Court dismisses disability claim for HIV patient, ruling new evidence insufficient to overturn expert panel decision.

Lietas arhīva Nr. A42-01728-21/13

ECLI:LV:ADRJRIT:2021:1213.A420172821.9.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2021. gada 13. decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S. Kuškina,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers.

A/ tiktu noteikta invaliditāte.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. A/ vērsās Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (turpmāk – komisija) ar iesniegumu par invaliditātes

noteikšanu. Ar komisijas Rīgas apvienotās nodaļas 2021. gada 26. janvāra lēmumu Nr. 30-2021-1162 (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējam

invaliditāte netika noteikta. Pieteicējs sākotnējo lēmumu apstrīdēja komisijas vadītājam.

[2] Ar komisijas vadītāja 2021. gada 15. marta lēmumu Nr. 12?2021-220 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka pieteicējam ir HIV-I, A-II stadijā, antivirāla terapija ir ar labu terapeitisku efektu, nav datu par slimības

progresiju. Pieteicējam ir arī hronisks C hepatīts bez klīniski nozīmīgiem simptomiem. Izvērtējot pieteicēja funkcionālo spēku pašnovērtējuma anketu

kopsakarā ar informāciju funkcionēšanas ierobežojums – ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bez būtiskiem ierobežojumiem, tāpēc nav

pamata invaliditātes noteikšanai.

[3] Pieteicējs iesniedza tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu noteikta invaliditāte. Pieteikumā un

pieteikuma papildinājumos norādīts, ka imunitātes rādītāji (HIV RNS) ir zem 40 kop/ml, kā arī ir blaknes, tādēļ nevarot teikt, ka ir labs terapeitisks

efekts un slimība neprogresē.

[4] Komisija rakstveida paskaidrojumā tiesai norādīja, ka pieteicēja pieteikums ir nepamatots un noraidāms pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā

norādītajiem argumentiem. Komisija papildus norāda, ka pieteicējs šobrīd saņem antiretrovirusālo terapiju, kas ir ļoti rezultatīva un ar labu terapeitisku

efektu un šobrīd pieteicēja HIV-I infekcija ir bez simptomātikas, kā arī nav apstiprināta slimības progresija.

Motīvu daļa

[5] Invaliditātes legāldefinīcija ietverta Invaliditātes likumā. Likuma 5. panta pirmā daļa noteic, ka invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas,

smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos

sabiedrībā.

Funkcionēšanas ierobežojums saskaņā ar Invaliditātes likuma 1. panta 3. punktu ir slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fizisks vai garīgs

(organisma spēju; apmācības, komunikācijas, orientācijas, pārvietošanās, pašaprūpes spēju; savas uzvedības, aktivitāšu, līdzdalības kontrolēšanas spēju)

traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā.

Saskaņā ar Invaliditātes likuma 6. panta trešo daļu personām no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam

vecumam izvērtē funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi, nosaka darbspēju zaudējumu procentos un invaliditātes grupu. Darbspēju zaudējums

saskaņā ar Invaliditātes likuma 1. panta 2. punktu ir darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojuma rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās

spējas strādāt.

Tādējādi, lai konstatētu invaliditāti, nepieciešams noteikt, vai personai ir slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts ilgstošs vai nepārejošs

funkcionēšanas ierobežojums, kas rada fiziskus vai garīgus (organisma spēju; apmācības, komunikācijas, orientācijas, pārvietošanās, pašaprūpes spēju;

savas uzvedības, aktivitāšu, līdzdalības kontrolēšanas spēju) traucējumus personas spējām strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā.

[6] Saskaņā ar Invaliditātes likuma 7. panta piekto daļu invaliditātes ekspertīzi veic un invaliditāti nosaka komisija.

Invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritēriji, termiņi un kārtība, pamatojoties uz Invaliditātes likuma 5. panta otro daļu, ir noteikti

Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 „Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma

noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” (turpmāk – Noteikumi).

Saskaņā ar Noteikumu 17. punktu, veicot invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi, ārsts eksperts:

1) izvērtē Noteikumu 3. punktā minētos dokumentus – personas iesniegumu, nosūtījumu uz komisiju, funkcionālo spēju pašnovērtējumu

(Noteikumu 1. pielikums), citus dokumentus, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei (17.1. apakšpunkts);

2) novērtē personas veselības traucējumus un to smagumu, kā arī personas funkcionālās spējas un to ierobežojumu atbilstoši Noteikumu 4. vai 5.

pielikumā minētajiem kritērijiem (17.2. apakšpunkts);

3) pārbauda personas ikdienas aktivitāšu novērtējuma anketu, ja komisija tādu ir pieprasījusi (17.3. apakšpunkts);

4) ieraksta personas veselības un funkcionālo spēju novērtējumu un secinājumus ekspertīzes aktā informācijas sistēmā (17.4. apakšpunkts).

Saskaņā ar Noteikumu 18.2. apakšpunktu, pamatojoties uz minēto ekspertīzes aktu, komisijas amatpersona pieņem lēmumu un nosaka

invaliditātes grupu un darbspēju zaudējumu procentos saskaņā ar Noteikumu 5. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu.

[7] Noteikumu 5. pielikumā ir noteikti veselības traucējumu un funkcionālo spēju vērtēšanas kritēriji, un pielikuma paskaidrojošās daļas „Piezīmes”

3. punktā noteikti funkcionēšanas ierobežojumu noteikšanas kritēriji. Minētajā normā noteikts, ka veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais

novērtējums ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zaudējumu.

Funkcionēšanas ierobežojumus (ciktāl tie aplūkojami izskatāmajā lietā, kurā ir strīds nevis par augstākas grupas invaliditātes noteikšanu, bet gan to,

vai invaliditāte ir nosakāma) atkarībā no to smaguma iedala šādi:

1) funkcionēšanas ierobežojumu nav vai tie ir viegli – nerada būtiskas problēmas funkcionēt. Invaliditāti nenosaka. Vispārējo darbspēju zaudējums

līdz 24 procentiem (3.1. apakšpunkts);

2) funkcionēšanas ierobežojumi mēreni – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai ierobežojums būtu smags (ikdienas dzīves

aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā).

Nosakāma 3. invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 25-59 procenti (3.2. apakšpunkts).

No minētā izriet, ka pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zaudējumu ir veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais

novērtējums. Savukārt no minētās normas kopsakarā ar invaliditātes jēdziena skaidrojumu, izriet, ka darbspēju ierobežojumu un attiecīgi invaliditātes

grupas noteikšanai ir vērtējami personas veselības traucējumu dēļ radītie funkcionālie ierobežojumi (personas darbspēju, pašaprūpes spēju, spēju

iekļauties sabiedrībā ierobežojumi), to smagums, stabilitāte un prognozes.

[8] Pārsūdzētajā lēmumā komisija nolēmusi invaliditāti nenoteikt, jo personai nav funkcionēšanas traucējumu, un šāds secinājums izdarīts,

atsaucoties uz nosūtījumā uz komisiju, pieteicēja funkcionālo spēku pašnovērtējuma anketā un iesniegtajos medicīniskajos dokumentos norādīto

informāciju.

Šāds pārbaudes apjoms atbilst Noteikumu 17. punktā noteiktajam (sk. šā sprieduma 6. punktu), kā arī pieteicējs nenorāda, ka komisija nebūtu

ņēmusi vērā kādas būtiskas ziņas, bet gan iebilst pret konstatēto apstākļu novērtējumu. Tādējādi pārbaudāms, vai komisijas secinājumi atbilst

pārbaudītajos dokumentos norādītajām ziņām un ir pamatoti.

[9] Pieteicēju uz komisiju 2020. gada 7. decembrī nosūtījusi Rīgas Centrālcietuma medicīniskās daļas ārste-interniste (lietas 41.-42. lapa).

Nosūtījumā kā diagnozes norādītas HIV-1 infekcija (A-II stadija) (SSK 10 kods B-22.3) un hronisks vīrusa hepatīts C (HCV RNS pozitīvs)

(SSK 10 kods B-18.2), saistībā ar kurām veikto izmeklējumu rezultāti norādīti „CD4 07.09.2020.-430; HIV RNS 09.09.20.-nav atrasta” un citu

izmeklējumu rezultāti ir normāli, bet patoloģijām. Savukārt attiecībā uz traucējumiem un aktivitāšu ierobežojumiem norādīts, ka pieteicējs patstāvīgi

pārvietojas pa kāpnēm, var patstāvīgi piecelties un apsēsties, mainīt pozu, patstāvīgi saģērbjas un noģērbjas, uzvelk, novelk apavus, seko savam ārējam

izskatam, saķemmē matus, nogriež nagus, tīra zobus, ievēro intīmo higiēnu, patstāvīgi mazgājas, labi orientējas telpā, laikā, sevī, nav traucēta runa, redze.

Tādējādi nosūtījumā norādīta diagnoze un ar to saistīto izmeklējumu rezultāti, savukārt saslimšanas radīti traucējumi un aktivitāšu ierobežojumi nav

fiksēti, visās aprakstītajās darbībās norādot uz pieteicēja pastāvību un netraucētām spējām.

[10] Pieteicējs savā 2020. gada 4. decembra funkcionālo spēku pašnovērtējuma anketā pie visiem sadaļas „Saprašana un komunikācija” punktiem

atzīmējis, ka tie rada nelielas grūtības, pie visiem sadaļas „Mobilitāte” punktiem – nekādas grūtības, bet pie sadaļas „Mājas dzīve un darbs” 18. punkta

„Galveno mājsaimniecības darbu veikšana” – nelielas grūtības un pie 19. punkta „Darba pienākumu veikšana (ja Jūs strādājat)” – vidējas grūtības (lietas

43.–44. lapa).

No minētā secināms, ka pieteicējs norādījis uz vidējām grūtībām vienā anketas punktā attiecībā uz darba pienākumu veikšanu, bet citos atzīmētas

nelielas grūtības vai nekādas grūtības. Vienlaikus no Rīgas Centrālcietuma administrācijas sniegtās informācijas (jautājumā par pieteicēja atbrīvošanu no

valsts nodevas samaksas) (lietas 26. lapa) konstatējams, ka pieteicējs, atrodoties ieslodzījumā, algotu darbu nestrādā. Pieteicējs šādu informāciju

apstiprinājis pieteikumā, gan norādot, ka nestrādā veselības stāvokļa dēļ.

[11] Papildus minētajam, komisija ņēmusi vērā lietai pievienoto SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” ārsta 2019. gada

12. decembra izrakstu, kurā arī norādīts uz pieteicējam 2017. gadā piešķirto antiretrovirusālo terapiju (ART) un tās labo terapeitisko efektu (lietas

69.lapa).

Pieteicējam sākotnējā komisijas lēmuma apstrīdēšanas procesa ietvaros veikta ekspertīze, kuras rezultātā sagatavots 2021. gada 26. februāra

ekspertīzes akts Nr. 12-2021-220 (lietas 35. lapa). Ekspertīzē konstatēts, ka HIV-1 infekcija diagnosticēta 2015. gadā un iepriekš bijusi noteikta

3. invaliditātes grupa (pēdējo reizi no 2020. gada 9. janvāra līdz 2021. gada 8. janvārim). 2017. gadā pieteicējam piešķirta ART, kas parādījusi labu

terapeitisku efektu, un šobrīd HIV-1 infekcija ir bez simptomātikas (2020. gada 7. septembrī CD4 - 430, HIV RNS nav atrasta) un slimības progresija

nav apstiprināta. Slimības funkcionālie traucējumi nosaka viegli ierobežotas spējas fiziskā darba veikšanā. Tāpat pieteicējam ir hronisks C vīrusa hepatīts

(HRC RNS pozitīvs). Izvērtējot pieteicēja pašnovērtējumu kopsakarā ar informāciju medicīniskajos dokumentos, secināts, ka pieteicējam ir vieglas

pakāpes funkcionēšanas ierobežojums (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bez būtiskiem ierobežojumiem). Līdz ar to atstāts negrozīts

sākotnējais lēmums par invaliditātes nenoteikšanu.

[12] Aplūkojot komisijas rīcībā esošās pieteicēja veselības stāvokli un funkcionālos traucējumus raksturojošās ziņas, tiesa piekrīt komisijai, ka tās

nedod pamatu invaliditātes noteikšanai.

Nav strīda, ka pieteicējam konstatēta HIV infekcija un ir blakus diagnoze hronisks C vīrusa hepatīts. Tomēr nav konstatējams, ka šīs saslimšanas

izvērtēšanas brīdī būtu radījušas tādus funkcionālus traucējumus, kas pārsniegtu vieglus. Proti, ne pieteicēja pašnovērtējums, ne speciālistu vērtējums

neliecina par mēreniem funkcionēšanas ierobežojumiem, kas varētu pamatot trešo invaliditātes grupu, t. i. ierobežojumiem ikdienas dzīves aktivitātes veikt

būtiski lēnākā tempā var ar lielāku piepūli vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā (sk. šā sprieduma 7. punktu). Pat

pieteicēja pašnovērtējumā, kas iesniegts vienlaikus ar nosūtījumu, norāde par vidējām grūtībām atzīmēta vienīgi attiecībā uz darba pienākumu veikšanu, lai

gan šis punkts attiecībā uz pieteicēju, kas nestrādā, nesniedz priekšstatu par šo grūtību raksturu. Vienīgais objektīvais un konkrētais spēju ierobežojums,

kas fiksēts medicīniskajos dokumentiem, atrodams ekspertīzes atzinumā attiecībā uz fizisku darbu, un arī šajā gadījumā ierobežojums atzīts par vieglu.

Komisijas papildus sniegtajos paskaidrojumos (lietas 66. lapa) norādīts, ka komisijai nav pamata apšaubīt ārstu ekspertu secinājumus, ka

pieteicēja veselības traucējumi atbilst mērenas pakāpes funkcionēšanas traucējumiem. Ievērojot, ka atzinumā, uz kuru komisija šajos paskaidrojumos

atsaucas, un citos lietas materiālos ir norādīts vienīgi uz vieglas pakāpes funkcionēšanas traucējumiem, kā arī šajos paskaidrojumos nav iepriekš neminētu

argumentu, kas varētu norādīt uz lielākiem ierobežojumiem, tiesai nerodas šaubas, ka norāde par mēreniem traucējumiem ir pārrakstīšanās kļūda.

[13] Pieteicējs pieteikumā norādījis, ka lēmums nevar būt pamatots, jo pieteicējam ir blakus saslimšanas, HIV RNS rādītājs 2020. gada

23. septembrī ir zem 40 kop/ml un nevarot runāt par to, ka slimība neprogresē, un šo apstākļu dēļ konsīlijs 2021. gada 26. janvārī noteica ART maiņu.

Pieteicēja argumenti nav pamatoti.

Lēmumā ir ņemts vērā, ka pieteicējam ir arī hronisks C vīrusa hepatīts, tomēr slimība norit bez klīniski nozīmīgiem simptomiem. Kontekstā ar jau

iepriekš konstatēto, ka pieteicējam kopumā nav konstatējami vairāk par viegliem funkcionēšanas ierobežojumiem, nerodas šaubas, ka arī šī papildu

saslimšana kopumā ar HIV infekciju nav radījusi pieteicējam mērenus funkcionālus traucējumus, kas varētu būt pamats invaliditātes noteikšanai.

Tāpat pieteikumā minētais HIV RNS rādītājs (zem 40 kopijām/ml) neliecina par slimības progresu. Pieteikumam pievienots SIA „Rīgas Austrumu

klīniskās universitātes slimnīcas” Stacionāra „Latvijas Infektoloģijas centrs” infektologu konsīlija 2021. gada 26. janvāra slēdzienu par ART maiņu blakņu

dēļ (lietas 5. lapa). Slēdzienā fiksēti pieteicēja imunoloģiskie rādītāji – CD4 (š/mkl)=578 (2020. gada 23. janvārī) un HIV RNS (kop/ml) = zem 40

(2020. gada 3. septembrī). Tāpat norādīts: HLA B5701=negatīvs, ART, kas uzsākta 2017. gadā, pēdējās shēmas blaknes – galvas reibonis, bezmiegs,

svīšana. Tiesa, ņemot vērā šajā slēdzienā fiksētos imunoloģisko rādītāju noteikšanas datumus, secina, ka HIV RNS kopiju skaits mililitrā asiņu noteikts

aptuveni vienā laikā ar analīzēm, uz kurām šajā rādītājā ir atsauce arī pieteicēja nosūtījumā uz komisiju (2020. gada 9. septembri), līdz ar to šis slēdziens

varētu sniegt lietā nozīmīgu informāciju par pieteicēja veselības stāvokli ekspertīzes veikšanas laikā. Tomēr turpmāk norādīto iemeslu dēļ, šīs ziņas nav

pamats pieteikuma apmierināšanai.

Iepazīstoties ar publiski pieejamo Slimību un profilakses kontroles centra reģistrēto SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” vadlīniju

„Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas diagnostikas, ārstēšanas un profilakses klīniskās vadlīnijas” (pieejamas:

https://www.spkc.gov.lv/lv/media/2155/download) secinājumiem, konstatējams, ka pieteicēja minētais rādītājs liecina par ART labu efektu. Proti,

vadlīniju 5.1. apakšpunktā „Antiretrovirālie medikamenti” norādīts, ka „ART mērķis ir panākt nenosakāmu vīrusu slodzi, t.i., < 50 HIV-RNS kopiju/ml 6

mēnešus pēc terapijas uzsākšanas [..] un saglabāt šo nenosakāmo vīrusu slodzi pēc iespējas ilgāku laika periodu”. Ievērojot, ka pieteicējam konstatētais

rādītājs ir 40 kopijas/ml, proti, mazāks par 50 kopijām/ml (tātad slodze vērtējama kā nenosakāma un šāds rādītājs ietilpst mērķa rādītājos), tiesa gūst

apstiprinājumu komisijas un speciālistu secinājumiem par terapijas efektu. Attiecīgi pieteicējs nepamatoti atsaucas uz šādu rādītāju, apgalvojot, ka tas

liecinātu par slimības progresu.

Savukārt norāde, ka terapija mainīta šo rādījumu dēļ, atzīstama par neatbilstošu jau konsīlija slēdzienā fiksētajam. Proti, slēdzienā tieši norādīts, ka

terapijas maiņa noteikta konstatēto blakņu (galvas reibonis, bezmiegs, svīšana) dēļ, nevis terapijas neefektivitātes vai citu apstākļu dēļ.

[14] Citos pieteicēja papildus iesniegtajos dokumentos (konsultanta 2021. gada 21. jūnija slēdzienā, SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes

slimnīca” 2021. gada 10. jūnija testēšanas pārskats, 2021. gada 15. aprīļa izdruka no sistēmas par nelielu deformējošu artrozi) fiksētas ziņas par

pieteicēja veselības stāvokli jau pēc komisijas lēmuma.

Lai gan teorētiski nav izslēdzams, ka atsevišķos gadījumos arī vēlāk konstatēti apstākļi varētu sniegt lietā nozīmīgas ziņas par pieteicēja veselības

stāvokli komisijas vērtētās ekspertīzes laikā (piemēram, par kļūdainiem datiem iepriekšējos izmeklējumos), tiesa piekrīt komisijai, ka šādas vēlāk iegūtas

ziņas parasti nebūtu ņemamas vērā šajā lietā, jo novērtējami apstākļi ekspertīzes veikšanas laikā. Secinājums, ka lietā pārbaudāmi apstākļi ekspertīzes

veikšanas laikā atbilst arī tiesu prakses atziņām (Senāta 2020. gada 7. maija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. A420184119 (SKA-1124/2020)

3. punkts, 2021. gada 22. marta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. A420272219 (SKA-729/2021) 4. punkts, 2021. gada 11. novembra rīcības sēdes

lēmums lietā Nr. A420236420 (SKA-1334/2021) 3. punkts). Šajā gadījumā no pieteicēja paskaidrotā nav konstatējams, ka pieteicēja papildus

iesniegtie dokumenti varētu ietekmēt komisijas lēmuma novērtējumu vai liecināt par citādu pieteicēja veselības stāvokli vai funkcionālajām spējām

ekspertīzes veikšanas laikā. Līdzīgi tiesa nekonstatē, ka pieteicēja iesniegtais Veselības inspekcijas 2021. gada 6. oktobra lēmums par iesnieguma

izskatīšanas termiņa pagarinājumu, vērtējot pieteicēja iesniegumus par veselības aprūpes kvalitāti Rīgas Centrālcietumā (lietas 77. lapa) varētu norādīt uz

kļūdu pārsūdzētajā lēmumā. Pat tad, ja šajā pārbaudē tiktu konstatēti pārkāpumi, tam nebūtu tiešas ietekmes uz lēmuma saturu, līdz ar to lēmumu un šīs

lietas izskatīšanas rezultātu neskar arī informācija par procesuālu lēmumu minētajā pārbaudē.

Līdz ar to šajos dokumentos norādītās ziņas nav attiecināmas uz lietā noskaidrojamiem apstākļiem un netiek vērtētas. Vienlaikus ņemams vērā, ka

pieteicēja veselības stāvokļa pasliktināšanās varētu būt pamats jaunam nosūtījumam uz komisiju, taču tas nav vērtējams izskatāmajā lietā.

[15] Apkopojot minēto, tiesa nav konstatējusi pamatu komisijas lēmuma atcelšanai un pieteicēja argumenti atzīstami par nepamatotiem. Līdz ar to

pieteikums par lēmuma atcelšanu ir noraidāms.

[16] Ar Administratīvās rajona tiesas 2021. gada 19. maija lēmumu pieteicējs pilnībā atbrīvots no valsts nodevas samaksas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta ceturto daļu, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai daļēji

atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma

stāšanās spēkā. Savukārt minētā panta piektā daļa noteic, ka šā panta ceturtajā daļā paredzētais pieteicēja pienākums pieteikuma noraidīšanas gadījumā

samaksāt valsts nodevu nav attiecināms uz tiem pieteicējiem, kuri pieteikumu iesnieguši par administratīvo aktu sociālās drošības jomā (pensijas, pabalsti

u.tml.). Ņemot vērā to tiesību un interešu nozīmīgumu, kuras pieteicējs bija vēlējies aizsargāt, izņēmuma kārtā tiesa (tiesnesis) arī citos gadījumos ar

motivētu lēmumu var atbrīvot pieteicēju no pienākuma samaksāt valsts nodevu, ja pieteikums tiek noraidīts.

Tiesas ieskatā, izskatāmajā lietā risināmais jautājums par invaliditātes noteikšanu, ņemot arī vērā, ka pieteicējam iepriekš tāda bija noteikta (gada

periodā līdz pārsūdzētajam lēmumam), ietilpst būtisku personas tiesisko interešu lokā, kas kopsakarā ar pieteicēja ienākumu neesību, atrodoties

ieslodzījumā, atzīstams par pamatu atbrīvot pieteicēju no pienākuma samaksāt valsts nodevu pēc pieteikuma noraidīšanas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu un 289.-291. pantu Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. A/ tiktu noteikta invaliditāte.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese S. Kuškina