Court dismissed appeal against fine for entering restricted zone without permit, ruling violation not trivial.

Lietas arhīva Nr. 1A-0900-20/6

ECLI:LV:RIRT:2020:0513.1A33090020.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020. gada 13. maijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese K. Evertovska,

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ (turpmāk arī – sūdzības iesniedzēja) sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka U.

Bēniņa (turpmāk – iestāde) 2020. gada 21. februāra lēmumu Nr. 7-7/863.

Aprakstošā daļa

[1] 2019. gada 19. decembrī Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors Roberts Bračs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu (lēmumu) ZZ

Nr.785127 (turpmāk arī – sākotnējais lēmums), par to, ka 2019. gada 13. augustā plkst. 19.57 transportlīdzekļa BMW X3, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

vadītājs iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Norādīts, ka ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 1) 5. punkta prasības, ar ko izdarīts pārkāpums, par kuru

atbildība paredzēta šo noteikumu 49. punktā.

Sūdzības iesniedzējai piemērots naudas sods 50 euro apmērā.

[2] Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, sūdzības iesniedzēja to pārsūdzēja iestādē.

[3] Ar iestādes 2020. gada 21. februāra lēmumu Nr. 7-7/863 (turpmāk arī – lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta.

Lēmumā norādīti šādi argumenti.

[3.1] Saistošo noteikumu Nr. 1 5. punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļiem atļauts

iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot saistošo noteikumu Nr. 1 20.punktā noteiktos gadījumus.

Iebraucot Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu, saskaņā ar saistošo noteikumu Nr. 1 8.2.apakšpunktu ir uzstādītas videotehniskās kontroles

ierīces, kas fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksētos transportlīdzekļu datus un atlasa tos

transportlīdzekļus, kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā

kontrolei un saistošo noteikumu Nr. 1 pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu piemērošanai.

Saņemot no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas „Notikumu kontrole”

(turpmāk - sistēma) fotofiksācijas, kas norāda uz saistošo noteikumu Nr. 1 pārkāpšanu, pašvaldības policija veic to izdruku. Fotofiksācijās skaidri

attēlots transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera

fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm.

Saistošo noteikumu Nr. 1 20. punkts noteic, ka nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša režīma zonā Jūrmalā var iebraukt transportlīdzekļi, kas

pielāgoti vadītājam invalīdam, operatīvie transportlīdzekļi, avārijas un specializēto dienestu transportlīdzekļi, ārvalstu diplomātiskā korpusa

transportlīdzekļi, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības, Saeimas, Ministru kabineta, Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja un Prokuratūras īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi, Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāžu īpašumā vai

turējumā esošie transportlīdzekļi.

Saistošo noteikumu Nr. 1 21.1.apakšpunkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par

fiziskajai personai īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekli, kas reģistrēts uz šīs personas vārda Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai citas

valsts transportlīdzekļu reģistrā, ja persona ir deklarējusi dzīvesvietu Jūrmalas pilsētā, personai piederošais nekustamais īpašums atrodas Jūrmalas pilsētā,

nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā ir nodots personai lietošanā, lai to izmantotu dzīvošanai, pamatojoties uz dzīvojamo telpas īres vai patapinājuma

līgumu.

Saistošo noteikumu Nr. 1 21.2.apakšpunkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par

juridiskajai personai, kuras Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā norādītā juridiskā adrese reģistrēta Jūrmalas pilsētā, īpašumā vai turējumā esošo

transportlīdzekli.

Saistošo noteikumu Nr. 1 22.punkts paredz, ja persona atbilst saistošo noteikumu Nr. 1 21.1.1. - 21.1.5.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, no

nodevas samaksas atbrīvo vienu šīs personas lietošanā esošo Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekli, ja pastāv kāds no saistošo

noteikumu Nr. 1 22.1. vai 22.2.punktā noteiktajiem nosacījumiem.

[3.2] Iestāde norāda, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās sistēmas kā transportlīdzekļa īpašniece norādīta sūdzības

iesniedzēja.

[3.3] Iestāde norādījusi, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 238. 1 panta pirmo daļu, saņemot

ziņas, kas norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa 247. pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par

administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (Latvijas APK 238. 1 pants un

239. pants), vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības.

Ziņas par to, ka sūdzības iesniedzējas īpašumā esošais transportlīdzeklis 2019. gada 13. augustā plkst. 19.57 iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā neiegādājoties caurlaidi tika saņemtas 2019. gada 3. oktobrī, pēc kā, triju darba dienu laikā, t.i., 2019. gada 4. oktobrī

tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība Nr. 1 -28.1/19-28259.

Saskaņā ar Latvijas APK 37. panta pirmo un ceturto daļu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no

pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma pārtraukšanas dienas. Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja

deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu. Ņemot vērā minēto, iestādei,

saņemot ziņas par administratīvo pārkāpumu, triju darba dienu laikā jāpieņem lēmums par lietas ierosināšanu un deviņu mēnešu laikā pieņemams lēmums

par soda piemērošanu. Latvijas APK ietverts tāds procesuālais termiņš lietvedības vešanai, kas pieļauj iestādei šajā laikā veikt saņemtās par

administratīvo pārkāpumu informācijas apstrādi, izvērtēšanu un lietas materiālu sagatavošanu izskatīšanai.

Iestāde vērsusi sūdzības iesniedzējas uzmanību uz to, ka juridiskas sekas attiecībā uz lietvedības uzsākšanu administratīvo pārkāpumu lietās rada

tikai Latvijas APK 37. pants, nevis 238. 1 panta pirmā daļa. Latvijas APK 238. 1 panta pirmā daļa paredzēta tam, lai novērstu Latvijas APK 247. pantā

minēto personu nepamatotu vilcināšanos un lietā tiktu ievēroti saprātīgi izskatīšanas termiņi. Ir jāvērtē, vai šāds procesuāls pārkāpums ir būtisks, tomēr

šāda termiņa nokavējums no iestādes puses to neatbrīvo no pienākuma pieņemt lēmumu un nerada pie administratīvās atbildības saucamajai personai

paļāvību, ka tā varētu tikt nesodīta par izdarītu administratīvo pārkāpumu. Šāda paļāvība var būt tikai tad, ja nav ievēroti Latvijas APK 37. pantā

noteiktie termiņi. Lietvedību nevar uzsākt tikai tad, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas pagājuši vairāk nekā seši mēneši, nevis trīs dienas kopš ziņu

saņemšanas par iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Ņemot vērā minēto, iestāde norāda, ka ievērojusi Latvijas APK noteiktās tiesību normas, tādēļ sūdzības iesniedzējas apgalvojums, ka pašvaldības

policijas rīcība attiecībā uz administratīvās pārkāpuma lietas uzsākšanu, izskatīšanu un administratīvā soda piemērošanu ir prettiesiska, respektīvi, tāda,

kas ir pretrunā tiesību normām, nav pamatots un nav balstīts objektīvos faktos. Iestāde papildus norādījusi, ka savā darbībā ievēro saprātīgu līdzsvaru

starp efektīvu administratīvā pārkāpuma lietvedības vešanu un administratīvā pārkāpuma procesā iesaistīto personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu,

respektējot un ievērojot likumdevēja Latvijas APK noteikto administratīvā pārkāpuma lietvedības vešanas ietvaru laikā un telpā.

[3.4] Iestāde norāda, ka ar tehniskajām ierīcēm (videoiekārtām) pārkāpums sākotnēji tiek fiksēts sistēmā, proti, šīs ziņas tiek fiksētas, bet policijas

iestādē tiek saņemtas tad, kad ir veikta šo ziņu apstrāde un sistematizēšana, ņemot vērā saistošo noteikumu Nr. 1 regulējumu un Jūrmalas pilsētas

pašvaldības noteikumus “Transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas teritorijā nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas

organizatoriskie un lietošanas noteikumi Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā”, kas apstiprināti ar Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 25. aprīļa

rīkojumu Nr. l.1-14/141. Minētā iekārta pati par sevi nefiksē pārkāpumu, bet gan ir sistēma informācijas uzkrāšanai un apstrādei attiecībā uz tiem

transportlīdzekļiem, kas iebrauc Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, - tā ir noteikts saistošo noteikumu Nr. 1 9. punktā.

Saņemot no sistēmas fotofiksācijas, kas norāda uz saistošo noteikumu Nr. 1 pārkāpšanu, pašvaldības policija veic to izdruku. Fotofiksācijās

skaidri attēlots transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera

fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm. Transportlīdzekļa fotofiksācija vēl nenozīmē, ka tika fiksēts vai konstatēts administratīvais

pārkāpums. Jūrmalas pilsētas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēma veic fotofiksācijās attēlotu transportlīdzekļu apstrādi un datu

sistematizēšanu. Secīgi iestāde uzskata, ka diena, kad sistēmas atlasītie transportlīdzekļi, kuri iebraukuši Jūrmalā nesaņemot caurlaidi, tiek nodoti

pašvaldības policijas darbiniekiem, saskaņā ar Latvijas APK 238. 1 panta pirmo daļu ir diena, kad tiek saņemtas ziņas, kuras norāda uz iespējamu

administratīvo pārkāpuma lietvedības uzsākšanu pieņemšanai. Līdz ar to transportlīdzekļa fotofiksēšana un ziņu par administratīvo pārkāpumu saņemšana

šajā gadījumā ir nodalāmi jēdzieni. Šajā situācijā par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu iestādei kļuva zināms 2019. gada 3. oktobrī, pašvaldības

policijas amatpersonai veicot saistošo noteikumu Nr. 1 kontroli, attiecīgi nākamajā dienā tika uzsākta arī administratīvā pārkāpuma lietvedība. Iestāde

norāda, ka iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas darbības ātrums un datu apstrādes īpatnības nevar būt par pamatu iestādes

lēmuma atcelšanai.

[3.5] Iestāde norādījusi, ka personas nodarījums kvalificējams kā administratīvais pārkāpums, ja ir konstatēta nodarījuma atbilstība administratīvā

pārkāpuma sastāvam, proti, ja konstatēts administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse.

Konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma objekts ir ar saistošajiem noteikumiem Nr. 1 aizsargātās intereses, respektīvi, kārtība, kādā

personas var iebraukt ar autotransporta līdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un motocikliem īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Iestāde norādījusi, ka, konstatējot faktu, ka sūdzības iesniedzēja, iebraucot Jūrmalā, pārkāpusi saistošo noteikumu Nr. 1 5. punkta prasības,

konstatējams arī fakts, ka sūdzības iesniedzēja ar minēto nodarījumu apdraudējusi ar saistošajiem noteikumiem Nr. 1 aizsargātās intereses. Savukārt par

administratīvā pārkāpuma objektīvo pusi ir uzskatāms nodarījums, ka ar sūdzības iesniedzējas īpašumā esošo transportlīdzekli 2019. gada 13. augustā

plkst. 19.57 iebraukts Jūrmalā, neiegādājoties caurlaidi. Citiem vārdiem, konstatēts sūdzības iesniedzējas iebraukšanas Jūrmalā fakts, kā arī fakts, ka

sūdzības iesniedzēja nav veikusi nodevas samaksu par iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā. Administratīvā pārkāpuma subjekts ir transportlīdzekļa īpašniece -

/pers. A/, bet subjektīvajai pusei, proti, sūdzības iesniedzējas vainojamības subjektīvajam elementam nav kvalificējošas nozīmes, ņemot vērā juridisku

faktu, ka administratīvā pārkāpuma sastāvs, ar ko konstatējama sūdzības iesniedzējas pārkāpuma atbilstība, ir formāls.

[3.6] Iestāde kritiski vērtējusi sūdzībā norādīto: ”Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai atbilstoši LAPK 238. pantam ne vēlāk kā 2019. gada

12. augustā bija pienākums sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides, kas izdarīts 2019. gada 6. augustā”, jo

administratīvais pārkāpums notika 2019. gada 13. augustā.

[3.7] Iestāde norādījusi, ka, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Nr. 1-28.1/19-28259 un pieņemot lēmumu par administratīvā soda

piemērošanu sūdzības iesniedzējai, balstījusies ziņās par faktiem, kas pārkāpuma izdarīšanas datumā fiksētas valsts reģistrā (Ceļu Satiksmes Drošības

Direkcijas reģistra dati par transportlīdzekli), kas attiecīgi pierāda sūdzības iesniedzējas kā īpašnieces juridisko saistību ar transportlīdzekli, kā arī faktu,

ka sūdzības iesniedzēja saskaņā ar valsts reģistrā fiksētajām ziņām ir vienīgā persona, kam pārkāpuma izdarīšanas datumā konstatējama juridiskā saistība

ar transportlīdzekli. Iestāde norādījusi, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta desmito daļu ierakstiem transportlīdzekļu un to vadītāju valsts

reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā ir publiska ticamība.

Kā arī iestāde norādījusi, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī - 2019. gada 13. augustā – saistošo noteikumu Nr. 1 49. punktā noteiktie administratīvās

atbildības subjekti par saistošo noteikumu nr. 1 5.punkta prasību pārkāpumu bija transportlīdzekļa, ar kuru izdarīts pārkāpums, īpašnieks vai turētājs.

Saskaņā ar Latvijas APK 8. panta pirmajā daļā noteikto persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā

pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Ņemot vērā minēto, iestāde, balstoties uz ziņām, kas fiksētas izdrukā no Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas

reģistra, par transportlīdzekļa īpašnieku, konstatē, ka par saistošajiem noteikumu Nr. 1 pārkāpumu pie administratīvās atbildības saucama un

administratīvi sodāma sūdzības iesniedzēja kā tiesiski pieņemamais administratīvā pārkāpuma izdarītājs un administratīvās atbildības subjekts, kas noteikts

saistošajos noteikumos Nr. 1.

[3.8] Vērtējot sūdzībā norādīto, ka personai caurlaide iebraukšanai Jūrmalas pilsētas speciālajā zonā pienācās par ļoti zemu samaksu, kā arī

pārkāpējas vīram caurlaide pienācās bez maksas, kā arī ir citi apstākļi, kas norāda, ka persona būtu caurlaidi iegādājusies, ja būtu zinājusi, ka tā ir

nepieciešama, iestāde norādījusi, ka sūdzības iesniedzēja nav vērsusies Jūrmalas pilsētas domes attiecīgajā institūcijā, lai elektroniski vai klātienē

noformētu iebraukšanas caurlaidi ar atvieglojumiem, un viņai nebija tiesību paļauties, ka bez šādas caurlaides saņemšanas viņa tiks automātiski iekļauta

attiecīgā elektroniskā sistēmā un ka šāda caurlaide sūdzības iesniedzējai tiks piešķirta elektroniski. Saistošo noteikumu Nr. 1 26. punkts nosaka, ka

personas pienākums pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā ir pārliecināties par caurlaides derīgumu pašvaldības tīmekļa vietnē vai Jūrmalas

pilsētas domes nodrošināto elektronisko pakalpojumu tīmekļa vietnē www.epakalpojumi.jurmala.lv. Sūdzības iesniedzēja par šo faktu arī nepārliecinājās

un viņas rīcībā esošo informāciju nepārbaudīja.

[3.9] Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas norādīto, ka caurlaide viņai pienācās kā Jūrmalā esošā nekustamā īpašuma kopīpašniecei, iestāde

norādījusi, ka saistošie noteikumi Nr. 1 pieņemti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43. panta pirmās daļas 13. punktu. Likuma „Par pašvaldībām”

45. panta pirmā daļa noteic, ka spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Likuma „Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums” 2.pants noteic, ka oficiālais izdevums „Latvijas Vēstnesis” (turpmāk - oficiālais izdevums) ir

Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla publikācija. Informāciju oficiālajā izdevumā publicē elektroniski šajā

likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar

aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu. Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 1- 28.1/19-

28259 esošos pierādījumus, nav konstatējams fakts, ka sūdzības iesniedzējai pastāv tādi tiesiskie un faktiskie apstākļi, uz kuru pamata sūdzības

iesniedzēja saskaņā ar saistošo noteikumu Nr. 1 piektajā nodaļā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem būtu atbrīvojama no tiesiskā pienākuma veikt

nodevas samaksu par iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā.

Ņemot vērā judikatūras atziņas un vērtējot tās kontekstā ar lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, iestāde konstatējusi, ka fakts, ka

sūdzības iesniedzējai ir tiesības saņemt iebraukšanas caurlaidi ar nodevas samaksas atvieglojumu, nepiešķir sūdzības iesniedzējai tiesības iebraukt

Jūrmalas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ar transportlīdzekli, nesamaksājot saistošajos noteikumos Nr. 1 noteikto nodevu un attiecīgi

neatbrīvo sūdzības iesniedzēju no administratīvās atbildības par saistošo noteikumu Nr. 1 pārkāpumu.

Konstatējot faktu, ka pārkāpuma izdarīšanas datumā sūdzības iesniedzējas transportlīdzeklim nebija izsniegta iebraukšanas caurlaide no Jūrmalas

pilsētas pašvaldības domes, kā arī faktu, ka sūdzības iesniedzējai nav konstatējami apstākļi, uz kuru pamata saskaņā ar saistošo noteikumu Nr. 1

piektajā nodaļā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem sūdzības iesniedzēja būtu atbrīvojama no tiesiskā pienākuma veikt nodevas samaksu par

iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā, var konstatēt, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome nav devusi tādu solījumu, tiesisku labumu (labvēlīgu administratīvo

aktu), kas sūdzības iesniedzējai rada pamatotu pārliecību par to, ka iebraukšanas caurlaide sūdzības iesniedzējai ir piešķirta.

[3.10] Iestāde secinājusi, ka sūdzības iesniedzēja varēja zināt un viņai vajadzēja zināt, ka Jūrmalas pilsētas īpašajā režīma zonā ir noteikta vienota

transportlīdzekļu kustības organizācija, kas vienlīdz attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, kas iebrauc šajā zonā. Iestāde nav konstatējusi īpašus

(izņēmuma) apstākļus, kas būtu lieguši sūdzības iesniedzējai izpildīt saistošo noteikumu Nr. 1 prasības un nokārtot caurlaidi ar nodevas atbrīvojumu vai

atvieglojumu.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas APK 243. panta trešās daļas 4.punktu ir pierādīts fakts, ka sūdzības iesniedzēja zina vai tai vajadzēja

zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus. Iestādei nav pamata uzskatīt, ka sūdzības iesniedzēja, zinot un apzinoties saistošajos noteikumos

Nr. 1 noteikto kārtību, bet nepārliecinoties, ka transportlīdzeklim ir iebraukšanas caurlaide, pamatoti paļāvās, ka varēs iebraukt Jūrmalā bez caurlaides.

[3.11] Iestāde papildus iepriekš paustajam norādījusi, ka saistošo noteikumu Nr. 1 mērķis ir vērsts uz to, lai mazinātu satiksmes plūsmu caur

pilsētas centru, kurā atrodas daudzi kultūrvēsturiskie pieminekļi, kurortoloģijas objekti, iecienītas atpūtas vietas un viesu izmitināšanas mītnes, veicināt

videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, nodrošināt tūrisma, kūrorta, infrastruktūras attīstību. Saistošo noteikumu Nr. 1 2. punktā ir noteikts, ka

no nodevas iekasētos līdzekļus uzskaita pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam un kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai,

kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai. Kā arī iestāde norādījusi, ka saistošo noteikumu Nr. 1 mērķis ir

sasniedzams tikai ievērojot saistošajos noteikumos noteiktās prasības.

[3.12] Iestāde norādījusi, ka par saistošo noteikumu Nr. 1 pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids - naudas sods 50 euro. Līdz ar to

secināms, ka lietderības apsvērumus tiesību normas piemērotāja vietā izdarījis tiesību normas izdevējs — Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome, nosakot

pienākumu piemērot konkrētu soda apmēru, ja konstatējama nodarījuma atbilstība administratīvā pārkāpuma sastāvam.

Cita starpā iestāde norādījusi, ka saistošo noteikumu Nr. 1 pārkāpuma konstatēšana un vainīgo personu sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu

saistošo noteikumu Nr. 1 saistošo spēku un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par

saistošo noteikumu Nr. 1 pārkāpšanu. Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju -

audzināt apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības,

kā arī nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus (skatīt Latvijas APK 1. pantu). Uzliktais administratīvais sods atbilst soda mērķim, pilda gan

sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk šādi pārkāpumi netiktu pieļauti.

[3.13] Iestāde norādījusi, ka sūdzības iesniedzējai nav konstatējami atbildību mīkstinoši apstākļi saskaņā ar Latvijas APK 33. pantu. Iestāde

norādījusi, ka par normatīvajos aktos noteikto prasību un pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvo sodu. Ja normatīvie akti paredz konkrētu

kārtību, tad visiem šāda noteiktā kārtība ir obligāta un neviens nevar atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši aizmirsis vai pastāvēja citi apstākli, lai

neievērotu tiesību normās noteiktās prasības (skat. Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2012.gada 28.decembra spriedumu lietā Nr.

1422110120).

[3.14] Iestāde norādījusi, ka lūgums par administratīvo pārkāpumu protokolu apvienošanu vienā lietvedībā neatbilst Latvijas APK divdesmit trešās

nodaļas nosacījumiem, tā kā vienas sūdzības ietvaros ir izskatāms konkrēts institūcijas (amatpersonas) lēmums. Latvijas APK nav paredzēta lietu

apvienošana un vairāku atsevišķu institūcijas (amatpersonas) nolēmumu, kas pieņemti dažādās administratīvo pārkāpumu lietās, izskatīšana vienas lietas

ietvaros.

[3.15] Sūdzības iesniedzējas vainojamība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, ir pierādīta ar administratīvā

pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 785127, izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas, Personu datu pārlūka izdruku,

fotofiksācijās izdruku no sistēmas, izdruku no dokumentu un procesu vadības sistēmas Doclogix par administratīvās pārkāpumu lietvedības uzsākšanu,

izdruku par dienas caurlaižu iegādi no iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas „Notikumu kontrole”

sūdzības iesniedzēja pamatoti un likumīgi saukta pie administratīvās atbildības, un administratīvi sodīta.

[4] Nepiekrītot lēmumam, /pers. A/ iesniedza sūdzību Rīgas rajona tiesā, lūdzot atcelt lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Sūdzībā norādīti šādi argumenti.

[4.1] Sūdzības iesniedzējas un viņas vīra /pers. B/, kam vēl joprojām ir deklarētā dzīvesvieta Jūrmalas pilsētā, īpašumā ir divas automašīnas - viena

ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ un otra ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/. Viņiem neesot noslēgts laulāto mantisko attiecību

līgums par mantas šķirtību un uzskata šīs automašīnas par kopīpašumu, kā arī regulāri lieto tās uz maiņām - atkarībā no tā, kurš ved bērnus uz/no

bērnudārza. Tāpat pēc sastādītajiem administratīvā pārkāpuma protokoliem ir skaidri redzams, ka automašīnas bieži ir izmantotas vienlaicīgi -

administratīvais sods ir uzlikts par pārkāpumiem, kas izdarīti ar dažu minūšu starpību, kas norāda uz to, ka automašīnu izmantoja sūdzības iesniedzējas

vīrs, kas dzīvo Jūrmalas pilsētā un kuram nav jāiegādājas caurlaide Jūrmalas speciālā režīma zonai.

Sūdzības iesniedzējas vīrs vēl joprojām ir deklarēts Jūrmalas pilsētas administratīvā teritorijā un viņam ir tiesības iebraukt Jūrmalas pilsētas īpašā

režīma zonā bez caurlaides kā Jūrmalas iedzīvotājam. Viņas vīrs lietoja viņu abu kā laulāto kopīpašumā esošo automašīnu un iebrauca Jūrmalas pilsētā

neskaitāmas reizes, par ko arī uzsākta lielākā daļa no tālāk minētājām administratīvā pārkāpuma lietvedībām.

[4.3] Sūdzības iesniedzējas un viņas vīra kopējā īpašumā ir nekustamais īpašums /adrese A/, kuru ieguvuši īpašumā pēc laulības noslēgšanas un nav

noslēgts laulāto mantas šķirtības līgumu, līdz ar to tas ir uzskatāms par kopīpašumu. Tātad caurlaide iebraukšanai viņai pienācās arī kā nekustamā

īpašuma Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā īpašniecei (kopīpašniecei).

[4.4.] Latvijas APK 238. 1 pants paredz, ka saņemot ziņas, kas norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, personas, kuras ir

tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu.

Savukārt Jūrmalas pašvaldības policija administratīvo lietvedību šajās lietās saskaņā ar Jūrmalas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas

sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole” un izdrukās kopijās no Dokumentu un procesu vadības sistēmas “DocLogix” minēto uzsāka tikai

2019. gada 3. oktobrī, savukārt pirmais pārkāpums atbilstoši administratīvā pārkāpuma protokolos minētajam izdarīts jau 2019. gada 6. augustā - tas ir

gandrīz 2 mēnešus pirms administratīvā pārkāpuma uzsākšanas datuma.

Pēc sūdzības iesniedzējas lūguma Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija viņai nav izsniegusi pierādījumus, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija ir

pieņēmusi lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu triju darba dienu laikā no ziņu saņemšanas par iespējamā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu.

Izdrukās no Dokumentu un procesu vadības sistēmas (“DocLogix”) nav konstatējams apstāklis, ka Jūrmalas pašvaldības policija ziņas par

pārkāpumu būtu saņēmusi ar nokavēšanos. Šo informācijas sistēmu apkalpo un pārzina pati Jūrmalas pašvaldības policija un nav pamata apgalvot, ka šīs

ziņas par administratīvo pārkāpumu tai nebija pieejamas ātrāk. Uzskata, ka ziņas par izdarīto administratīvo pārkāpumu Jūrmalas pašvaldībās policijai

bija pieejamas pārkāpuma izdarīšanas dienā vai vēlākais nākamajā darba dienā un tikai Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas darbinieku kavēšanās dēļ

ziņas par izdarītajiem pārkāpumiem sāktas apstrādāt tikai 2019. gada 3. vai 4. oktobrī - tas ir vairāk gandrīz 2 mēnešus pēc pirmā pārkāpuma

izdarīšanas un konstatēšanas dienas sistēmā. Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonas iebraukšanas kontroles sistēma strādā nepārtrauktas darbības režīmā,

kas nozīmē, ka sistēmas lietotājiem (Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai) šī informācija ir pieejama (ar to saprotot iespēju to iegūt un izmantot)

nepārtraukti. Tādējādi nav saprotama un tiesiski pamatota kavēšanās uzsākt administratīvo pārkāpumu lietvedības savlaicīgi – trīs darba dienu laikā pēc

ziņu saņemšanas par iespējamo administratīvo pārkāpumu. Situācija, kad ziņas no par pārkāpumiem no sistēmas saņemtas gandrīz 2 mēnešus pēc pirmā

pārkāpuma izdarīšanas un fiksēšanas, ir tiesiski apšaubāma, nav ticama un liecina par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas nespēju regulāri pārbaudīt

sistēmā fiksēto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Nespēja regulāri pārbaudīt sistēmā fiksēto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem nevar

būt attaisnojums Latvijas APK 238.1 pantā noteiktā termiņa administratīvo pārkāpumu lietvedības uzsākšanas neievērošanai.

[4.6] Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai atbilstoši Latvijas APK 238. 1 pantam ne vēlāk kā 2019. gada 12. augustā bija pienākums sastādīt

administratīvā pārkāpuma protokolu par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides, kas izdarīts 2019. gada 6. augustā. Minēto apliecina arī Tieslietu ministrijas

skaidrojums par Latvijas APK 238. 1 panta piemērošanu, kurā norādīts, ka “Administratīvā pārkāpuma protokols kā lēmums par lietvedības uzsākšanu

jāpieņem triju darba dienu laikā no ziņu saņemšanas par iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu”.

Neesot saprotams Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lēmums sistēmā apkopot informāciju par visām pārkāpumu izdarīšanas reizēm vairāk

nekā 2 nedēļas pēc caurlaižu režīma perioda beigām kalendārā gadā. Šī rīcība ļauj secināt, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija, izmantojot cilvēku

nezināšanu, maldību vai aizmāršību, bet ne apzinātu ļaunprātību, uzkrāj maksimālu viena un tā paša pārkāpumu skaitu, lai uz tā pamata piemērotu

maksimālu soda naudas apmēru, tādējādi nepamatoti gūstot ienākumus no soda naudu iekasēšanas, nevis veicot preventīvos pasākumus.

[4.7] Latvijas APK 32. panta otrā daļā noteikts: “Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpējā personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.”

[4.8] Sūdzības iesniedzēja lūdz vērtēt, vai viņu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši apstākļi, vai ir nodarīts zaudējums

Jūrmalas pilsētai vai trešām personām. Norāda, ka viņa ir bijusi Jūrmalas iedzīvotāja vairāk nekā 5 gadus un tikai 2019. gada 5. augustā mainīja savu

deklarēto dzīvesvietu uz Babītes novadu, /pers. A/ iepriekš bija caurlaide iebraukšanai Jūrmalā un šajā laika periodā nav sodīta par iebraukšanu īpašā

režīma zonā bez caurlaides. /pers. A/ laulātajam /pers. B/ vēl joprojām Jūrmalas pilsētā ir deklarētā dzīvesvieta un tieši viņš ir iebraucis Jūrmalas pilsētas

īpašā režīma zonā vismaz 38 reizes. /pers. A/ tāpat pienākas caurlaide ar 90% atlaidi atbilstoši Jūrmalas domes saistošo noteikumu 14.1. punktā

noteiktajam, savukārt tās laulātajam šāda caurlaide pienākas bez maksas. Lūdz vērtēt arī izdarītā administratīvā pārkāpuma subjektīvo pusi - attieksmi

pret nodarīto un motīvus. /pers. A/ un viņas laulātajam /pers. B/ nav nekāda acīmredzama ieguvuma 68 reizes atkārtot vienu un to pašu administratīvo

pārkāpumu, katru reizi riskējot tikt sodītiem ar naudassodu 50 euro apmērā, ja caurlaides noformēšana iebraukšanai Jūrmalā, kas viņiem pienākas

atbilstoši saistošo noteikumu 14.1. punktam, maksā 10,70 euro, savukārt /pers. A/ laulātajam šāda caurlaide pienākas bez maksas un nav īpaši

jānoformē.

[4.9] Papildus sūdzības iesniedzēja vērš uzmanību uz to, ka pārkāpumus atzīst, lūdzot to vērtēt kā administratīvo atbildību mīkstinošu apstākli.

Pārkāpumi notikuši vairāku neapzinātu iemeslu dēļ - viņa tiešām uzskatījusi, ka viņai kā Jūrmalas pilsētā deklarētās personas laulātajai, kā arī kā

personas, kam pieder nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā, laulātajai, pienākas bezmaksas caurlaide Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā un nav jākārto

nekādas papildus formalitātes. Tāpat arī viņas laulātais /pers. B/ nepievērsa uzmanību tam, ka automašīna, ar kuru tas pārvietojas un iebrauc Jūrmalā, ir

reģistrēta uz sūdzības iesniedzējas vārda, nevis viņa vārda un ka būtu nepieciešams tikai formāli pārreģistrēt automašīnu uz otra laulātā vārdā vai par

nelielu samaksu izņemt speciālu atļauju. Šie formālie pārkāpumi būtu novērsti, ja administratīvā pārkāpuma lietvedība tiktu uzsākta savlaicīgi un, ja

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija būtu savlaicīgi atsūtījusi pavēstes par administratīvo pārkāpumu lietvedības uzsākšanu.

[4.10] Administratīvā soda mērķis ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus. Šo mērķi var panākt arī nepiemērojot nesamērīgi lielu administratīvo sodu, kas

kopsummā ir 3400 euro un vērtējams kā nesamērīgi bargs un iznīcinošs. Uzskata, ka šāda administratīvo pārkāpumu lietu uzkrāšana norāda uz labas

pārvaldības principa trūkumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā un vēlmi gūt nepamatotus ienākumus no administratīviem sodiem, kā arī neveicina

administratīvā soda mērķi, bet gan norāda uz pašvaldības vēlmi nepamatoti iedzīvoties uz administratīvo sodu rēķina.

[4.10] Sūdzības iesniedzēja norāda, ka Jūrmalas pašvaldības policija izskatījusi viņas sūdzību par identisku gadījumu administratīvā pārkāpuma

lietā ZZ Nr. 785026 un nolēmusi ar Pašvaldības policijas inspektora Roberta Brača 2019. gada 19. decembra administratīvo pārkāpumu protokolu

Z Z Nr. 785026 lēmumu atcelt un lietu izbeigt. Sūdzības iesniedzējai nav saprotams, kādēļ indentiskā lietā pie identiskiem apstākļiem Jūrmalas

pašvaldības policija lēmumu atcēla un lietu izbeidza, bet šajā un vēl 66 lietās (kopā 67 lietās) lēmumu atstāja spēkā.

[4.11] Sūdzības iesniedzēja lūdz pilnībā atcelt visus viņai sastādītos administratīvā pārkāpuma protokolus, tai skaitā 2019. gada 19. decembrī

sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 785127, atcelt tajos piemērotos sodus un izbeigt pret viņu uzsākto administratīvo pārkāpumu lietu

lietvedības, atbrīvot viņu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu lietā, par kuru protokols ZZ Nr. 785127 sastādīts

2019. gada 19. decembrī.

Pamatojoties uz procesuālo ekonomiju un labas pārvaldības principiem, vienlaikus lūdz sūdzības par visiem Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas

2019. gada 19. decembrī viņai sastādītajiem administratīvo pārkāpumu protokoliem par iebraukšanu īpašā režīma zonā ar viņai piederošām automašīnām

laika periodā no 2019. gada 6. augusta līdz 2019. gada 30. septembrim apvienot vienā tiesvedībā.

[5] Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2020. gada 30. marta lēmumu nolemts pieņemt sūdzības iesniedzējas sūdzību, ierosināt tiesvedību un noteikt

lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

[6] Lietas dalībniekiem paziņots par laiku, kad nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Izskaidrotas tiesības iesniegt paskaidrojumus,

pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikums vai lūgumus.

[7] Līdz tiesas noteiktajam termiņam lūgums par lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī pieteikumi, paskaidrojumi vai lūgumi tiesā nav saņemti.

Noraidījums tiesnesim nav pieteikts.

Motīvu daļa

[8] Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir noraidāma, bet Jūrmalas pašvaldības policijas

priekšnieka U. Bēniņa 2020. gada 21. februāra lēmums Nr. 7-7/863 atstājams negrozīts.

[9] Novērtējusi lietā esošos pierādījumus un iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka iestādes

konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi un uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi un pilnībā pietiekami, tādēļ tiesa pilnībā piekrīt iestādes lēmuma

motivācijai. Iestāde lēmumā pamatoti atzinusi, ka sūdzības iesniedzēja pareizi saukta pie administratīvās atbildības par Jūrmalas pilsētas domes

2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”

5. punkta pārkāpumu.

[10] No /pers. A/ 2020. gada 7. februāra sūdzības augstākai iestādei par sākotnējo lēmumu (protokolu/lēmumu ZZ Nr. 785127) un sūdzības tiesai

par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka U. Bēniņa 2020. gada 21. februāra lēmumu Nr. 7-7/863, redzams, ka abas sūdzības satur

identiskus argumentus. Tiesa konstatē, ka sūdzībā tiesai nav norādīti pēc būtības atšķirīgi argumenti, kurus iestāde jau nav vērtējusi savā lēmumā.

[11] Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa noteic, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

[12] Tiesa piekrīt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka U. Bēniņa 2020. gada 21. februāra lēmumā dotajam apstākļu novērtējumam

un, pamatojoties uz Latvijas APK 289.13 panta trešo daļu, pievienojas lēmuma motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu šajā spriedumā nenorāda.

[13] Sūdzības iesniedzēja, pamatojoties uz procesuālo ekonomiju un labas pārvaldības principiem, lūgusi apvienot sūdzības par visu Jūrmalas

pašvaldības policijas 2019. gada 19. decembrī sūdzības iesniedzējai sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu izskatīšanu vienā tiesvedībā un izskatīt

tos visus kopā.

Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK divdesmit trešā “a” nodaļa. Latvijas APK 7. panta otrā daļa

noteic, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Atbilstoši 8.panta trešajai daļai lietvedība par

administratīvajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā un vietā. Latvijas APK šobrīd neparedz

vairāku vienveidīgu lietu apvienošanu vienā tiesvedībā, līdz ar to sūdzības iesniedzējas lūgums par lietu apvienošanu vienā tiesvedībā ir noraidāms kā

nepamatots.

[14] Lietā nav strīda, ka automašīna BMW X3 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ 2019. gada 13. augustā plkst. 19.57 iebrauca

īpaša režīma zonā Jūrmalā bez saistošajos noteikumos Nr. 1 paredzētās caurlaides.

Saistošo noteikumu Nr. 1 5. punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt

īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot saistošo noteikumu Nr. 1 20. punktā noteiktos gadījumus. Savukārt

saistošo noteikumu Nr. 1 20. punkts noteic, ka nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša režīma zonā Jūrmalā var iebraukt transportlīdzekļi, kas pielāgoti

vadītājam invalīdam, operatīvie transportlīdzekļi, avārijas un specializēto dienestu transportlīdzekļi, ārvalstu diplomātiskā korpusa transportlīdzekļi, Valsts

policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības, Saeimas, Ministru kabineta, Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja un Prokuratūras īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi, Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāžu īpašumā vai turējumā esošie

transportlīdzekļi. Lietā nav konstatēts, ka uz transportlīdzekli BMW X3 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ būtu attiecināmi norādītie

nosacījumi, kas atļauj tā iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides.

[15] Saistošo noteikumu Nr. 1 21.1. apakšpunkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide

par fiziskajai personai īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekli, kas reģistrēts uz šīs personas vārda Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai

citas valsts transportlīdzekļu reģistrā, ja persona ir deklarējusi dzīvesvietu Jūrmalas pilsētā, personai piederošais nekustamais īpašums atrodas Jūrmalas

pilsētā, nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā ir nodots personai lietošanā, lai to izmantotu dzīvošanai, pamatojoties uz dzīvojamo telpas īres vai

patapinājuma līgumu.

No minētā izriet, ka šādai caurlaidei ir jābūt saņemtai pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā.

Saistošo noteikumu Nr. 1 25. punktā noteikts, ka perioda caurlaidi ar nodevas atvieglojumu, terminēto un pastāvīgo caurlaidi uzskata par

personificēto caurlaidi. Personificētās caurlaides saņemšanai persona iesniedz pieteikumu šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā. No iepriekš minētā

secināms, ka iebraukšanas caurlaides personām netiek piešķirtas automātiski, bet pašai personai ir jāiesniedz pieteikums, kuru iestāde izskata un pieņem

lēmumu par caurlaides piešķiršanu, ievērojot saistošajos noteikumos Nr. 1 norādītos kritērijus. Tāpat norādāms, ka saistošo noteikumu Nr. 1 26. punkts

nosaka personas pienākumu pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā ir pārliecināties par caurlaides derīgumu pašvaldības tīmekļa vietnē vai

Jūrmalas pilsētas domes nodrošināto elektronisko pakalpojumu tīmekļa vietnē.

Saistošo noteikumu Nr. 1 23. punkts noteic, ka caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts identifikācijas numurs.

Caurlaidi izsniedz uz konkrētu transportlīdzekli, un tā ir derīga no nodevas vai maksas pakalpojuma apmaksas dienas plkst. 00.00 vai norādītā caurlaides

derīguma sākuma datuma plkst. 00.00.

Saistošo noteikumu Nr. 1 31. punkts paredz, ka caurlaides (izņemot automātisko elektronisko caurlaidi) izsniegšanu (pārreģistrāciju) pamato

informācijas sistēmas elektronisks apliecinājums, ja persona izmanto e-pakalpojumu, vai šī apliecinājuma izdruka, ja caurlaidi saņem Jūrmalas pilsētas

domes Apmeklētāju apkalpošanas centrā vai citā Jūrmalas pilsētas domes struktūrvienībā. Lietā šāda apliecinājuma nav.

[16] No lietā esošās Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdrukas par transportlīdzekli BMW X3, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

redzams, ka šī transportlīdzekļa īpašniece ir /pers. A/. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1. panta 24. punktu, transportlīdzekļa īpašnieks ir fiziskā

persona, kurai pieder transportlīdzeklis. Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”

paredz iespēju transportlīdzekļa īpašniekam transportlīdzekļa reģistrēšanas dokumentos norādīt faktisko šī transportlīdzekļa lietotāju, kurš tiek reģistrēts

transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā kā turētājs. Lietas materiāli nesatur ziņas, ka automašīnai BMW X3 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/ likumā noteiktā kārtībā būtu reģistrēts turētājs /pers. B/.

[17] Sūdzības iesniedzēja norāda, ka viņai pieder kopīpašums /adrese A/, kas ir laulības laikā iegūts nekustamais īpašums un reģistrēts

zemesgrāmatā uz vīra /pers. B/ vārda, tādēļ viņai kā kopīpašniecei pienācās caurlaide iebraukšanai Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā. Sūdzības

iesniedzējas vīrs /pers. B/ joprojām ir deklarēts Jūrmalas pilsētā, tādēļ viņam, lietojot kopīpašumā esošo automašīnu kā Jūrmalas iedzīvotājam, bija

tiesības iebraukt Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā bez caurlaides.

Tiesa norāda, ka šie sūdzības iesniedzējas norādītie apstākļi paši par sevi neatļauj iebraukt Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā bez caurlaides, bet ir

vērtējami iestādei lemjot par caurlaides ar atvieglojumiem izsniegšanu, ievērojot saistošo noteikumu Nr. 1 prasības.

[18] Sūdzības iesniedzēja norāda, ka pārkāpums noticis neapzināti, jo uzskatījusi, ka viņai kā Jūrmalas pilsētā deklarētās personas laulātajai, kā arī

kā personas, kam pieder nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā, laulātajai, pienākas bezmaksas caurlaide Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā un nav

jākārto papildus formalitātes.

Latvijas APK 243. panta trešās daļas 4.punkts nosaka, ka, ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu

procesuālo darbību veikšanas par pierādītu uzskatāms fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus.

Sūdzības iesniedzējai bija pienākums iepazīties ar saistošajiem noteikumiem Nr. 1, kuri ir publiski pieejami, un to izpildes kārtību, kā arī pienākums

pārliecināties par viņas īpašumā esošā transportlīdzekļa caurlaides derīgumu, tās anulēšanu vai par jaunas caurlaides iegādāšanās nepieciešamību. Turklāt

pati sūdzības iesniedzēja norāda, ka bijusi Jūrmalas iedzīvotāja vairāk nekā 5 gadus, tikai 2019. gada 5. augustā mainījusi savu deklarēto dzīvesvietu uz

Babītes novadu, kā arī iepriekš viņai bija izsniegta caurlaide iebraukšanai Jūrmalā. Minētais dod pamatu secināt, ka sūdzības iesniedzējai bija zināma

caurlaides saņemšanas kārtība. Lietas materiāli nesatur ziņas, ka sūdzības iesniedzēja būtu vērsusies Jūrmalas domē, lai saņemtu caurlaidi un viņai nebija

tiesību paļauties, ka bez šādas caurlaides saņemšanas viņai būs atļauts iebraukt Jūrmalā bez nodevas samaksas.

Tiesa nekonstatē objektīvus, no sūdzības iesniedzējas gribas neatkarīgus apstākļus, kas būtu lieguši sūdzības iesniedzējai izpildīt saistošo

noteikumu Nr. 1 prasības.

[19] Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas norādīto, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība nav uzsākta likumā noteiktā termiņā, tiesa konstatē.

No lietas materiāliem redzams, ka 2019. gada 3. oktobrī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lietvede L. Krūmiņa sagatavojusi ziņojumu

(/numurs/), kurā norāda, ka viņa 2019. gada 3. oktobrī, pildot amata pienākumus, konstatēja, ka 2019. gada 13. augustā transportlīdzeklis BMW X3, ar

valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez caurlaides. 2019. gada 4. oktobrī ar rezolūciju tika

uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība Nr. 1 -28.1/19-28259. Tiesa atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir uzsākta, ievērojot

Latvijas APK 238. 1 panta pirmās daļas prasības, tostarp šajā normā noteikto triju darba dienu termiņu. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka ziņas par

sūdzības iesniedzējas 2019. gada 13. augustā izdarīto pārkāpumu iestāde ir saņēmusi tikai 2019. gada 3. oktobrī, turklāt lēmumā iestāde ir detalizēti

aprakstījusi kārtību, kādā veidā ziņas par izdarītajiem pārkāpumiem tiek iegūtas un sistematizētas. Konkrētajā gadījumā nav iestājies likumā paredzētais

noilguma termiņš, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības un uzliktu sodu.

[20] Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka iestādes rīcība, apkopojot informāciju par visām pārkāpuma izdarīšanas reizēm vairāk nekā 2 nedēļas pēc

caurlaižu režīma perioda beigām kalendārā gadā liecina, ka iestāde, izmantojot cilvēku nezināšanu, maldību vai aizmāršību, bet ne apzinātu ļaunprātību,

uzkrāj maksimālu viena un tā paša pārkāpuma skaitu, lai uz tā pamata piemēroto maksimālu soda naudas apmēru.

Tiesa norāda, ka personai pašai ir pienākums sekot līdzi un izpildīt normatīvo aktu prasības, tajā skaitā, nepieciešamības gadījumā iegādāties

caurlaidi, lai iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētā, līdz ar ko arī neizveidotos situācija, ka sūdzības iesniedzēja vairākkārt tiek sodīta par

identiskiem pārkāpumiem. Apstāklis, ka persona netiek sodīta uzreiz pēc pārkāpuma izdarīšanas, nedod pamatu tai paļauties, ka prettiesiskās darbības

turpmāk ir pieļaujamas un par tām netiks piemērots administratīvais sods.

[21] Spēkā esošais tiesiskais regulējums pašvaldības policijai uzliek par pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas saistošos noteikumus Nr. 1.

Saskaņā ar Latvijas APK 1. pantu administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – audzināt

apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī

nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus.

Saskaņā ar Latvijas APK 32. pantu, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par

administratīvo pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzēja pamatoti ir saukta pie administratīvās atbildības un sods 50 euro apmērā par pārkāpumu uzlikts atbilstoši

saistošo noteikumu Nr. 1 49. punktam.

[22] Pamatojoties uz Latvijas APK 21. pantu, sūdzības iesniedzēja lūdz izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību un atbrīvot viņu no

administratīvās atbildības, izsakot mutvārdu aizrādījumu. No sūdzībā norādītā izriet, ka sūdzības iesniedzēja uzskata pārkāpumu par formālu, nebūtisku un

mazsvarīgu, jo viņai ir tiesības saņemt caurlaidi.

Atbilstoši Latvijas APK 21. pantam, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs,

institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un

atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Judikatūrā atzīts, ka administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā pārkāpuma raksturu un

citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik

nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura)

līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu (sk.

Augstākās tiesas 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-15/2009 14.punktu).

Konkrētajā gadījumā, izvērtējot gan pārkāpuma raksturu, gan tā izdarīšanas apstākļus, nav pamata pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu un mutvārdu

aizrādījums nevar kalpot kā preventīvs līdzeklis, lai sūdzības iesniedzēja saprastu savas uzvedības prettiesiskumu. Lietā nav konstatēti īpaši (izņēmuma)

apstākļi, kas būtu par pamatu sūdzības iesniedzējas atbrīvošanai no administratīvās atbildības. Tiesa uzskata, ka šādos apstākļos, atbrīvojot pārkāpēju no

administratīvās atbildības, neveidotos vienlīdzīga, tiesiska un judikatūrai atbilstoša administratīvo sodu piemērošanas prakse.

[23] Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas argumentu, ka identiskā lietā pie identiskiem apstākļiem Jūrmalas pašvaldības policija atcēla 2019. gada

19. decembra administratīvā pārkāpuma protokolu/lēmumu ZZ Nr. 785026, tiesa norāda, šajā lietā tiesai nav pamata vērtēt citas administratīvā

pārkāpuma lietas apstākļus.

[24] Ņemot vērā visu iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un atstājams negrozīts, bet

sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu, 289.18 panta pirmo daļu tiesa

nosprieda

Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas U. Bēniņa 2020. gada 21. februāra lēmumu Nr. 7-7/863 par apstrīdēto protokolu (lēmumu)

Nr. ZZ 785127 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas

kancelejā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Spriedums tiesas kancelejā pieejams 2020. gada 13. maijā

Tiesnese (paraksts) K. Evertovska