Court partially allowed bank's claim for overdue interest and costs against borrower in small claims case.

Lietas Nr. C33482414

Lietas arhīva Nr. C-1824-15/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 12.maijā

Rīgas rajona tiesas tiesnese S.Bernharde rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „Bigbank” Latvijas filiāle maza apmēra prasībā pret /pers. A/

par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 20.janvārī prasītājs AS „Bigbank” Latvijas Filiāle (turpmāk tekstā - prasītājs) cēlis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers.

A/ (turpmāk tekstā - atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasībā norādīts, ka saskaņā 2008.gada 1.oktobrī noslēgto aizdevuma līgumu Nr.0832310/46pp (turpmāk - Aizdevuma līgums), AS “Baltijas

Izaugsmes Grupa” izsniedza atbildētājai aizdevumu 711,44 euro apmērā, ar procentu likmi 35,38% gadā no aizdevuma summas, ar pienākumu atmaksāt

aizdevuma summu un procentus Aizdevuma līguma maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā.

2010.gada 31.decembrī starp AS “Baltijas Izaugsmes Grupa” un AS “Bigbank” tiks noslēgts Biznesa pārdošanas līgums Nr.6.2.3/1, saskaņā ar

ko AS “Bigbank” uzņēmuma pārejas rezultātā ir kļuvusi par Aizdevuma līguma pusi, pilnībā aizstājot AS “Baltijas Izaugsmes Grupa” un pārņemot tās

tiesības un pienākumus pilnā apmērā.

Prasītājs norāda, ka atbildētāja neveica maksājumus aizdevuma līguma paredzētajā kārtībā. Tādēļ prasītāja iesniedza tiesā pieteikumu par saistību

piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Ar tiesas lēmumu tika nolemts pieteikumu atstāt bez izskatīšanas, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 406.6 pantu.

Prasītāja, iesniedzot pieteikumu, samaksājusi valsts nodevu, kas, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 406.6 panta trešo daļu, ieskaitāma valsts nodevā,

iesniedzot prasības pieteikumu.

Pamatojoties uz Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 5.1. un 5.1.1.apakšpunktu, gadījumā, ja maksājumu kavējuma dienu skaits kopā ir

vismaz 30 dienas, aizdevējam ir tiesības pirms termiņa vienpusēji atkāpties aizdevuma līguma un pieprasīt tūlītēju parāda samaksu. Saskaņā ar 5.2.punktu

aizņēmējam šādā gadījumā ir pienākums nekavējoties samaksāt aizdevējam nesamaksāto līgumsodu, neatmaksātos procentus un aizdevuma summu.

Tā kā atbildētāja nebija izpildījusi savu saistību un maksājuma termiņa nokavējums pārsniedza 30 dienas, prasītājs vienpusēji atkāpās no

aizdevuma līguma un pieprasīja no atbildētājas parāda samaksu, kas tika noformēts rakstveidā, brīdinājuma formā un nosūtīts atbildētājai ierakstītā

vēstulē 2010.gada 20.februārī. Brīdinājumā prasītājs lūdza atbildētāju izpildīt savas saistības septiņu dienu laikā.

Pēc brīdinājuma nosūtīšanas no atbildētājas tika saņemti maksājumi 199,20 euro apmērā, kas saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu

3.3.punktu tika novirzīti līgumsoda dzēšanai.

2011.gada 30.jūnijā puses noslēgušas Vienošanos par parāda dzēšanu (turpmāk – Vienošanās Nr.1), saskaņā ar ko tika noteikts, ka atbildētāja

no 2011.gada 10.jūlija uzsāk no Aizdevuma līguma izrietošo saistību dzēšanu, sešu mēnešu laikā katra mēneša 10.dienā veicot maksājumu 49,80 euro

apmērā, kā arī apņemas atmaksāt līdz tam brīdim uzkrāto un neatmaksāto parāda atlikumu, kā arī turpina pildīt līguma noteikumus vai noslēdz jaunu

vienošanos ar prasītāju par līgumsaistību izpildi ilgākā laika periodā.

Vienošanās Nr.1 darbības laikā atbildētāja veica maksājumus 213,43 euro apmērā, kas tika novirzīti līgumsoda dzēšanai.

2013.gada 8.martā pušu starpā tika noslēgta Vienošanās par parāda dzēšanu, saskaņā ar ko tika noteikts, ka atbildētāja no 2013.gada 18.marta

uzsāk no Aizdevuma līguma izrietošo saistību dzēšanu, sešu mēnešu laikā katra mēneša 18.dienā veicot maksājumu 42,69 euro apmērā, kā arī turpina

pildīt līguma noteikumus vai noslēdz jaunu vienošanos ar prasītāju par līgumsaistību izpildi ilgākā laika periodā.

Vienošanās Nr.2 darbības laikā atbildētāja veica maksājumus 128,07 euro apmērā, kas tika novirzīti nolīgto procentu dzēšanai.

Pēc Vienošanās atcelšanas 2013.gada 13.septembrī un 2013.gada 20.septembrī atbildētāja veica maksājumus 56,92 euro apmērā, kas tika

novirzīti līgumsoda dzēšanai.

Prasītājs norāda, ka strīda risināšanai nav iespējams izmantot mediāciju, un norāda, ka uz pieteikuma parakstīšanas brīdi parāda summa sastāda

693,66 euro, kas sastāv no pamatparāda 690,83 euro apmērā un nesamaksātajiem procentiem par laika periodu no 2009.gada 17.marta līdz

2010.gada 19.februārim 2,83 euro apmērā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1., 127.panta pirmo daļu, 26.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta

a) apakšpunktu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 195.pantu, 406.6 panta trešo daļu, Komerclikuma 20.panta otro daļu Civillikuma

1587., 1720., 1722., 1756., 1759.panta 1.punktu, 1765., 1943., 1945.pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas pamatparādu 690,83 euro

apmērā, nesamaksātos procentus par laika periodu no 2009.gada 17.marta līdz 2010.gada 19.februārim 2,83 euro apmērā, tiesāšanās izdevumus un

lūdz atzīt prasītāja tiesības saņemt 6% gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz spriedumu izpildei.

[2] 2014.gada 3.decembrī atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta

otrajā daļā noteiktajam, atbildētājai izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētāja var

lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētāja paskaidrojumus nav sniegusi.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa noteic, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tiesa atzīst, ka par tiesvedību atbildētājai paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajam, nosūtot prasības pieteikumu un

paziņojumu par lietas izskatīšanu uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2015.gada 26.janvārī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma

noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 13.maiju.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties nolīguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa secina, ka pušu starpā pastāv tiesiskās attiecības, kas izriet no aizdevuma līguma.

Ar lietas materiālos esošo Biznesa pārdošanas līgumu Nr.6.2.3/1 ir pierādīts, ka AS “Bigbank” ir ieguvusi AS “Baltijas Izaugsmes Grupa”

piederošās īpašuma tiesības, prasījuma tiesības 2010.gada 31.decembrī.

Pušu saistību apliecina lietas materiāliem pievienotais 2008.gada 1.oktobrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgtais Aizdevuma līgums, kurā puses

ir vienojušās par aizdevuma izsniegšanu 711,44 euro apmērā, nosakot komisiju par līguma noformēšanu 7,11 euro, kuru aizņēmējs samaksā, lūdzot

aizdevēju ieturēt no izsniedzamās aizdevuma summas.

No lietas materiāliem pievienotā Maksājuma uzdevuma Nr.60055 redzams, ka Aizdevuma līgumā norādīto summu atbildētāja ir saņēmusi

2008.gada 3.oktobrī (lietas 16.lapa).

[4] Prasītāja lūdz piedzīt aizdevuma pamatsummu 690,83 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Ar prasības pieteikumam pievienoto aizdevuma līguma maksājuma grafiku apstiprinās, ka atbildētājai bija pienākums norēķināties ar prasītāju

atbilstoši abu pušu parakstītajam grafikam, veicot ikmēneša aizdevuma summas un procentu maksājumu.

Saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto un no lietas materiālos esošās Vienošanās Nr.1 un Vienošanās Nr.2 tiesa gūst apstiprinājumu, ka

atbildētāja ir daļēji atmaksājusi parāda summu.

No Prasītājas veiktā parāda aprēķina aizdevuma līgumam izriet, ka atbildētājas atlikusī pamatparāda summa ir 690,83 euro (lietas 9.lapa).

Ar 2010.gada 19.februāra brīdinājumu apstiprinās, ka prasītājs, atbilstoši Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 5.1.1.apakšpunktam, ir

atkāpies no aizdevuma līguma, un atbildētājas pienākums bija norēķināties ar prasītāju, samaksājot visu parādu septiņu dienu laikā (lietas 17.lapa).

Tiesa atzīst par pierādītu saistību neizpildi no atbildētājas puses, jo atbildētāja, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, nav tiesā iesniegusi

pierādījumus faktam, ka būtu veikusi pilnīgu aizdevuma atmaksu.

Pie šādiem apstākļiem prasība daļā par aizdevuma pamatsummas piedziņu ir pamatota un apmierināma prasītāja norādītajā apmērā - 690,83

euro.

[5] Prasītāja lūdz piedzīt procentus 2,83 euro apmērā.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

No Aizdevuma līguma tiesa secina, ka puses vienojušās par procentu likmi gadā – 35,38% no aizdevuma summas (lietas 13.lapa).

No lietas materiālos esošā Parāda aprēķina aizdevuma līgumam redzams, ka prasītājs aprēķinājis nokavējuma procentus 2,83 euro apmērā par

laika periodu no 2009.gada 17.marta līdz 2010.gada 19.februārim.

Ņemot vērā minēto un to, ka atbildētāja nav apstrīdējusi minēto saistību neizpildi, kā arī nav iesniegusi pierādījumus to izpildei, tiesa atzīst par

pamatotu prasību daļā par nokavējuma procentu piedziņu no atbildētājas par labu prasītājam 2,83 euro apmērā.

[6] Prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Atbilstoši Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktam - procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru

parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Tiesa uzskata, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantā noteiktajam, prasība šajā daļā ir apmierināma prasītāja norādītajā apmērā, nosakot

prasītāja tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.

[7] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tādējādi no atbildētājas prasītāja labā piedzenama samaksātā valsts nodeva 104,05 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētājas valsts labā piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 0,90 euro.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 204.1 un 250.25 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Bigbank” Latvijas filiālei, reģ.Nr.40103200513, pamatparādu 690,83 euro

apmērā, procentus par laika periodu no 2009.gada 17.marta līdz 2010.gada 19.februārim 2,83 euro, samaksāto valsts nodevu 104,05 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, kopā 802,41 euro (astoņi simti divi euro un 41 cents), samaksu veicot zemāk norādītajā kontā:

Saņēmējs: AS “Swedbank”, konts LV18HABA0551030099860, bankas kods: HABALV22.

Atzīt AS “Bigbank” Latvijas filiāle, reģ.Nr.40103200513, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas

kods/, sešus procentus gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,90 euro apmērā, samaksu veicot

sekojošā kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot nolēmumu daļā par ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese S.Bernharde