Court dismissed business owner's appeal for vehicle entry fine in restricted zone, upholding police decision.

Lieta Nr.1A69014519/32

ECLI:LV:KURT:2019:0823.1A69014519.3.S

SPRIEDUMS

Ventspilī 2019.gada 23.augustā

Kurzemes rajona tiesa: tiesnese S.Eglīte,

izskatīja rakstveida procesā SIA „Laimīgo vistu ferma“ sūdzību par 2019.gada 17.maija Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka

pienākumu izpildītāja K.Platnieka lēmumu Nr.1-14.1/1552.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 12.februārī Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors Ainars Brūveris (turpmāk – amatpersona) sastādījis administratīvā

pārkāpuma protokolu ZZ Nr.751964 (turpmāk – protokols).

Protokolā norādīts, ka 2018.gada 27.jūnijā plkst.12.19 Jūrmalā, „Valtera prospekta dzelzceļa pārbrauktuves satiksmes mezglā” transportlīdzekļa

VW Caddy, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis), vadītājs iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 „Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Noteikumi) 5.punkta prasības, ar ko izdarīts

administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā.

Amatpersona 2019.gada 12.februārī pieņēmusi lēmumu uzlikt SIA „Laimīgo vistu ferma” (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) naudas sodu 50 euro

apmērā.

[2] Izskatot iesniedzējas iesniegto sūdzību, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs K.Platnieks ar 2019.gada

17.maija lēmumu Nr.1-14.1/1552 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atstājis negrozītu ar Pašvaldības policijas 2019.gada 12.februāra administratīvā

pārkāpuma protokolu ZZ Nr.751964 pieņemto lēmumu, bet sūdzību noraidījis. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar šādiem apstākļiem.

[2.1] Noteikumu 5.punkta redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī, noteica, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz

30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos

gadījumus.

Noteikumu 20.punkts noteic, ka nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša režīma zonā

Jūrmalā var iebraukt transportlīdzekļi, kas pielāgoti vadītājam invalīdam; operatīvie transportlīdzekļi; specializēto dienestu (Satversmes aizsardzības

birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Drošības policija) transportlīdzekļi un avārijas dienestu transportlīdzekļi, kuriem piešķirts operatīvā

transportlīdzekļa statuss; ārvalstu diplomātiskā korpusa transportlīdzekļi; Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma

pavēlniecības, Militārās policijas, Saeimas, Ministru kabineta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta

un prokuratūras īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi; Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāžu īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi.

Noteikumu 21.punktā noteikti kritēriji, kad nodeva nav jāmaksā, ja pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide.

Iebraucot Jūrmalā caur Valtera prospekta dzelzceļa pārbrauktuves satiksmes mezglu, saskaņā ar Noteikumu 8.2.apakšpunktu ir uzstādītas

videotehniskās kontroles ierīces, kas fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu

datus un atlasa tos transportlīdzekļus, kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi.

Izdruka no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās sistēmas apstiprina to, ka

Transportlīdzeklis neatbilst nevienam no Noteikumu 20. un 21.punkta kritērijiem.

[2.2] Noteikumi publicēti Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, līdz ar ko sūdzības iesniedzējai Noteikumi bija saistoši.

Par Transportlīdzekli nebija veikta uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa samaksa, tādēļ sūdzības iesniedzējas pieteikums caurlaides

saņemšanai tika noraidīts, par ko sūdzības iesniedzējai paziņots ar Jūrmalas pilsētas domes 2018.gada 13.aprīļa e-pastu.

Pašvaldības policijas ieskatā fakts, ka sūdzības iesniedzēja aizņemtības dēļ nepamanīja

Jūrmalas domes e-pastu par atteikumu piešķirt caurlaidi ar atvieglojumu, neatbrīvo sūdzības iesniedzēju no atbildības par tās veikto pārkāpumu.

Par ikvienas caurlaides derīgumu caurlaides sezonā var pārliecināties, ievadot transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un reģistrācijas apliecības

numuru Jūrmalas domes mājas lapā. Konkrētajā gadījumā sūdzības iesniedzēja par caurlaides esamību Transportlīdzeklim nepārliecinājās.

[2.3] Pašvaldības policijas ieskatā šajā gadījumā nav piemērojams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK)

35.panta otrās daļas regulējums, jo ar sūdzības iesniedzējas turējumā esošo transportlīdzekli izdarītie pārkāpumi ir izdarīti atsevišķi, tiem ir atšķirīgs

izdarīšanas datums un laiks, un, kaut pārkāpumi pēc sava rakstura ir līdzīgi, tomēr tie ir atšķirīgi pārkāpumi.

Pašvaldības policija nekonstatēja arī Latvijas APK 21.panta noteikto pamatu sūdzības

iesniedzējas atbrīvošanai no administratīvās atbildības.

[2.4] Par Noteikumu pārkāpumu paredzēts viens konstants soda veids – naudas sods 50 euro.

Līdz ar to nav nepieciešams vērtēt lietderības apsvērumus, lai pamatotu konkrēta soda apmēra piemērošanu. Līdz ar to sūdzības iesniedzējas

tiesiskais statuss, mantiskais stāvoklis vai citi apstākļi šajā gadījumā nevar ietekmēt piemērojamā soda apmēru.

Pastāvot tiesiskajam regulējumam, kas uzliek par pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas Noteikumus, ir panākta vienlīdzīga attieksme pret

visām personām un taisnīguma

ievērošana, piemērojot administratīvos sodus.

[3] 2019.gada 14.jūnijā Kurzemes rajona tiesā no Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas saņemta sūdzības iesniedzējas sūdzība par pārsūdzēto

lēmumu. Sūdzībā norādīti šādi apstākļi un apsvērumi.

[3.1] Sūdzības iesniedzējai šobrīd jau ir sastādīti 105 administratīvo pārkāpumu protokoli, kas ir apstrīdēti, bet atstāti negrozīti.

[3.2] Sūdzības iesniedzēja sev piederošajiem transportlīdzekļiem regulāri izņem caurlaides iebraukšanai Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā. Kad

sūdzības iesniedzējas darbinieki kārtoja atļaujas iebraukšanai Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā 2018.gada sezonai, iesniedzējas transportlīdzekļiem tās

arī tika izsniegtas. Tomēr problēmas bija Transportlīdzeklim, par kuru nebija veikta uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa samaksa, tāpēc

iesniedzējas valdes locekļa /pers. A/ iesniegums caurlaides saņemšanai tika noraidīts. Tas /pers. A/ tika paziņots ar Jūrmalas pilsēta domes 2018. gada

13. aprīļa e-pastu.

Diemžēl, ņemot vērā sūdzības iesniedzējas saimnieciskās darbības specifiku (putnkopība), šajā laikā /pers. A/ bija noslogots ar tiešajiem darba

pienākumiem un tīri cilvēcisku apsvērumu dēļ minēto e-pastu nepamanīja.

Tā kā pārējiem sūdzības iesniedzējas transportlīdzekļiem atļauja tika izsniegta, sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka arī Transportlīdzeklim tā ir

izsniegta. Turklāt, lai arī Transportlīdzeklis kopš 2018.gada 1.aprīļa regulāri iebrauca Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā, policija līdz pat 2018.gada

oktobrim neinformēja sūdzības iesniedzēju par kādiem izdarītiem administratīviem pārkāpumiem ar Transportlīdzekli. Tāpēc sūdzības iesniedzēja

pamatoti uzskatīja un tai radās tiesiskā paļāvība, ka tās visiem transportlīdzekļiem ir derīgas caurlaides iebraukšanai Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā.

Ja pēc pirmās iebraukšanas reizes Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā policija pieteicējai savlaicīgi paziņotu, ka Transportlīdzeklim nav derīgas

caurlaides, tad sūdzības iesniedzēja vai /pers. A/ nekavējoties būtu vērsusies Jūrmalas pilsētas domē, lai caurlaidi saņemtu. Nodeva par caurlaides

izsniegšanu ir tikai 3,40 euro. Būtu absurdi uzskatīt, ka /pers. A/ gandrīz katru dienu riskēja ar 50 euro sodu, lai izvairītos no niecīgas vienreizējas

nodevas samaksas un administratīvos pārkāpumus izdarīja apzināti.

[3.3] Nav samērīgi personu, kurai ir tiesības iebraukt Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā nemaksājot nodevu, sodīt tāpat kā personu, kurai šādu

tiesību nav.

Transportlīdzekļa lietotājs ir /pers. A/, un viņam ir deklarēta un pastāvīga dzīvesvieta Jūrmalas pilsētā, tāpēc /pers. A/ bija tiesības ar viņa lietošanā

esošu transportlīdzekli iebraukt Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā, nemaksājot valsts nodevu.

Ja policija godprātīgi pildītu savus pienākumus un laicīgi sūdzības iesniedzējai paziņotu par pirmo iespējami izdarīto administratīvo pārkāpumu (kaut

vai sodot sūdzības iesniedzēju), sūdzības iesniedzēja vai /pers. A/ saņemtu caurlaidi.

[3.4] Sūdzības iesniedzēja norādījusi iestādei uz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada 8.jūnija spriedumu lietā

Nr.1A33025717, ar kuru personai, kura bija tieši tādos pašos faktiskos apstākļos kā pieteicēja, atcēla 76 policijas administratīvo pārkāpumu protokolus

un sodīja tikai par vienu administratīvo pārkāpumu.

Tomēr policija ir atteikusies piemērot minēto tiesu praksi.

[3.5] Policija būtiski ir pārkāpusi Latvijas APK 237.pantu, kā arī nokavējusi procesuālo termiņu administratīvās pārkāpuma lietas ierosināšanai.

[3.6] Sūdzības iesniedzēja lūdz pilnībā atcelt pārsūdzēto lēmumu.

[4] Ar Kurzemes rajona tiesas tiesneša 2019.gada 19.jūnija lēmumu ierosināta tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā. Ar lēmumu noteikts

izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu rakstveida procesā 2019.gada 23.augustā, nosakot, ka nolēmums lietā būs pieejams tiesas kancelejā

[5] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona

(pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai

prokurors.

Tiesā nav saņemts sūdzības iesniedzējas lūgums par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, gluži otrādi – sūdzībā ir ietverts lūgums izskatīt lietu

rakstveida procesā. Ievērojot minēto, lieta skatāma rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietas materiālus, kā arī izvērtējusi sūdzību un pārsūdzēto lēmumu, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir atstājams negrozīts, bet

sūdzība noraidāma.

Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289.12panta pirmajā daļā noteiktos obligātos apstākļus iestādes lēmuma atcelšanai.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Pārbaudot un izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, pārsūdzētajā lēmumā ietverto pamatojumu un sūdzības pamatojumu, tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā

lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs, argumentēts un pilnībā pietiekams, tādēļ tiesa pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

[7] Papildus pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem motīviem tiesa norāda uz šādiem apstākļiem.

[7.1] Tiesa atzīst par nepamatotu sūdzības iesniedzēja norādi, ka nav samērīgi personu, kurai ir tiesības iebraukt Jūrmalas pilsētas īpašā režīma

zonā nemaksājot nodevu, sodīt tāpat kā personu, kurai šādu tiesību nav.

Atbilstoši Noteikumu 5.punktam (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 15.decembrim) laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz

30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos

gadījumus. Savukārt Noteikumu 20.punktā ir norādīti transportlīdzekļi, kuri var iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides un nodevas samaksas.

Tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā pamatoti ir norādīts, ka Transportlīdzeklis neatbilst Noteikumu 20.punktā norādītajiem kritērijiem. Līdz ar to

Transportlīdzeklim, lai iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalā 2018.gada 27.jūnijā, bija jāsaņem caurlaide. Lietā nav strīda, ka Transportlīdzeklim šajā

datumā caurlaides nebija.

Atbilstoši Noteikumu 49.punktam par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam

piecdesmit euro.

Tādējādi tiesa atzīst, ka par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā bez derīgas caurlaides ir paredzēts viens konstants soda veids

– naudas sods 50 euro. Šāda soda piemērošana nav atkarīga no tā, vai personai ir pienākums veikt nodevas samaksu un vai personai pienākas nodevas

atvieglojumi attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli.

Šādos apstākļos soda samērīguma izvērtēšana atkarībā no pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem neietilpst ne Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas,

ne arī tiesas kompetencē, jo atbildība par Noteikumu pārkāpumu ir paredzēta pašvaldības saistošajos noteikumos un vienīgi attiecīgās pašvaldības

kompetencē ir noteikt soda veidu un apmēru par izdarītajiem Noteikumu pārkāpumiem.

[7.2] Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai daļai sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

No norādītās tiesību normas izriet, ka par administratīvo pārkāpumu personai var piemērot tikai tādu sodu, kāds paredzēts normatīvajā aktā par

konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Cita soda piemērošana nav pieļaujama.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka par iepriekš norādīto administratīvo pārkāpumu personai nevar piemērot citu administratīvo sodu, arī tādu, kas

pēc savas būtības ir mazāk bargs, neatkarīgi no izdarīto administratīvo pārkāpumu skaita kādā konkrētajā laika posmā.

Līdz ar to nav pamatots sūdzības iesniedzējas viedoklis, ka administratīvais sods uzliekams tikai par pirmo pārkāpumu, bet par pārējiem

pārkāpumiem ir izsakāms brīdinājums.

[7.3] Tiesa nevar piekrist arī sūdzības iesniedzējas apgalvojumam, ka policija sūdzības

iesniedzējai apzināti ļāva turpināt izdarīt administratīvo pārkāpumu un informēja par to sūdzības iesniedzēju tikai pēc sešiem mēnešiem.

Atbilstoši Latvijas APK 238. 1panta pirmajai daļai, saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa

247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt

administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 7.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši

šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

Latvijas APK 37.panta pirmajā daļā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma

izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

No lietas materiāliem redzams, ka pārkāpums ir izdarīts 2018.gada 27.jūnijā, tā izdarīšanas fakts ir konstatēts 2018.gada 21.novembrī, bet

lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir uzsākta 2018.gada 22.novembrī.

Ievērojot to, ka administratīvais pārkāpums nav uzskatāms par ilgstošu, tiesa atzīst, ka

Latvijas APK noteiktie termiņi administratīvā pārkāpuma lietvedībā nav pārkāpti un netiek konstatēta Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas

amatpersonu apzinātā rīcība nolūkā novilcināt lietvedības norisi administratīvā pārkāpuma lietā.

[7.4] Tiesa nevar atzīt par pamatotu sūdzības iesniedzējas atsauci uz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada 8.jūnija

spriedumu lietā Nr.1A33025717.

Pirmkārt, kā norādīts pašā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā, tiesas secinājumi konkrētajā lietā par konkrētajiem

apstākļiem nav vispārināmi un ir attiecināmi tikai uz izskatāmo lietu.

Otrkārt, Augstākā tiesa ir norādījusi, ka tiesai ir tiesības atkāpties no judikatūras, izvēloties citādu, konkrētās lietas faktiskajiem un tiesiskajiem

apstākļiem atbilstošāku tiesību normas interpretācijas rezultātu, taču šādā gadījumā viedoklis ir pienācīgi jāargumentē (sal. Augstākās tiesas 2016.gada

14.janvāra lēmumu lietā Nr. SKK-1/2016).

Tiesa atzīst, ka vienīgais apelācijas instances tiesas nolēmums (kā tas ir šajā gadījumā) nevar tikt atzīts par judikatūru, kura būtu jāņem vērā arī

pārējām tiesām, it sevišķi ņemot vērā to, ka atbilstoši Latvijas APK 289. 22panta otrajai daļai apelācijas instances nolēmums administratīvā pārkāpuma

lietā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

[7.5] 2019.gada 18.jūlijā tiesā saņemts no /pers. A/ 2019.gada 16.jūlija Notariālais akts, kurā viņš apliecinājis, ka Transportlīdzekli SIA „Laimīgo

Vistu ferma” ir nodevusi viņam lietošanā un, ka laika posmā no 01.04.2018. līdz 31.10.2018., Transportlīdzekli lietojis viņš savām privātām vajadzībām,

nevis darba vajadzībām, veicot darbu SIA „Laimīgo Vistu ferma” uzdevumā.

Tiesa norāda, ka šādam Apliecinājumam, kas izdots 2019.gada 16.jūlijā, nav nozīmes lietas izskatīšanā, jo automašīnas īpašnieks ir SIA „Laimīgo

Vistu ferma” un tieši SIA „Laimīgo Vista ferma” ir atbildīga par izdarīto pārkāpumu.

Bez tam lietā nav strīda par to, ka /pers. A/ ir deklarējis dzīvesvietu Jūrmalā, bet arī šādā gadījumā viņam bija jāsaņem caurlaide, turklāt no valsts

nodevas samaksas atbrīvo vienu šīs personas lietošanas esošo Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekli (22.punkts). Saistošo

noteikumu 22.1.punkts noteic, ka atbrīvo no valsts nodevas tikai tad, ja Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēta atzīme, ka par transportlīdzekli ir

veikta uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa samaksa.

[7.6] Judikatūrā vairākkārt ir pausta atziņa, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums

argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums

detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no

tiesību viedokļa (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 11.marta spriedumu lietā Nr.SKA-66/2010, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes

lēmumu lietā Nr.SKA-186/2012, 2013.gada 1.jūlija rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-584/2013).

Ņemot vērā minēto, kā arī Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu tiesa nevērtē pārējos sūdzībā ietvertos argumentus, jo tie jau ir izvērtēti

pārsūdzētajā lēmumā (kura motivācijai tiesa ir pievienojusies) vai arī tiem nav nozīmes izskatāmajā lietā.

[8] Saskaņā ar Latvijas APK 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Ievērojot to, ka Noteikumu 49.punktā paredzēts tikai viens sods – 50 euro – nav nepieciešams izvērtēt Latvijas APK 32.panta otrajā daļā

norādītos apstākļus, jo to esamība vai neesamība nevar ietekmēt piemērojamā soda veidu vai apmēru.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu un 289.13pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka p.i. K.Platnieka 2019.gada 17.maija lēmumu Nr.1-14.1/1552 administratīvā

pārkāpuma lietā, bet SIA „Laimīgo vistu ferma”, reģistrācijas numurs 40103922875, sūdzību par minēto lēmumu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā no 2019.gada 23.augusta.

Tiesnese S.Eglīte