Administrative court dismissed VAT refund claim due to failure to prove actual business activity for input deduction.

Lietas Nr. A420516511

Lietas arhīva Nr. AA43-0041-15/12

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015.gada 4.februārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Meldere,

tiesneses Dz.Amerika un S.Kanenberga,

piedaloties pieteicējas SIA „Beloteks Latvia” pārstāvjiem /pers. C/ un /pers. D/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē

pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim /pers G/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Beloteks Latvia” pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2011.gada 9.marta lēmuma Nr.22.4.6/16497 atcelšanu, sakarā ar SIA „Beloteks Latvia”

apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 13.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvalde veica SIA „Beloteks Latvia” (turpmāk –

pieteicēja) datu atbilstības pārbaudi par 2009.gada oktobri - decembri, 2010.gada janvāri - aprīli, kurā konstatēja

neatbilstības starp nodokļu maksātāja pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijās deklarēto un nodokļu

administrācijas rīcībā esošo informāciju.

Pārbaudes rezultātā VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore 2010.gada 30.decembrī pieņēma lēmumu

Nr.23.20.3/70203 pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināt PVN Ls 45 06,56 un nokavējuma naudu Ls 6369,83, kā arī

samazināt no budžeta atmaksājamo PVN par Ls 29 593,9.

Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja VID ģenerāldirektoram.

[2] Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, VID ģenerāldirektore ar 2011.gada 9.marta lēmumu

Nr.22.4.6/16497 (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu V I D Nodokļu kontroles pārvaldes direktores 2010.gada

30.decembra lēmumu Nr.23.20.3/70203.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Lēmumā norādīts, ka, lai konstatētu, vai pieteicējai bija tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumus, ir

nepieciešams noskaidrot, vai ir iestājušies visi ne tikai formālie, bet arī faktiskie likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

10.panta pirmās daļas 1.punktā noradītie priekšnosacījumi, t.i., rēķinam ir jāatbilst faktiski notikušam darījumam.

Tāpat Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākā tiesa) 2007.gada 4.aprīļa spriedumā

lietā Nr.SKA-93 ir atzinis, ka, pirms vērtēt grāmatvedības uzskaitē atspoguļoto izdevumu attiecināmību uz maksātāja

saimnieciskās darbības izdevumiem vai citiem izdevumiem, ir jāizvērtē, vai attiecīgie izdevumi vispār varēja tikt atspoguļoti

grāmatvedības uzskaitē, proti, vai ieraksts grāmatvedības uzskaitē ir pamatots ar atbilstošu, patiesu informāciju saturošu

attaisnojuma dokumentu. Minētais izriet no likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.panta.

No pārbaudes materiāliem izriet, ka pieteicēja, pamatojoties uz SIA „AV Vertum” vārdā noformētajiem rēķiniem un

pavadzīmēm, 2009.gada oktobrī - decembrī un 2010.gada janvārī - aprīlī PVN deklarācijās kā priekšnodokli atskaitījusi Ls

75 000,46.

[2.2] Lēmumā arī norādīts, ka Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 59.panta pirmajā daļā noteikts, ka

pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai

pieņemtu attiecīgo lēmumu. Minētā likuma 59.panta otrā daļa paredz, ka, iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas

tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku,

ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību.

Atbilstoši Civillikuma 1405.pantam, lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību

spēja un rīcības spēja. Saskaņā ar Civillikuma 1410.panta otro daļu juridiskās personas taisa tiesiskos darījumus caur

saviem likumīgajiem pārstāvjiem.

Komerclikuma 221.panta pirmajā daļā noteikts, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv

sabiedrību.

No minētajām normām izriet, ka juridiska persona nevar darboties bez pārstāvja starpniecības. Par tiesiski noslēgtu

darījumu var atzīt tādu darījumu, kas noslēgts ar konkrētā uzņēmuma amatpersonas vai tās pilnvarotas personas noteikti

izteiktu gribu.

SIA „AV Vertum” amatpersona (no 2009.gada 26.jūnija līdz 2010.gada 16.aprīlim) /pers. J/ sākotnēji, t.i., 2009.gada

8.aprīlī sniegtajā paskaidrojumā VID Finanšu policijas pārvaldei noliedza jebkādu saimnieciskās darbības veikšanu.

SIA „AV Vertum” amatpersona (no 2010.gada 16.aprīļa līdz 27.septembrim) /pers. L/ informēja, ka neko nezina par

SIA „AV Vertum” un paskaidroja, ka 2010.gada februāra beigās vai marta sākumā Tallinā, Igaunijā viņš pazaudēja pasi.

Ja sabiedrības amatpersona noliedz jebkādu uzņēmējdarbības veikšanu un saimniecisko darījumu slēgšanu, nav

iespējams, ka šī sabiedrība veica normālu saimniecisko darbību savā vārdā. Tieši pretēji, sabiedrības vārdā tika veikta

nelikumīga faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu dokumentu noformēšana.

Atbilstoši APL 59.panta pirmajā un otrajā daļā, kā arī Komerclikuma 221.panta pirmajā daļā noteiktajam minētā

uzņēmuma reģistrēto amatpersonu sniegtie paskaidrojumi ir atzīstami par tiesiski iegūtiem pierādījumiem lietas faktisko

apstākļu noskaidrošanai un attiecīgo darījumu faktiskās neesamības apliecināšanai, jo tie ir sniegti VID amatpersonām to

kompetences robežās, kas noteikta ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10. un 16.pantu, t.i., paskaidrojumi ir saņemti,

izmantojot tiesiskas metodes.

[2.3] Savukārt, izvērtējot pieteicējas 2010.gada 12.jūnija un 12.novembra paskaidrojumiem pievienoto /pers. J/

2010.gada 2.jūnija apliecinājumu un 2010.gada 18.junija iesniegumu VID, secināms, ka tajos tikai minēts par darījumu ar

pieteicēju apstiprināšanu, t.i., personas paskaidrojumos nav norādīta informācija par darījumu būtību un to faktisku norisi.

Fakts, ka /pers. J/ 2010.gada 2.jūnija apliecinājums ir notariāli apstiprināts, nepierāda, ka tajā minētā informācija ir

patiesa, jo zvērināta notāre apliecinājusi tikai /pers. J/ parakstu uz dokumenta un norādīja, ka par dokumenta saturu neatbild.

Turklāt nav zināms, pie kādiem apstākļiem pieteicēja ir ieguvusi no /pers. J/ sev labvēlīgos apliecinājumus. Tādējādi

nodokļu maksātāja paskaidrojumiem pievienotie /pers. J/ vārdā noformētie 2010.gada 2.jūnija un 18.jūnija apliecinājumi nav

atzīstami par pierādījumu darījumu ar SIA „AV Vertum” faktiskās esības atzīšanai.

Saskaņā ar APL 235.panta otro daļu pret rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar iebilst persona, kura pati to

parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt šādu pierādījumu, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.

Tāpat atbilstoši Civilprocesa likuma 178.panta otrajā daļā noteiktajam pret rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar

iebilst persona, kas to pati parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt šo pierādījumu, ceļot atsevišķu prasību, ja paraksts dots

vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.

/pers. J/ likumā paredzētajā kārtībā nav apstrīdējis 2010.gada 8.aprīļa VID Finanšu policijas pārvaldei paskaidrojumā

norādīto, tāpēc tas kā /pers. J/ sākotnējais paskaidrojums tiek vērtēts kā pierādījums darījumu faktiskās neesamības

apliecināšanai.

[2.4] VID uzskata, ka audita laikā iegūtie pierādījumi objektīvi liecina par SIA „AV Vertum” rekvizītu izmantošanu

faktiski neesošu darījumu noformēšanā.

Lai gan SIA „AV Vertum” ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā un šī uzņēmuma vārdā tika noformētas pavadzīmes un

rēķini, minētie fakti vēl neliecina, ka šajās pārbaudei uzrādītajās pavadzīmēs norādītā prece faktiski ir piegādāta.

Komercsabiedrības VID deklarētais darbības veids ir pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirdzniecības starpnieka darbība.

Saskaņā ar sūdzībai pievienotajiem dokumentiem SIA „AV Vertum” ir izsniegusi pieteicējai optiskās šķiedras

kabeļus, tīkla produktus un kabeļus ievērojamos apjomos (piemēram, 2009.gada 1.decembra pavadzīmē AFM 845380

norādīta prece: kabelis ar trosi (14x305 m; 15x 305 m; 5x50 m; 10x500 m) 49 232 gab.; 2010.gada 2.februāra pavadzīmē

AV 00015V norādīti dažāda veida kabeļi 375 894 m).

[2.5] Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1038 „Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu

dienesta piešķirtiem numuriem” 9.punktā ir uzskaitīti rekvizīti, kuriem jābūt norādītiem, noformējot pavadzīmi, starp tiem:

ziņas par preču saņēmēju, t.sk. nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, preču izsniegšanas/saņemšanas vieta, pārvadātāja

nosaukums (fiziskai personai - vārds, uzvārds), nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar PVN apliekamai personai –

reģistrācijas numurs VID ar PVN apliekamo personu reģistrā), transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs un

transportlīdzekļa vadītāja vārds un uzvārds.

Izskatot sūdzībai pievienotās SIA „AV Vertum” vārdā noformētās pavadzīmes, secināms, ka tajās nav uzrādīts

preču pārvadātājs, izmantotais transporta līdzeklis un tā vadītājs. Atbilstoši VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija”

informācijai SIA „AV Vertum” transporta līdzekļi nav reģistrēti. Tādējādi nav iespējams noteikt, ka pavadzīmēs norādītā

prece faktiski ir piegādāta.

Kaut gan minētajās pavadzīmēs kā preču izsniegšanas vieta ir norādīta uzņēmuma juridiskā adrese – /adrese/, taču no

lietas materiāliem izriet, ka sabiedrība nav sasniedzama juridiskajā adresē. Savukārt kā preču saņemšanas vieta norādīta

/adrese/, kas bija pieteicējas juridiskā adrese līdz 2010.gada 23.februārim.

SIA „AV Vertum” iesniegtajos pārskatos „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī”

par periodu no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada martam deklarējusi trīs darba ņēmējus (tai skaitā valdes priekšsēdētājs

/pers. J/), par 2010.gada aprīli deklarējusi četrus darba ņēmējus (tai skaitā valdes priekšsēdētājs /pers. J/ un valdes loceklis

/pers. L/, kuri noliedz saistību ar sabiedrības saimniecisko darbību). Ņemot vērā minēto, secināms, ka ir apstrīdama šī

uzņēmuma spēja veikt preču iekraušanas/izkraušanas darbus un piegādāt preces pārbaudei uzrādītajās pavadzīmēs un

rēķinos norādītajos apmēros.

Apstāklis, ka pieteicēja pārdeva preces atbilstoši sūdzībai pievienotajām pavadzīmēm, nepierāda, ka darījumi starp

pieteicēju un SIA „AV Vertum” ir faktiski notikuši. Turklāt lietā iegūtie pierādījumi liecina par SIA „AV Vertum” rekvizītu

izmantošanu faktiski neesošu darījumu noformēšanā.

Konkrētajā gadījumā ir ņemama vērā arī informācija, ka SIA „AV Vertum” tika izslēgta no VID ar PVN apliekamo

personu reģistra 2010.gada 4.maijā. Turklāt 2009.gada oktobrī-decembrī, 2010.gada janvārī-aprīlī sabiedrība deklarēja

85,47% darījumus ar uzņēmumiem, kuri pēc šiem deklarētajiem darījumiem izslēgti no PVN maksātāju reģistra.

Ņemot vērā, ka sabiedrībai ir brīvas iespējas izvēlēties darījumu partnerus, tai ir, jāizvērtē, kādus riska elementus

ietver darījums, kurā tā iesaistās. Konkrētajā gadījumā pieteicēja nebija pienācīgi pārbaudījusi darījumu partneru spēju veikt

pavadzīmēs un rēķinos norādītos darījumus.

Tādējādi VID Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti secināja, ka pieteicēja grāmatvedības reģistros reģistrētās SIA

„AV Vertum” vārdā noformētās pavadzīmes un rēķini satur nepa tiesu informāciju un saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību”

2. un 7.panta nosacījumiem nav atzīstami par attaisnojuma dokumentiem ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros, kā arī

par PVN rēķiniem, atbilstoši kuriem atskaitāms priekšnodoklis saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

10.panta pirmās daļas 1.punktu.

Ņemot vērā minēto, VID Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti ierobežoja pieteicējas tiesības saskaņā ar likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu 2009.gada oktobrī-decembrī un 2010.gada janvārī-aprīlī veikt

priekšnodokļa atskaitījumus Ls 75 000,46 apmērā.

[2.6] Augstākā tiesa atzinusi, ka pieteicēja loma administratīvajā procesā nav pasīva un tam aktīvi jāpiedalās

pierādījumu savākšanā, neaprobežojoties ar norādēm, ka lēmumā norādītie argumenti neatbilst patiesībai (sk. Augstākās

tiesas 2005.gada sprieduma lietā Nr.SKA-235 14.punktu ). Nodokļu maksātājam ir jābūt spējīgam atspēkot argumentus,

kas apdraud tā tiesības pretendēt uz priekšnodokļa atskaitīšanu ar APL paredzētajiem pierādīšanas līdzekļiem (sk.

Augstākās tiesas 2005.gada spriedumu lietā Nr.SKA-420 14.punktu).

Arī likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pantā ir noteikts, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas

aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs.

Ņemot vērā, ka tiesības atskaitīt priekšnodokli uzskatāmas par nodokļu maksātāja priekšrocību, izmantojot šo

priekšrocību, personai pašai jārūpējas, lai būtu izpildīti visi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas

1.punktā paredzētie priekšnosacījumi.

Tā kā VID Nodokļu kontroles pārvalde ir guvusi pierādījumus, kas ļauj apstrīdēt pavadzīmēs un rēķinos norādītos

darījumus, tad pieteicējas pienākums bija iesniegt papildu pierādījumus, kas atspēkotu VID norādīto informāciju.

Konkrētajā gadījumā dokumentārie pierādījumi, kas norādītu uz pieteicējas darījumu ar SIA „AV Vertum” faktisko

esamību, iesniegumam netika pievienoti.

VI D Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.1daļu,

29.panta otro daļu pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināja PVN Ls 45 406,56 un nokavējuma naudu Ls 6369,83

apmērā, kā arī samazināja no budžeta atmaksājamo PVN par Ls 29 593,9.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie

apsvērumi.

[3.1] VI D norādījis, ka SIA „AV Vertum” VID deklarētais darbības veids nav atbilstošs SIA „AV Vertum”

izrakstītajās pavadzīmēs uzrādītajai precei, un tas rada šaubas par SIA „AV Vertum” spēju nodrošināt augstāk minēto

preču piegādi.

Šādam VID apgalvojumam nav pamata, jo ne Komerclikums, ne kāds cits normatīvais akts neuzliek pienākumu

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību precīzi norādīt darbības veidus. Komercsabiedrības darbības veidi var mainīties arī tās

darbības gaitā. Pieteicējai likums neuzliek pienākumu pārliecināties, vai darījumu partneru deklarētais darbības veids sakrīt

ar faktiski veicamo darbību.

[3.2] VID rīcībā tika nodota informācija par apstākļiem, kādos SIA „AV Vertum” amatpersona /pers. J/ sniedza

paskaidrojumus VID Finanšu policijas pārvaldei, tātad apgalvot, ka amatpersona nerīkojas sabiedrības vārdā, pamata nav.

Pamatā VID pieņēmums par to, ka darījumi starp uzņēmumiem nav notikuši, balstās vienīgi uz SIA „AV Vertum”

amatpersonas paskaidrojumu, kurā tika norādīts, ka viņš nezina, ar ko sabiedrība nodarbojas, nezina, kas sabiedrībā

strādāja un tml.

VID rīcībā netika nodota informācija par apstākļiem, kādos SIA „AV Vertum” amatpersona sniedza paskaidrojumus

VID Finanšu policijas pārvaldei. Lēmumā nav noradīts, kāda kriminālprocesa vai pārbaudes materiāla pārbaudes ietvaros

tika nopratināta SIA „AV Vertum” amatpersona, nav norādes uz pārbaudes rezultātiem. Šādas informācijas trūkums varēja

novest pie secinājumiem, kas ir pretrunā ar faktiskajiem apstākļiem. Tikai iegūstot informāciju par visu lietu no VID Finanšu

policijas pārvaldes, VID bija tiesības lemt par to objektivitāti. Nav skaidrs, vai Finanšu policija ierosināja procesu par

kādām pretlikumīgām darbībām vai materiāla izskatīšanas gaitā tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt procesu

nozieguma sastāva trūkuma dēļ. /pers. J/ varēja sniegt nepatiesas liecības, jo viņam tas ir izdevīgi, pretējā gadījumā viņu

varētu saukt pie atbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, deklarāciju nesniegšanu un tml. Ņemot vērā viņa vēlākos

skaidrojumus, konkrētajā situācijā, visticamāk, viņš tika piespiests sniegt nepatiesas liecības. Tātad paskaidrojumi, kas tika

pieņemti pārbaudes materiāla izskatīšanas ietvaros, atrauti no visas lietas, nevar būt par pierādījumu atbilstoši APL

161.pantam.

Katrs darījums jāvērtē atsevišķi, un agrāki vai vēlāki notikumi nevar mainīt konkrētā darījuma raksturu. Tādi darījumi,

kas paši par sevi nav saistīti ar PVN izkrāpšanu, ir preču piegādes un saimnieciskā darbība Sestās direktīvas izpratnē, ja tie

atbilst objektīvajiem kritērijiem, uz kuriem ir balstīti šie jēdzieni, un ja nodokļu maksātājam nav bijis un nevarēja būt zināms

par cita uzņēmēja, kas piedalās tajā pašā piegādē, veikto darījumu krāpniecisko raksturu, tad nodokļa maksātāja tiesības

atskaitīt kā priekšnodokli samaksāto PVN nevar ietekmēt tas, ka piegādes veicējs nav rīkojies labticīgi, kas, nodokļa

maksātājam par to neko nezinot, ir saistīts ar PVN izkrāpšanu.

Kā norādījusi Augstākā tiesa, saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas judikatūru tiesības uz nodokļa atskaitīšanu

saglabājas tikai tad, ja nepastāv krāpnieciska vai ļaunprātīga rīcība.

Lai konstatētu ļaunprātīgas rīcības pastāvēšanu, nepieciešams, pirmkārt, lai, par spīti attiecīgo Sestās direktīvas

normu un šīs direktīvas transponēšanas valsts tiesību aktu nosacījumu formālai piemērošanai, attiecīgo darījumu rezultātā

tiek iegūtas fiskālas priekšrocības, kuru piešķiršana būtu pretēja šīm normām. Otrkārt, no objektīvo elementu kopuma ir

jāizriet, ka attiecīgo darījumu galvenais mērķis ir fiskālu priekšrocību iegūšana.

Tādējādi, pamatojoties uz norādīto Eiropas Savienības tiesas spriedumu, Augstākā tiesa uzskata, ka ir nepieciešams

noskaidrot, vai ir konstatējama pieteicēja ļaunprātīga rīcība, kā arī ir jānoskaidro, kāds ir pieteicējas darījumu saturs un īstā

nozīme un vai attiecīgo darījumu galvenais mērķis nebija tikai fiskālu priekšrocību iegūšana. Respektīvi, liedzot nodokļu

maksātājam izmantot tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem, ir jānoskaidro, vai pastāv kādas pazīmes, kas liecinātu par

to, ka pieteicējs apzināti bija iesaistīts krāpšanas shēmā, proti, ka tam bija ļaunprātīgs nolūks veikt priekšnodokļa

izkrāpšanu.

Strīdus darījumu sakarā pieteicējai netika izvirzītas pretenzijas, ka tā ir rīkojusies ļaunprātīgi un ir iesaistīta kādā

darījumā, kura mērķis nav preču piegāde vai pakalpojuma sniegšana. Gluži pretēji, pieteicēja ir iesniegusi pierādījumus, ka tā

saņēma preces no konkrētas juridiskas personas, apmaksāja tās, pieteicējas rīcībā ir dokumenti, kas apliecina faktu, ka

saņemtā prece ir izmantota savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, un proti, preču – pavadzīmes, kas apstiprina

preču piegādi vairākiem Latvijā labi pazīstamiem uzņēmumiem.

[3.3] Pieteicējas valdes locekle /pers. U/ 2010.sada 12.jūlija un 2010.gada 12.novembra paskaidrojumos norādījusi,

ka /pers. J/ nodeva pieteicējas rīcībā notariāli apstiprinātus paskaidrojumus, kur apliecināja darījumu esamību, kā arī VID

adresēto un saņemto iesniegumu (par minētā iesnieguma saņemšanas faktu liecina attiecīgs paraksts uz dokumenta), kurā

/pers. J/ izskaidro situāciju un atsakās no paskaidrojumā minētajiem faktiem.

VID informē, ka iesniegumam pievienotais SIA „AV Vertum” amatpersonas /pers. J/ apliecinājums un iesniegums,

kurā norādītā informācija ir pretrunā ar VID rīcībā esošajā paskaidrojumā norādīto, netiek ņemts vērā kā pierādījums, jo

nav zināms, kādos apstākļos no /pers. J/ iegūts 2010.gada 2.jūnija apliecinājums un 2010.gada 18.jūnija iesniegums, līdz ar

to tajā minētā informācija vērtējama kritiski un piešķirama zema ticamības pakāpe (to pastiprina arī fakts, ka /pers. J/

2010.sada 2.jūnija apliecinājumā apstiprina darījumus ar pieteicēju par periodu no 2009.gada 26.jūnija lī d z 2010.gada

20.aprīlim, bet /pers. J/ pilnvaru termiņš bija no 2009.gada 26.jūnija līdz 2010.gada 16.aprīlim). Turklāt fakts, ka /pers. J/

paraksta īstumu uz paskaidrojuma apliecinājusi zvērināta notāre, neliecina, ka paskaidrojumā minētā informācija ir patiesa, jo

saskaņā ar Notariāta likuma 116.pantu dokumenti, uz kuriem apliecināts tikai parakstu īstums, ir privāti dokumenti un par to

saturu zvērināti notāri neatbild. Turklāt saskaņā ar APL 235.panta otro daļu pret rakstveida pierādījuma pa tiesīgumu nevar

iebilst persona, kura pati to parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt šādu pierādījumu, ja paraksts dots vardarbības, draudu

vai viltus ietekmē. VID rīcībā nav šādas informācijas. /pers. J/ 2010.gada 8.aprīlī iesniegtajā paskaidrojumā VID norādījis:

„Es, /pers. J/, sniedzu atbildes uz man uzdotiem jautājumiem brīvprātīgi, valsts amatpersonas nav uz mani izdarījušas ne

morālu, ne fizisku spiedienu vai kā citādi ietekmējušas mani, līdz ar to atbildes tiek sniegtas bez viltus, maldiem un

spaidiem.” Turklāt /pers. J/ pirms paskaidrojuma sniegšanas tika brīdināts par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma

272.panta otrās daļas – par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, kas ar likumu pilnvarota pieprasīt

informāciju.

Iepriekš norādītā argumentācija neatbilst lietas faktiskiem apstākļiem. Kā izriet no /pers. J/ paskaidrojumiem, VID

Finanšu policijas darbinieki ielauzās pie viņa mājās, draudēja, ka piemēros sankcijas, ja viņš nesniegs viņiem vajadzīgās

liecības. Ir acīmredzami, ka tieši VID darbinieku rīcība ir pretlikumīga, jo viņi nav aicinājuši /pers. J/ ierasties pie viņiem

darba vietā, nav nosūtījuši pavēsti, kā to paredz Kriminālprocesa likums, nav devuši iespēju izmantot advokāta palīdzību.

Iepriekš minētais liek apšaubīt to, ka /pers. J/ sniedza patiesas liecības. VID amatpersonu norāde uz iesniegumā esošajām

frāzēm par to, ka paskaidrojums sniegts brīvprātīgi, amatpersonas nav izdarījuši spiedienu, līdz ar ko atbildes sniegtas bez

viltus, maldības un spaidiem, ir pēc būtības formālas. Ja personai liek rakstīt noteikta satura paskaidrojumus, VID

amatpersonas savas pretlikumīgās darbības, būdamas juridiski izglītotas, cenšas apslēpt. Turklāt nav saprotams, kādu

iemeslu dēļ personai vispār rakstīt šīs frāzes, ja viņai prasa par darījuma būtību.

Atsaucei uz Notariāta likuma 116.pantu konkrētajā situācija nav pamata. Tik tiešām, notārs nepārbauda uzrādītā

dokumenta saturu, bet viņš pārbauda to, kurš paraksta dokumentu. Turklāt notārs apliecina parakstu savā birojā, kas izslēdz

varbūtību, ka kāds varēja ietekmēt /pers. J/.

[4] V I D rakstveida paskaidrojumos norādījis, ka pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem

argumentiem.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 13.jūnija spriedumu pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[5.1] Lietā ir strīds par to, vai VID pamatoti ierobežoja pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli saskaņā ar SIA

„AV Vertum” izrakstītajiem rēķiniem par darījumiem, par kuriem pieteicēja 2009.gada oktobrī – decembrī, 2010.gada

janvārī – aprīlī ir deklarējusi PVN priekšnodokli Ls 75 000,46 apmērā.

[5.2] Tiesa, izvērtējot pieteicējas 2010.gada 12.jūnija un 12.novembra paskaidrojumiem pievienoto /pers. J/ 2010.gada

2.jūnija apliecinājumu un 2010.gada 18.junija iesniegumu VID, konstatējusi, ka tajos tikai minēts par darījumu ar pieteicēju

apstiprināšanu, t.i., personas paskaidrojumos nav norādīta informācija par darījumu būtību un to faktisku norisi.

Fakts, ka /pers. J/ 2010.gada 2.jūnija apliecinājums ir notariāli apstiprināts, nepierāda, ka tajā minētā informācija ir

patiesa, jo zvērināta notāre apliecinājusi tikai /pers. J/ parakstu uz dokumenta un norādījusi, ka par dokumenta saturu

neatbild.

Turklāt nav zināms, pie kādiem apstākļiem pieteicēja ir ieguvusi no /pers. J/ sev labvēlīgos apliecinājumus. Tādējādi

tiesa secinājusi, ka pieteicējas paskaidrojumiem pievienotie /pers. J/ vārdā noformētie 2010.gada 2.jūnija un 18.jūnija

apliecinājumi nav atzīstami par pierādījumu darījumu ar SIA „AV Vertum” faktiskās esamības atzīšanai.

/pers. J/ likumā paredzētajā kārtībā nav apstrīdējis VID Finanšu policijas pārvaldei 2010.gada 8.aprīļa paskaidrojumā

norādīto, tāpēc tas kā /pers. J/ sākotnējais paskaidrojums tiek vērtēts kā pierādījums darījumu faktiskās neesamības

apliecināšanai.

Gadījumā, ja VID pamatoti apšauba, vai darījums ir faktiski noticis, personai, kura izmanto tiesības atskaitīt

priekšnodokli, ir jāpierāda likumā noteikto priekšnoteikumu esamība (sk., piemēram, Augstākās tiesas sprieduma lietā

Nr.SKA-420/2005 8.punktu, Nr.SKA-302/2006 11.punktu).

Tiesa konstatējusi, ka citus pierādījumus par notikušajiem darījumiem pieteicēja nav iesniegusi, nav arī izteikusi

lūgumu nopratināt /pers. J/ kā liecinieku.

[5.3] Tiesa konstatējusi, ka VID, veicot strīdus darījumu papildus pārbaudi, konstatēja, ka, lai gan SIA „AV Vertum”

ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā un šī uzņēmuma vārdā tika noformētas pavadzīmes un rēķini, minētie fakti vēl neliecina, ka

šajās pārbaudei uzrādītajās pavadzīmēs norādītā prece faktiski ir piegādāta. Komercsabiedrības VID deklarētais darbības

veids ir pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirdzniecības starpnieka darbība.

Saskaņā ar sūdzībai pievienotajiem dokumentiem SIA „AV Vertum” ir izsniegusi pieteicējai optiskās šķiedras

kabeļus, tīkla produktus un kabeļus ievērojamos apjomos (piemēram, 2009.gada 1.decembra pavadzīmē AFM 845380

norādīta prece: kabelis ar trosi (14x305 m; 15x 305 m; 5x50 m; 10x500 m) 49 232 gab.; 2010.gada 2.februāra pavadzīmē

AV 00015V norādīti dažāda veida kabeļi 375 894 m).

Tiesa ņēmusi vērā arī faktu, ka, izvērtējot SIA „AV Vertum” vārdā noformētās pavadzīmes, secināms, ka tajās nav

uzrādīts preču pārvadātājs, izmantotais transporta līdzeklis un tā vadītājs. Atbilstoši VAS „Ceļu satiksmes drošības

direkcija” informācijai SIA „AV Vertum” transporta līdzekļi nav reģistrēti. Tādējādi nav iespējams noteikt, ka pavadzīmēs

norādītā prece faktiski ir piegādāta.

Kaut gan minētajās pavadzīmēs kā preču izsniegšanas vieta ir norādīta uzņēmuma juridiskā adrese – /adrese/, taču no

lietas materiāliem izriet, ka sabiedrība nav sasniedzama juridiskajā adresē. Savukārt kā preču saņemšanas vieta norādīta

/adrese1/, kas bija pieteicējas juridiskā adrese līdz 2010.gada 23.februārim.

[5.4] Tiesa ņēmusi vērā to, ka SIA „AV Vertum” iesniegtajos pārskatos „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts

nodevu pārskata mēnesī” par periodu no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada martam deklarējusi trīs darba ņēmējus (tai

skaitā valdes priekšsēdētājs /pers. J/), par 2010.gada aprīli deklarējusi četrus darba ņēmējus (tai skaitā valdes priekšsēdētājs

/pers. J/ un valdes loceklis /pers. L/, kuri noliedz saistību ar sabiedrības saimniecisko darbību). Ņemot vērā minēto,

secināts, ka ir apstrīdama šī uzņēmuma spēja veikt preču iekraušanas/izkraušanas darbus un piegādāt preces pārbaudei

uzrādītajās pavadzīmēs un rēķinos norādītajos apmēros.

[5.5] Tiesa secinājusi, ka VID, pretēji pieteikumā minētajam, pamatoti saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu un 35.panta pirmo daļu un likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu

un 32.panta pirmo un trešo daļu pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināja PVN Ls 45 406,56 un nokavējuma naudu

Ls 6369,83, kā arī samazināja no budžeta atmaksājamo PVN par Ls 29 593,9.

[5.6] Nav pamatots pieteikumā norādītais apsvērums, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesība nav ierobežojama, ja

civiltiesiski darījumi nav atzīti par spēkā neesošiem.

Tiesa norādījusi, ka šajā gadījumā ir jānošķir privātās (civiltiesiskās) darījuma dalībnieku attiecības no publiskajām,

proti, pieteicēja pienākumiem pret valsti. Šajā gadījumā iestādei un tiesai nav jāvērtē noslēgtie darījumi no privāttiesību

viedokļa, tā kā šādu darījumu pamatā ir privātpersonu savstarpēja vienošanās un valsts nevar iejaukties to kontrolē no tāda

aspekta, vai šie privāttiesiska darījuma dalībnieki savstarpēji ir apmierināti ar līguma noteikumu izpildi. Tomēr tajā brīdī, kad

privātpersona šādu darījumu piedāvā iestādei (valstij) kā pamatu publisku tiesību iegūšanai (labvēlīgu priekšrocību

iegūšanai nodokļu samaksā), iestādei ir tiesības (un pienākums) pārbaudīt, vai publisko tiesību jomā noteiktajā tiesiskajā

regulējumā (likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts) noteiktie nosacījumi ir izpildīti.

[5.7] Procesuālās ekonomijas nolūkos tiesa uzskatījusi, ka nav nepieciešams analizēt visus pieteicējas pieteikumā un

paskaidrojumos norādītos argumentus, jo tie nevar ietekmēt Lēmuma tiesiskumu.

[6] Pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 13.jūnija spriedumu.

[6.1] Prece tika importēta no trešajām valstīm, līdz ar ko SIA „AV Vertum” bija jāpārved prece cauri Latvijas

Republikas robežai, ko apliecina attiecīgās muitas deklarācijas. Tiesa savā spriedumā to ir ignorējusi.

[6.2] Prece, kas tika nopirkta no SIA „AV Vertum”, tika pārdota firmām, kuras neizraisīs šaubas par darījumu

esamību, un, proti, VAS „Lattelekom”, SIA „Izzi” un citiem.

[6.3] Tiesa spriedumā nevērtēja pieteicējas argumentus attiecībā par to, ka katrs darījums jāvērtē atsevišķi, un agrāki

vai vēlāki notikumi nevar mainīt konkrētā darījuma raksturu.

[7] Paskaidrojumā par apelācijas sūdzību VID norādījis, ka tā nav pamatota, bet pirmās instances tiesas spriedums ir

tiesisks.

[8] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji uzturēja pieteikumu un apelācijas sūdzību un lūdza pieteikumu apmierināt.

VID pārstāvis pieteikumu un apelācijas sūdzību neatzina un lūdza tos noraidīt.

Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki: pieteicējas darbinieks /pers. Z/, pieteicējas bijusī valdes locekle /pers. U/,

pieteicējas grāmatvede /pers. A0/.

Administratīvajai apgabaltiesai neizdevās nopratināt SIA „AV Vertum” valdes locekli /pers. J/.

[9] Administratīvā apgabaltiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un liecinieku liecības atklātā tiesas

sēdē, administratīvās lietas izskatīšanu pabeidza rakstveida procesā.

Administratīvajā apgabaltiesā 2014.gada 24.oktobrī saņemti pieteicējas papildu paskaidrojumi par iegūtajiem

pierādījumiem lietā. Pieteicējas ieskatā lietā savāktie pierādījumi apstiprina, ka darījums ar SIA „AV Vertum” ir veikts,

preces ir saņemtas, savukārt lietā nav pierādījumu, ka pieteicēja būtu rīkojusies ļaunprātīgi vai krāpnieciski.

Motīvu daļa

[10] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un liecinieku liecības tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas dalībnieku

rakstveidā sniegtos paskaidrojumus un lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība

nav pamatota, bet pieteikums ir noraidāms.

[11] Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ir pamatoti atskaitījusi priekšnodokli par apstrīdētajiem darījumiem ar SIA „AV

Vertum”.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa lietā ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un

tiesiskos apstākļus, kas attiecas uz jautājumu par personas tiesībām atskaitīt priekšnodokli, tādēļ Administratīvā

apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai šajā daļā (sk.

Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 13.jūnija sprieduma [8]-[9] punktu) un atkārtoti tos pašus arguments nenorāda.

[12] Pieteicējai papildus maksājamais PVN ir aprēķināts datu atbilstības pārbaudes ietvaros atbilstoši likuma „Par

nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.1daļai. VID ir konstatējis neatbilstības starp pieteicējas iesniegto informāciju VID un

VID rīcībā esošajām ziņām.

VID rīcībā bija šāda informācija, kas VID ieskatā norāda uz to, ka pieteicēja strīdus darījumus nav faktiski veikusi ar

SIA „AV Vertum”:

1) SIA „AV Vertum” valdes loceklis /pers. J/ VID finanšu policijai noliedzis, ka būtu veicis saimniecisko darbību SIA

„AV Vertum”;

2) SIA „AV Vertum” nav reģistrētu transportlīdzekļu;

3) preču pavadzīmēs nav norādīts transportlīdzeklis un autovadītājs;

4) SIA „AV Vertum” nav sastopama juridiskajā adresē;

5) SIA „AV Vertum” 2010.gada 4.maijā izslēgta no ar PVN apliekamo personu reģistra; SIA „AV Vertum” deklarētie

darījumu partneri (laika periodā no 2009.gada oktobra – decembrim, 2010.gada janvārim – aprīlim) izslēgti no ar PVN

apliekamo personu reģistra pēc darījumiem ar SIA „AV Vertum”.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka minētie VID apsvērumi vispārīgi rada priekšstatu, ka SIA „AV Vertum” neveic

patiesu komercdarbību, bet šis komersants tiek izmantots tādu darījumu noformēšanai, kas neatbilst faktiski notikušam

darījumam. Tomēr Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka minētie apsvērumi vēl nav pietiekami, lai izdarītu secinājumu, ka

pieteicēja nav tiesīga atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar SIA „AV Vertum”, jo lietā ir savākti pierādījumi, kas

jānovērtē kopumā. Turklāt, ja tiek konstatēts, ka SIA „AV Vertum” ir tikai izmantots pa tiesībai neatbilstošu darījumu

noformēšanai ar pieteicēju, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka jāpārbauda ir tas, vai pieteicēja ir zinājusi vai tai bija jāzina,

ka ir noslēgusi darījumu ar komersantu, kurš neveic patiesu un godprātīgu komercdarbību. Tādējādi pamatota ir pieteicējas

atsaukšanās uz Eiropas Savienības tiesas un Augstākās tiesas judikatūru, kurā norādīts tas, ka lietās, kurās personai tiek

liegtas tiesības atskatīt priekšnodokli, ir jāpārbauda, vai pats nodokļu maksātājs ir iesaistījies nodokļu izkrāpšanā vai arī tam

ir zināms, ka viņš ir iesaistīts šādā nodokļu izkrāpšanas shēmā fiskālu priekšrocību gūšanai.

[13] Administratīvajā apgabaltiesā paskaidrojumus par darījumu ar SIA „AV Vertum” faktiskajiem apstākļiem sniedza

pieteicējas valdes locekle /pers. D/, liecības sniedza pieteicējas bijusī valdes locekle /pers. U/, grāmatvede /pers. A0/ un

darbinieks /pers. Z/.

[13.1] Bijusī valdes locekle /pers. U/ liecināja, ka bija pieteicējas valdes locekle no 2009.gada februāra līdz 2010.gada

novembrim, bet firmā visu laiku nesēdēja – tikai dažreiz tur aizbrauca. Viņa kā menedžere meklēja piegādātājus un bija

vadītāja. Par vadītāju viņai piedāvāja kļūt viņas znots /pers. AB/, lieciniece neatteicās. Nezināja, vai viņš ir firmas īpašnieks.

/pers. AB/ uzņēmumu vienkārši nodeva lieciniecei, bet lieciniece maksājusi par kapitāldaļām Ls 2000. Firmā jau bija

darbinieki. Lieciniece pārsvarā atradusies mājās, jo citi speciālisti labi tika galā ar saviem darba pienākumiem. Par situāciju

uzņēmumā liecinieci informēja grāmatvede – piezvanīja un informēja. Lieciniece algu nesaņēma, darbiniekus kontrolēja

grāmatvede un, iespējams, /pers. Z/. Uz jautājumu, kas noteica pienākums darbiniekiem, lieciniece atbildēja, ka darbinieki jau

bija iestrādājušies un tā arī turpināja strādāt.

Par darījumiem ar SIA „AV Vertum” lieciniece liecināja, ka viņa esot iesniegusi sludinājumu un no SIA „AV Vertum”

piezvanīja /pers. J/. Pieteicējai bija nepieciešami kabeļi un kabeļu piederumi. /pers. J/ vienu reizi piezvanīja un ieradās birojā,

apstaigāja to. /pers. J/ stādījās priekšā kā SIA „AV Vertum” pārstāvis. Lieciniecei /pers. J/ likās ļoti godprātīgs. Sākumā par

saņemto preci tika maksāts pirms piegādes, vēlāk jau varēja maksāt pēc preces saņemšanas. Ar SIA „AV Vertum” tika

slēgts līgums. Ar /pers. J/ tikusies tikai vienu reizi, turpmākie kontakti bijuši caur internetu, bet pārsvarā viņš pats zvanīja.

2010.gadā viņš beidza zvanīt un pakalpojumus vairs nepiedāvāja, pēc tam lieciniece uzzināja, ka /pers. J/ bija sākušās

problēmas ar policiju. Pasūtījumus /pers. J/ veikusi lieciniece, bet vairāk – pieteicējas darbinieks /pers. Z/. Lieciniecei bija

izdevīgi un ērti sadarboties ar /pers. J/.

Prece tika piegādāta ar kuģiem vai sauszemes transportu. Visu darīja, tostarp darījumus muitā kārtoja /pers. J/. Preci

pieņēma /pers. AC/. Pati pieteicēja ir sadarbojusies ar SIA „DSV Transport” un SIA „DHL Latvia” – tie bija pieteicējas

piegādātāji. Bet tad, kad sadarbība sākās ar SIA „AV Vertum”, visu darīja /pers. J/. Preces kvalitāti ar /pers. J/ no

pieteicējas puses saskaņoja /pers. Z/. Uz atkārtotu jautājumu par to, vai ar SIA „AV Vertum” bija noslēgts līgums, lieciniece

norādīja, ka neatceras, domā, ka bija, neatceras, vai līgumu parakstījusi.

Lieciniece liecināja, ka kādreiz pieteicēja pati pasūtīja preci no Ķīnas – līdz brīdim, kad sāka sadarboties ar /pers. J/.

Lieciniece neatcerējās, vai tad, kad viņa bija valdes locekle, pieteicēja pirka preces pa tiešo no Ķīnas.

[13.2] Pieteicējas darbinieks /pers. Z/ tiesas sēdē Administratīvajā apgabaltiesā liecināja, ka ir pieteicējas menedžeris,

kontaktējas ar klientiem un kontrolē preces piegādi un pasūtīšanu. Saņemtās preces no SIA „AV Vertum” tika nogādātas uz

pieteicējas noliktavu ar transporta firmu starpniecību. Tie bija lielgabarīta konteineri, kas tika nogādāti uz pieteicējas

noliktavu. Saistībā ar SIA „AV Vertum” liecinieks liecināja, ka viņam bija iedoti šīs firmas kontakti, ko iedeva /pers. U/.

/pers. J/ bija atbraucis uz ofisu, bet liecinieks ar viņu nekontaktējās, jo visa darbība ar piegādātājiem un klientiem notiek caur

e-pastu. Lieciniekam tika iedots e-pasts, uz kuru sūtīt pieprasījumu par preci, lēmums par to, kādu preci pasūtīt, bija

atkarīgs no liecinieka. Liecinieks pasūtīja to, kas interesēja, pēc tam viņam tika nosūtītas specifikācijas.

No SIA „AV Vertum” tika pasūtītas preces lielos apjomos, mazos apjomos preces no Ķīnas pieteicēja pasūtīja un

atveda pati. /pers. J/ liecinieks esot saticis tad, kad /pers. U/ izrādīja ofisu, vizuāli zina, bet kontaktējies ar viņu neesot.

Lieciniekam /pers. J/ parādīja, lai zinātu, ka viņš ir SIA „AV Vertum” pārstāvis. Ar /pers. J/ liecinieks kontaktējās caur e-

pastu, tas bija firmas kopējais e-pasts. Par līgumiem ar SIA „AV Vertum” liecinieks nezina, jo tas nav viņa kompetencē.

Preces saņemšana notika pieteicējas noliktavā, lielās kravas piegādāja firma „DSV”. Šī firma bija SIA „AV Vertum”

darījuma partnere.

Kādreiz līdzīgas preces piegādes organizēja pati pieteicēja, bet, sākoties krīzei, uzņēmuma vadība mainīja preces

iepirkšanas politiku. Lieciniekam nav zināms, kāpēc šī politika tika mainīta. Lieciniekam nevienu brīdi nav bijušas aizdomas,

ka SIA „AV Vertum” ir fiktīvs komersants. Pieteicēja arī pati turpina sadarboties ar Ķīnas uzņēmumiem.

[13.3] Pieteicējas grāmatvede /pers. A0/ liecināja, ka SIA „AV Vertum” bija preces piegādātāja, kas piegādāja preci pēc

pieteicējas pieprasījuma. SIA „AV Vertum” tika atrasta ar Tatjanas (bijušās valdes locekles /pers. U/ meitas un pašreizējās

pieteicējas valdes locekles) palīdzību. Lieciniece uzskata, ka SIA „AV Vertum” tika atrasta ar reklāmas palīdzību. Tamāra

un Tatjana atveda SIA „AV Vertum” pārstāvi uz pieteicējas biroju. /pers. J/ lieciniece redzēja vairākas reizes, jo viņš atveda

dokumentus (preču pavadzīmes-rēķinus). Par dokumentiem, muitas deklarācijām, aprēķiniem un samaksu runājuši pa

telefonu.

Pieteicējai tiešā sadarbība ar Ķīnas komersantiem bija tikai tad, kad nebija jāveic lieli pasūtījumi, kad darījumu viegli

nokārtot. Kad bija lieli pasūtījumi, kuru dēļ jāstrādā ar ražotājrūpnīcu, jāseko ražošanai un jākārto muitas formalitātes, tad

pieteicēja veica pasūtījumu. Ar to visu nodarbojās /pers. J/. Viņš bija zinošs. Pretenziju pret viņu nebija.

Rakstveida līguma ar SIA „AV Vertum” nebija, ar kravu bija preču pavadzīmes-rēķini. Lieciniecei ir zināma arī firma

„DSV”. Šī kompānija pēc SIA „AV Vertum” lūguma atveda preci uz pieteicējas noliktavu. Uz pieteicējas pārstāvja

jautājumu, kas noformēja kravu piegādes pasūtījumu, lieciniece atbildēja, ka preci pieteicējai atveda SIA „AV Vertum”.

Transportēšanas pasūtījumu organizēja visticamāk SIA „AV Vertum”. Pieteicēja varēja vienīgi norādīt, lai ved uz pieteicējas

noliktavu.

[13.4] Pieteicējas pašreizējā valdes locekle /pers. D/ Administratīvajai apgabaltiesai paskaidroja, ka no pieteicējas

darbiniekiem viņai ir zināms, ka darījumi ar SIA „AV Vertum” faktiski ir bijuši, prece piegādāta noliktavā. Liela uzmanība

tiek pievērsta tam, lai prece būtu kvalitatīva un nebūtu kontrafakta.

SIA „AV Vertum” sameklējuši caur interneta portālu ss.lv. /pers. D/ bija ielikusi sludinājumu, ka meklē starpnieku, kurš

palīdzēs piegādāt preces no Ķīnas un Taivānas. Bija vajadzīgs komersants, kas varētu kontaktēties ar ražotājiem un

piegādātājiem uz vietas Ķīnā, kā arī sekot kravas ceļa gaitai līdz Latvijai. Bija vajadzīgs komersants ar pieredzi šajā jomā, lai

varētu sekot līdzi visai kravas gaitai. /pers. J/ diezgan uzstājīgi piedāvāja savus pakalpojumus, viņš konkrēto jomu pārzināja.

No sarunām ar /pers. J/ /pers. D/ sapratusi, ka /pers. J/ jau ir bijusi pieredze sarunās ar ražotājiem.

Ar /pers. J/ sākotnējais kontakts bija pa telefonu un e-pastu. Pēc tam viņš atbrauca uz ofisu, pēc pārstāves teiktā,

vismaz divas reizes. /pers. U/ bija klāt vienu reizi, kad pārstāve runājusi ar /pers. J/. /pers. J/ pakalpojumi atviegloja

pieteicējas darbu, jo tad, kad atnāca krava, viņš nodarbojās ar atmuitošanu un veda kravu uz noliktavu. /pers. J/ pieteicēju

pārliecināja, ka spēs uzņemties un izpildīt darbības (vest sarunas ar ražotājiem, nokārtot muitas formalitātes). Turpmāk ar

/pers. J/ kontaktējās /pers. Z/. Līguma ar SIA „AV Vertum” nebija. Sākumā darījumi ar /pers. J/ notika ar priekšapmaksu,

pēc tam – ar pēcapmaksu. SIA „AV Vertum” piesaistīšana bija izdevīga, jo izdevīgāk bija samaksāt par preci šim

komersantam, nekā priekšapmaksu Ķīnas komersantam, kurš pēc priekšapmaksas saņemšanas pazuda. Par sadarbību ar

SIA „DSV Transport” pieteicējas pārstāve /pers. D/ nevarēja neko paskaidrot.

Laikā, par kuru pārstāve sniedza paskaidrojumus, viņa nebija pieteicējas darbiniece, bet tikai palīdzēja mammai /pers.

U/ tikt galā ar darbiem. Faktiski firmas darbinieki ļoti daudz strādāja patstāvīgi. Pārstāves vīram /pers. AB/ ir līdzīga profila

uzņēmums.

[14] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka 2010.gada 8.aprīlī /pers. J/ sniedza paskaidrojumu VID Finanšu policijas

pārvaldei, kurā paskaidroja, ka pēc Mišas, ar kuru iepazinās kafejnīcā, lūguma kļuva par SIA „AV Vertum” vadītāju par

atlīdzību Ls 100 mēnesī. Reģistrēt firmu gājis pats, bet naudu firmas reģistrācijai devis Miša. Naudu pamatkapitālam deva

Mišas cilvēki. Pēc Mišas lūguma AS „Krājbanka” un AS „Swedbank” atvēra kontu, bet nekādas naudas operācijas kontos

/pers. J/ neveica. Apzināti pilnvaru darījumu veikšanai nevienam neesot izsniedzis – ne savā vārdā, ne SIA „AV Vertum”

vārdā. Par firmas darbību /pers. J/ neko nevarēja paskaidrot, jo pats tādu nevadīja un saimniecisko darbību neveica, nezina,

ar ko ir noslēgts līgums juridiskajā adresē Senču ielā 1-1, nezina, kas strādā firmā, ne ar vienu neesot slēdzis darba līgumus,

nezina, kur glabājas grāmatvedības dokumenti un kas kārto grāmatvedību. Deklarācijas VID iesniedzis pēc trešo personu

lūguma. Kāda ir darba organizācija SIA „AV Vertum”, /pers. J/ nezina, nezina, kas ir piegādātāji, jo neveic saimniecisko

darbību.

2010.gada 2.jūnijā /pers. J/ sastādījis notariāli apstiprinātu apliecinājumu, ar kuru apstiprinājis visus viņa veiktos

darījumus SIA „AV Vertum” vārdā ar pieteicēju. Apliecinājumā norādīti darījumus apliecinošo pavadzīmju numuri.

2010.gada 21.jūnijā /pers. J/ VID iesniedza iesniegumu, kurā norādījis, ka 2010.gada 8.aprīlī pie viņa ieradies cilvēks,

kurš ar viltu licis parakstīt VID Finanšu policijas pārvaldei adresēto iesniegumu. Iesniegumā /pers. J/ piespieda atteikties no

darījumiem, kas tika noslēgti starp SIA „AV Vertum” un pieteicēju. Šajā iesniegumā /pers. J/ apstiprina visus darījumus, kas

noslēgti starp SIA „AV Vertum” un pieteicēju laikā, kad viņš bija SIA „AV Vertum” valdes loceklis. Ar 2010.gada 21.jūnija

iesniegumu VID /pers. J/ atsauc savu 2010.gada 8.aprīļa iesniegumu, kuru viņš parakstījis, atrodoties stipra stresa stāvoklī.

Pēdējā minētajā iesniegumā norādītais nav patiesība.

[15] Izvērtējot pieteicējas pārstāvju paskaidrojumus un liecinieku liecības kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka kopumā pieteicējas paskaidrojumi un liecinieku liecības rada iespaidu,

ka /pers. J/ SIA „AV Vertum” vārdā ir veicis pa tiesus starpniecības pakalpojumus preču piegādēs no Ķīnas komersantiem.

Par to liecina /pers. D/ paskaidrojums kopsakarā ar /pers. U/ un /pers. A0/ liecību, ka pieteicējai radās nepieciešamība

atrast komersantu, kurš varētu darboties kā starpnieks darījumu ar Ķīnas komersantiem organizēšanā, uzraudzīšanā un

preces piegādē. Šim mērķim caur interneta portālu ss.lv tika atrasts /pers. J/, kurš pārstāvēja SIA „AV Vertum”. /pers. J/

vairākas reizes ir bijis pieteicējas birojā (/pers. AH/ paskaidroja, ka viņš bijis vismaz divas reizes, bet /pers. U/ viņu esot

redzējusi vienu reizi, tāpat /pers. A0/ un /pers. Z/ esot redzējuši /pers. J/ pieteicējas birojā). Pieteicējai sadarbība ar SIA

„AV Vertum” bijusi izdevīga, jo maksājumus par preci pēc kāda laika varēja veikt ar pēcapmaksu. No /pers. U/ un /pers.

A0/ liecības savukārt izriet, ka pieteicēja arī auditējamajā periodā pati turpināja veikt atsevišķus darījumus ar Ķīnas

komersantiem, bet tie bijuši nelieli darījumi. Faktu, ka pieteicējas un SIA „AV Vertum” veiktie darījumi ar Ķīnas un

Honkongas komersantiem ir bijuši līdzīgi, apstiprina lietai pievienotās pieteicējas un SIA „AV Vertum” muitas deklarācijas

(sk. lietas 2.sējuma 3.-9.lapa, 43.-54.lapa). Lieciniekiem neradās šaubas, ka /pers. J/ ir zinošs jomā, kurā viņu aicināja

sadarboties ar pieteicēju.

Neskatoties uz minētajām paskaidrojumu liecību sakritībām, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lietā pastāv vairāki

apstākļi, kas liecina, ka SIA „AV Vertum” tomēr pati pēc savas brīvas gribas neveica darījumus ar pieteicēju, turklāt

pieteicējai par to bija zināms.

[15.1] Pirmkārt, būtisku informāciju par SIA „AV Vertum” un /pers. J/ ir ieguvis VID. Proti, tie ir VID Finanšu

policijas pārvaldē /pers. J/ sniegtie paskaidrojumi, kuros viņš ir noliedzis, ka pats būtu veicis saimniecisko darbību kā šā

komersanta pārstāvis. /pers. J/ izrīkoja citas personas – Miša un viņa kompanjoni. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

lietā nav pierādījumu, ka minēto paskaidrojumu VID Finanšu policijas darbinieki būtu ieguvuši ar neatļautām metodēm.

Šādu notikumu interpretāciju ir sniedzis /pers. J/ notariāli apstiprinātajā rakstveida paskaidrojumā, apliecinot, ka ir

sadarbojies ar pieteicēju un apstiprinot visus pieteicējas darījumus ar SIA „AV Vertum”. Faktam, ka /pers. J/ sniedzis

paskaidrojumu pie notāra vai aiznesis pie notāra apliecināt vienīgi viņa paraksta īstumu, nav nozīmes lietas faktisko apstākļu

noskaidrošanā, jo pareizs ir pirmās instances tiesas secinājums, ka notārs neapstiprina dokumentā sniegto faktisko apstākļu

patiesumu. Vienlaikus apgabaltiesa secina, ka ne 2010.gada 2.jūnija, ne 2010.gada 21.jūnija paskaidrojumā tā arī nav

izklāstīts /pers. J/ redzējums par darījumu ar pieteicēju faktiskajiem apstākļiem. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā, ja

pēdējos divos paskaidrojumos, kuros /pers. J/ apstiprina darījumus ar pieteicēju, būtu sniegta patiesa informācija, /pers. J/

nebūtu pamata izvairīties no ierašanās apgabaltiesā un liecināt par darījumu faktiskajiem apstākļiem.

Pamatojoties uz minēto, Administratīvā apgabaltiesa piekrīt pirmās instances tiesai, ka šajā gadījumā priekšroka ir

dodama /pers. J/ paskaidrojumam, kas sniegts VID Finanšu policijas pārvaldē, turklāt viņš ir brīdināts par kriminālatbildību,

kas var iestāties par nepatiesu liecību sniegšanu. Pieteicēja ir iebildusi, ka nav saprotams, kādā kriminālprocesā /pers. J/

šādu liecību ir sniedzis, tomēr apgabaltiesa atzīst, ka tam nav būtiskas nozīmes. Pat, ja /pers. J/ būtu sniedzis vienkāršu

rakstveida paskaidrojumu, šajā konkrētajā gadījumā tik un tā priekšroka būtu dodama paskaidrojumam, kas sniegts VID

Finanšu policijas pārvaldē jau iepriekš minēto apstākļu dēļ. Tādējādi tam, kādā formā VID ir ieguvis paskaidrojumus no

/pers. J/, šajā gadījumā apgabaltiesas ieskatā nav būtiskas nozīmes.

Administratīvās apgabaltiesas ieskatā par SIA „AV Vertum” negodprātību ar PVN apliekamu darījumu veikšanā liecina

arī fakts, ka būtisks procents no šā komersanta noslēgtajiem darījumiem ir ar tādiem darījumu partneriem, kas uzreiz pēc

tam izslēgti no ar PVN apliekamo personu reģistra. Tas apgabaltiesas ieskatā raksturo SIA „AV Vertum” kā komersantu,

kas iesaistās neīstu darījumu noformēšanā fiskālu priekšrocību gūšanā sev vai kādām citām personām.

[15.2] Šaubas par to, ka pieteicējas veiktie darījumi ar SIA „AV Vertum” ir pa tiesi, izraisa fakts, ka pieteicēja tik

specifiskiem darījumiem, kādus it kā veicis SIA „AV Vertum”, izvēlējies komersantu, nepār liecinoties par to, vai šim

komersantam vispār ir zināšanas starptautisku kontaktu nodibināšanā, preces transportēšanas uzraudzībā un apgabaltiesas

ieskatā pietiekami specifisku preču piegādē. Apgabaltiesa atzīst, ka nav aizliegts sadarbības partneri izvēlēties ar interneta

starpniecību, tomēr /pers. D/ paskaidrojumā apgabaltiesai norādīja, ka pieteicējai bija būtiski, lai starpnieks būtu ar pieredzi

šajā jomā. Tomēr, kā tika pārbaudīta šī pieredze – neviens no lieciniekiem tā arī konkrēti nepateica. /pers. D/ viedoklis par

/pers. J/ izveidojās no sarunām ar viņu, /pers. A0/ nebija šaubas par /pers. J/ kompetenci no /pers. Z/ teiktā, ka viņš runājot

„saprotamā valodā”. Turklāt ievērību pelna fakts, ka gan lieciniece /pers. U/, gan /pers. A0/ liecināja, ka starpnieka

izmantošana bija izdevīga pieteicējai, jo pieteicēja negribēja zaudēt finanšu līdzekļus, kas nereti tika piedzīvots, slēdzot

darījumus ar Ķīnas komersantiem tiešā veidā. Proti, tiešajos darījumos ar Ķīnas komersantiem nereti „pazuda” pieteicējas

samaksātā priekšapmaksa, un prece tā arī netika piegādāta. Tajā pašā laikā pieteicēja ar SIA „AV Vertum” ir veikusi

darījumus vispār bez noslēgta līguma, neko neatrunājot par samaksas veikšanas un preces piegādes kārtību. Vienlaikus

sākotnējā sadarbībā ar SIA „AV Vertum”, kas pieteicējai bija jauns darījumu partneris, samaksa arī tika veikta ar

priekšapmaksu un tikai vēlāk par vēlākām piegādēm pieteicēja maksāja SIA „AV Vertum” pēc preces piegādes.

[15.3] No lietas materiāliem nav nepārprotamas skaidrības par to, kā tad faktiski prece pieteicējai tika piegādāta.

Proti, lietā ir SIA „AV Vertum” muitas deklarācijas, ar kurām ir importēta pieteicējas iegādātā prece. No šīm

deklarācijām redzams, ka no Ķīnas un Honkongas importētās preces tika importētas, izmantojot gan jūras, gan avio, gan

autotransporta, gan pasta pakalpojumus. Kā preču deklarētāji norādīti SIA „DSV Transport”, pati SIA „AV Vertum”, SIA

„DHL Latvia”, taču lietas materiāliem nav pievienotas transporta pavadzīmes, kurās būtu redzama kravas piegādes vieta –

vai nu pie SIA „AV Vertum”, vai pie pieteicējas. Kā izriet no liecinieka /pers. Z/ liecības, preces tika piegādātas pieteicējas

noliktavā un to organizēja SIA „AV Vertum”. Piegādes vietu pie pieteicējas apstiprina lietas materiālos esošajās pavadzīmēs

norādītā preču saņemšanas vieta. Tomēr, kas veica preču transportēšanu līdz pieteicējas noliktavai, nav zināms, jo preču

pārvadātājs nav norādīts SIA „AV Vertum” izrakstītajos rēķinos - pavadzīmēs (lietā nav visu šo rēķinu, jo tos pieteicēja pēc

vairākkārtējiem apgabaltiesas atgādinājumiem tā arī neiesniedza), kas ir viens no rekvizītiem, kas šajos dokumentos

atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1038 „Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu

dienesta piešķirtiem numuriem” 9.punktu. Tādējādi lietā nav objektīvu pierādījumu, ka preces līdz pieteicējas noliktavai tika

piegādātas ar SIA „DSV Transport” transportlīdzekļiem.

[15.4] Visbeidzot šaubas par faktu, ka preces pieteicējai piegādāja tieši SIA „AV Vertum”, izraisa tas, ka SIA „DSV

Transport” administratīvajai apgabaltiesai 2014.gada 1.septembra atbildē Nr.227-09/2014 paskaidroja, ka visos darījumos ar

SIA „AV Vertum” pasūtījumi tika veikti ar pieteicējas starpniecību, bet visi pakalpojuma rēķini tika nosūtīti SIA „AV

Vertum” un apmaksāti no SIA „AV Vertum” konta.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka šī atbilde norāda uz to, ka SIA „AV Vertum” ir izmantota kā komersants, ko

norādīt preču piegāžu dokumentos, tostarp muitas deklarācijās, un no kuras konta pārskaitīt naudu. Administratīvās

apgabaltiesas ieskatā fakts, ka SIA „AV Vertum” izsniedzis pilnvaru SIA „DSV Transport” kā deklarētāja pārstāvēt SIA

„AV Vertum” muitas formalitāšu kārtošanā, nepierāda, ka SIA „AV Vertum” ir aktīvs komersants, kas rīkojas atbilstoši

dokumentos norādītajai informācijai. Turklāt apgabaltiesas ieskatā SIA „DSV Transport” vēstulē norādītās ziņas par

pieteicējas iesaistīšanos darījumos starp SIA „DSV Transport” un SIA „AV Vertum” nevar būt pārrakstīšanās kļūda, jo

SIA „DSV Transport” šajā lietā ir neitrāla persona, kurai nav zināms, par ko ir izskatāma šī lieta, lai sniegtu kādas

tendenciozas ziņas vienam vai otram lietas dalībniekam par labu. Administratīvā apgabaltiesa tādējādi atzīst, ka SIA „DSV

Transport” vēstulē norādītās ziņas atbilst patiesībai.

Tas savukārt apstiprina /pers. J/ paskaidrojuma, kas sniegts VID Finanšu policijai, patiesumu, ka viņš SIA „AV

Vertum” nekādu saimniecisko darbību neveica, kā arī apgabaltiesas secinājumu, ka /pers. J/ darbības vadīja kādas citas

personas.

[15.5] Tāpat apgabaltiesa atzīst, ka arī /pers. U/ liecībā sniegtā informācija ir jāvērtē kritiski, jo pēc šīs personas

liecības noklausīšanās apgabaltiesai radās priekšstats, ka /pers. U/ arī nebija patiesā pieteicējas darbības vadītāja. Kaut arī

viņa spēja sniegt tādus atsevišķus paskaidrojumus, kas atbilda /pers. A0/ un /pers. Z/ liecībām, apgabaltiesai nav šaubu, ka

/pers. U/ faktiski nevadīja pieteicējas komercdarbību. Pirmkārt, viņu pierunāja kļūt par valdes locekli viņas znots (šo

informāciju apstiprināja arī /pers. D/), lieciniece pamatā sēdēja mājās un tikai parakstīja dokumentus. Pēc viņas liecinātā

firmas darbību kontrolēja vai nu grāmatvede, vai /pers. Z/, darbinieki bija iestrādājušies un paši zināja, kas viņiem darāms.

To, ka /pers. U/ nebija īstā pieteicējas vadītāja, apstiprina arī /pers. D/ paskaidrojumi, ka viņa, nebūdama pieteicējas

darbiniece auditējamajā periodā, pieteicējas interesēs meklēja darījumu partnerus, tostarp ievietoja sludinājumu interneta

portālā ss.lv, lai atrastu starpnieku darījumiem ar Ķīnas komersantiem, veica pārrunas ar /pers. J/.

[15.6] Visi iepriekš analizētie apstākļi kopsakarā apgabaltiesai liek izdarīt secinājumu, ka pati pieteicēja ir organizējusi

darījumus, izmantojot SIA „AV Vertum” tikai dokumentu noformēšanai, nevis faktiskai preču piegādei.

Šeit apgabaltiesa vērš pieteicējas uzmanību, ka netiek apstrīdēts fakts, ka preces fiziski ir bijušas ievestas Latvijā,

nonākušas pieteicējas rīcībā, kā arī tālāk pieteicējas saimnieciskās darbības ietvaros pārdotas tālāk citiem komersantiem.

Šeit tiek apstrīdēt fakts, ka pieteicēja saņēma preces no SIA „AV Vertum”.

[16] Likuma „Par nodokļiem un nodevām 23.panta 51daļā (redakcijā, kāda bija spēkā Lēmuma pieņemšanas laikā)

citastarp noteikts, ja nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav novērsis paziņojumā norādītās neatbilstības, nodokļu

administrācija pieņem lēmumu par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, kurā veic budžetā maksājamo vai atmaksājamo

summu pārrēķinu, nosaka par labu budžetam piedzenamo nodokļa summu (starpību starp maksātāja deklarēto un datu

atbilstības izvērtēšanas rezultātā precizēto nodokļu summu) un aprēķina nokavējuma naudu šā likuma 29.panta otrajā daļā

noteiktajā apmērā par periodu no deklarētās nodokļa summas maksāšanas termiņa līdz šā lēmuma pieņemšanas dienai.

Kā redzams no Lēmuma pieteicējai nokavējuma nauda aprēķināta saskaņā ar minēto tiesību normu. Administratīvā

apgabaltiesa nekonstatē, ka nokavējuma nauda būtu aprēķināta kļūdaini, kā arī pieteicēja nav izteikusi nekādus argumentus

par nokavējuma naudas aprēķinu nepareizību.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt SIA „Beloteks Latvia” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2011.gada 9.marta lēmuma

Nr.22.4.6/16497 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamentam, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente I.Meldere

Tiesneses Dz.Amerika

S.Kanenberga