Court partially allowed landlord's claim for unpaid rent and interest but dismissed contract penalty claims.

Lietas arhīva Nr. C-0607-20/34

ECLI:LV:RVPT:2020:1120.C32313616.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 20.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs

ar tiesas sēdes sekretāri M.Muižnieci,

piedaloties prasītājas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvim /pers. A/, atbildētājas SIA “PIRS” pārstāvim /pers. B/ un /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret SIA “PIRS” par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 27.septembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā (pēc tiesu reorganizācijas - Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa) saņemts SIA

“Rīgas namu pārvaldnieks” prasības pieteikums pret SIA “PIRS” par parāda piedziņu.

No prasības pieteikuma izriet, ka prasības priekšmets ir nomas maksas, apsaimniekošanas, komunālo maksājumu parāda, līgumsoda un likumisko

procentu piedziņa. Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav izpildījusi savas maksājuma saistības pret prasītāju. 2008.gada 1.jūnijā starp pusēm bija noslēgts

nomas līgums Nr.03/08 un 2009.gada 1.maijā bija noslēgts (pagarināts) mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.02/09 par neapdzīvojamo

telpu Nr./adrese/. Līgumu termiņš ar papildus vienošanām tika noteikts līdz 10.06.2014. Pēc noteikta termiņa atbildētāja telpas neatbrīvoja un turpināja

tās lietot, izveidojot faktiskas īres attiecības. Tikai 2016.gada 31.augustā atbildētāja atbrīvojusi neapdzīvojamo telpu.

Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu, Civillikuma 1587.,1651.pantu, 1652.panta

trešo daļu, 1662., 1716., 1765., 1779., 1828.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu EUR 5860,31 par laika

periodu no 01.11.2014. līdz 31.08.2016., līgumsodu EUR 586,03, likumiskos procentus EUR 304,54.

2016.gada 14.novembrī tiesā saņemti paskaidrojumi, kuros atbildētāja norāda, ka prasību neatzīst un uzskata par nepamatotu sekojošu iemeslu

dēļ.

2008.gada 1.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts nomas līgums Nr.03/08 par neapdzīvojamo telpu Nr.5, /adrese/, nomu no 2008.gada

1.aprīļa līdz 2009.gada 10.jūnijam. Pie līguma noslēgta papildus vienošanās, ar kuru līgums tika pagarināts no 2009.gada 11.jūnija līdz 2014.gada

10.jūnijam.

Nomas līgumā noteikts, ka nomniekam, līguma pagarināšanas gadījumā, bija pienākums paziņot par nodomu pagarināt līguma termiņu. Atbildētāja

nav vēlējusies pagarināt līgumu un nav informējusi prasītāju par nodomu pagarināt līguma termiņu.

Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētāja iznomāto telpu lietojis pēc nomas līguma termiņa izbeigšanas, proti, pēc 2014.gada 10.jūnija,

tādējādi izveidojot faktiskas īres attiecības.

Atbildētāja nepiekrīt prasītājas apgalvojumiem, ka 2016.gada 31.augusta akts pār apsekošanu liecina par nedzīvojamo telpu atbrīvošanu tikai

2016.gada 31.augustā.

Aktā par apsekošanu konstatēts dzīvojamās telpas faktiskais stāvoklis. Tā sastādīšana nav saistīta ar nomas telpas nodošanu iznomātājam, to

iznomātājam bija tiesības veikt nomas telpas apsekošanu jebkurā dienā pēc nomas līguma termiņa izbeigšanas.

2008.gada 1.jūnija nomas līguma nosacījumi neparedz pēc nomas termiņa izbeigšanas nomas telpas pārņemšanu ar nodošanas-pieņemšanas aktu.

Prasītāja nav pierādījusi, ka nedzīvojamo telpu nomnieks aizņēma arī pēc nomas līguma izbeigšanas. Uzskata, ka prasītājas secinājumi, ka starp pusēm

izveidojušās faktiskas īres attiecības neatbilst patiesībai.

Atbildētāja nav vēlējusies turpināt nomas līgumu un nav maksājusi par iznomātu telpu pēc nomas līguma iztecējuma, līdz ar to viņa rīcība nevar tikt

uzskatīta par gribas izteikumu vai konkludentu darbību.

Saskaņā ar prasītājas piestādīto 2016.gada septembra rēķinu Nr.25459053/09991 prasītāja, papildus noteiktai nomas 157,57 EUR (ar 21%

PVN), katru mēnesi aprēķinājusi pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) maksu 35,95 EUR apmērā un uzkrājumus nākamo periodu remontdarbiem 12,57

EUR apmērā. Nomas līgums neparedz atbildētājas pienākumu maksāt par minētajiem pakalpojumiem.

Atbildētāja atsaucas uz 2010.gada 8.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.515 “Noteikumi par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību,

nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem” 56., 57.punktu; 2012.gada 3.jūlija Rīgas domes iekšējo noteikumu “Rīgas

pilsētas pašvaldībai piederošā un piekrītošā nekustamā īpašuma iznomāšanas un nomas maksas noteikšanas kārtība” 19.punktu.

Atbildētāja norāda, ka parāda pierādīšanas gadījumā, nepiekrīt vienlaicīgi likumisko procentu un nokavējuma naudas piedzīšanai, jo to var uzskatīt

par tiesību izlietošanu pretēji Civillikuma 1.pantā noteiktajam labas ticības principam.

Atbildētāja atsaucas uz Civillikuma 1716., 1757., 1764.pantu, norāda, ka prasītāja nav sniegusi līgumsoda un likumisko procentu aprēķināšanas

tabulu, līdz ar to atbildētāja nevar pārliecināties par minēto summu aprēķināšanas pareizību.

2017.gada 21.augustā tiesā saņemta prasītājas atsauksme uz pieprasījumu, kurā prasītāja norāda, ka līgumsods aprēķināts saskaņā ar 2008.gada

1.jūnija Nomas līguma Nr.03/08 5.9.punktu par periodu no 2014.gada 1.decembra līdz 2016.gada 31.augustam, tas ir, 0,3% no mēneša maksājumu

summas par katru nokavēto dienu līdz telpu nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas dienai.

Likumiskie procenti aprēķināti par periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.augustam.

Par periodu, kad atbildētāja bija nomnieks nedzīvojamai telpai, spēkā bija 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1014 “Kārtība,

kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Kārtības 10., 11., 12. un 14.punkts noteica procedūru, kādā veidā

obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāme tiek paziņota, apstiprināta un stājas

spēkā.

Uzkrājumi nākamo periodu remonta darbiem tika aprēķināti saskaņā ar 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība,

kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 7.punktu, kur ir noteikts, kā tiek organizēti uzturēšanas un

apsaimniekošanas pakalpojumi.

2017.gada 21.augustā tiesā saņemti prasības pieteikuma precizējumi, kuros prasītāja precizē piedzenamo summu, jo prasības summa pēc prasības

pieteikuma iesniegšanas tiesā ir samazinājusies, prasītāja attiecīgi veikusi pārrēķinu. Pamatojoties uz piedzenamās summas aprēķinu, atbildētājas parāds

par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem uz 2017.gada 15.augustu sastāda: pamatparāds 5848,57 EUR par periodu no 2014.gada

1.novembra līdz 2016.gada 31.augustam; likumiskie procenti 290,72 EUR par periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.augustam; līgumsods

559,82 EUR par periodu no 2014.gada 1.decembra līdz 2016.gada 31.augustam.

2018.gada 25.janvārī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētājai nav zināms, uz kāda pamata tika noslēgts līgums

Nr.03/08, līguma projektu tā izskatīšanai un parakstīšanai, kā arī pašu līgumu Nr.03/08 atbildētāja no prasītājas nav saņēmusi. Līguma termiņš ar papildu

vienošanos tika noteikts līdz 2014.gada 10.jūnijam, ar iesniegumu par 2008.gada 1.jūnija Nomas līguma Nr.03/08 pagarināšanu atbildētāja pie prasītājas

nav vērsusies, jo minētā līguma esamība atbildētājai radīja šaubas.

Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirekcijas nekustamā īpašuma iznomāšanas darba grupas 2009.gada 10.jūnija sēdes protokola Nr.10 5.punkts noteic,

ka puses nolēmušas slēgt papildus vienošanos pie 2008.gada 1.jūnija noslēgtā nomas līguma Nr.3 ar SIA “PIRS” par telpu /adrese/ nomas līguma

termiņa pagarināšanu uz 5 gadiem, saglabājot iepriekš noslēgtā nomas līguma attiecības.

Līgumu Nr. 3 un Nr.03/08 noslēgšanas datumā 2008.gada 1.jūnijā eksistēja vēl viens nomas līgums Nr.199, kurš noslēgts 1999.gada 1.jūlijā uz

laiku no 1999.gada 26.maija līdz 2004.gada 26.maijam. Saskaņā ar papildus vienošanos pie Nomas līguma Nr.199, nomas līgums pagarināts līdz

2009.gada 10.jūnijam.

2008.gada 19.marta Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirekcija vēstulē “Par nomas maksu” informēja SIA “PIRS” par to, ka no 2008.gada 1.aprīļa

nomas maksas rēķinus par telpām /adrese/ izsniegs Rīgas pašvaldības SIA “Vecmīlgrāvis” spēkā esošā līguma Nr.199 apmērā; SIA “PIRS” veiks šo

rēķinu apmaksu uz Rīgas pašvaldības SIA “Vecmīlgrāvis” norādīto norēķinu kontu; Tāpat SIA “Vecmīlgrāvis” ir piešķirtas tiesības noslēgt nomas

līgumus. Taču par SIA “Vecmīlgrāvis” tiesībām pārtraukt spēkā esošo nomas līgumu Nr.199 starp Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirekciju un SIA “PIRS”,

kas ir spēkā līdz 2009.gada 10.jūnijam, vēstulē nekas nav teikts.

Atbildētājas ieskatā līgums Nr.199 bija spēkā līdz 2009.gada 10.jūnijam.

Neviens cits nomas līgums par telpām /adrese/, līdz 2009.gada 10.jūnijam nevarēja tikt noslēgts starp prasītāju un atbildētāju.

Tāpēc 2009.gada 10.jūnija Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirekcijas darba grupas sēdē varēja tikt izskatīti divi priekšlikumi: par Nomas līguma Nr.199

pagarināšanu; par jauna Nomas līguma Nr.3 noslēgšanu.

Tomēr prasītāja Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirekcijas darba grupas sēdē ierosināja pagarināt SIA “Vecmīlgrāvis” reģistrēto Līgumu Nr.3.

Informāciju par spēkā esošā Līguma Nr.199 esamību prasītāja izskatīšanai nav sniegusi. Attiecīgi tika slēpta informācija par to, ka Līgums Nr.3 ir

noslēgts Līguma Nr.199 darbības laikā. Atbildētāja norāda, ka prasība tika celta, pamatojoties uz apšaubāmas izcelsmes 2008.gada 1.jūnija Līgumu

Nr.03/08, kas arī noslēgts Nomas līguma Nr.199 darbības laikā.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis uzturēja prasību atbilstoši prasītājas 2017.gada 17.augusta prasības pieteikuma grozījumiem.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvji prasību neatzina.

Motīvu daļa

Noklausījies paskaidrojumus, pārbaudījusi pierādījumus un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Pušu starpā pastāv strīds par to, vai prasītājai ir tiesības saņemt no atbildētājas pamatparādu EUR 5848,57, likumiskos procentus EUR 290,72 un

līgumsodu EUR 559,82.

Ņemot vērā, ka prasītāja 2017.gada 17.augustā grozījusi savu prasību un uzturējusi prasību atbilstoši prasības pieteikuma grozījumiem, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu tiesvedība civillietā izbeidzama prasītājas prasības daļā par pamatparāda EUR 11,74, līgumsoda EUR 26,21 un

likumisko procentu EUR 13,82 piedziņu no atbildētājas.

No lietas materiālos esošā nomas līguma Nr.03/08 redzams, ka 2008.gada 1.jūnijā starp prasītāju kā iznomātāju un atbildētāju kā nomnieku tika

noslēgts nomas līgums saskaņā ar kuru iznomātājs nodeva nomniekam nomā telpas, kas atrodas /adrese/, ar kopējo platību 114,40 kv.m. Līguma

1.2.punktā noteikts, ka telpas tiek iznomātas saimniecības preču veikalam, kafejnīcai. Atbilstoši līguma 2.1.punktam nomas termiņš tiek noteikts no

2008.gada 1.aprīļa līdz 2009.gada 10.jūnijam. Atbilstoši 2.2.punktam pēc šī līguma 2.1.punktā minētā nomas termiņa izbeigšanās, pusēm savstarpēji

vienojoties, līguma termiņš var tikt pagarināts, noslēdzot par to rakstveida vienošanos. Nomniekam ir pienākums paziņot iznomātājam par vēlēšanos

pagarināt līguma termiņu ne vēlāk kā divus mēnešus pirms līgumā noteiktā termiņa beigām pie noteikuma, ka nomnieks ir pilnībā un bez pārkāpumiem

pildījis savas saistības saskaņā ar līgumu un likumdošanas aktiem. Saskaņā ar līguma 3.3.punktu par telpu nomu nomnieks maksā iznomātājam nomas

maksu katru mēnesi līdz mēneša pēdējai dienai, vienlaicīgi apmaksājot likumdošanā paredzētos nodokļus. Nomas maksa mēnesī ir Ls 91,52, pievienotās

vērtības nodoklis 18% Ls 16,47, kopējā maksājamā summa mēnesī ir Ls 107,99. Saskaņā ar līguma 4.14.2.punktu jāatbrīvo telpas 10 dienu laikā,

novēršot telpu ekspluatācijas vai atbrīvošanas laikā radītie bojājumi, tīras telpas un lietošanas kārtībā, kā arī telpu atslēgas jānodod iznomātājam vai tā

pilnvarotam pārstāvim, sastādot par to telpu nodošanas un pieņemšanas aktu. Saskaņā ar līguma 5.8.punktu pēc līguma termiņa izbeigšanās vai jebkuros

citos līguma izbeigšanas gadījumos nomniekam jāatbrīvo telpas šī līguma izbeigšanas dienā vai citā iznomātāja norādītajā termiņā un jānodod tas

iznomātājam labā stāvoklī. Saskaņā ar līguma 5.9.punktu, ja pēc nomas līguma izbeigšanas nomnieka vainas dēļ telpas netiek savlaicīgi atbrīvotas un

nodotas iznomātājam, nomniekam jāveic samaksa par telpu faktisko izmantošanu un jāmaksā līgumsods 0,3% apmērā no mēneša maksājumu summas

par katru nokavēto dienu līdz telpu nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas dienai, kā arī jāsedz iznomātājam visi zaudējumi, kādi iznomātājam ir

nodarīti sakarā ar telpu savlaicīgu neatbrīvošanu. Līgumsoda samaksa neatbrīvo no ar šo līgumu uzņemto saistību izpildes.

No lietas materiālos esošā 2008.gada 1.jūnija iznomāto telpu pieņemšanas un nodošanas akta redzams, ka prasītāja kā iznomātājs un atbildētāja

kā nomnieks sastādīja aktu par to, ka iznomātājs ir nodevis, bet nomnieks ir pieņēmis nomas lietošanā telpas /adrese/, ar kopējo platību 114,40 kv.m.

No lietas materiālos esošās 2009.gada 2.jūlija papildus vienošanās pie nomas līguma, kurš noslēgts 2008.gada 1.jūnijā, redzams, ka prasītāja kā

iznomātājs un atbildētāja kā nomnieks vienojās pagarināt telpu, ar platību 114,4 kv.m., /adrese/, nomas līguma termiņu līdz 10.06.2014., saglabājot

iepriekš noslēgtā nomas līguma nosacījumus.

No lietas materiālos esošā mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.N-V02/09 redzams, ka 2009.gada 1.maijā prasītāja kā

apsaimniekotājs un atbildētāja kā nomnieks noslēdza mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu saskaņā ar kuru apsaimniekotājs apņemas uzturēt

un apsaimniekot dzīvojamo vai nedzīvojamo ēku, kā arī ar ēku funkcionāli saistītās ēkas un būves un ēkai piesaistīto zemes gabalu, savukārt klients

apņemas apmaksāt ēkas ekspluatācijas, apsaimniekošanas un uzturēšanas izdevumus proporcionāli viņa iznomātajam neapdzīvojamo telpu lielumam, kā

arī segt izdevumus par faktiski saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, ko klients saņem un apmaksā saskaņā ar šo līgumu un tā pielikumiem.

Saskaņā ar līguma 2.1.punktu līgums stājas spēkā ar 2004.gada 12.maiju un ir spēkā līdz 2009.gada 19.augustam. Saskaņā ar līguma 3.1.punktu maksa

par ēkas uzturēšanu un apsaimniekošanu tiek noteikta saskaņā ar spēkā esošiem likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un Rīgas pašvaldības izdotiem

administratīviem aktiem un lēmumiem, norādītajām platībām un noteikto tarifu likmēm. Saskaņā ar līguma 3.2.punktu maksājumi par komunāliem

pakalpojumiem tiek noteikti saskaņā ar pielikumu Nr.2, atbilstoši spēkā esošiem likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, Rīgas pašvaldības izdotiem

administratīviem aktiem, lēmumiem un noslēgtiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, kuru tarifu likmes tiek apstiprinātas saskaņā ar likumdošanas

aktu prasībām. Saskaņā ar līguma 3.3.punktu maksājumus par ēkas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī kounālos maksājumus klients veic saskaņā ar

apsaimniekotāja izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša pēdējam datumam, veicot maksājumu apsaimniekotāja

norēķinu kontā vai apsaimniekotāja kasē, uzrādot pēdējo apsaimniekotāja izrakstīto rēķinu. Saskaņā ar līguma 3.4.punktu maksas par ēkas uzturēšanu

un apsaimniekošanu, kā arī komunālo maksājumu kavējumu gadījumā klients maksā līgumsodu 0,3% apmērā no kopējā parāda summas par katru

kavēto dienu. Saskaņā ar līguma 3.7.punktu, ja ēka, kurā atrodas neapdzīvojamās telpas ir uz īpašnieka zemes, klients maksā zemes nomas maksu (par

ēkai funkcionāli piesaistīto zemes gabalu, proporcionāli īpašumā esošajai neapdzīvojamo telpu platībai) tieši zemes īpašniekam vai apsaimniekotājam, bet

ja uz pašvaldības zemes, tad nekustamā īpašuma nodokli pēc Rīgas domes Finansu departamenta izrakstītājiem rēķiniem tieši vai apsaimniekotājam. Bet,

ja atrodas uz pašvaldības un privātīpašnieka zemes, tad veic abus maksājumus. Saskaņā ar līguma 4.2.3.punktu klienta pienākums ir savlaicīgi un pilnā

apmērā apmaksāt no apsaimniekotāja saņemtos rēķinus par šī līguma izpildi.

No lietas materiālos esošās 2009.gada 2.jūlija papildus vienošanās pie mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.N-V02/09, kurš noslēgts

2009.gada 1.maijā, redzams, ka prasītāja kā apsaimniekotājs un atbildētāja kā nomnieks vienojās pagarināt telpu, ar platību 114,4 kv.m., /adrese/,

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma termiņu līdz 10.06.2014., saglabājot iepriekš noslēgtā mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma

nosacījumus.

No lietas materiālos esošā akta par apsekošanu redzams, ka 2016.gada 31.augustā tika sastādīts akts par apsekošanu. Tajā norādīts, ka

apsekošanā piedalās iecirkņa “Ziemeļi” darbinieki un SIA “PIRS” pārstāvis, apsekošanas pamatojums: neprivatizēto telpu pārņemšana pēc līguma

termiņa beigām; apsekotais objekts: /adrese/; apsekošanas datums: 2016.gada 31.augustā. Aktā norādīts, ka SIA “PIRS” labprātīgi atbrīvojis

nedzīvojamo telpu /adrese/. Atslēgas nodotas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvim namu apsaimniekotājam /pers. F/. Konstatēts, ka nedzīvojama

telpa nav pilnībā atbrīvota no mēbelēm un personīgām mantām. Papildus norādīts, ka 05.08.2016. SIA “PIRS” pārstāvim /pers. B/ tika piedāvāts izvest

inventāru un mēbeles no telpas /adrese/. 2016.gada 31.augustā inventārs un mēbeles (morāli un fiziski nolietotas) nav izvestas. Bez tam norādīts, ka

31.08.2016. SIA “PIRS” pārstāvis /pers. B/ atteicās izvest mēbeles un inventāru.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības

pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam

vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar šā

likuma 51.panta otro daļu.

Saskaņā ar Civillikuma 1.pantu tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Saskaņā ar Civillikuma 1401.pantu saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai -

kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1404.pantu katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.

No Civillikuma 1425.panta izriet, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No Civillikuma 1590.panta izriet, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā

vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka.

Saskaņā ar Civillikuma 1428.pantu, gribu var izteikt vai nu noteikti, vai klusējot. Noteikti gribu var izteikt vai nu ar vārdiem, mutiski vai rakstiski,

vai ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme. Griba ir izteikta klusējot, kad tā izpaužas bez tieša mērķa izteikt gribu taisni šajā izpratnē. Darbībai, kas uzskatāma

par klusējot izdarītu gribas izteikumu, jābūt tādai, lai no tās varētu droši secināt tādas gribas esamību.

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir

parādnieka, bet otrajā - kreditora nokavējums.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1811.pantā noteikts, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, tas ir nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu, izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne

daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

Saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu, noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas

lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums -

īre.

Saskaņā ar Civillikuma 2115.pantu lietas iznomātājam vai izīrētājam nav jābūt tās īpašniekam; turpretīm iznomāt vai izīrēt var katrs, kam pieder

lietošanas tiesība. Arī pats nomnieks vai īrnieks var savu nomāto vai īrēto lietu nodot citam, bet tikai ar lietas iznomātāja vai izīrētāja noteiktu piekrišanu.

Saskaņā ar Civillikuma 2123.pantu, ja par nomas vai īres maksu nav nekas noteikti norunāts, bet ja to pašu priekšmetu jau agrāk nomājusi vai

īrējusi tā pati persona, tad pieņemams, ka agrākie noteikumi nav grozīti. Bet ja arī šās mērauklas nav un puses tikai vispārīgi izteikušās, ka par maksu

viņas savā starpā vienosies, tad, ja šāda vienošanās nenotiek, maksas apmēru noteic tiesa pēc sava ieskata.

Saskaņā ar Civillikuma 2125.pantu savstarpējā vienošanās var notikt arī klusējot, ja cena pieņemama kā pusēm jau zināma.

Saskaņā ar Civillikuma 2141.pantu nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus,

viņam jāmaksā nokavējuma procenti.

No prasības pieteikuma izriet, ka prasītāja uzskata, ka atbildētāja nav izpildījusi savas maksājuma saistības pret prasītāju par nomas maksu,

apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem EUR 5848,57 par laika posmu no 01.11.2014. līdz 31.08.2016.

Starp pusēm pastāv strīds par to, vai pēc minētā nomas līguma termiņa beigām, proti, laika posmā no 11.06.2014. līdz 31.08.2016., starp pusēm

pastāvēja faktiskās nomas tiesiskas attiecības par neapdzīvojamo telpu, ar platību 114,4 kv.m., kas atrodas /adrese/.

No lietas materiālos esošā minētā nomas līguma un papildus vienošanās redzams, ka telpu, ar platību 114,4 kv.m., /adrese/, nomas līguma termiņš

ir līdz 10.06.2014.

Lietas materiālos nav ziņu par faktu, ka pēc 10.06.2014. starp pusēm būtu noslēgts jauns nomas līgums par telpu, ar platību 114,4 kv.m., /adrese/,

iznomāšanu vai rakstveidā pagarināts esošais nomas līgums.

No lietas materiālos esošā akta par apsekošanu izriet, ka atbildētāja atbrīvoja telpas, kas atrodas /adrese/, un nodeva atslēgas prasītajai 2016.gada

31.augustā.

No prasītāja pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka atbildētāja pēc nomas līguma Nr.03/08 termiņa beigām turpināja veikt samaksu

prasītājai par telpu /adrese/, nomu, apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem atbilstoši prasītājas izrakstītajiem rēķiniem.

No lietas materiālos esošā piedzenamās summas aprēķina (l.l.53.) redzams, ka atbildētāja 2014.gada 29.oktobrī samaksāja prasītājai naudas

summu EUR 519,28.

Tiesa secina, ka atbildētāja nomas līguma Nr.03/08 noteiktajā kārtībā un termiņā neatbrīvoja telpas, ar platību 114,4 kv.m., /adrese/, un pēc

nomas līguma Nr.03/08 termiņa beigām turpināja veikt samaksu par telpu, ar platību 114,4 kv.m., /adrese/, nomu, apsaimniekošanas un komunālajiem

pakalpojumiem, tādējādi atbildētāja kā nomnieks ar savām konkludentām darbībām izteica gribu turpināt ar prasītāju nomas tiesiskas attiecības, kā arī

apsaimniekošanas tiesiskas attiecības, savukārt, prasītāja nepieprasīja atbildētāju atbrīvot telpas un pieņēma atbildētājas maksājumus par telpu, ar platību

114,4 kv.m., /adrese/, nomu, apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, tādējādi prasītāja kā iznomātājs izteica gribu turpināt ar atbildētāju

nomas tiesiskas attiecības, kā arī apsaimniekošanas tiesiskas attiecības. Tādējādi tiesa atzīst, ka puses ar savām konkludentām darbībām no 2014.gada

11.jūnija nodibināja faktiskas nomas un apsaimniekošanas tiesiskas attiecības par telpām, ar platību 114,4 kv.m., kas atrodas /adrese/.

Ievērojot Civillikuma 2123.pantu, ņemot vērā, ka to pašu priekšmetu – telpu, ar platību 114,4 kv.m., /adrese/, jau agrāk nomājusi tā pati persona,

proti, SIA “PIRS”, tad pieņemams, ka agrākie nomas noteikumi starp pusēm nav grozīti.

Tā kā atbildētāja atbrīvoja telpas, kas atrodas /adrese/, un nodeva atslēgas prasītajai 2016.gada 31.augustā, tad prasītāja tiesiski un pamatoti

pieprasīja atbildētājai veikt samaksu par nomas maksu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem par laika posmu no 01.11.2014. līdz

31.08.2016.

Atbildētāja uzskata, ka prasītāja nepamatoti aprēķināja atbildētājai pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) maksu par 24 mēnešiem EUR 862,80 un

uzkrājumus nākamo periodu remontdarbiem EUR 301,68, jo nomas līgums neparedz atbildētājas pienākumu maksāt par minētajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar lietas materiālos esošā nomas līguma Nr.03/08 3.8.punktu nomnieks patstāvīgi slēdz līgumus ar attiecīgajiem piegādes uzņēmumiem vai

iznomātāju par iznomāto telpu nodrošināšanu ar pakalpojumiem un namīpašuma apsaimniekošanu, kā arī veic samaksu saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

No lietas materiālos esošā mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.N-V02/09 redzams, ka atbildētāja 2009.gada 1.maijā noslēgusi

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu ar prasītāju. Lietas materiālos nav ziņu par faktu, ka atbildētāja, turpinot ar prasītāju faktiskas nomas

tiesiskas attiecības par telpām, ar platību 114,4 kv.m., kas atrodas /adrese/, pēc 2014.gada 10.jūnija būtu noslēgusi mājas, kas atrodas /adrese/,

uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu ar kādu citu apsaimniekotāju vai būtu veikusi maksājumus attiecīgajiem piegādes uzņēmumiem, kuri nodrošina

iznomātas telpas ar pakalpojumiem. Minētais mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums paredz maksu par ēkas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā

arī pienākumu veikt samaksu par katru kārtējo mēnesi līdz pēdējam datumam.

No likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturtās un piektās daļas, kā arī Ministru kabineta 2008. gada

9. decembra noteikumiem Nr. 1014 "Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu" izriet, ka

apsaimniekotājam ir tiesības aprēķināt maksu par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī, plānojot nepieciešamos remontdarbus nākamajiem

periodiem, iekļaut tajā plānoto remontdarbu izmaksas.

No lietas materiālos esošās prasītājas obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu

tāmes kopsavilkuma 2014.gadam mājai /adrese/ redzams, ka plānotie nākamo periodu izdevumi kārtējiem remonta darbiem sastāda Ls 362,21.

No lietas materiālos esošās prasītājas obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu

tāmes kopsavilkuma 2015.gadam mājai /adrese/ redzams, ka plānotie nākamo periodu izdevumi kārtējiem remonta darbiem sastāda EUR 584,19.

No lietas materiālos esošās prasītājas obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu

tāmes kopsavilkuma 2016.gadam mājai /adrese/ redzams, ka plānotie nākamo periodu izdevumi kārtējiem remonta darbiem sastāda EUR 568,67.

Secināms, ka prasītāja kā apsaimniekotājs bija tiesīga pieprasīt atbildētājai samaksu par mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī iekļaut

tajos plānoto remontdarbu izmaksas.

Atbildētāja izteica tiesai šaubas par lietas materiālos esošā nomas līguma Nr.03/08 īstumu un spēkā esamību.

Tiesa konstatē, ka lietas materiālos esošais nomas līgums Nr.03/08 satur atbildētājas pārstāvja parakstu, nav apstrīdēts likumā noteiktajā kārtā, kā

arī nav atzīts par spēkā neesošu.

Tiesa kritiski vērtē atbildētājas iebildumus par nomas līguma Nr.03/08 īstumu un spēkā esamību, jo atbildētāja nekādu citu nomas līgumu ar

prasītāju par nomas objektu tiesai nav iesniegusi, iepriekš veikusi prasītājai nomas maksājumus atbilstoši minētajam līgumam, kā arī nav pamatojusi savu

viedokli ar ziņām par faktiem un pietiekamiem argumentiem.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība daļā par pamatparāda par nomas maksu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem EUR

5848,57 piedziņu par laika posmu no 01.11.2014. līdz 31.08.2016 ir tiesiska un pamatota.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas līgumsodu EUR 559,82 par laika posmu no 01.12.2014. līdz 31.08.2016.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Spriedumā iepriekš tika konstatēts, ka puses ar savām konkludentām darbībām no 2014.gada 11.jūnija nodibināja faktiskas nomas un

apsaimniekošanas tiesiskas attiecības par telpām, kas atrodas /adrese/. Vienlaicīgi lietas materiāli nesatur ziņas par faktu, ka atbildētāja laika posmā no

11.06.2014. līdz 31.08.2016. būtu izteikusi savu gribu uzņemties ciest līgumsodu sakarā ar savu saistību neizpildi. Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka

prasība daļā par līgumsoda EUR 559,82 piedziņu no atbildētājas par laika posmu no 01.12.2014. līdz 31.08.2016. ir prettiesiska un nepamatota.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus EUR 290,72 par laika posmu no 01.01.2015. līdz 31.08.2016.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1754.pantam procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds.

Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktam procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja nav samaksājusi prasītājai galveno parādu par nomas maksu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem EUR

5848,57 par laika posmu no 01.11.2014. līdz 31.08.2016, prasītājai uz likuma pamata ir tiesības saņemt no atbildētājas procentus - sešus procentus no

simta gadā.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība daļā par likumisko procentu EUR 290,72 piedziņu no atbildētājas par laika posmu no 01.01.2015. līdz

31.08.2016. ir tiesiska un pamatota.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.panta pirmo daļu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt no atbildētājas likumiskos – 6% gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Rezumējot teikto, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība pret atbildētāju ir daļēji pamatota un apmierināma.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu par labu prasītājai no atbildētājas proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram

piedzenamā samaksātā valsts nodeva EUR 459,05 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,27 apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot to no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41. pantu, 93.-97.pantiem, 193.pantu, 194.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt daļēji SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret SIA “PIRS” par parāda piedziņu.

Piedzīt no SIA “PIRS”, reģistrācijas Nr.40003009590, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, pamatparādu

EUR 5848,57 par laika posmu no 01.11.2014. līdz 31.08.2016. un likumiskos procentus EUR 290,72 par laika posmu no 01.01.2015. līdz

31.08.2016.

Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības saņemt no SIA “PIRS”, reģistrācijas Nr.40003009590, par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) 6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Izbeigt tiesvedību prasības daļā par pamatparāda EUR 11,74, līgumsoda EUR 26,21 un likumisko procentu EUR 13,82 piedziņu.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda EUR 559,82 piedziņu.

Piedzīt no SIA “PIRS”, reģistrācijas Nr.40003009590, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesas

izdevumus: valsts nodevu EUR 459,05 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,27.

Samaksa veicama: saņēmēja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321 kādā no bankas norēķinu kontiem: AS “Citadele

Banka”, konts: LV83PARX0013044380019, AS “SEB Banka”, konts: LV65UNLA0050017186820, AS “Swedbank”, konts:

LV98HABA0551030734837.

Noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesā Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6.

Tiesnesis V.Prudņikovs