Appeal court dismissed request to annul rural support decision due to lack of new evidence on territorial overlap.

Lietas Nr. A420146423

AA43-0238-25/16

ECLI:LV:ADAT:2025:0528.A420146423.12.S

Administratīvā apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada 28.maijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents Valters Poķis, tiesneši Māris Birzgalis un Anita Šteinberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicējas biedrības „Ogres

novada attīstībai” pieteikumu par Lauku atbalsta dienesta 2023.gada 14.februāra lēmuma Nr.10.9.3-11/23/501-e

atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar biedrības „Ogres novada attīstībai” apelācijas sūdzību par Administratīvās

rajona tiesas 2024.gada 23.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja biedrība „Ogres novada attīstībai” iesniedza Lauku atbalsta dienestā (turpmāk – dienests) projekta

iesniegumu valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai konkursā Latvijas Lauku attīstības programmas

2014.–2020.gadam pasākuma „Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)”

apakšpasākumā „Sagatavošanās atbalsts”.

[2] Ar dienesta 2023.gada 14.februāra lēmumu Nr.10.9.3-11/23/501-e (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) pieteicējas

projekta iesniegums noraidīts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2022.gada 16.augusta noteikumu Nr.509 „Valsts

un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju 2023.–

2027.gadam sagatavošanai un īstenošanai” (turpmāk – Atbalsta piešķiršanas kārtība) 26., 28.punktu un

29.2.apakšpunktu.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka pieteicējas darbības teritorija pilnībā pārklājas ar biedrības „Publisko un privāto

partnerattiecību biedrība „Zied zeme”” (turpmāk – biedrība „Zied zeme”) darbības teritoriju. Pieteicējas atlases

kritērijos iegūtais punktu skaits (18,87 punkti) ir mazāks nekā biedrībai „Zied zeme” (27,42 punkti), līdz ar to

sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2023.–2027.gadam atlases komiteja sniegusi negatīvu atzinumu

par pieteicējas projekta iesnieguma apstiprināšanu.

[3] Nepiekrītot lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikums pamatots ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Pārsūdzētajā lēmumā nav izvērtēta pieteicējas un biedrības „Zied zeme” atbilstība Atbalsta piešķiršanas

kārtības 4.6.apakšpunktā vietējai rīcības grupai izvirzītājām prasībām attiecībā uz konkrēto vietējās attīstības

stratēģijas īstenošanas darbības teritoriju. Ogres novada pašvaldība 2022.gada 10.novembrī izstājās no biedrības

„Zied zeme”, līdz ar to tā nav uzskatāma par biedrības „Zied zeme” biedru, proti, publisko vietējo

sociālekonomisko interešu pārstāvi Ogres novada teritorijā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija

Regulas (ES) Nr.2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas

Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un

akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu,

Iekšējo drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula

2021/1060) 31.panta 2.punkta „b” apakšpunkta izpratnē. Vienīgais publisko interešu pārstāvis biedrības „Zied

zeme” lēmējinstitūcijā ir Ķekavas novada pašvaldība, kas nav kompetenta pārstāvēt Ogres novada administratīvās

teritorijas iedzīvotāju intereses un tādējādi arī īstenot publisko vietējo sociālekonomisko interešu pārstāvja Ogres

novadā funkcijas. Līdz ar to biedrība „Zied zeme” attiecībā uz tās vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas

teritoriālo vienību – Ogres novadu (izņemot Ogres valstspilsētu) – neatbilst Atbalsta piešķiršanas kārtības

4.6.apakšpunktā noteiktajai prasībai.

[3.2] Apgalvojums, ka pieteicējas darbības teritorija pilnībā pārklājas ar biedrības „Zied zeme” darbības teritoriju,

neatbilst patiesībai, jo dienests nav vērtējis, vai projekta iesniedzēji savas lēmējinstitūcijas sastāvā ir iekļāvuši

publisko vietējo sociālekonomisko interešu pārstāvi. Līdz ar to dienests nepamatoti veicis pieteicējas un biedrības

„Zied zeme” atlases kritēriju vērtējumu saskaņā ar Atbalsta piešķiršanas kārtības 4.pielikumu.

[3.3] Saskaņā ar pārsūdzētā lēmuma pielikuma 2.punktu vērtējumā vietējās rīcības grupas darbības teritoriālais

pārklājums pieteicēja ir ieguvusi lielāku punktu skaitu nekā biedrība „Zied zeme”. Pieteicējas biedru pārstāvniecība

ir visos 19 no kopējā Ogres novada administratīvajā teritorijā ietilpstošajām teritoriālā iedalījuma vienībām (pagasti

un pilsētas, izņemot valstspilsētu). Līdz ar to pieteicējas projekta iesniegumā darbības teritorija ir kompakta,

pieteicēja pārstāv lielāko daļu vietējo iedzīvotāju intereses, atšķirībā no biedrības „Zied zeme”, kur tās

pārstāvniecības skaits Ogres novadā ir ievērojami mazāks nekā pieteicējai, kā arī biedrība „Zied zeme” pretendē uz

Stratēģiskā plāna intervences atbalstu teritorijā, kas aptver vairākas administratīvās teritorijas.

Tādējādi pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā nav ņemts vērā, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī pieteicēja

pārstāv ievērojami lielāku Ogres novada iedzīvotāju daļu nekā biedrība „Zied zeme”, pieteicējas darbības teritorija

ir kompakta salīdzinājumā ar biedrības „Zied zeme” darbības teritoriju.

[3.4] Atbalsta piešķiršanas kārtības 18.2.apakšpunktā ietvertais nosacījums ir diskriminējošs attiecībā uz tām

biedrībām vai nodibinājumiem, kuru pieteikumi atbalsta saņemšanai vietējās attīstības stratēģijas 2023.–

2027.gadam sagatavošanai un izstrādei tiek noraidīti. Esošais regulējums neaizliedz biedrībai vai nodibinājumam,

kurš nesaņēma atbalstu vietējās attīstības stratēģijas 2023. –2027.gadam sagatavošanai un izstrādei, to sagatavot

patstāvīgi, arī piesaistot citus atbalsta līdzekļus. Tomēr esošais regulējums aizliedz vietējai rīcības grupai, kurai tika

noraidīts pieteikums atbalsta saņemšanai vietējās attīstības stratēģijas 2023.–2027.gadam sagatavošanai, pretendēt

uz atbalstu patstāvīgi izstrādātas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai, ja šīs vietējās rīcības grupas patstāvīgi

sagatavotā vietējās attīstības stratēģija atbilstu pilnībā Atbalsta piešķiršanas kārtības 7.punktā minētajām prasībām

vai saņemtu augstāku punktu skaitu nekā tā vietējās rīcības grupa, kas ir saņēmusi atbalstu šādas stratēģijas

sagatavošanai. Līdz ar to dienestam bija jāņem vērā, vai projekta iesniegumā ietvertie konkrētie vietējās attīstības

virzieni atbilst šo noteikumu 7.punktā minētajām prasībām. Tas ir nepieciešams, lai novērstu situāciju, kad formāli

tiek piešķirts atbalsts vietējās attīstības stratēģijas 2023.–2027.gadam sagatavošanai, lai gan jau sākotnēji iespējams

konstatēt, ka tajā ietvertie uzdevumi neatbildīs Atbalsta piešķiršanas kārtības 7.punktā minētajām prasībām.

[3.5] Biedrības „Partnerība „Daugavkrasts”” darbības teritorija – Ķekavas novada administratīvā teritorija –

pārklājas ar biedrības „Zied zeme” divām teritoriālām vienībām – Baldones pilsēta un Baldones pagasts. Tādējādi

dienests divām vietējās rīcības grupām ir piešķīris tiesības izstrādāt un īstenot sabiedrības virzītas vietējās attīstības

stratēģiju 2023.–2027.gadam Ķekavas novada administratīvajā teritorijā. Tādējādi ir pārkāpts Atbalsta piešķiršanas

kārtības 5.2.apakšpunkts un nav ievērota vienlīdzīga attieksme. Pieteicēja ir atzīstama par vienīgo pretendentu

valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai vietējās attīstības stratēģijas sagatavošanai un īstenošanai Ogres

novada administratīvajā teritorijā un pilnībā atbilst Atbalsta piešķiršanas kārtības 4.–8.punkta prasībām.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 23.aprīļa spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Pārsūdzētais lēmums un dienesta 2023.gada 14.februāra lēmums Nr.10.9.3-11/23/500-e pieņemti jautājumā

par atbalstu vietējās attīstības stratēģijas sagatavošanai. Dienests ir iesniedzis tiesai pierādījumos balstītu

informāciju, ka biedrība „Zied zeme” vietējās attīstības stratēģiju iesniedza dienestā Atbalsta piešķiršanas kārtības

16.punktā noteiktajā termiņā, t.i., 2023.gada 14.augustā (lietas 121.lapa), un norādīja, ka biedrība „Zied zeme” ir

saņēmusi Atbalsta piešķiršanas kārtības 36.2.apakšpunktā norādīto gala maksājumu par vietējās attīstības stratēģijas

sagatavošanu.

Līdz ar to atbalsts vietējās attīstības stratēģijas 2023.–2027.gadam Ogres novadā sagatavošanai ir apgūts, un, tā kā

biedrība „Zied zeme” 2023.gada 14.augustā ir iesniegusi dienestā izstrādātu vietējās attīstības stratēģiju, proti, ir

izpildījusi Atbalsta piešķiršanas kārtības 16.punktā minētās prasības, nav iespējama situācija, kad atbalsts varētu

tikt atmaksāts atbilstoši Atbalsta piešķiršanas kārtības 36.3.apakšpunktam vai piešķirts pieteicējai vietējās attīstības

stratēģijas sagatavošanai šajā pašā darbības teritorijā. Līdz ar to izskatāmajā gadījumā ir iespējams vērtēt tikai

pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu.

Tiesa atzina, ka izskatāmā strīda risinājums varēt būt aktuāls arī citos līdzīgos gadījumos, kuru iestāšanās ir

objektīvi ticama.

[4.2] Pieteicējas centrālais arguments pārsūdzētā lēmuma prettiesiskumam ir, ka biedrība „Zied zeme” savas

lēmējinstitūcijas sastāvā nav iekļāvusi publisko vietējo sociālekonomisko interešu pārstāvi. Līdz ar to dienests nav

ievērojis Atbalsta piešķiršanas kārtības 4.6.apakšpunktu un tajā norādīto regulas 2021/1060 31.panta 2.punkta „b”

apakšpunktu.

Lietas materiālos redzams, ka biedrības „Zied zeme” lēmējinstitūcijas sastāvā kā publisko interešu pārstāvis ir

Ķekavas novada pašvaldība, līdz ar to nav konstatējama biedrības „Zied zeme” neatbilstība Atbalsta piešķiršanas

kārtības 4.6.apakšpunktā noteiktajai prasībai. Pieteicēja nepamatoti norāda, ka tikai Ogres novada pašvaldība, kas

2022.gada 10.novembrī izstājās no biedrības „Zied zeme”, var būt publisko interešu pārstāvis Ogres novada

teritorijā.

Atbalsta piešķiršanas kārtības 4.6.apakšpunkts kopsakarā ar regulas 2021/1060 31.panta 2.punkta „b” apakšpunktu

ir piemērojams tādējādi, ka vietējās rīcības grupas lēmējinstitūcijas sastāvā var iekļaut arī tāda novada pašvaldības

pārstāvi, kura administratīvā teritorija neietilpst attiecīgās vietējās rīcības grupas darbības teritorijā.

[4.3] Minētos secinājumus nemaina pieteicējas atsaukšanās uz Pašvaldību likuma 2.panta pirmo daļu un Ķekavas

novada pašvaldības nolikumu, norādot, ka Ķekavas novada pašvaldības kompetence neietilpst pieņemt lēmumus

attiecībā uz Ogres novada administratīvās teritorijas sociālekonomisko attīstību un izaugsmi.

Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 1.pantam administratīvā teritorija ir Latvijas

teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi. Pašvaldību likuma

2.panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldība ir atvasināta publiska persona – vietējā pārvalde –, kurai ir iedzīvotāju

ievēlēta lēmējinstitūcija – dome – un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu

izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to.

Tādējādi pašvaldības ar iedzīvotāju ievēlētas pārstāvniecības starpniecību īsteno pārvaldi noteiktā administratīvā

teritorijā atbilstoši likumā pašvaldībām piešķirtajai kompetencei, un pašvaldības dome ir uzskatāma par vietējo

publisko interešu pārstāvi.

Vienlaikus atbilstoši Pašvaldību likuma 79.panta pirmajai daļai pašvaldību kopīgu interešu īstenošanai pašvaldības

var dibināt kopīgas biedrības un nodibinājumus, ievērojot šajā likumā un Biedrību un nodibinājumu likumā

noteikto. Savukārt saskaņā ar 79.panta trešo daļu dome var lemt par pašvaldības dalību biedrībā vai nodibinājumā,

kas neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, ja pašvaldības dalību biedrībā vai nodibinājumā paredz

starptautiskie normatīvie akti, likums vai Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldības dalība ir nepieciešama

sabiedrības virzītas vietējās attīstības īstenošanai.

Ievērojot regulas 2021/1060 8.panta 1.punktā noteikto partnerības pamatprincipu fondu apguvē, Pašvaldību likums

un Ķekavas novada pašvaldības nolikums neierobežo Ķekavas novada domes dalību biedrības „Zied zeme”

lēmējinstitūcijā.

[4.4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve pauda uzskatu, ka Agroresursu un ekonomikas institūta sadarbībā ar Latvijas

lauku forumu, vietējām rīcības grupām un Zemkopības ministriju izstrādāto Vadlīniju un ieteikumu sabiedrības

virzītas vietējās attīstības stratēģijas izstrādei 2022.–2027.gadam 2.1.versijas

(https://www.lad.gov.lv/lv/katalogs/u3132201-atbalsts-leader-vietejai-attistibai-unsabiedribas-virzitas-vietejas-

attistibas-strategiju-istenosana-strategijas) 1.2.sadaļā (23. un 24.lapa) ir sniegts skaidrojums par regulas

2021/1060 31.panta 2.punkta „b” apakšpunktu, norādot, ka Atbalsta piešķiršanas kārtības 4.6.apakšpunktā

norādītajā lēmējinstitūcijā ir obligāti jāiekļauj publisko vietējo sociālekonomisko interešu pārstāvis.

Aplūkojot šīs vadlīnijas un iepazīstoties ar Zemkopības ministrijas tiesai sniegto informāciju, minētais pieteicējas

pārstāves apgalvojums neapstiprinās. Attiecībā uz publisko personu pārstāvniecību vietējā rīcības grupā vadlīnijas

paredz tikai nosacījumu, ka vietējās rīcības grupas lēmējinstitūcijā valsts vai pašvaldību iestāžu pārstāvji nevar būt

vairāk nekā 49 procenti (vadlīniju 24.lapa), kas atbilst regulas 2021/1060 31.panta 2.punkta „b” apakšpunktā

ietvertajam nosacījumam nodrošināt, ka neviena atsevišķa interešu grupa nekontrolē vietējās rīcības grupas

lēmumu pieņemšanu. Pretēji pieteicējas pārstāves tiesas sēdē norādītajam vadlīnijās nav norādīts, ka publisko

interešu pārstāvim vietējās rīcības grupas lēmējinstitūcijas sastāvā ir jāietilpst konkrētās administratīvās teritorijas

sastāvā.

[4.5] Pieteicēja argumentē, ka dienestam bija jāņem vērā, vai projekta iesniegumā ietvertie vietējās attīstības

virzieni atbilst Atbalsta piešķiršanas kārtības 7.punktā minētajām prasībām.

Šis arguments ir nepamatots. Sākotnēji dienests lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu un atbalsta piešķiršanu

vietējās attīstības stratēģijas sagatavošanai, savukārt pēc tam, kad stratēģija ir sagatavota un iesniegta dienestā, tiek

lemts par tās apstiprināšanu un atbalsta piešķiršanu vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai. Līdz ar to dienestam

nebija jāvērtē, vai projekta iesniegumā ietvertie vietējās attīstības virzieni atbilst Atbalsta piešķiršanas kārtības

7.punktā minētajām prasībām.

Atbalsta piešķiršanas kārtībā ir skaidri regulēts, kurā stadijā vērtējama iesniegtās vietējās attīstības stratēģijas

atbilstība 7.punktam. Proti, šis regulējums ir piemērojams, vērtējot jautājumu par sagatavotās un dienestā iesniegtās

vietējās attīstības stratēģijas apstiprināšanu. Savukārt 4.9.apakšpunktā kā vienā no vietējo rīcības grupu atlases

kritērijiem ir paredzēts, ka vietējā rīcības grupa ir noteikusi konkrētus vietējās teritorijas attīstības virzienus, kas

pamatoti ar vietējām vajadzībām, un šis jautājums ir vērtējams vietējo rīcības grupu iesniegto projektu iesniegumu

izskatīšanā. Citiem vārdiem, Atbalsta piešķiršanas kārtības 4.9.apakšpunkts ir attiecināms uz projektu iesnieguma

vērtēšanas procesu, bet 7.punkts – uz iesniegtās stratēģijas vērtēšanas procesu. Tādējādi normatīvajā regulējumā ir

skaidri nošķirta robeža starp Atbalsta piešķiršanas kārtības 4.9.apakšpunkta un 7.punkta piemērojamību, un

pieteicējas uzskats, ka dienestam, vērtējot Atbalsta piešķiršanas kārtības 4.9.apakšpunktā ietvertās prasības izpildi,

bija jāņem vērā arī 7.punktā, tostarp 7.3. un 7.6.apakšpunktā noteiktais, ir nepareizs, jo neatbilst normatīvajos aktos

noteiktajam regulējumam.

Šajā sakarā pieteicējas izteiktie apsvērumi par biedrības „Zied zeme” projekta iesnieguma neatbilstību pašvaldības

attīstības programmām nav vērtējami dienesta lēmuma par atbalsta piešķiršanu vietējās attīstības stratēģijas

sagatavošanai pieņemšanas procesā. Pieņemot pārsūdzēto lēmumu, ir jāvērtē, vai vietējā rīcības grupa ir noteikusi

konkrētus vietējās teritorijas attīstības virzienus, kas pamatoti ar vietējām vajadzībām (Atbalsta piešķiršanas

kārtības 4.9.apakšpunkts).

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 23.aprīļa spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā

norādīti turpmāk minētie argumenti.

[5.1] Tiesa nav piešķīrusi nepieciešamo nozīmi apstāklim, ka Ķekavas novada pašvaldības administratīvā teritorijā

saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu neietilpst teritorija, par kuru biedrība „Zied zeme”

un pieteicēja iesniedza projekta iesniegumu valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai konkursā.

Tiesa spriedumā nav analizējusi, kādas savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses Ķekavas novada

pašvaldība pārstāv, pieņemot lēmumus un īstenojot vietējās attīstības stratēģiju Ogres novada administratīvajā

teritorijā kā biedrības „Zied zeme” biedrs.

[5.2] Saskaņā ar regulas 1060/2021 8.panta 1.punktā noteikto dalībvalstis partnerības nolīgumu īsteno saskaņā ar

savu institucionālo un tiesisko sistēmu. No minētā izriet, ka tieši nacionālā institucionālā un tiesiskā sistēma ir tā,

kas noteic, vai konkrētai publiskai personai ir kompetence iesaistīties partnerībā.

Ķekavas novada domes 2023.gada 21.jūnija lēmumā Nr.44 (protokols Nr.13) „Par Ķekavas novada pašvaldības

dalības izbeigšanu biedrībā „Zied zeme”” Ķekavas novada dome, izvērtējot Pašvaldību likuma 79.pantu, secināja,

ka pašvaldības dalība biedrībā nav pamatota, jo neatbilst nevienam no Pašvaldību likumā noteiktajiem kritērijiem

dalības saglabāšanai biedrībā. Tādējādi pie šāda secinājuma ir nonākusi arī Ķekavas novada pašvaldība.

[6] Dienests rakstveida paskaidrojumā lūdz pieteicējas apelācijas sūdzību noraidīt pilnā apjomā un apelācijas

sūdzībā minētos argumentus uzskata par nepamatotiem, norādot turpmāk minēto.

[6.1] Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 10.punkts uzliek par pienākumu pašvaldībām līdz 2023.gada 30.jūnijam

izbeigt dalību biedrībās, kuras neatbilst šā likuma 79.pantā noteiktajam, līdz ar to dienests uzskata, ka minētais

pienākums nav attiecināms uz biedrību „Zied zeme”, kura nav uzskatāma par neatbilstošu Pašvaldību likuma

79.panta trešajā daļā noteiktajam. Tādējādi nav pamatots pieteicējas arguments par to, ka Ķekavas novada

pašvaldība izstājās no biedrības „Zied zeme” ar lēmuma pieņemšanas brīdi.

[6.2] Spriedumā ir pamatoti secināts, ka vietējās rīcības grupas lēmējinstitūcijas sastāvā var iekļaut arī tāda novada

pašvaldības pārstāvi, kura administratīvā teritorija neietilpst attiecīgās vietējās rīcības grupas darbības teritorijā, t.i.,

publisko interešu pārstāvis var neietilpt konkrētās administratīvās teritorijas sastāvā. Tiesa pamatoti ir ņēmusi vērā

Zemkopības ministrijas atbildē un dienesta paskaidrojumā tiesai norādīto, ka tas saistāms ar apstākli, ka publiskai

personai nav savu interešu un tā darbojas tikai un vienīgi visas sabiedrības interesēs. Turklāt vietējās rīcības grupas

darbības teritorija var aptvert vairākas pašvaldības, tomēr tas nenozīmē, ka visu attiecīgo pašvaldību domēm ir

jābūt attiecīgās vietējās rīcības grupas lēmējinstitūcijā.

Motīvu daļa

[7] Pieteicēja tiesā prasīja labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Taču šobrīd tiesa var izskatīt vienīgi prasījumu

par pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu.

Apgabaltiesa nevar lemt par labvēlīga administratīvā akta izdošanu pieteicējai, jo konkursa kārtībā ir ne tikai

izraudzīta vietējā iniciatīvas grupa (biedrība „Zied zeme”), kura izstrādās vietējās attīstības stratēģiju (dienesta

2023.gada 14.februāra lēmums Nr.10.-9.3-11/23/500-e), bet arī secīgi ir pieņemti lēmumi par fonda līdzekļu

izmaksu biedrībai „Zied zeme”.

Pirmās instances tiesa pamatoti ir konstatējusi, ka dienesta 2023.gada 14.februāra lēmums Nr.10.-9.3-11/23/500-e ir

izpildīts pilnā apmērā. Turklāt ar dienesta 2024.gada 23.janvāra lēmumu Nr.10.9.3-11/24/231-e biedrībai „Zied

zeme” ir piešķirts finansējums izstrādātās stratēģijas realizācijai (projekta otrā kārtā). Daļēji arī šis lēmums ir

izpildīts. Šīs izpildītās darbības nav iespējams pavērst atpakaļ (atzīt par nenotikušām), jo tās skar arī lielu skaitu

trešo personu, kas ir iesaistītas pirmās un otrās kārtas dažādās aktivitātēs.

Apgabaltiesa piekrīt pirmās instances tiesas secinājumiem, ka, neraugoties uz to, ka strīds ir vienīgi par pārsūdzētā

lēmuma tiesiskumu, lietas izskatīšana ir pieļaujama saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184.panta otrās daļas

1.punktu, jo konkrētā tiesiskā situācija var atkārtoties (līdzīga rakstura konkursi tiek rīkotie ar pietiekami lielu

regularitāti).

[8] Apkopojot pieteicējas argumentus, var secināt, ka saturiski strīds ir par regulas 2021/1060 31.panta 2.punkta

„b” apakšpunkta piemērošanu. Saskaņā ar šo tiesību normu dalībvalsts nodrošina, ka sabiedrības virzīta vietējā

attīstība tiek īstenota vietējo rīcības grupu vadībā, kuru sastāvā ir publisko un privāto vietējo sociālekonomisko

interešu pārstāvji un kuru lēmumu pieņemšanu nekontrolē atsevišķa interešu grupa.

Pieteicēja uzskata, ka biedrības „Zied zeme” pieteikums neizpilda regulas 2021/1060 31.panta 2.punkta „b”

apakšpunkta prasības, līdz ar to biedrības „Zied zeme” pieteikums ir izslēdzams no konkursa kā neatbilstošs, proti,

bez tālākas savstarpējas salīdzināšanas (bez punktu vērtēšanas saskaņā ar Atbalsta piešķiras kārtības 4.pielikumu).

[9] Prasība par publisko interešu pārstāvja dalību ir ietverta arī Atbalsta piešķiršanas kārtības 4.6.apakšpunktā, kas

noteic, ka vietējās rīcības grupas pārvaldes institūcijai ir jābūt izveidotai atbilstoši regulas 2021/1060 31.panta

2.punkta „b” apakšpunktam.

Biedrībā „Zied zeme” biedru statusā līdz 2022.gada 10.novembrim bija Ogres novada pašvaldība (izstājās ar

2022.gada 10.novembra lēmumu Nr.26) un līdz 2023.gada 21.jūnijam Ķekavas novada pašvaldība (izstājās ar

2023.gada 21.jūnija lēmumu Nr.44). Biedrības „Zied zeme” padomē pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī bija

publisko interešu pārstāvis – Ķekavas novada pašvaldība, tomēr noslēdzoši biedrībai „Zied zeme” tika piešķirtas

tiesības realizēt projekta iesniegumu tikai Ogres novada teritorijā (projekts sākotnēji aptvēra arī daļu no Ķekavas

novada teritorijas). Tādējādi faktiski izveidojās situācija, ka formāli biedrības pārvaldes institūcijā pārsūdzētā

lēmuma pieņemšanas brīdī ir publisko interešu pārstāvis, tomēr šī publisko tiesību subjekta darbība nav saistāms ar

teritoriju, kurā ir paredzēts realizēt biedrības „Zied zeme” projekta pieteikumu. Secīgi tas arī noveda pie tā, ka

vēlākā laika posmā Ķekavas novada dome izstājās no biedrības „Zied zeme”, tādējādi faktiski nepiedaloties

biedrības darbībā projekta ietvaros.

Iestāžu (Zemkopības ministrija un dienests) paskaidrojumi un arī pirmās instances tiesas spriedums ir pamatoti ar

apsvērumiem, ka nav piešķirama nozīme tam, ka konkrētajā gadījumā biedrības „Zied zeme” pārvaldes institūcijā ir

publisko tiesību subjekts, kas nav tieši saistāms ar projekta realizēšanas teritoriju.

Tas tiek pamatots ar apsvērumiem, ka publisko tiesību subjektam nav savu interešu, tāpat arī tiek norādīts uz tiesību

normas teksta gramatisko interpretāciju, proti, ka tiesību normas tekstā vārds „vietējā” neattiecas uz publisko

interešu pārstāvi.

Apgabaltiesa šiem argumentiem nepiekrīt turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[10] Vispārīgie publiskās un privātās partnerības mērķi ir pieminēti regulas 2021/1060 preambulas 14., 32.punktā

un arī publiskās un privātās partnerības darbības definīcijā (2.panta 15.punkts). Saskaņā ar regulas 2021/1060

preambulas 32.punktu virzītas vietējās attīstības pieejas mērķis ir mobilizēt potenciālu vietējā līmenī, veicinot

sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

Tādējādi publiskās un privātās partnerības mērķis ir, dodot iespēju iniciatīvu uzņemties vietējiem iedzīvotājiem un

procesa virzīšanu uzticot vietējām rīcības grupām, apvienot publisko, privāto un nevalstisko sektoru ar mērķi iniciēt

un realizēt dažādas aktivitātes, kas stiprina vietējo kopienu, rosina veidot pašapzinīgu, atbildīgu un iesaistītu

sabiedrību, kura piedalās vietējās teritorijas attīstībā un savas nākotnes uzlabošanā – iniciē idejas, gūst jaunas

iemaņas, īsteno projektus.

Atbilstoši regulas 2021/1060 8.pantam attiecībā uz katru programmu dalībvalstis saskaņā ar savu institucionālo un

tiesisko sistēmu organizē un īsteno visaptverošu partnerību, ņemot vērā fondu specifiku. Minētajā partnerībā

iesaista vismaz šādus partnerus: reģionālās, vietējās, pilsētvides un citas publiskās iestādes („a” apakšpunkts);

ekonomiskos un sociālos partnerus („b” apakšpunkts); attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību,

piemēram, vides partnerus, nevalstiskās organizācijas un struktūras, kas atbild par to, ka tiek veicināta sociālā

iekļaušana, pamattiesības, personu ar invaliditāti tiesības, dzimumu līdztiesība un nediskriminācija („c”

apakšpunkts); attiecīgā gadījumā – pētniecības organizācijas un universitātes („d” apakšpunkts).

Ņemot vērā šo tiesisko regulējumu, apgabaltiesa nepiekrīt tam, ka ir pietiekams publiskās personas formālais

statuss, lai atzītu, ka pēc būtības ir izveidota sadarbība starp vietējo privāto un publisko interešu pārstāvjiem.

Saskaņā ar Komisijas deleģētās regulas 240/2014 preambulas 4.punktu par partneriem būtu jāizraugās publiskās

iestādes, kuras var būtiski ietekmēt programmas īstenošanu un kuras var tikt būtiski ietekmētas šādas programmas

īstenošanas rezultātā. Nenoliedzami, ka programmas var būt dažādas un katrai dalībvalstij ir arī sava institucionālā

sistēma, līdz ar to regula 2021/1060 nosaka vadošos principus sadarbības formai un izpildei, bet nenosauc publisko

tiesību subjektus. Vienlaicīgi no tiesību normām nepārprotami izriet, ka publisko interešu pārstāvniecībai ir jābūt

tādai, lai saturiski veidotos publiskā un privātā partnerība saistībā ar konkrētās teritorijas attīstību. Tāpat publisko

iestāžu pārstāvjiem ir jābūt tādiem, kuri ir acīmredzami ieinteresēti līdzdarboties un var arī ietekmēt konkrētās

programmas īstenošanu. Nav pamatoti atzīt par atbilstošu situāciju, ka partnerībā tiek iesaistīti tādi subjekti, kas

nav saistīti ar reģionu, kurā tiek īstenota vietējās iniciatīvas grupas izstrādātā stratēģija, proti, kas nevar ietekmēt

programmas realizāciju, vai kurus neskar programmas aktivitātes. Publiskās personas dalībai biedrībā nevar būt

formāls raksturs, jo tas neatbilst regulā 2021/1060 definētajiem publiskās un privātās partnerības sadarbības

mērķiem.

Vispārējo tēzi, ka publisko tiesību personai nav savu interešu, nav pamata piemērot šīs lietas kontekstā. Publisko

tiesību personai nav savu interešu, taču katrai no tām ir sava pastāvīgā kompetence, kurā tā darbojas. Nav pamatoti

sagaidīt, ka pašvaldība organizēs citā pašvaldībā dažādas iniciatīvas (pat tad, ja ir reģionālā sadarbība, tā ir

abpusēja). Vispārēja darbība ārpus konkrētās pašvaldības teritorijas funkcionāli neietilpst tās uzdevumos, tādēļ arī

pašvaldības darbība biedrībā, kas darbojas citā reģionā, neatbilst Pašvaldību likuma 79.panta pirmajai un trešajai

daļai.

Pieteicēja arī pamatoti norāda, ka Ķekavas novada pašvaldība izstājās no biedrības „Zied zeme” jau 2023.gada

21.jūlijā, jo tās dalība šajā partnerībā objektīvi nebija saistāma ar pašvaldības funkciju izpildi.

Dienests paskaidrojumos norāda, ka biedrībā „Zied zeme” šobrīd ir publisko interešu pārstāvis, proti, Ogres

tehnikums. Apgabaltiesas vērtējumā šis publisko tiesību subjekts tik tiešām pārstāv noteikta veida publiskās

intereses un ir saistāms ar vietējo pašvaldību, kurā tiek realizētas vietējās iniciatīvas grupas aktivitātes. Ogres

tehnikums ir saistāms ar Ogres novada teritoriju, ņemot vērā gan tā izvietojumu, gan arī personas, kas tajā darbojas.

Līdz ar to šis publisko tiesību subjekts var būt ieinteresēts piedalīties vietējā reģiona attīstības iniciatīvās.

Iepriekš minētais ļauj konstatēt, ka šobrīd biedrībā „Zied zeme” ir viens publisko interešu pārstāvis, kas saistāms ar

vietējo reģionu. Līdz ar to biedrības „Zied zeme” pārvaldes institūcijā ir publisko interešu pārstāvniecība. Taču arī

šādā gadījumā ir vēlams, lai publiskās partnerības iniciatīvās iesaistās arī citas vietējās pašvaldības pārvaldes

institūcijas.

Apgabaltiesa atzīst, ka šīs lietas izskatīšanā ir jāatbild uz jautājumu par to, vai ir nepieciešama tieši vietējās

pašvaldības līdzdarbošanās publiskās partnerības biedrībā, lai varētu atzīt, ka biedrībai ir tiesības piedalīties

konkursā par atbalstu iepriekš minētajos pasākumos.

[11] Saistībā ar šī jautājuma izskatīšanu būtiski ir vērst uzmanību uz strīdus normas teikuma otro daļu, kas noteic,

ka sabiedrības virzīta vietējā attīstība tiek īstenota vietējo rīcības grupu vadībā, kuru sastāvā ir publisko un privāto

vietējo sociālekonomisko interešu pārstāvji un kuru lēmumu pieņemšanu nekontrolē atsevišķa interešu grupa.

Darbošanās biedrībās ir brīvprātīga. Formāli raugoties, vietējās pašvaldības institūciju nevar piespiest iestāties vai

līdzdarboties biedrībā pat tad, ja tas šķietami būtu sagaidāms, ņemot vērā, ka tieši vietējai pašvaldībai vajadzētu būt

ieinteresētai partnerībā ar vietējās iniciatīvas grupām. Līdz ar to var pastāvēt situācija, kad pašvaldība dažādu

iemeslu dēļ var izvēlēties iestāties tikai vienā no biedrībām (vai neiestāties nevienā biedrībā), kuras konkurē uz

projektu realizāciju.

Situācijā, ja konkrētās pašvaldības domes iestāšanās biedrībā ir kā izslēdzošs kritērijs, lai biedrība varētu piedalīties

konkursā, tiek mākslīgi izveidota situācija, kurā pašvaldība var tiešā veidā noteikt, kura biedrība būs konkursa

uzvarētāja.

Ja aplūko konkrētās lietas apstākļus, tad var konstatēt, ka 2022.gada 10.novembrī Ogres novada pašvaldība izstājās

no biedrības „Zied zeme” un tajā pašā datumā ar citu lēmumu iestājās pieteicējā ar mērķi piedalīties dienesta

izsludinātajā vietējo rīcības grupu projektu konkursā „Atbalsts LEADER vietējai attīstībai un rīcības programma

2021.-2027.gadam darbības veidā „Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas sagatavošana””. Tādējādi

pašvaldība ar saviem lēmumiem faktiski izvēlējās vienu no divām biedrībām, ar kuru tā vēlējās līdzdarboties šī

konkursa ietvaros. No lietas materiāliem var pieņemt, ka turpmāk pašvaldības dome (tās institūcijas) atteicās

līdzdarboties biedrībā „Zied zeme”.

Apgabaltiesas vērtējumā faktiskie apstākļi norāda, ka Ogres novada dome izdarīja izvēli starp konkursa

pretendentiem par labu vienam pretendentam. Formālā aspektā pašvaldība nav pārkāpusi tiesību normas, tomēr

šāda pieeja kopumā noved pie tā, ka faktiski tieši sākotnējā stadijā, kad konkursa kārtībā jāizvēlas vietējā

iniciatīvas grupa, kas izstrādās stratēģiju, pašvaldībai ir „zelta akcija”, kas ļauj kontrolēt šo izvēli. Saskaņā ar

regulas 2021/1060 31.panta 2.punkta „b” apakšpunktu šāda ietekme nav pieļaujama. Līdz ar to apgabaltiesa atzīst,

ka konkrētajos apstākļos regulas 2021/1060 31.panta 2.punkta „b” apakšpunktu jāpiemēro tādējādi, ka no konkursa

automātiski nav jāizslēdz biedrība „Zied zeme”, ņemot vērā tikai to apstākli, ka šajā biedrībā nav iestājusies

atbilstošā reģionālā pašvaldība.

[12] Apgabaltiesa piekrīt pieteicējai, ka kritiski var vērtēt situāciju, ja konkursā uzvar vietējā iniciatīvas grupa, kura

nav izveidojusi sadarbību ar reģionālo pašvaldību, kurā ir paredzēts izstrādāt stratēģiju un realizēt iniciatīvas.

Apgabaltiesa norāda, ka principā šo trūkumu būtu jānovērš turpmākajā projekta realizācijas gaitā, proti, uzaicinot

pašvaldību iesaistīties biedrības pārvaldes institūcijas darbībā.

Pat situācijā, kad vietējā pašvaldība kategoriski atsakās sadarboties ar vietējo iniciatīvas grupu (biedrību), kura ir

uzvarējusi konkursā, tam nevajadzētu automātiski novest pie tā, ka vietējās iniciatīvas grupa tiek izslēgta no

projekta turpmākās realizācijas. Šāda pieeja, kad publisko tiesību subjekts var uzspiest savu viedokli, ir vērtējama

kritiski (nav racionāla). Ņemot vērā, ka publisko tiesību subjektam nav savu interešu, tad būtu sagaidāms, ka tas

spēj racionāli sadarboties ar ikvienu savas pašvaldības iedzīvotāju grupu pat tad, ja pastāv pretēji viedokļi par

atsevišķiem jautājumiem. Tieši šī spēja sadarboties no līdzvērtīgām pozīcijām ir publiskās un privātās partnerības

dziļākā būtība, kurai vajadzētu novest pie spēku apvienošanas.

Apgabaltiesa kopumā piekrīt pieteicējas viedoklim, ka situācija, kurā pašvaldība nesadarbojas ar vietējās iniciatīvas

grupu (biedrību), kura piedalās konkursā, ir jāvērtē kā trūkums. Vienlaicīgi apgabaltiesa norāda, ka šo situāciju var

labot arī pēc konkursa noslēguma. Turklāt jāņem vērā, ka pat situācijā, ja biedrības „Zied zeme” pārvaldes

institūcijā nav iekļauta pašvaldība, netieša sadarbība joprojām var notikt. Biedrībai „Zied zeme” ir jāievēro visi

pašvaldības plānošanas dokumenti, tāpat arī programmas nostādnes, kas jau nosaka darbības pamatvirzienus.

Pašvaldības uzdevums, darbojoties biedrībā, ir, ņemot vērā tās resursus un pieredzi publiskajā jomā, atbalstīt

vietējās iniciatīvas ar praktiskiem ieteikumiem un saviem resursiem, vienlaicīgi gūstot no sadarbības informāciju

par sabiedrības vajadzībām un vēlmēm un sekmējot sabiedrības plašu iesaistīšanos vietējās sabiedrības kopības

stiprināšanā.

Papildus jānorāda, ka informācijas aprite starp pašvaldību un vietējās iniciatīvas grupu un arī sadarbība var notikt

daudzos citos veidos, proti, ārpus formālā biedra statusa un darbības pārvaldes institūcijā. Jāņem vērā, ka

pašvaldība joprojām saglabā savu publisko varu un ietekmi pat tad, ja tā nav biedrībā. Biedrība ir tikai viena no

biedrības un pašvaldības sadarbības platformām, bet ne vienīgā. Tādēļ pat tad, ja nav izveidota šī sadarbības

platforma, pašvaldība ar vietējo iniciatīvas grupu var veidot praktiskas ievirzes sadarbību dažādos formātos,

tādējādi arī sasniedzot regulas 2021/1060 preambulā un attiecīgajos pantos (sk. šā sprieduma 10.punktu) paredzētās

publiskās un privātās partnerības mērķus (šis gan nav ieteicamais sadarbības modelis).

Savukārt risinājums, kurā pašvaldība, lai arī netieši, var izvēlēties to iniciatīvas grupu, kura var uzvarēt konkursā,

principā nav tiesiski pieļaujama, ņemot vērā regulas 2021/1060 31.panta 2.punkta „b” apakšpunktā norādīto, ka

nevienai grupai nevar būt noteicoša ietekmē sadarbības formātā.

[13] Apkopojot iepriekš minēto, apgabaltiesa secina, ka dienests pamatoti neizslēdza biedrību „Zied zeme” no

konkursa tālākas vērtēšanas tā iemesla dēļ, ka tās sastāvā nebija konkrētās pašvaldības, kuras teritorijā bija plānota

programmas aktivitāšu realizēšana.

[14] Pieteicējas argumenti saistībā ar Atbalsta piešķiršanas kārtības 4.9.apakšpunkta piemērošanu lielā mērā ir

saistāmi ar jau apskatīto Atbalsta piešķiršanas kārtības 4.6.apakšpunkta piemērošanu. Papildus tam pieteicēja

saistībā ar 4.9.apakšpunkta piemērošanu vērš uzmanību uz to, ka biedrības „Zied zeme” projekta iesniegums

aptvēra ne tikai Ogres novadu, bet arī daļu no Ķekavas novada, proti, Baldones un tās apkārtnes teritoriju (iepriekš

Baldones novads). Tas savukārt, pieteicējas ieskatā, ļauj secināt, ka biedrības „Zied zeme” projekta iesniegums,

iespējams, nav orientēts uz Ogres novada iedzīvotāju interešu pārstāvēšanu. Tāpat šis apstāklis tiek norādīts kā

tāds, kas liecina, ka biedrības nebija savstarpēji salīdzināmas pēc punktiem.

Apgabaltiesa vispārīgi norāda, ka šī atbalsta pasākuma ietvaros ir pieļaujams, ka projekta iniciatīvas aptver

vairākus novadus (vai aptver tos daļēji). Ja aplūko Ogres novada ģeogrāfisko izvietojumu, var konstatēt, ka daļa

novada atrodas Daugavas kreisajā krastā, bet blakus vēsturiski ir izvietota bijušā Baldones novada teritorija, kas

pēc teritoriālās reformas ir iekļauta Ķekavas novadā. Līdz ar to var saskatīt, ka Baldones un tās apkārtnes

iedzīvotājiem var būt vēlme veidot sadarbību ar kaimiņu teritorijām. Nozīmi var piešķirt arī šo teritoriju saistībai ar

Daugavu (kultūrvēsturiskā saikne var tikt izmantota dažādās projekta aktivitātēs). Teritoriju „stingra dalīšana” pa

novadiem nav saskanīga ar šī projekta mērķiem. Līdz ar to tas vien, ka biedrība „Zied zeme” centās apvienot

vairākas pie Daugavas upes esošās teritorijas, nav atzīstams par nepieņemamu ideju. Tas, ka šādā veidā projekts

netika realizēts, nenozīmē, ka principā biedrība „Zied zeme” nespēj izstrādāt Ogres novada iedzīvotāju interesēm

atbilstošu attīstības stratēģiju un piedalīties tās īstenošanā.

Jānorāda, ka pēc tam, kad dienests atzina, ka Ķekavas novadā (ieskaitot Baldoni) par uzvarētāju ir jāatzīst cita

vietējās iniciatīvas grupa, faktiski pieteicējas un biedrības „Zied zeme” teritorija pilnīgi pārklājās. Līdz ar to

turpmāk bija konkursa kārtībā jāvērtē projekta pieteikums saskaņā ar Atbalsta piešķiršanas kārtības 4.pielikumā

norādītajiem kritērijiem un jāizvēlas tikai viens no pretendentiem.

Apgabaltiesa arī atzīst, ka pirmās instances tiesas apsvērumi saistībā ar to, kurā brīdī ir jāvērtē izstrādātās

stratēģijas atbilstība saskaņā ar Atbalsta piešķiršanas kārtības 7.punktu, ir pamatoti (sk. šā sprieduma 4.5.punktu).

[15] Tiesiskais regulējums, kas paredz, ka pieteicēja, zaudējot projektu konkursā pasākumā „Atbalsts LEADER

vietējai attīstībai – Sagatavošanās atbalsts”, faktiski zaudē arī tiesības turpmāk pretendēt uz konkursa otro kārtu,

nav atzīstams par diskriminējošu. Stratēģijas izstrāde un realizācija ir saistīti procesi.

Iespējams var diskutēt par to, vai jau pirms sagatavošanās atbalsta iesniegšanas nav jābūt plašāk izstrādātām

stratēģijas „skicēm”, kuras tālāk tiek pilnveidotas, tomēr pati par sevi pieeja, ka kopumā process virzās vienotā

plūsmā, nemainot procesa realizēšanā iesaistītās personas, ir pamatota.

Apgabaltiesa uzsver, ka šobrīd strīds ir vienīgi par pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu. Līdz ar to apgabaltiesai nav

pamata pārskatīt citus lēmumus un vēlāk iestājušos apstākļus, tostarp konkursa otrajā kārtā pieņemtos lēmumus.

Šādos apstākļos arī tiesiskuma vērtējums ir saistāms pamatā ar tiem apstākļiem, kas pastāvēja pārsūdzētā lēmuma

pieņemšanas brīdī.

[16] Ņemot vērā minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt biedrības „Ogres novada attīstībai” pieteikumu par Lauku atbalsta dienesta 2023.gada 14.februāra

lēmuma Nr.10.9.3-11/23/501-e atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnesis Tiesnesis Tiesnese

V.Poķis M.Birzgalis A.Šteinberga