Small claims court partially dismissed consumer loan dispute, awarding principal and interest while rejecting excessive penalty claims.

Lietas Nr. C29730113

Lietas arhīva Nr. C-1463-15/22

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 04.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Rubina

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „Ātrais kredīts” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 26.augustā SIA „Ātrais kredīts” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par parāda

piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas parādu Ls 305,25 jeb EUR 434,34, ko veido pamatparāds Ls 100 jeb EUR 142,29, nolīgtie procenti Ls 100 jeb

EUR 142,29 un līgumsods Ls 100 jeb EUR 142,29, zaudējumi Ls 5,25 jeb EUR, 7,47, kā arī visus tiesāšanās izdevumus un noteikt prasītājai tiesības

saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no neatmaksātās kredīta summas Ls 100 (EUR 142,29), sākot ar sprieduma spēkā stāšanās brīdi.

Prasības pieteikumā norādīti tālākminētie argumenti.

2012.gada 04.janvārī atbildētāja prasītājas mājas lapā www.atraiskredits.lv aizpildījusi reģistrācijas formu, tādējādi apliecinot, ka piekrīt

Kredītlīguma noteikumiem (Kredīta līguma kopējie noteikumi, kuru AKST kods ir 7234 944F 11A3 65F1 FB86 C4FB EA50 75A2 (turpmāk tekstā –

noteikumi), apstiprināja reģistrāciju un no sava konta /numurs/ uz prasītājas kontu AS „Swedbank” /numurs/ veica reģistrācijas maksājumu Ls 0,01

apmērā.

2012.gada 04.janvārī prasītāja uz atbildētājas norādīto bankas kontu pārskaitījusi pirmo pieprasīto kredītu Ls 100 apmērā, kuru atbildētāja

atgrieza prasītājai saskaņā ar kredītlīguma noteikumiem, līdz ar ko kredītlīgums tika izpildīts un pusēm pretenziju nebija.

Lai patērētājam katru reizi nebūtu jāveic reģistrācija prasītājas mājaslapā uz šī paša kredītlīguma noteikumiem 2012.gada 04.aprīlī atbildētāja

pieprasījusi kredītu Ls 100 apmērā. Ņemot vērā, ka atbildētāja iepriekš izsniegto kredītu atmaksāja un kredītlīgums atbildētājas un prasītājas puses

netika izbeigts, 2012.gada 04.aprīlī prasītāja uz kredīta līguma Nr.7234 944F 11A3 65F1 FB86 C4FB EA50 75A2 pamata pārskaitījusi uz atbildētājas

uzrādīto norēķinu kontu pieprasīto kredīta summu – Ls 100 (EUR 142,29).

Atbildētāja izvēlējās kredīta nosacījumus, tos apstiprināja un saņēma no prasītājas kredīta nosacījumus apstiprinošu īsziņu. Prasītāja 2012.gada

04.aprīlī pārskaitīja pieprasīto kredītu Ls 100 apmērā uz atbildētājas norādīto norēķinu kontu /numurs/, nosakot atmaksas termiņu līdz 2012.gada

02.maijam un procentus par Kredīta lietošanu, kas par 28 dienām ir Ls 24.

Atbildētāja 2012.gada 03.maijā veikusi kredīta procentu iemaksu Ls 24 apmērā, pagarinot kredīta atmaksas termiņu par 28 dienām, t.i., līdz

2012.gada 31.maijam. Noteiktajā termiņā atbildētāja aizdevumu neatgrieza, kā arī neveica kredīta procentu summas maksu.

Atbildētājai ir pienākums maksāt nolīgto kredīta procentu summu par kredīta lietošanu. Prasītāja ar atbildētāju vienojās, ka kredīta procentu

summa par kredīta pamatsummas lietošanu ir Ls 20 par 28 dienām, par kredīta termiņu no 2012.gada 03.maija līdz 2012.gada 31.maijam, arī šo summu

atbildētāja nav samaksājusi.

Prasītāja nosūtījusi atbildētājai vairākus atgādinājumus, paziņojumus, brīdinājumus uz atbildētājas norādīto elektroniskā pasta adresi. Atbildētāja

nav paziņojusi kreditoram par adrešu maiņu (ja tāda ir notikusi), nav reaģējusi uz prasītājas nosūtītajiem brīdinājumiem un joprojām nav uzskatījusi par

vajadzīgu doto aizdevumu atmaksāt norādītajā termiņā, kā arī nav centusies vienoties ar prasītāju par citiem atmaksas termiņiem.

Ņemot vērā to, ka atbildētāja nav veikusi kredīta atmaksu, prasītāja saskaņā ar noteikumu 6.1.punktu uzsāka aprēķināt līgumsods 1 % apmērā

no laikā neapmaksātās kredīta summas par katru nokavēto dienu.

Atbildētāja izmanto un nav atgriezusi aizdevuma summu, kā arī nav centusies noslēgt ar prasītāju jaunu parāda atmaksas grafiku.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1425., 1587., 1588., 1716.. 1717., 1720., 1753., 1756., 1764., 1779., 1843., 1934., 1943., 1946. pantu.

Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību atbildētāja tiesā nav iesniegusi.

Saskaņā Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa secina, ka prasība pamatota un

apmierināma daļēji.

Saskaņā ar euro ieviešanas kārtības likuma 32. panta otrās daļas 2. punkta „a” apakšpunktu, ja tiesvedība civillietā uzsākta līdz euro ieviešanas

datumam, bet spriedums (nolēmums) taisāms pēc 2014. gada 1. janvāra, lietu pabeidz izskatīt lietā „operējot” ar summām latos, bet nolēmumā tās

konvertējot saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6. pantu,

nolēmumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Atbilstoši Civillikuma 1537.pantam, ja līgumu slēdz starp klātneesošiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma piedāvātāju

ir sasniegusi saņēmēja beznosacījuma piekrišana.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.pantu, distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, ko

tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu vai vairākus

distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis,

tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas

un pārraidīšanas distances līdzekļi.

No Kredīta līguma vispārīgo noteikumu 3.sadaļas, tiesnese secina, ka, lai saņemtu no kreditora kredītu, kredīta ņēmējam ir jāaizpilda reģistrācijas

forma, kura izvietota mājas lapā, ievadot savus personas datus (3.1.1.1.punkts), pēc iepazīšanās ar Kredītlīgumu, kredīta ņēmējam ir jāapliecina, ka tas ir

iepazinies un piekrīt Vispārīgajiem noteikumiem (3.1.1.2.punkts). Tāpat kredīta ņēmējam ir jāapstiprina reģistrācija un jāveic Reģistrācijas maksājums,

ko drīkst veikt tikai no kredīta ņēmēja personīgā konta, kurā kredīta ņēmējs vēlas saņemt kredītu (…) Reģistrācijas maksājuma uzdevumā obligāti

jānorāda rekvizīti, ņēmēja nosaukums, ņēmēja konta numurs, saņēmēja kods, summa, maksājuma mērķis (3.1.1.3.punkts).

Atbilstoši Kredīta līguma vispārīgo noteikumu 3.sadaļas 3.1.1.5. punktam, pēc reģistrācijas maksājuma veikšanas, ja kredīta ņēmējs atbilst

kredīta ņēmēja statusam, kredīta ņēmējs no kreditora saņem īsziņu ar lietotāja ID un klienta statuss tiek mainīts uz kredīta ņēmēja statusu.

No prasības pieteikumam pievienotā maksājuma uzdevuma Nr.4 (dokumenta kopija, lietas lapa 20) tiesa konstatē, ka atbildētāja ir veikusi

reģistrācijas iemaksu uz prasītājas kontu Ls 0,01 (0,014 euro) apmērā, kā maksājuma mērķi norādot, ka apstiprina reģistrāciju un Kredīta līguma

kopējos noteikumus (kuru AKST MD5 kods ir 7234 944F 11A3 65F1 FB86 C4FB EA50 75A2).

Savukārt no prasības pieteikumam pievienotajiem Aizdevuma līguma Speciālajiem noteikumiem, tiesa secina, ka puses ir vienojušās par

aizdevuma summas Ls 100 (142,29 euro) izsniegšanu uz 28 dienām, par minēto kredīta lietošanas periodu piemērojot kredīta lietošanas procentus Ls 20

(28,46 euro) apmērā par 28 dienām (par kredīta termiņu no 03.05.2012. līdz 31.05.2012.).

No prasības pieteikumam pievienotā maksājuma uzdevuma Nr.4534 (dokumenta kopija, lietas 18.lapa) ir konstatējams, ka prasītāja, saskaņā

ar pušu starpā noslēgto vienošanos par aizdevuma izsniegšanu, 2012.gada 04.04.2012. ir pārskaitījusi uz atbildētājas bankas kontu aizdevuma sumu Ls

100 (142,29 euro).

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka starp prasītāju un atbildētāju ir noslēgts līgums par aizdevuma summas Ls 100 (142,29 euro) izsniegšanu,

aizdevuma līgumam piemērojot Kredīta līguma kopējos noteikumus (kuru AKST kods ir 7234 944F 11A3 65F1 FB86 C4FB EA50 75A2).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Savukārt, atbilstoši Civillikuma 1934.pantam, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojumu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš

saņēmis (Civillikuma 1943.pants).

No prasības pieteikumam pievienotajiem Aizdevuma līguma Speciālajiem noteikumiem (lietas lapa 13), tiesa secina, ka atbildētājai 2012.gada

31.maijā bija pilnībā jāatmaksā aizdevuma pamatsumma Ls 100 (142,29 euro), kā arī jāsamaksā kredīta lietošanas procenti Ls 20 (28,46 euro)

apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesa ņem vērā, ka atbildētāja nav iesniegusi tiesai nekādus pierādījumus par to, ka, pretēji prasības pieteikumā norādītajam, būtu veikusi vēl

kādus maksājumus prasītājai. Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētājas neatmaksātā parāda pamatsumma ir Ls 100 (142,29 euro) un minēto naudas summu

ir pamats piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus, kas aprēķināti par laika posmu no 2012.gada 03.maija līdz

2013.gada 08.augustam un aprobežoti ar pamatparāda (Ls 100 jeb 142,29 euro) apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

No aizdevuma līguma speciālajiem noteikumiem izriet, ka ar minētajiem noteikumiem puses ir vienojušās aizdevuma pamatsummas (Ls 100

jeb 142,29 euro) piemērot līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus uz 28 dienām, un konkrēti, par laika periodu no 2012.gada 03.maija līdz

2012.gada 31.maijam. Nedz aizdevuma līguma vispārējos, nedz speciālajos noteikumos puses nav vienojušās par šīs procentu likmes piemērošanu līdz

pilnīgai saistību izpildei. Līdz ar to tiesa atzīst, ka līgumiskie procenti no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenami Ls 20 (28,46 euro) apmērā par laika

periodu no 2012.gada 03.maija līdz 2012.gada 31.maijam, bet pārējā daļā prasība par līgumisko lietošanas procentu piedziņu par laika periodu no

2012.gada 01.jūnija līdz 2013.gada 08.augustam Ls 80 (113,83 euro) apmērā ir noraidāma.

Kā redzams no Kredīta līguma vispārīgo noteikumu 6.1. punkta noteikumiem, ja kredīta ņēmējs neveic kredīta atmaksu kredīta atmaksas dienā,

tas maksā Kreditoram līgumsodu viena procenta apmērā no termiņā nesamaksātas kredīta summas par katru nokavēto dienu, ar nosacījumu, ka

aprēķinātais līgumsods nevar pārsniegt neapmaksātā pamatparāda apmēru.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas līgumsodu par laika periodu no 2012.gada 01.jūnija līdz 2013.gada 08.augustam (434 dienas) Ls 434

(617,53 euro) un aprobežots ar pamatparāda (Ls 100 jeb 142,29 euro) apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpilda vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1717.panta otrajā daļā noteikts, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzēti no

līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Atbilstoši Civillikuma 1724.1 panta noteikumiem, tiesas kompetencē ietilpst samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir

pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēts maksājumu nokavējums no atbildētājas puses, kas pats par sevi rada līgumsoda piemērošanas pamatu, ja puses

par to ir vienojušās, tomēr vienlaicīgi tiesa konstatē, ka finanšu pakalpojums, izsniedzot aizdevumu, atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta

2.punktā norādītai pakalpojuma definīcijai. Tādējādi līgumsoda maksāšanas pienākuma pastāvēšana un līgumsoda apmērs pārbaudāms arī Patērētāju

tiesību aizsardzības likuma kā speciālo tiesību normu kontekstā, neatkarīgi no tā, vai strīdā patērētājs uz šādiem apsvērumiem norāda, vai nenorāda.

Lai arī pieprasīto līgumsodu prasītāja ir aprobežojusi ar Ls 100 jeb (142,29 euro), tomēr tiesa arī šādā apmērā aprobežotu līgumsodu atzīst par

nesamērīgu.

Tiesa norāda, ka līgumsods, kurš aprēķināts pēc likmes 1 procents no laikā nesamaksātās kredīta summas par katru nokavēto dienu konkrētajā

gadījumā nepilda zaudējumu atlīdzināšanas, bet gan galvenokārt atbildētāja sodīšanas funkciju un līdz ar to, kā norādīts judikatūrā, tā piemērošana

vērtējama atbilstoši vispārējiem sodīšanas rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanas principiem, tostarp soda samērīguma un taisnīguma principiem

(Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 14.maija spriedums lietā Nr. SKC- 212).

Tiesa ņem vērā, ka Kredīta līguma kopējo noteikumu 6.1. punktā paredzētais līgumsods, kas paredzēts viena procenta apmērā dienā,

pamatparāda summu sasniegs pēc 100 dienām. Līdz ar to tiesa atzīst, ka līgumsods šādā apmērā nav uzskatāms par taisnīgu un samērīgu. Tiesa atzīst, ka

līgumsods šādā apmērā ir atzīstams par neproporcionāli lielu līgumsodu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkta izpratnē.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka atbildētāja nav rīkojusies labā ticībā, jo saistības nav pildījusi ilgstoši, nav atdota pat ne daļa no aizdevuma summas, lai

gan aizdevuma atmaksas termiņš iestājies 2012.gada 31.maijā, tādējādi atbildētājai Civillikuma 1716.panta izpratnē ir pienākums maksāt līgumsodu, bet

tas nosakāms saprātīgās robežās.

Ņemot vērā to, ka atbildētājas nokavējums ir 434 dienas, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams līgumsods 20% no

pamatparāda par laika periodu no 2012.gada 01.jūnija līdz 2013.gada 08.augustam, tas ir, Ls 20 (28,46 euro) apmērā.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas zaudējumus Ls 5,25 (7,47 euro) apmērā.

Tiesa secina, ka prasītājas norādītie zaudējumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.3 panta trešo daļu ir samaksāti kā ar brīdinājuma izsniegšanu

saistītie izdevumi, ko likums noteicis par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam īpašas tiesvedības lietās - par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā saskaņā ar Civilprocesa likuma 50.1nodaļas noteikumiem.

Procesuālā kārtība, kādā ir atlīdzināmi šādi procesuālie tiesvedības izdevumi, noteikti minētajā Civilprocesa likuma 50.1 nodaļā.

Zaudējumu atlīdzināšana ir civiltiesisks līdzeklis, kas kalpo tāda mantiskā stāvokļa atjaunošanai vai nodrošināšanai kāds saglabātos, ja nebūtu

pārkāptas tiesības. Lai pastāvētu pamats zaudējumu atlīdzināšanai, tiesai ir jākonstatē atbildētāja prettiesiska rīcība, zaudējumu esamība un to apmērs,

cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem.

Lai arī izdevumi, ko samaksājusi puse, kuras labā taisīts spriedums, atzīstami par tās zaudējumiem šī jēdziena plašākā izpratnē, tomēr nav pamata

tos saistīt ar puses tiesībām celt materiāltiesisku prasījumu par zaudējumu piedziņu, jo, kā to uzsvēris dr.jur.V.Bukovskis „ (…) jautājums par tiesas

izdevumiem pieder procesuālajām, bet ne materiālajām tiesībām (...)” (V.Bukovskis. Civilprocesa mācību grāmata. Rīga, 1933., 421.lpp.). Līdz ar

prasība par zaudējumu piedziņu Ls 5,25 (7,47 euro) apmērā ir noraidāma.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība ir apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto

prasījumu apmēram.

No lietas materiāliem konstatējams, ka pie prasības celšanas prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu Ls 50 (71,14 euro). Līdz ar to no atbildētājas

par labu prasītājai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, ir piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva proporcionāli

apmierinātajai prasījuma daļai, tas ir Ls 50 (71,14 euro) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 (4,70 euro) apmērā, kopā 75,84 euro.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ievērojot prasītājas lūgumu par tiesību atzīšanu saņemt likumiskos procentus, tiesa atzīst, ka prasītājai ir nosakāmas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja Civillikuma 1765.pantā paredzētos likumiskos 6 procentus gadā, no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa 193., 195. un 204.1 pantu, tiesa

no s pri e da

apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Ātrais kredīts”, reģistrācijas Nr. 40103183139, neatmaksāto aizdevuma

pamatsummu 142,29 euro, līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus 28,46 euro apmērā par laika periodu no 2012.gada 03.maija līdz 2012.gada

31.maijam, līgumsodu 28,46 euro apmērā par laika periodu no 2012.gada 01.jūnija līdz 2013.gada 08.augustam, tiesas izdevumus 75,84 euro, kopā

275,05 euro (divi simti septiņdesmit pieci euro un 05 centi).

Samaksa veicama SIA „Ātrais kredīts” kontā Nr.LV41HABA0551021740568, AS „Swedbank”.

Noteikt SIA „Ātrais kredīts”, reģistrācijas Nr. 40103183139, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas (142,29 euro), ievērojot Civillikuma

1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noraidīt prasību daļā par procentu 113,83 euro, līgumsoda 113,83 euro, un zaudējumu 7,47 euro piedziņu.

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Spriedumu var 20 (divdesmit) dienu laikā pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Rubina