistība par

aizdevumu 60 euro.

Konkrētajā gadījumā prasītājs lūdz piedzīt neatmaksāto pamatparādu (aizdevumu) 60 euro. Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētājs minēto parādu

būtu apstrīdējis. Esot šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka prasītāja prasījums par neatmaksātā pamatparāda aizdevuma piedziņu ir pamatots un

apmierināms.

Prasītājs, atsaucoties uz Civillikuma 1756.pantu un Līguma 5.9. un 5.10.punktu, lūdz piedzīt pielīgtos, bet nesaņemtos procentus 60 euro par laika

posmu no 2015.gada 7.decembra līdz 2016.gada 4.augustam.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Līgumā (Aizdevuma līguma speciālie noteikumi) puses vienojās, ka kredīta procentu summa ir 22 euro par kredīta termiņa 35 dienām (lietas

14.lapa). Detalizētajā prasības summas aprēķinā prasītājs norāda, ka piemērojamā procentu likme par 35 dienu kredīta lietojumu ir 22 euro (lietas

23.lapa).

Tiesas ieskatā prasītājam ir tiesības saņemt pielīgtos, bet nesaņemtos līgumiskos procentus, proti, 22 euro par laiku no 2015.gada 7.decembra līdz

2016.gada 11.janvārim.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs nav izmantojis savas tiesības iebilst pret nokavējuma procentu piedziņu, sniedzot rakstveida

paskaidrojumus, kā arī nekādā citādā veidā nav darījis zināmu, ka uzskata savas tiesības par aizskartām. Tiesas ieskatā, šis apstāklis neatņem tiesai

tiesības pašai, pamatojoties uz CPL 2.pantu un likuma „Par tiesu varu” 17.panta pirmo daļu, noskaidrot objektīvo patiesību lietā. Šajā sakarā arī tiesību

doktrīnā pausts šāds viedoklis: „Jautājumā par patiesības noskaidrošanu tiesa nekādā ziņā nav vienaldzīga skatītāja, kas pastāvīgi uztver tikai to, ko puses

ceļ tai priekšā, un pie tam tādā apgaismojumā, kādu apstākļiem piešķir viena vai otra puse. Gluži otrādi, lai gan pierādījumus iesniedz vai uz tiem atsaucas

katra no pusēm, tiesai tomēr jāraugās uz tiem kritiski, jānoskaidro to objektīvā vērtība un jācenšas noskaidrot patiesos faktiskos apstākļus, kam

galarezultātā jānoved pie patiesības” (Bukovskis V. Civīlprocesa mācību grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 332.-333.lpp.).

Civillikuma 1.pants noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Minētajā tiesību normā norādītais labas ticības princips

nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses

intereses. Savukārt Civillikuma 5.pants noteic, ka gadījumā, kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež

pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem.

Konkrētajā gadījumā, pēc tiesas ieskata, nepieciešams izvērtēt, vai prasītājam ir tiesības prasīt pielīgtos procentus pēc Līgumā noteiktā termiņa

izbeigšanās.

Šajā sakarā profesors K.Torgāns norādījis, ka „Galvenās saistības izbeigšanās pārtrauc procentu uzkrāšanos. Tas nenozīmē, ka parādnieks

atbrīvojams no pienākuma maksāt uzkrājušos procentu parādu par laiku līdz saistības izbeigšanās brīdim.” (Latvijas Republikas Civillikuma

komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesība. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna visp. zin. red. – Rīga: Mans Īpašums, 2000, 259-260. lpp.; salīdz.

Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 152. lpp.).

Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu. Civillikuma 1753.pants paredz, ka procenti ir viena konkrēti noteikta atlīdzība par atvietojamu lietu lietošanu, samērā ar procentu daudzumu

un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, bet panta ceturtā daļa noteic, ka procenti aprēķināmi tikai

no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu

aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. No minētā izriet, ka, ja procenti nav samaksāti par gadu un vairāk, tad pēc kreditora īpaša

pieprasījuma procentus var aprēķināt un tie jāmaksā arī par procentos līdz pieprasījumam uzkrājušos summu, taču tikai likumisko procentu apmērā.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Jāņem vērā, ka gan Civillikuma 1946.pants, gan Civillikuma 1759.panta 1.punkts atsevišķi nodala norunātos procentus un procentus par samaksas

nokavējumu. Turklāt gan Civillikuma 1760.pants norāda uz likumiskajiem procentiem ar atsauci uz Civillikuma 1759.pantu, gan Civillikuma 1757.pants

norāda, ka likumiskie procenti nosakāmi saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu. Turklāt Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā arī ir nodalīti gadījumi, kad

procenti ir noteikti darījumā vai tos nosaka aprēķināt likums.

Tiesa atzīst, ka aizdevuma līguma speciālos noteikumos puses vienojās, ka lietojuma procenti dodami par laika posmu no 2015.gada 7.decembra

līdz 2016.gada 11.janvārim (lietas 14.lapa). Pēc šī termiņa iestājās parādnieka nokavējums.

Civillikuma 1764.panta otrais teikums noteic, ka par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.

Tiesas ieskatā, Līguma 5.9 un 5.10.punkts ir prettiesisks, jo, pirmkārt, paredz nenoteiktus nosacījumus un atbildētāja saistības ārpus konkrēti

norādītajām kredīta saistībām, ko atbildētājs uzņēmies izvēloties aizdevuma līguma speciālos noteikumus. Otrkārt, no Līguma 5.10.punkta izriet, ka

prasītāja nokavējuma procentus nodefinējis kā lietojuma procentus. Tiesa, izvērtējot Līguma 5.10.punktā noteikto procentu būtību un piemērošanas

algoritmu, secina, ka procenti tiek piemēroti par līguma saistību neizpildīšanu, līdz ar ko pilda līgumsoda funkciju, ko arī par tādiem jāuztver. Līdz ar ko

tiesa atzīst, ka attiecībā pret šo Līguma punktu ir piemērojami Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) 6.panta vienpadsmitās daļas

nosacījumi.

Tā kā atbildētājs ir palaidis garām saistības izpildīšanas noliktos termiņus, tad šajā gadījumā ir iestājies parādnieka nokavējums Civillikuma

1652.panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē. Pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta 1.punktu un 1765.pantu, un ievērojot prasībā norādīto termiņu,

prasītājam par pamatparāda atmaksas nokavējumu pēc Līguma termiņa beigām par laika posmu no 2016.gada 12.janvārim līdz 2016.gada 5.augustam ir

tiesības saņemt likumiskos procentus, proti, seši procenti (6%) no simta gadā no neatmaksātā kredīta summas (kapitāla). Tādējādi likumiskie procenti

par minēto laika posmu ir 2,02 euro (proti: 60 euro [pamatparāds] × 6% ÷ 365 [gada dienas] x 206 [kavējuma dienas]).

Rezumējot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības saņemt nesaņemtos pielīgtos procentus 22 euro un likumiskos nokavējuma

procentus 2,02 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpilda vai neizpildītu pienācīgi.

Prasītāja, atsaucoties uz Civillikuma 1720., 1722.panta un Līguma 6.1.punktu, lūdz piedzīt līgumsodu 6 euro par laika posmu no 2016.gada

11.janvāra līdz 2016.gada 4.augustam (lietas 23.lapa).

Līguma 6.1.punkta 4.apakšpunkts noteic, ka „gadījumā, ja kredīta ņēmējam ir izveidojies parāds kreditoram, kredīta ņēmēja iemaksātos naudas

līdzekļus kreditors ieskaita sekojošā secībā: [..] aprēķinātais līgumsods, ja tāds ir izveidojies, 0,5% (nulle, komats, pieci procenti) dienā no kavētā

maksājuma summas, tas ir, grafikā norādītās kredīta pamatsummas un procentu par kredīta lietošanu summas, ar nosacījumu, ka aprēķinātais līgumsods

nevar pārsniegt 10 % (desmit procenti) apmērā no izsniegtās kredīta pamatsummas” (lietas 12.lapa).

Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Lietas izskatīšanas laikā ir konstatēta atbildētāja saistību neizpilde pret prasītāju.

Tiesa atzīst, ka piedzenamais līgumsoda apmērs, samērojot to ar parāda summas apmēru un atbildētāja maksājumu termiņu kavējumu, ir samērīgs

un taisnīgs, jo nepārsniedz Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteiktos 10 % no parāda pamatsummas.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenams līgumsods prasītāja norādītajā apmērā, tas ir 6 euro.

Ar lietā iesniegto 2016.gada 16.februāra pirmstiesas brīdinājumu Nr.464 (lietas 18.lapa) apstiprinās fakts, ka prasītāja piedāvāja atbildētājam

labprātīgi izpildīt savas saistības. Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētājs šo saistību būtu izpildījis.

Saskaņā ar CPL 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Līdz ar to no

atbildētāja par labu prasītājam piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi 75,84 euro, kas sastāv no samaksātās valsts nodevas 71,14 euro (lietas

7., 8.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 euro (lietas 9.lapa).

Par citiem izdevumiem pierādījumi iesniegti nav.

Saskaņā ar CPL 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 0,63 euro apmērā, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 5,33 euro

(lietas 2.lapa), bet prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, samaksājis tikai 4,70 euro.

Saskaņā ar CPL 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītājas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Ievērojot minēto, prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no parāda

pamatsummas (60 euro) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Minētās tiesības prasītājai piešķiramas, sākot ar dienu, kad tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Atbilstoši CPL 204.1 pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Pamatojoties uz šajā spriedumā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Ātrais kredīts”, vienotais reģistrācijas numurs 40103183139, pamatparādu

60 euro, nolīgtos procentus 22 euro (par laiku no 2015.gada 7.decembra līdz 2016.gada 11.janvārim), likumiskos procentus 2,02 euro (par laiku no

2016.gada 12.janvāra līdz 2016.gada 5.augustam) , līgumsodu 6 euro (par laiku no 2016.gada 11.janvāra līdz 2016.gada 4.augustam) un tiesas

izdevumus 75,84 euro – kopā 165,86 euro (viens simts sešdesmit piecus euro, 86 centus).

Parāda summa iemaksājama SIA “Ātrais kredīts” norēķinu kontā: AS „Swedbank” Nr.LV41 HABA 0551 0217 4056 8.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,63 euro (63centus).

Noteikt SIA “Ātrais kredīts” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos 6% gadā no nesamaksātās pamatparāda

summas, sākot ar sprieduma spēkā stāšanos dienu.

Pārējā daļā spriedumu noraidīt.

Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā pēc tā stāšanās likumīgā spēkā.

Par spriedumu var iesniegt apelācijas sūdzību 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas. Apelācijas sūdzība adresējama Zemgales

apgabaltiesai un iesniedzama Jēkabpils rajona tiesā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pārsūdzības laiku skaitīt no sprieduma pieejamības dienas – 2017.gada 16.februāra.

Tiesnesis Ramiro Grandāns