Legislator Case Law & Legislation
C73420320 / C-4203-20 ECLI:LV:ZRT:2020:1007.C73420320.3.S AI generated

Court orders eviction and debt collection for tenant arrears while awarding statutory interest on unpaid rent.

Case Number C73420320 / C-4203-20
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully supported the landlord's claim for eviction and debt collection against the tenant for unpaid rent and utilities. The tenant admitted the debt but failed to make the agreed monthly payments, leading to a judgment ordering immediate eviction and collection of principal, penalties, and court costs. Consequently, the court awarded the landlord statutory interest of 6% per annum on the outstanding balance until the judgment is executed.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law; Civil Procedure Law: The court established that landlords retain the right to claim statutory interest on rent arrears until judgment execution, and tenants must be evicted and ordered to pay principal, penalties, and costs upon failure to fulfill lease obligations.

Keywords

AI generated
rent arrears eviction order statutory interest lease agreement debt collection court costs tenant liability

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Article 1759
Civil Law Article 1760
Civil Law Article 1763
Civil Law Article 1765
Civil Procedure Law Article 41
Civil Procedure Law Article 8
Civil Procedure Law Article 97
Civil Procedure Law Article 190
Civil Procedure Law Article 195
Civil Procedure Law Article 204.1

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-4203-20/27

ECLI:LV:ZRT:2020:1007.C73420320.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2020. gada 7. oktobrī

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese R. Krasovska,

protokolē tiesas sēžu sekretāre I. Kursina,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. C/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dobeles namsaimnieks” prasībā pret /pers. D/ par izlikšanu no dzīvojamām

telpām un parāda piedziņu,

Aprakstošā daļa

[1] 2020. gada 3. jūnijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Dobeles namsaimnieks” (turpmāk tekstā - prasītājs) cēla tiesā prasību pret

/pers. D/ (turpmāk tekstā - atbildētājs) par izlikšanu no dzīvojamām telpām un parāda piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2018. gada 9. maijā puses noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. PR19-2/G/2018 (turpmāk —

līgums). Līgums tika noslēgts uz laiku līdz 2019. gada 31. martam. Saskaņā ar minēto līgumu prasītājs izīrēja un nodeva atbildētājai lietošanā pašvaldībai

piederošo dzīvokli Nr. 2, /adrese/, ar kopējo platību 39,5 m2.

Līguma 1.2. punktā tika norādīts, ka atbildētāja dzīvojamās telpas adresē: /adrese/, lietos kopā ar ģimenes locekli — nepilngadīgo dēlu /pers. E/.

2018. gada 20. jūnijā noslēgta vienošanās Nr. 1 par grozījumiem 09.05.2018. dzīvojamās telpas īres līgumā Nr. PR19-2/G/2018, kurā noteikts,

apakšīrē dzīvojamās telpas Nr. 2, /adrese/, kopā ar atbildētāju līdz 31.03.2019. lietos /pers. E/. Ar 2019. gada 23. aprīļa vienošanās Nr. 2 par

grozījumiem 09.05.2018. dzīvojamās telpas īres līgumā Nr. PR19-2/G/2018 /pers. E/ apakšīre ar Dobeles novada domes dzīvokļu jautājumu komisijas

18.03.2019. lēmumu Nr. 6/149 pagarināta līdz 30.09.2019. Savukārt ar 16.10.2019. vienošanās Nr. 3 par grozījumiem 09.05.2018. dzīvojamās telpas

īres līgumā Nr. PR19-2/G/2018 dzīvojamās telpas īres līguma termiņš pagarināts līdz 2019. gada 30. septembrim un līguma 1.2. punktā norādīts, ka

dzīvojamās telpas kopā ar atbildētāju turpina lieto viņas bērni nepilngadīgais dēls /pers. E/ un nepilngadīgā meita /pers. F/.

[1.2] Saskaņā ar līguma 3.1., 3.2., 3.5. punktos noteikto, atbildētājas pienākums bija ik mēnesi maksāt prasītājam īres maksu un maksāt par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt, līguma 3.6. punkts paredz līgumsoda aprēķināšanu 0,1 % apmērā no nokavētās maksājuma

summas par katru nokavēto dienu.

Atbildētājai bija izveidojies parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem uz 23.04.2019. 390,37 euro apmērā, tāpēc 2019. gada 23. aprīlī

atbildētāja ar prasītāju noslēdza vienošanos par parāda pakāpenisku samaksu. Atbildētāja atzina parāda esamību un solīja katru mēnesi apmaksāt

ikmēneša rēķinu un daļu no parāda, kopējo iemaksu mēnesī veicot 100 euro apmērā.

[1.3] Tā kā atbildētāja turpināja nepildīt savas saistības un parāds par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem turpināja palielināties,

prasītājs atbildētājai 2020. gada 3. janvārī nosūtīja 02.01.2020. uzteikumu Nr. 7-10/1, ar kuru aicināja atbildētāju samaksāt izveidojušos parādu vai līdz

2020. gada 10. februārim izīrēto dzīvokli atbrīvot.

Atbildētāja kopā ar nepilngadīgajiem bērniem turpina lietot dzīvojamās telpas un nepilda savas saistības, rēķinus neapmaksā, tāpēc atbildētājai pret

prasītāju ir izveidojies parāds par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem kopsummā 952,52 euro par laiku no 2018. gada 1. jūnija līdz

2020. gada 31. martam. Parāda summa sastāv no pamatparāda 940,15 euro par laiku no 2018. gada 1. jūnija līdz 2020. gada 31. martam un līgumsoda

12,37 euro par laiku no 2018. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 31. janvārim.

[2] Mediāciju izmantot prasītājs nevēlas, jo strīds nav atrisināms bez tiesas iesaistīšanas.

[3] Ņemot vērā visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1511., 1587., 1716., 2112., 2141. pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.,

11., 12., 28., 28.2 panta pirmo un otro daļu, prasītājs lūdz tiesu:

Izlikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, kopā ar ģimenes locekļiem /pers. E/, personas kods /personas kods/, un /pers. F/, personas kods

/personas kods/, no dzīvojamās telpas Nr. 2, /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. 48503021348, parādu

952,52 euro, kas sastāv no pamatparāda 940,15 euro par laiku no 2018. gada 1. jūnija līdz 2020. gada 31. martam un līgumsoda 12,37 euro par laiku

no 2018. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 31. janvārim, kā arī tiesas izdevumus.

Atzīt SIA „Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. 48503021348, ar sprieduma pasludināšanas dienu tiesības saņemt likumiskos procentus — 6

% (seši procenti) no simta gadā no pamatparāda summas.

Noteikt, ka piedzīto maksājumu samaksa veicama SIA „Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. 48503021348, bankas norēķinu kontā

Nr. LV91UNLA0006000508407, AS „SEB banka”.

[4] 2020. gada 4. jūnijā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, nosūtīts prasības pieteikums, izskaidrotas Civilprocesa likumā noteiktās

tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam

(lietas 29. lapa).

Atbildētāja paskaidrojumi tiesas noteiktajā termiņā nav saņemti.

[5] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja, kā prasības pieteikumā.

[6] Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

[7] Tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209., 210. pantā noteiktos lietas atlikšanas iemeslus un nolēma lietu skatīt bez atbildētājas piedalīšanās

tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausoties prasītāja pārstāvja argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

[8.1] Civilprocesa likuma 93. panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1402. pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Saskaņā ar

Civillikuma 1587. pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

[8.2] Lietas materiāliem pievienots 2018. gada 9. maija dzīvojamās telpas īres līgums Nr. PR19-2/G/2018, tā 2018. gada 20. jūnija vienošanās

Nr. 1, 2019. gada 23. aprīļa vienošanās Nr. 2, 2019. gada 16. oktobra vienošanās Nr. 3, kur norādīts, ka līgums noslēgts līdz 2019. gada

30. septembrim. Līguma 3. punkts un tā apakšpunkti nosaka atbildētāja pienākumu veikt īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksājumus. Lietā

nepastāv strīds, ka prasītāja ir dzīvojamās ēkas /adrese/, kopīpašumā esošās daļas un teritorijas apsaimniekotājs.

Īres līguma 3.5. punktā norādīts, ka īres maksu par katru norēķina mēnesi un līguma 3.2. punktā noteiktos maksājumus atbildētājs maksā saskaņā

ar prasītāja izsniegtu rēķinu līdz norēķina mēneša pēdējam datumam.

[8.3] Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā

ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas gadījumos, ja 1) īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā

dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

aktiem; 2) īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem (saskaņā ar likuma 11.3 panta pirmās daļas 1. punktu tie ir: apkure, aukstā

ūdens piegāde, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās

telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina

īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu; gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi

iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

Prasības pieteikumam pievienots 2020. gada 2. janvāra prasītājas uzteikums par nodomu vērsties tiesā ar prasību par izlikšanu no dzīvojamās

telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas (lietas 23. lapa). Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītāja ievērojusi likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta

otrās daļas noteikumus par īrnieka brīdināšanu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vismaz mēnesi pirms prasības celšanas tiesā.

Uzteikumā prasītājs ir norādījis parāda summu, prasību par izīrētā dzīvokļa atbrīvošanu, kā arī sekas dzīvokļa neatbrīvošanas un parāda

nenomaksāšanas gadījumā – vēršanos tiesā ar prasību par izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

[8.4] Atbildētājs savus pienākumus, kas norādīti īres līgumā, nepilda, par īres maksu un saņemtajiem pakalpojumiem nenorēķinājās, piestādītos

rēķinus neapmaksā (lietas 11.-12. lapa).

No parāda aprēķiniem secināms, ka atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par īrēto dzīvojamo telpu un pakalpojumiem par laika periodu no

2018. gada 1. jūnija līdz 2020. gada 31. martam un parāds ir 940,15 euro, kas pārsniedz trīs mēnešu vidējo maksājumu kopsummu.

Ar dzīvojamās telpas īres līguma 3.5. punktu pierādīts, ka īres maksu atbildētājs nomaksā līdz norēķina mēneša pēdējam datumam.

Atbildētājs savus pienākumus nepildīja, neveica komunālo un apsaimniekošanas maksas maksājumus, līdz ar to prasītājs 2020. gada 3. janvārī

vērsās Zemgales rajona tiesā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret atbildētāju. 2020. gada 20. februārī Zemgales

rajona tiesas tiesnese pieņēma lēmumu atstāt pieteikumu bez izskatīšanas (lietas 22. lapa).

[8.5] Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12. pantu, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos un kārtībā.

Tiesa norāda, ka puses ir vienojušās par īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem samaksu un tās apmēru, saistības izriet kā no

līgumiska tā arī no tiesiska darījuma, tādējādi atbildētājam jāpilda minētās saistības.

[9] Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu 12,37 euro apmērā.

Civillikuma 1716. pants nosaka, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi

vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst

noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Ar 2014. gada 1. janvāri stājušies spēkā grozījumi Civillikuma 1716. pantā, kura trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi

vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda summas. Atbilstoši Pārejas

noteikumu 21. pantam šī likuma redakcija piemērojama konkrētajā strīdā. Minētais raksturo arī judikatūras par līgumsoda piemērošanu vispārējās

tendences, proti, līgumsoda piemērošana nedrīkst būt kreditora iedzīvošanās avots, tam jābūt taisnīgam un samērīgam ar nodarīto kaitējumu un tas

norāda uz likumdevēja izpratni par šo tiesību institūtu un tā juridisko dabu. Tā ka prasītāja pieprasītais līgumsods nepārsniedz 10% no pamatparāda, tad

tiesa atzīst prasītāja aprēķināto līgumsodu par samērīgu un atbilstošu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām.

Civillikuma 1717. pants nosaka, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Savukārt 1720. panta 2. punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Civillikuma 1722. pants nosaka, ka līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā

tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Līgumsodu par saistību neizpildi vispār var prasīt tikai tādā apmērā,

kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.

Saskaņā ar starp prasītāju un atbildētāju 2018. gada 9. maijā noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma Nr. PR19-2/G/2018 3.6. punktu, prasītājam ir

tiesības aprēķināt līgumsodu 0,1% apmērā no nokavētās maksājumu summas par katru nokavēto dienu. Tiesa līgumsoda summu uzskata par samērīgu un

pamatotu salīdzinot ar atbildētāja pieļauto maksājumu saistības nokavējumu.

[10] Prasītājs prasa no atbildētāja piedzīt tikai tiešos zaudējumus, tiesas ieskatā prasītāja prasījuma apmērs ir samērīgs ar atbildētāja rīcības

rezultātā radīto zaudējumu, līdz ar to prasība ir apmierināma.

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams pamatparāds 940,15 euro apmērā un līgumsods 12,37 euro apmērā.

[11] Saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša

parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Atbildētājs savas procesuālās tiesības nav izmantojis – paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus pret prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis,

pierādījumus nav apstrīdējis, ka savas saistības pret prasītāju būtu pilnībā izpildījis un parādu būtu samaksājis, pierādījumus tiesai nav iesniedzis.

Tāpat atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas liecinātu, ka apsaimniekotājs, t.i., prasītāja, pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi savas

saistības, proti, nebūtu nodrošinājusi atbildētāju ar komunālajiem pakalpojumiem vai arī nebūtu veikusi dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu.

[12] Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājam tiesības ar sprieduma pasludināšanas dienu līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētājas likumiskos 6% procentus no simta gadā no kopējās neatmaksātās parāda summas.

Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. 1754. pants noteic, ka procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb

kapitālparāds. 1757. pants noteic, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1759 .panta pirmo daļu, 1760. pantu un 1765. pantu un izveidojušos tiesas praksi (Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamenta 2008. gada 16. aprīļa lēmums lietā Nr. SPC-30) prasītājam ir tiesības saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no galvenā

parāda līdz nolēmuma izpildei.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo

summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Atbilstoši Civillikuma 1763. panta 1. punktam nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765. panta ceturtā daļa nosaka, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā

nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto

termiņu.

Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu atzīt tiesības sākot no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja

likumiskos sešus procentus no neatmaksātā galvenā parāda.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Prasītājs nomaksājis valsts nodevu 212,88 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro apmērā, kas piedzenami no

atbildētāja.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 190., 195. pantu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Izlikt/pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. F/, personas kods /personas kods/, no

dzīvojamām telpām Nr. 2, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, pamatparādu 940,15 euro par laika periodu no 2018. gada 1. jūnija līdz 2020. gada

31. martam, līgumsodu 12,37 euro, nomaksāto valsts nodevu 212,88 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro apmērā, kopā

1170,77 euro (viens tūkstotis viens simts septiņdesmit euro 77 centi) apmērā, nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi pārskaitāmi uz norēķinu kontu

LV91UNLA0006000508407 – SEB banka AS.

Atzīt SIA “Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. 48503021348, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz tiesas sprieduma

izpildei saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

Noteikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese R. Krasovska