Court convicts defendant of petty theft and orders compensation for shop victim's losses.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava Court convicted the defendant of petty theft and ordered him to pay compensation to the victim. The defendant admitted guilt, and the court found the evidence sufficient despite not holding a formal evidence hearing. The court ruled that the victim's claim for 16.17 euros was valid and must be paid.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. panta 3. daļa: When a defendant admits guilt and the court is convinced of their culpability, a formal evidence hearing may be omitted, but the conviction and sentencing remain fully effective.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11221078016
Lietas arhīva Nr. K15-0536-16/16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgava 2016.gada 7.novembrī
(pilns spriedums)
Jelgavas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese L.France,
piedaloties prokurorei A.Kurpniecei,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts
Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa
konstatēja:
/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā šādos apstākļos:
2016.gada 19.jūlijā ap plkst.12.42 /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, zādzības izdarīšanas nolūkā ierodoties SIA “MAXIMA Latvija” veikalā
“Maxima” Jelgavā, Driksas ielā 4, mantkārīgu motīvu vadīts, no veikala tirdzniecības zāles plaukta, ieliekot iepirkuma grozā, slepeni nozaga:
1) zobu pastu “Sensodyne” 6,19 euro vērtībā;
2) divus pārus vīriešu apakšbikses “Mennex”, katru 4,99 euro vērtībā, kopā par 9,98 euro.
Pēc kā /pers. A/ ar nozagto un iepirkuma grozā ielikto preci, vēlāk aizliekot to aiz jostas, nesamaksājot par pirkumu, pagāja garām veikala kasei un
notikuma vietu pameta.
Zādzības rezultātā cietušajam SIA “MAXIMA Latvija” tika nodarīts materiālais kaitējums par 16,17 euro, kas sastāda nelielu apmēru.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Ņemot vērā to, ka apsūdzētais /pers. A/ atzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par
apsūdzētā vainīgumu, apsūdzētais piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, tiesa, uzklausot prokurores viedokli, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
499.pantu pieņēma lēmumu neveikt pierādījumu pārbaudi, vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, t.i.,
ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem.
Tiesa atzīst par pilnībā pierādītu /pers. A/ vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu šajā daļā pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Apsūdzētā/pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas tiesa atzīst par pareizu, un par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošie dati:
Apsūdzētais/pers. A/ agrāk tiesāts, sodāmība dzēsta, gada laikā administratīvi nesodīts (lietas 40. – 41.lapa). Dzīvo deklarētajā dzīvesvietā
/adrese/.
Pēc apsūdzētā /pers. A/ vārdiem neprecējies, apgādībā esošu personu nav. Šobrīd bezdarbnieks, strādā gadījuma darbus celtniecībā, vidējie
ienākumi 300 euro mēnesī. Prakstiski vesels. Noziedzīgu nodarījumu izdarījis alkohola ietekmē, bet alkoholu bieži nelieto. Turpmāk sola laboties, nevēlas
atgriezties tiesājamo solā. Cietušajam kaitējuma kompensāciju sola atlīdzināt.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā soda
mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos
apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā noteikts, ka par zādzību nelielā apmērā - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu.
Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu atzīstama vainas vaļsirdīga atzīšana un izdarītā
nožēlošana.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais
nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.
Ņemot vērā iepriekš minēto, noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā /pers. A/ personību, viņa attieksmi pret izdarīto, tiesa uzskata, ka
Krimināllikuma 35.pantā noteiktā soda mērķa sasniegšanai, tas ir, lai vainīgā persona tiktu sodīta par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un, lai tiktu panākts,
ka notiesātais un citas personas pildītu likumu un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms sods piespiedu darba
veidā.
Izvērtējusi apsūdzētā /pers. A/ personību raksturojošās ziņas un lietas apstākļus kopumā, tiesa neatzīst par lietderīgu un soda mērķim atbilstošu
Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā noteiktā brīvības atņemšanas, īslaicīgas brīvības atņemšanas vai naudas soda piemērošanu.
Tiesas ieskatā noteiktais sods piespiedu darba veidā disciplinēs apsūdzēto, dos sabiedrībai labumu no piespiedu darba izpildes, kā arī ļaus pašam
apsūdzētajam /pers. A/ kritiski pārdomāt savas noziedzīgās rīcības sekas, tās iemeslus (alkohola lietošanas ietekmi) un sekas, kādas var rasties, nepildot
tiesas spriedumu.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam konstatēts viens atbildību mīkstinošs un viens atbildību pastiprinošs apstāklis, kā arī
apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma 21.
pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko
attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību
mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumu lietā
Nr. SKK- 232/08).
Apsūdzētajam/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis- nodošana policijas uzraudzībā- un tiesa uzskata, ka sprieduma
izpildes nodrošināšanai, tas saglabājams, līdz spriedums stāsies spēkā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. A/ soda termiņā ieskaitīt īslaicīgā aizturēšanā pavadīto laiku no 2016.gada 20.jūlija līdz 2016.gada
21.jūlijam, kas atbilst 16 piespiedu darba stundām.
Cietušais SIA “MAXIMA Latvija” pirmstiesas kriminālprocesā pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju 16,17 euro apmērā par nozagtajām
precēm. Uz tiesas sēdi cietušā pārstāvis nebija ieradies, bet no tiesas sēžu sekretāres ziņojum a izriet, ka sazinoties ar cietušā pārstāvi telefoniski, viņš
uztur pieteiktā kaitējuma kompensāciju, izlīgumu slēgt nevēlas.
Apsūdzētais/pers. A/ atzina par pamatotu pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju.
Civillikuma 1635.pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums, dod
tiesības cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu
nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt minētā
panta otrā daļa nosaka, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma
pamata.
Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka SIA “MAXIMA Latvija” materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots un apmierināms tādā
apmērā, kādā to tiesas sēdē uzturēja cietušā pārstāvis, proti, zaudējumi 16,17 euro apmērā piedzenami no apsūdzētā /pers. A/.
Jautājums par lietiskiem pierādījumiem (lietas 44.lapa) izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, proti, CD disks ar videoierakstu
no videonovērošanas kamerām, glabājams kopā ar krimināllietas materiāliem.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 520.pantu, tiesa
nosprieda:
atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un sodīt pēc šī panta un daļas ar
piespiedu darbu uz 60 stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. A/ soda termiņā ieskaitīt īslaicīgā aizturēšanā pavadīto laiku no 2016.gada 20.jūlija līdz 2016.gada
21.jūlijam, kas atbilst 16 piespiedu darba stundām.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli– nodošana policijas uzraudzībā – saglabāt līdz spriedums stāsies spēkā.
Piedzīt no /pers. A/SIA “MAXIMA Latvija” labā materiālā kaitējuma kompensāciju 16,17 euro apmērā.
Lietisko pierādījumu – CD disku ar videokameru ierakstu – glabāt kopā ar krimināllietas materiāliem.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas 2016.gada 8.novembra apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā,
sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.
Tiesnese L.France