Court convicts three defendants of theft and damages, sentencing them to prison and community service.
Legislator summary
AI generatedThe court found three individuals guilty of theft and property damage committed in a group and sentenced them to prison terms and community service. The prosecution charged the defendants with specific crimes under the Criminal Law, including theft from a vehicle and intentional damage. The court ruled that the evidence supported the charges and applied the relevant statutes to determine the final penalties and probation conditions.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. panta 3. daļa; 176. panta 1. un 2. daļa; 180. panta 1. daļa; 314. panta 1. daļa; 50. panta 1. un 3. daļa; 55. panta 1. un 2. daļa: The court established that when multiple defendants act in a pre-arranged group to commit theft from a vehicle, they are jointly liable, and the total sentence is calculated by summing individual penalties while applying probation conditions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 11331088514
K26-0249-15/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2015.gada 28.maijā
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Zutis,
piedaloties prokuroram V.Peļņam,
aizstāvei – zvērinātai advokātei G.Makarovai,
aizstāvei – zvērinātai advokātei J.Vaivodei,
aizstāvim – zvērinātam advokātam V.Platpiram,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā,
185.panta pirmajā daļā, 176.panta otrajā daļā, 180.panta pirmajā daļā un 15.panta ceturtajā daļā un 314.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo
nodarījumu izdarīšanu, /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 176.panta pirmajā daļā
paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā un
314.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu,
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ personu grupā un atsevišķi izdarīja sekojošus noziedzīgos nodarījumus:
[1.1] /pers. A/ pēc iepriekšējas vienošanās ar /pers. B/, abi būdami alkohola ietekmē, 2014.gada laika posmā no 13.septembra vakara līdz
14.septembra rītam tieši pirmstiesas izmeklēšanas laikā nenoskaidrotā laikā, zādzības nolūkā pienāca pie /pers. D/ piederošā transportlīdzekļa Audi 80,
valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, kas atradās Rēzeknē, Viļānu ielā pie nama Nr.2. /pers. B/ atradās netālu no minētā transportlīdzekļa ar
mērķi brīdināt /pers. A/ par svešu personu tuvošanos, bet /pers. A/ ar līdzi esošā skrūvgrieža palīdzību, ievietojot to transportlīdzekļa priekšējo pasažiera
durvju slēdzenē mēģināja to uzlauzt. Kad viņam tas neizdevās, /pers. A/ ievietoja skrūvgriezi transportlīdzekļa vadītāja durvju slēdzenē un atvēra tās,
iekļuva transportlīdzeklī un slepeni nolaupīja /pers. D/ piederošo naudas maku 4 euro vērtībā ar tajā esošu naudu 7 euro, bet kopumā nozaga /pers. D/
piederošo mantu uz kopējo summu 11 euro.
Turpmāk ar nolaupīto mantu /pers. A/ un /pers. B/ atstāja notikuma vietu un rīkojās ar to pēc saviem ieskatiem.
Ar savām darbībām /pers. A/ un /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, kura
kvalificējošās pazīmes ir zādzība, kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un no transportlīdzekļa.
[1.2] /pers. A/ 2014.gada laika posmā no 13.septembra vakara līdz 14.septembra rītam, tieši pirmstiesas izmeklēšanas laikā nenoskaidrotā laikā,
būdams alkohola ietekmē, zādzības nolūkā pienāca pie /pers. D/ piederošā transportlīdzekļa Audi 80, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, kas
atradās Rēzeknē, Viļānu ielā pie nama Nr.2. Viņš līdzi paņemto skrūvgriezi pēc kārtas ievietoja transportlīdzekļa durvju slēdzenēs. Griežot skrūvgriezi,
viņš tīši sabojāja transportlīdzekļa priekšējo pasažiera durvju slēdzeni 15 euro vērtībā un transportlīdzekļa vadītāja durvju slēdzeni 15 euro vērtībā, tas
ir, svešu mantu uz kopējo summu 30 euro.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.
[1.3] /pers. A/ un /pers. C/ 2014.gada 15.septembrī ap plkst.20.30, būdami alkohola ietekmē, atradās Rēzeknē, Ezeru ielā pie dzelzceļa stacijas
,,Rēzekne-l”, vienā kompānijā ar /pers. E/ un citām personām. /pers. C/ izteica /pers. A/ piedāvājumu kopīgi no /pers. E/ atņemt mobilo telefonu „Nokia
Lumia 520”. /pers. A/ piedāvājumam piekrita, tas ir, šādi abi vienojās par laupīšanas izdarīšanu. Abu noziedzīgā nodoma īstenošanai /pers. A/ pieprasīja,
lai /pers. E/ atdod savu mobilo telefonu. /pers. E/ atteicās to darīt. Turpmāk pers.A un /pers. C/ ar mērķi īstenot savu noziedzīgo nodomu līdz galam un
pārvarēt /pers. E/ gribu pretoties pret viņu vērstā nozieguma izdarīšanai, abi pielietoja vardarbību, tas ir, sita un spēra /pers. E/, un pēc tam nolaupīja
mobilo telefonu „Nokia Lumia 520” 130 euro vērtībā.
Ar savām darbībām /pers. A/ un /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā, kura
kvalificējošā pazīme ir laupīšana, ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
[1.4] /pers. B/ 2014.gada 15.septembrī laika posmā no plkst.21.45 līdz plkst.22.00, būdams alkohola ietekmē, atrodoties Rēzeknē, Brīvības ielā
pretī mājai Nr.40, svešas kustamas mantas laupīšanas nolūkā viņš pienāca pie /pers. E/. Viņš ar mērķi īstenot savu noziedzīgo nodomu līdz galam un
pārvarēt /pers. E/ gribu pretoties pret viņu vērstā nozieguma izdarīšanai, divas reizes ar dūri iesita /pers. E/ pa seju un pieprasīja atdot mobilo telefonu.
/pers. E/, būdams iebiedēts un baidoties par to, ka pret viņu var tikt turpināta vardarbības pielietošana, atdeva /pers. B/ savu mobilo telefonu „Nokia
Lumia 520” 130 euro vērtībā. /pers. B/ šo mobilo telefonu paņēma, uzreiz atstāja notikuma vietu un ar nolaupīto mantu rīkojās pēc saviem ieskatiem.
Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā.
[1.5] /pers. A/ 2015.gada 21.janvārī ap plkst.15.30, būdams alkohola ietekmē un atrodoties SIA „Rēzeknes slimnīca”, Rēzeknē, 18.Novembra
ielā 41a, Bērnu somatiskajā nodaļā, brīvi iegāja palātā Nr.232. Viņš no skapīša atklāti nolaupīja /pers. H/ piederošo mobilo telefonu „Samsung GT-
S7580” 100 euro vērtībā. Pēc zādzības izdarīšanas /pers. A/ nekavējoties atstāja notikuma vietu un turpmāk ar nolaupīto mantu rīkojās pēc savas gribas.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
[1.6] /pers. A/ 2015.gada 22.janvārī ap plkst.20.00, būdams alkohola ietekmē, lombardā „Lombards 24.lv”, kas atrodas Rēzeknē, Atbrīvošanas
alejā 117, mēģināja realizēt noziedzīgā kārtā iegūtu mantu - /pers. I/ piederošo mobilo telefonu „Nokia” 98 euro vērtībā, droši zinot, ka šo mobilo
telefonu 2015.gada 22.janvārī ap plkst.19.50 Rēzeknē, 18.Novembra ielā 41a, SIA „Rēzeknes slimnīca” Infektoloģijas nodaļas telpās palātā Nr.l06
nolaupīja pirmstiesas procesā cita noskaidrota persona. Taču šo noziedzīgu nodarījumu /pers. A/ neizdevās izdarīt līdz galam no viņa gribas neatkarīgu
iemeslu dēļ, jo lombarda darbinieks atteicās šo mobilo telefonu pieņemt.
Ar savām darbībām /pers. A/ mēģināja izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un
314.panta pirmajā daļā.
[1.7] /pers. C/ droši zinot, ka pie pirmstiesas procesā noskaidrotas personas (turpmāk – zādzības izdarītājs) atrodas noziedzīgā kārtā -
zādzības rezultātā iegūts mobilais telefons „Samsung Galaxy Core” 192,76 euro vērtībā, nolēma to realizēt un šo piedāvājumu izteica zādzības
izdarītājam. Zādzības izdarītājs piekrita šim piedāvājumam un iedeva šo mobilo telefonu /pers. C/. Savu noziedzīgo nodomu /pers. C/ īstenoja 2014.gada
26.oktobrī dienas laikā. Viņš, atrodoties Bērnu sociālo pakalpojuma centrā, Rēzeknē, Viļānu ielā 10, vienojās ar citu personu par nozagtā telefona
realizāciju, iegūtās naudas sadali un realizēja šo mobilo telefonu šai personai.
Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā.
[1.8] /pers. A/ 2015.gada 5.martā ap plkst.5.15, būdams alkohola ietekmē, zādzības nolūkā ieradās pie SIA “GriMar” veikala, kas atrodas
Siņicina ielā 1a, Rēzeknē. Viņš ar turpat atrastu akmeni vienam no logiem izsita stiklu, pa izveidojušos stiklā caurumu atvēra logu un pa to ielīda veikala
telpās, nokļūstot tirdzniecības zālē. /pers. A/ zādzības nolūkā kartona kastē, kurā atradās 2 kg zefīra uz kopējo summu 6,50 euro, ielika bundžā esošus
20 gabalus košļājamās gumijas uz kopējo summu 2,40 euro un šīs preces izlika veikala ārpusē zem loga. Pēc tam, turpinot zādzību, atgriezās veikala
tirdzniecības zālē un zādzības nolūkā plastmasas kastē, kurā atradās 15 bulciņas uz kopējo summu 4,50 euro, ielika 5 gabalus šokolādes batoniņu
“Snickers” uz kopējo summu 3,25 euro un 0,7 l tilpuma pudeli ar vīnu “Kagors” 2,78 euro vērtībā. Taču notikuma vietā ieradās apsardzes darbinieki un
/pers. A/ veikala telpās aizturēja. Šādā veidā /pers. A/ nozaga SIA “GriMar” piederošo preci uz kopējo summu 19,43 euro.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, kura kvalificējošā
pazīme ir zādzība, kas izdarīta iekļūstot telpā.
[1.9] /pers. A/ tīši iznīcināja svešu mantu. Viņš 2015.gada 5.martā, ap plkst.5.15, būdams alkohola ietekmē, atradās pie SIA “GriMar” veikala
Siņicina ielā 1a, Rēzeknē. Viņš, nolūkā iekļūt un izdarīt zādzību no šī veikala, ar akmeni izsita loga stikla paketi 150 cm x 60 cm 27 euro vērtībā, tas ir,
iznīcināja to, padarot par turpmāk neizmantojamu.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.
Motīvu daļa
[2] Prokurors saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 462.panta otro daļu grozīja apsūdzību /pers. B/ daļā par Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā
paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, norādot, ka apsūdzībā pieļauta pārrakstīšanās kļūda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas gadā. Apsūdzībā
norādāms, ka laupīšana izdarīta 2014.gadā, nevis 2015.gadā.
Tiesas sēdē /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ savu vainu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnīgi, norādītos viņu vainas pierādījumus un
noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju neapstrīdēja, lūdza tiesas sēdē neveikt pierādījumu pārbaudi.
Aizstāvji norādīja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu var neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētie savu vainu
atzīst pilnībā un lūdz neveikt pierādījumu pārbaudi.
Prokurors atzina, ka apsūdzēto vainas pierādījumus tiesas izmeklēšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pārbaudīt nav nepieciešams,
jo savu vainu viņi atzīst pilnīgi, pierādījumus neapstrīd, un nav šaubu par apsūdzēto vainu.
Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka apsūdzēto vaina viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi ar viņu
savas vainas atzīšanu un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu, kuras būtu nepieciešams novērst tiesas
izmeklēšanā. Tāpēc, ņemot vērā prokurora un aizstāvju viedokļus par apsūdzēto lūgumu un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo un
otro daļu, tiesa nolēma tiesas izmeklēšanā nepārbaudīt apsūdzēto vainas pierādījumus, tikai pārbaudīt apsūdzēto personu raksturojošos datus. Līdz ar to
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešami.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pirmstiesas procesā apsūdzētā /pers. A/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma
175.panta trešajā daļā, 185.panta pirmajā daļā, 176.panta otrajā daļā, 180.panta pirmajā daļā un 15.panta ceturtajā daļā un 314.panta pirmajā daļā
paredzētie noziedzīgie nodarījumi, apsūdzētā /pers. B/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 176.panta
pirmajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi, apsūdzētā /pers. C/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā
un 314.panta pirmajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi, un apsūdzēto /pers. A/, /pers. B/, un /pers. C/ vaina ir pierādīta.
[3] Nosakot sodu /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā norādītiem soda noteikšanas vispārīgiem principiem,
ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzēto personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Nosakot sodus nepilngadīgajiem /pers. B/ un /pers. C/, tiesa ņem vērā Krimināllikuma VII nodaļā norādītās nepilngadīgo kriminālatbildības
īpatnības. Tiesa norāda, ka saskaņā ar Krimināllikuma 65.panta otro daļu nepilngadīgajiem par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem
nav piemērojams brīvības atņemšanas sods.
[3.1] /pers. A/ neprecējies, apgādājamo nav (2.sējuma lietas 213.-214.lapa), vairākkārt kriminālsodīts, pēdējo reizi ar Krāslavas rajona tiesas
2014.gada 29.decembra spriedumu par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu uz 1 mēnesi un 15 dienām, pirms tam sodīts ar Rēzeknes tiesas 2013.gada 26.septembra spriedumu par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā
paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanas sodu uz 5 mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku, sods izpildīts ar Rēzeknes tiesas
2014.gada 3.marta spriedumu, atbrīvots pēc soda izciešanas 2014.gada 23.augustā, sodāmība nav dzēsta (2.sējuma lietas 216.-218.lapa, 4.sējuma
lietas 55.-64.lapa). Valsts probācijas dienesta Rēzeknes teritoriālās struktūrvienības izvērtēšanas ziņojumā norādīts, ka /pers. A/ kopš bērnības bija
liegta iespēja apgūt sociāli pozitīvu ģimenes dzīves pieredzi. Atbalsta trūkums veicināja antisociālas uzvedības veidošanos. /pers. A/ ir pastāvīgas un
stabilas dzīvesvietas trūkums. Tajā pat laikā /pers. A/ nenovērtē, neizmanto un nepieņem viņam sniegto atbalstu. /pers. A/ formāli izprot izglītības nozīmi,
taču nav motivēts iegūt izglītību. Oficiālu ienākumu /pers. A/ nav. /pers. A/ nekur nemācījās un nestrādāja, viņam bija daudz brīvā laika, ko viņš pavadīja
nelietderīgi, kas veicināja noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. /pers. A/ draugu un paziņu lokā pārsvarā ir personas ar antisociālu uzvedību un tieksmi veikt
likumpārkāpumus. Aleksejs ir viegli ietekmējams no citu personu puses, kas var veicināt atkārtotu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. /pers. A/ neizprot
apreibinošo vielu ietekmi. Aleksejam trūkst kritiskas attieksmes pret savu rīcību un veselību. Apreibinošo vielu lietošana var sekmēt atkārtotu noziedzīgo
nodarījumu veikšanu. /pers. A/ neizvērtē savu rīcību, nav mēģinājis mazināt radīto noziedzīgo nodarījumu sekas. /pers. A/ neaizdomājas par veiktajiem
likumpārkāpumiem, nevēlas saskatīt sakarības starp savu uzvedību un tās sekām. /pers. A/ nebaida brīvības atņemšanas sods, jo viņš apzinās, ka izciešot
sodu sabiedrībā, viņam būs nepieciešama stingra ārēja motivācija, lai pildītu nosacīti notiesātās personas pienākumus. /pers. A/ uzturēšanās sabiedrībā
apdraud tās drošību. /pers. A/ ir nepieciešams apzināties savas uzvedības problēmjomas un domāšanas kļūdas, lai uzsāktu uzvedības korekciju un
mācītos sarežģītas dzīves situācija risināt sociāli atbalstāmā veidā. (3.sējuma lietas 38.-42.lapa). Tiesas sēdē /pers. A/ viņa personu raksturojošos datus
neapstrīdēja, paskaidroja, ka nav precējies, apgādājamo nav, nestrādā, narkologa un psihiatra uzskaitē nav reģistrēts, apreibinošo vielu lietošanas
problēmas tagad nepastāv.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais Krimināllikuma
176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pieteicās par vainīgu, vaļsirdīgi atzinās un nožēloja izdarīto. Saskaņā ar Krimināllikuma
47.panta otro daļu par /pers. A/ atbildību mīkstinošiem apstākļiem tiesa atzīst to, ka viņš Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, 185.panta pirmajā daļā,
180.panta pirmajā daļā un 15.panta ceturtajā daļā un 314.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā savu vainu atzina un nožēloja
izdarīto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1. un 12.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst to, ka
noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu un noziedzīgie nodarījumi izdarīti alkohola ietekmē.
Izvērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, tas ir, iepriekš kriminālsodīts, sodāmība likumā noteiktā kārtībā nav dzēsta, nestrādā, nav precējies,
apgādājamo nav, viņa attieksmi pret izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem – savu vainu atzina un nožēloja izdarīto, to, ka apsūdzētais izvēlējās
vienkāršāku procesa veidu, noziedzīgu nodarījumu smagumu – izdarīti trīs smagi noziegumi, trīs mazāk smagi noziegumi un viens mazāk smaga nozieguma
mēģinājums, raksturu – apsūdzētais izdarīja divas zādzības, iekļūstot veikalā un no transportlīdzekļa, zādzību no transportlīdzekļa izdarīja personu grupā
pēc iepriekšējas vienošanās, zādzības izdarīšanas nolūkā bojāja un iznīcināja cietušo mantu, izdarīja laupīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās,
kā arī izdarīja atklātu zādzību nelielā apmērā un mēģināja realizēt citas personas nozagto mobilo telefonu, tādējādi apdraudot personu mantiskās
intereses, personas veselību un jurisdikcijas intereses noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā, radīto kaitējumu – cietušajam /pers. D/ nodarīts
zaudējums 11 euro apmērā par nozagto mantu un 30 euro apmērā par bojāto mantu, zaudējumi nav atlīdzināti, cietušajam /pers. E/ nolaupīts mobilais
telefons „Nokia Lumia 520” 130 euro, mobilais telefons atgriezts, /pers. H/ nodarīts zaudējums 100 euro apmērā, zaudējums nav atlīdzināts, SIA
“GriMar” nodarīts zaudējums 19,43 euro par nozagto mantu un 27 euro par izsisto stiklu, nozagtā manta atrasta un atgriezta veikalam, tiesa atzīst, ka
/pers. A/ par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu piemērojams Krimināllikuma 38.pantā norādītais sods – brīvības atņemšana, nepiemērojot Krimināllikuma
175.panta trešās daļas un 176.panta otrās daļas sankcijā paredzēto papildsodu – mantas konfiskācija, bet piemērojot 176.panta otrās daļas sankcijā
paredzēto papildsodu - policijas kontrole. Tiesa uzskata, ka par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu
piemērojama brīvības atņemšana, bet par pārējiem noziedzīgajiem nodarījumiem – īslaicīga brīvības atņemšana. Soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības
drošību, vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas. /pers. A/ noziedzīgos nodarījumus izdarīja nedzēstas sodāmības laikā, tas ir, nepilna mēneša laikā pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas.
Viņš savas personiskās tieksmes izvirza augstāk par citu cilvēku interesēm un tiesībām un turpina izdarīt jaunus noziedzīgos nodarījumus. Tas liecina par
to, ka apsūdzētais nekādus secinājumus pēc iepriekš piespriesto sodu izciešanas brīvības atņemšanas iestādē un arī sabiedrībā nav izdarījis, turpina
nepildīt likumus, ignorē sabiedrības intereses un izdara jaunus noziedzīgus nodarījumus, līdz ar to viņš ir bīstams sabiedrībai. /pers. A/ ir tendēts uz
noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, un kā norādīts probācijas dienesta sniegtajā informācijā, viņa uzturēšanās sabiedrībā apdraud tās drošību.
Tā kā tiesa konstatēja apsūdzētā atbildību pastiprinošus apstākļus, tad /pers. A/ nav piespriežami minimālie sodi - īslaicīga brīvības atņemšana, kas
paredzēti Krimināllikuma 38.pantā un 175.panta trešās daļas, 185.panta pirmās daļas, 180.panta pirmās daļas un 314.panta pirmās daļas un 15.panta
ceturtās daļas sankcijās. Tiesa uzskata, ka ņemot vērā konstatētos atbildību pastiprinošos apstākļus, apsūdzētajam nav piemērojams minimālais brīvības
atņemšanas sods, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrās daļas sankcijā. Turklāt, par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanu sodam jābūt lielākam par iepriekš piespriesto brīvības atņemšanas sodu, kas piespriests ar Rēzeknes tiesas 2013.gada
26.septembra spriedumu, jo iepriekš piemērotais soda mērs nav atturējis apsūdzēto no jaunas laupīšanas izdarīšanas.
Nosakot sodu par katru noziedzīgo nodarījumu, tiesa ņem vērā konstatēto atbildību mīkstinošo apstākli.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās un trešās daļas nosacījumiem sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot
piespriestos sodus, jo noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu reālo kopību, un trīs no tiem ir smagi noziegumi.
Tiesa norāda, ka saskaņā ar 2011.gada 8.jūlija likumā “Grozījumi Krimināllikumā” noteikto un Krimināllikuma Pārejas noteikumu 11.-12. un
14.punktu papildsodu – probācijas uzraudzība sāk piemērot ar 2015.gada 1.janvāri personām, kas Krimināllikuma 176.pantā paredzētos noziedzīgus
nodarījumus izdarīja pēc 2014.gada 31.decembra. Līdz ar to nav pamata apsūdzētajam /pers. A/ piemērot papildsodu - probācijas uzraudzība, bet
jāpiemēro papildsods – policijas kontrole, jo laupīšanu viņš izdarīja 2014.gada 15.septembrī.
[3.2] /pers. B/ neprecējies, apgādājamo nav (2.sējuma lietas 209.-210.lapa), nestrādā, kriminālsodīts ar Rēzeknes tiesas 2015.gada 12.februāra
spriedumu par Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar piespiedu darbu uz 50 stundām, sodāmība nav
dzēsta un sods nav izciests (2.sējuma lietas 211.-212.lapa). Valsts probācijas dienesta Rēzeknes teritoriālās struktūrvienības paziņojumā norādīts, ka
/pers. B/ šobrīd atrodas VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”, lai psiholoģiski sagatavotos citas slimības ārstēšanai, jo ikdienā viņam
raksturīga agresīva uzvedība un viņš ir neparedzams. /pers. B/ ir Rēzeknes pilsētas domes pārvaldes Bērnu sociālo pakalpojumu centra klients un saņem
ilgstošu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem - bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Attiecībās ar citiem
Rēzeknes bērnu sociālo pakalpojumu centra bērniem /pers. B/ vēlas būt līderis, līdera lomu iegūst, izmantojot varu. Fiziski ietekmē citus bērnus, liek nest
sev cigaretes, regulāri pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus. Pret audzinātājām ir rupjš, izmanto nepieklājīgu leksiku. /pers. B/ ir novērota ļaunprātīga
alkohola lietošana, klaiņošana, mācību iestādes neapmeklēšana. Tiskādu speciālajā internātskolā /pers. B/ izraisa konfliktus starp klases biedriem un
citiem skolēniem, konfliktu risināšanā izmanto fizisku spēku, ir agresīvs, ātri iesāk kautiņus, dara pāri jaunākiem bērniem, pārkāpj iekšējās kārtības
noteikumus. Ar /pers. B/ ir grūti strādāt, viņš ir emocionāli nestabils, viņam ir nepieciešama pieaugušo pastiprināta uzmanība un kontrole, jo /pers. B/
uzvedība var apdraudēt citu skolēnu drošību. Probācijas dienests norādīja, ka no viņam piespriestajām piespiedu darba stundām /pers. B/ nostrādāja 20
piespiedu darba stundas. 2015.gada 9.aprīlī piespiedu darba izpilde tika apturēta (3.sējuma lietas 25.-26.lapa). Tiesas sēdē /pers. B/ viņa personu
raksturojošos datus neapstrīdēja, paskaidroja, ka nav precējies, apgādājamo nav, algotu darbu nestrādā, mācās un vēlas pabeigt 8.klasi, pastāv
apreibinošo vielu lietošanas problēmas, pašlaik ārstējas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka Krimināllikuma
175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā apsūdzētais pietiecās par vainīgu, vaļsirdīgi atzinās un nožēloja izdarīto (1.sējuma
lietas 125.lapa), bet saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu -Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā
atzīst to, ka savu vainu atzina pilnīgi un nožēloja izdarīto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošo apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgie
nodarījumi izdarīti alkohola ietekmē.
Izvērtējot apsūdzētā /pers. B/ personību, tas ir, viņš ir kriminālsodīts, sodāmība nav dzēsta, mācās, nav precējies, apgādājamo nav, viņa attieksmi
pret izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem – savu vainu atzina un nožēloja izdarīto, to, ka apsūdzētais izvēlējās vienkāršāku procesa veidu, noziedzīgu
nodarījumu smagumu – izdarīti divi smagi noziegumi, raksturu – apsūdzētais izdarīja zādzību personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās no
transportlīdzekļa un laupīšanu, pielietojot fizisku spēku, nolaupīja no cietušā mobilo telefonu, tādējādi apdraudot personu mantiskās intereses un personas
veselību, radīto kaitējumu – cietušajam /pers. D/ nodarīts zaudējums 11 euro apmērā, cietušajam /pers. E/ tika nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi un
mantiskais zaudējums 130 euro vērtībā, cietušajiem nodarītie zaudējumi nav atlīdzināti, tiesa atzīst, ka /pers. B/ par Krimināllikuma 176.panta pirmajā
daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piemērojams brīvības atņemšanas sods, bet par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu – piespiedu darbs, nepiemērojot sankcijās paredzētos papildsodus. Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam par Krimināllikuma
176.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu nav piemērojami vieglākie soda veidi, jo apsūdzētais nav atlīdzinājis zaudējumus
cietušajam un nav atvainojies par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Turklāt, kā liecina probācijas dienesta sniegtā informācija, ka apsūdzētajam
nepieciešama ārējā kontrole, līdz ar to šādu kontroli nevar sasniegt ar vieglākiem soda veidiem. /pers. B/ raksturīga agresīva uzvedība pret līdzcilvēkiem,
un, lai viņš neizdarītu jaunus noziedzīgos nodarījumus, viņam ir nepieciešams veikt sociālās uzvedības korekciju, iesaistot probācijas dienesta
programmās. Tajā pat laikā tiesa atzīst, ka pašlaik viņš nav tik bīstams sabiedrībā, lai viņu izolētu no sabiedrības soda izciešanai. Tiesa tic /pers. B/
paskaidrojumiem, ka viņš, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, pildīs probācijas dienesta uzliktos pienākumus un uzlabos savu veselības
stāvokli, tāpēc, ņemot vērā /pers. B/ paskaidrojumus tiesā, dotās lietas konkrētos apstākļus, iegūto priekšstatu par apsūdzētā personību, tiesa uzskata
par iespējamu piemērot Krimināllikuma 55.panta pirmās un otrās daļas nosacījumus. Piespriesto sodu neizpildīt, ja notiesātais pārbaudes laikā neizdarīs
jaunus likumpārkāpumus, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta
noteiktos pienākumus.
Tā kā tiesa konstatēja apsūdzētā atbildību pastiprinošus apstākļus, tad /pers. B/ nav nosakāms minimālais sods – piespiedu darbs, kas paredzēts
Krimināllikuma 40.panta pirmajā daļā un 175.panta trešās daļas sankcijā, kā arī nav nosakāma īslaicīga brīvības atņemšana, kas paredzēta
Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas sankcijā, bet nosakāms brīvības atņemšanas sods, tas nosakāms minimālās sankcijas robežās. Nosakot sodu,
tiesa ņem vērā arī atbildību mīkstinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās un trešās daļas nosacījumiem, sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, pilnīgi saskaitot
piespriestos sodus, jo noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu reālo kopību, un tie atzīstami par smagiem noziegumiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem galīgo sodu noteikt pēc spriedumu kopības ar Rēzeknes tiesas 2015.gada
12.februāra spriedumu, daļēji saskaitot piespriestos sodus. Soda termiņā ieskaitīt pēc Rēzeknes tiesas 2015.gada 12.februāra izciesto pamatsodu -
piespiedu darbs 20 stundas (3.sējuma lietas 25.-26.lapa).
Tiesa norāda, ka saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta otrās1 daļas nosacījumiem piespriestie sodi - piespiedu darbs un brīvības atņemšana pēc
vairākiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir izpildāmi atsevišķi, uzsākot piespiedu darbu izpildi pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta trešo daļu pārbaudes laiks apsūdzētajam nosakāms lielāks nekā piemērotais brīvības atņemšanas sods, lai
veicinātu apsūdzētā izpratni par viņa prettiesisko darbību un sociāli atbalstāmu vērtību nostiprināšanu, kā arī novērstu problēmas, kas saistītas ar
apreibinošo vielu lietošanu un agresivitāti.
[3.3] /pers. C/ iepriekš nav kriminālsodīts, neprecējies, apgādājamo nav, (2.sējuma lietas 220.-223.lapa), mācījās Rēzeknes tehnikuma I kursā
dienas nodaļā profesionālās vidējās izglītības programmā “Ēdināšanas pakalpojumi”. /pers. C/ attieksme pret mācību darbu bija ļoti nenopietna, mācīties
viņš nevēlējās un mācību stundas neapmeklēja. 2015.gada 8.janvārī tika atskaitīts no skolas pēc paša vēlēšanās (2.sējuma lietas 225.lapa). Valsts
probācijas dienesta Rēzeknes teritoriālās struktūrvienības izvērtēšanas ziņojumā norādīts, ka /pers. C/ bērnībā nav bijusi iespēja apgūt pozitīvu ģimenes
pieredzi. Pašreiz /pers. C/ uzturas Rēzeknes Bērnu sociālo pakalpojumu centrā. /pers. C/ ir nodrošināts nepieciešamais sadzīvei un atpūtai, taču sociālā
vide ir kriminogēnu uzvedību veicinoša. /pers. C/ iegūta pamatizglītība. Viņš neizprot izglītības nepieciešamību, trūkst mācību motivācijas un gribasspēka.
/pers. C/ trūkst izpratnes par finanšu līdzekļu lietderīgu izmantošanu. /pers. C/ ir daudz brīvā laika, jo viņš nemācās un nestrādā. /pers. C/ brīvo laiku
bezmērķīgi pavada ar draugiem, kas veicina jauna noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. /pers. C/ viegli atrod kopīgu valodu ar vienaudžiem. /pers. C/ ir
ietekmējams no draugu puses, var arī pats ietekmēt draugu uzvedību un rīcību. /pers. C/ trūkst pozitīvu, atbalstošu draugu un paziņu. Brīvā laika
pavadīšana draugu un paziņu kompānijās veicina antisociālu uzvedību. /pers. C/ parasti neapsver iespēju atteikt draugiem veikt prettiesiskas darbības,
kas var veicināt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. /pers. C/ ikdienā ir sabiedrisks, ātri pielāgojas vides apstākļiem, raksturīga impulsivitāte. Viņš
nespēj vai nevēlas saskatīt izdarītā likumpārkāpuma iemeslus, līdz ar to arī nevar izvērtēt riska faktorus atkārtota noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai. /pers.
C/ apreibinošo vielu lietošana ir problemātiska. /pers. C/ nav izpratnes par apreibinošo vielu lietošanas negatīvo ietekmi uz viņa veselību un uzvedību.
Valsts probācijas dienesta amatpersona, izvērtējot faktorus, kas var kavēt vai veicināt jauna likumpārkāpuma iespējamību, uzskata, ka /pers. C/ ir augsts
atkārtota kriminālpārkāpuma veikšanas risks (3.sējuma lietas 34.-37.lapa). Tiesas sēdē /pers. C/ norādīja, ka nav precējies, apgādājamo nav,
nemācās, narkologa uzskaitē nav reģistrēts, psihiatra uzskaitē ir reģistrēts, apreibinošo vielu lietošanas problēmas nepastāv.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. C/ atbildību mīkstinošiem apstākļiem tiesa atzīst to, ka apsūdzētais savu vainu
noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnīgi un nožēloja izdarīto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā /pers. C/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais
laupīšanu 2014.gada 15.septembrī izdarīja, atrodoties alkohola ietekmē.
Izvērtējot apsūdzētā /pers. C/ personību, tas ir, iepriekš kriminālnesodīts, nemācās, nav precējies, apgādājamo nav, viņa attieksmi pret izdarītiem
noziedzīgiem nodarījumiem – savu vainu atzina un nožēloja izdarīto, to, ka apsūdzētais izvēlējās vienkāršāku procesa veidu, noziedzīgu nodarījumu
smagumu – izdarīts viens mazāk smags noziegums un viens smags noziegums, raksturu – apsūdzētais izdarīja laupīšanu personu grupā pēc iepriekšējas
vienošanās, pielietojot vardarbību pret cietušo, kā arī realizēja mobilo telefonu, zinot, ka tas ir zagts, tādējādi apdraudot personas mantiskās intereses un
veselību un jurisdikcijas intereses noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā, radīto kaitējumu – cietušajam /pers. E/ nolaupīts mobilais telefons
„Nokia Lumia 520” 130 euro, mobilais telefons atgriezts, tiesa atzīst, ka ir pamats uzskatīt, ka /pers. C/ par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā
paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piemērojams sods – brīvības atņemšana, bet par Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā paredzētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu – piespiedu darbs. Apsūdzētajam nav piemērojams Krimināllikuma 176.panta otrās daļas sankcijā paredzētais
papildsods – mantas konfiskācija un policijas kontrole. Vienlaikus, tiesa uzskata, ka lietā nav iegūti tādi personību negatīvi raksturojoši pierādījumi, kas
liecinātu par to, ka apsūdzētais ir tik sabiedriski bīstams, ka viņš pašreiz jāizolē no sabiedrības soda izciešanai, un ka tikai šāds soda izciešanas veids
spētu koriģēt viņa uzvedību. Tiesa tic /pers. C/ paskaidrojumiem, ka viņš, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, turpinās mācības, pildīs
probācijas dienesta uzliktos pienākumus un izvairīsies no alkohola lietošanas. Ņemot vērā /pers. C/ paskaidrojumus tiesā, dotās lietas konkrētos
apstākļus un iegūto priekšstatu par apsūdzētā personību, tiesa uzskata par iespējamu piemērot Krimināllikuma 55.panta pirmās un otrās daļas
nosacījumus. Piespriesto sodu neizpildīt, ja notiesātais pārbaudes laikā neizdarīs jaunus likumpārkāpumus, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs
kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.
Tā kā tiesa atzina, ka apsūdzētais /pers. C/ Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīja atbildību pastiprinošos
apstākļos, tad viņam nav piespriežams minimālais sods – brīvības atņemšana, kas paredzēts Krimināllikuma 38.pantā un 176.panta otrās daļas sankcijā.
Taču, nosakot sodu, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošo apstākli, līdz ar to sods nosakāms tuvāk sankcijā paredzētajai minimālajai robežai. Par
Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu apsūdzētajam nosakāms sods – piespiedu darbs minimālās sankcijas
robežās, jo tiesa nav konstatējusi atbildību pastiprinošos apstākļus, bet konstatēja atbildību mīkstinošo apstākli.
/pers. C/ noteikt sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās un trešās daļas nosacījumiem, pilnīgi
saskaitot piespriestos sodus, jo noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu reālo kopību un viens no tiem ir smags noziegums.
Tiesa norāda, ka saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta otrās1 daļas nosacījumiem piespriestie sodi - piespiedu darbs un brīvības atņemšana pēc
vairākiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir izpildāmi atsevišķi, uzsākot piespiedu darbu izpildi pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta trešo daļu pārbaudes laiks apsūdzētajam nosakāms lielāks nekā piemērotais brīvības atņemšanas sods, lai
veicinātu apsūdzētā izpratni par viņa prettiesisko darbību un sociāli atbalstāmu vērtību nostiprināšanu, kā arī novērstu atkarības problēmas, kas saistītas ar
apreibinošo vielu lietošanu.
[4] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu brīvības atņemšanas soda termiņā jāieskaita aizturēšanā pavadītais laiks:
/pers. A/ no 2015.gada 8.janvāra līdz 2015.gada 9.janvārim – viena diena, no 2015.gada 5.marta plkst.5.30 līdz 2015.gada 6.martam
plkst.15.00 - divas dienas (2.sējuma lietas 63., 84.lapa, 4.sējuma lietas 19., 28.lapa).
/pers. B/ 2014.gada 16.septembris – viena diena un no 2014.gada 14.oktobra līdz 2014.gada 16.oktobrim – divas dienas (1.sējuma lietas 26.,
40., 124., 142. lapa).
[5] Apsūdzētajam /pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts
(1.sējuma lietas 47.lapa) ir atstājams negrozāms līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Apsūdzētajam /pers. C/ piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (2.sējuma lietas 76.lapa) atstājams negrozāms līdz tiesas
spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Apsūdzētajam /pers. A/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241.panta trešo daļu un 272.panta ceturto daļu piemērot drošības līdzekli –
apcietinājumu līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā, jo tiesa apsūdzētajam piesprieda brīvības atņemšanas sodu par smaga noziedzīga nodarījuma
izdarīšanu.
[6] Cietušais /pers. D/ tiesas sēdē pieteica kompensācijas pieteikumu saistībā ar nodarītajiem mantiskajiem zaudējumiem 77,46 euro apmērā par
bojātajām automašīnas slēdzenēm un par nozagto naudas maku, kurā atradās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība, vadītāja apliecība, debetkarte un
nauda. Mantiskie zaudējumi viņam arī radušies saistībā ar transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības, vadītāja apliecības un debetkartes atjaunošanu.
Cietušais lūdza piedzīt nodarītos zaudējumus no apsūdzētajiem /pers. B/ un /pers. A/.
Cietusī /pers. H/ tiesas sēdē pieteica kompensācijas pieteikumu saistībā ar mantiskajiem zaudējumiem 100 euro apmērā par nozagto mobilo
telefonu un lūdza piedzīt nodarītos zaudējumus no apsūdzētā /pers. A/.
Apsūdzētie /pers. A/ un /pers. B/ pieteiktos kaitējuma kompensācijas pieteikumus atzina pilnībā.
Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu
nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par mantisko zaudējumu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.pantu, tiesa nosaka
nodarītā kaitējuma atlīdzības apmēru, ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu, norādītā kaitējuma pamatotību un apmēru.
Izvērtējusi pieteiktos kompensācijas pieteikumus, apsūdzēto attieksmi, ka viņi atzīst kaitējuma kompensācijas pieteikumus, tiesa atzīst, ka saskaņā
ar Kriminālprocesa likuma 350.panta prasībām kompensācijas pieteikumi par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu ir apmierināmi pilnā apmērā.
Tiesa atzīst, ka no apsūdzētā /pers. A/ /pers. H/ labā piedzenami tiešie zaudējumi par nozagto mobilo telefonu 100 euro apmērā un cietušā /pers.
D/ labā piedzenami tiešie zaudējumi par bojātajām automašīnas durvju slēdzenēm 30 euro apmērā. Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1675.pantu no
apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/ cietušā /pers. D/ labā solidāri piedzenami mantiskie zaudējumi 47,46 euro apmērā par nozagto maku, naudu un
transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības, vadītāja apliecības un debetkartes atjaunošanu (3.sējuma lietas 80.-82.lapa).
[7] Informācijas nesēju – CD - R disku, mobilā telefona “Bite” tīkla SIM karti, aploksni, kurā atrodas asinīm līdzīga pēda uz sterila vates tampona,
kas glabājas pie krimināllietas materiāliem – glabāt pie krimināllietas materiāliem.
[8] No lietas materiāliem konstatējams, ka apsūdzētajiem /pers. A/, /pers. B/, un /pers. C/ ir procesuālie izdevumi par aizstāvju sniegto juridisko
palīdzību tiesas sēdē.
No Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturtās daļas un 85.panta pirmās daļas 1.un 2.punkta izriet, ka tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par
aizstāvja palīdzību no saviem līdzekļiem ir personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksāt par aizstāvja palīdzību vai kura kriminālprocesā,
kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, nav vēlējusies aizstāvi. Kriminālprocesa likuma 368.panta piektā daļa nosaka, ka procesuālos izdevumus sedz no
valsts līdzekļiem, ja tiesa šo personu atbrīvojusi no samaksas par juridisko palīdzību.
Izvērtējot to, ka /pers. B/ un /pers. C/ uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas brīdi bija nepilngadīgi, un advokāta piedalīšanās tiesas sēdē bija
obligāta, bet apsūdzētie nav vēlējušies aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka /pers. B/ un /pers. C/ ir atbrīvojami no samaksas par aizstāvju
sniegto juridisko palīdzību tiesas sēdē.
No probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojuma izriet, ka /pers. A/ no 2014.gada 1.augusta līdz 2015.gada 31.oktobrim bija noteikts trūcīgās
personas statuss (3.sējuma lietas 39.lapa), tāpēc tiesa atzīst, ka /pers. A/ ir atbrīvojams no samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību tiesas
sēdē.
Šie procesuālie izdevumi ir sedzami no valsts līdzekļiem.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 350.-353., 511. - 512., 520. un 527. - 530.pantu, tiesa
no s pri e da :
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2014.gada laika posmā no
13.septembra vakara līdz 14.septembra rītam un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2014.gada laika posmā no
13.septembra vakara līdz 14.septembra rītam un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1
(vienu) gadu un ar policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu.
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 314.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu
brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2015.gada 5.martā un sodīt ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2015.gada 5.martā un sodīt ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi un 15 (piecpadsmit) dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus –
brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu un 2 (diviem) mēnešiem un policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu.
Brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt aizturēšanas laiku – no 2015.gada 8.janvāra līdz 2015.gada 9.janvārim – vienu dienu un no 2015.gada
5.marta līdz 2015.gada 6.martam - divas dienas.
Soda izciešanas termiņu skaitīt no 2015.gada 28.maija.
Piemērot apsūdzētajam /pers. A/ drošības līdzekli – apcietinājumu līdz tiesas spriedums stāsies spēkā.
/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 80
(astoņdesmit) stundām.
/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz
4 (četriem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, pilnīgi saskaitot piespriestos sodus –
brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem un piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu sodu noteikt pēc spriedumu kopības ar Rēzeknes tiesas 2015.gada 12.februāra spriedumu, daļēji
saskaitot piespriestos sodus, nosakot galīgo sodu - brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem un piespiedu darbu uz 90 (deviņdesmit)
stundām. Soda termiņā ieskaitīt pēc Rēzeknes tiesas 2015.gada 12.februāra izciesto sodu - 20 (divdesmit) piespiedu darba stundas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo un otro daļu piespriesto brīvības atņemšanas sodu neizpildīt, ja viņš 1 (viena) gada pārbaudes laikā
neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts
probācijas dienesta noteiktos pienākumus.
Brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanas laiku 2014.gada 16.septembrī – vienu dienu un no 2014.gada 14.oktobra līdz
2014.gada 16.oktobrim – divas dienas.
Piespiedu darbu izpildīt patstāvīgi uzreiz pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Atstāt negrozītu /pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts līdz
tiesas spriedums stāsies spēkā.
/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6
(sešiem) mēnešiem.
/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 40
(četrdesmit) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu galīgo sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, pilnīgi saskaitot piespriestos
sodus – brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem un piespiedu darbu uz 40 (četrdesmit) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo un otro daļu piespriesto brīvības atņemšanas sodu neizpildīt, ja viņš 1 (viena) gada un 4 (četru)
mēnešu pārbaudes laikā neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā
paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.
Atstāt negrozītu /pers. C/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Atbrīvot /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ no procesuālo izdevumu samaksas par juridisko palīdzību tiesas sēdē un segt šos izdevumus no valsts
līdzekļiem.
Apmierināt cietušo /pers. D/ un /pers. H/ kaitējuma kompensācijas pieteikumus.
Piedzīt no /pers. A/ cietušās /pers. H/, personas kods /personas kods/, labā kompensāciju par mantiskajiem zaudējumiem 100 euro (simts euro)
apmērā.
Piedzīt no /pers. A/ cietušā /pers. D/, personas kods /personas kods/, labā kompensāciju par mantiskajiem zaudējumiem 30 euro (trīsdesmit
euro) apmērā.
Piedzīt no /pers. A/ un /pers. B/ solidāri cietušā /pers. D/, personas kods /personas kods/, labā kompensāciju par mantiskajiem zaudējumiem
47,46 euro (četrdesmit septiņi euro un 46 centi) apmērā.
Pilns spriedums tiks sagatavots un būs pieejams 2015.gada 3.jūnijā.
Spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem 10
dienu laikā, kad būs pieejams pilns tiesas spriedums, apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis A.Zutis