Appeal court dismissed appeal against administrative fine for failure to control invasive plant species on private land.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court dismissed the appellant's appeal against a municipal fine for failing to control invasive plant species on her property. The appellant argued she could not perform required measures because the municipality had blocked access to her land, yet the court found photographic evidence proved multiple invasive plants with seed heads existed. The court ruled that the appellant's duty to control invasive species was established and the fine was legally justified despite the procedural irregularity regarding access.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 51.2 panta 1. daļa; LAPK 289.13 panta 3. daļa; LAPK 289.15 panta 8. daļa; LAPK 289.22 panta 1. daļa, 2. daļa: The court must uphold an administrative penalty if the obligor failed to perform statutory duties to control invasive species, even if procedural defects exist that did not affect the substantive outcome.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
NORAKSTSLieta Nr.42984009 143/AA43-0411-13/10
SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2013.gada 15.martā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente M.Osmane, tiesneses S.Gintere un V.Zommere
rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz V.Ļ. (personas kods /personas kods/) pieteikumu par Siguldas novada domes Administratīvās komisijas 2009.gada 12.oktobra lēmuma Nr.18 EM502424/285/09 atcelšanu, sakarā ar V.Ļ. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 14.septembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2009.gada 13.jūlijā Siguldas novada Pašvaldības policijas inspektors kopā ar Siguldas novada lauksaimniecības konsultanti apsekoja teritoriju /adrese/, un konstatēja, ka V.Ļ. sev piederošajā teritorijā nav veikusi invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumus. 2009.gada 13.jūlijā V.Ļ. nosūtīts brīdinājums par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu. 2009.gada 14.septembrī Siguldas novada Pašvaldības policijas inspektors kopā ar Siguldas novada lauksaimniecības konsultanti atkārtoti apsekoja teritoriju /adrese/, un konstatēja, ka V.Ļ. sev piederošajā teritorijā nav veikusi invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumus. 2009.gada 14.septembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka V.Ļ. neveic invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumus savā īpašumā /adrese/, tādējādi izdarot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 51.2panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu.
[2] Ar Siguldas novada domes Administratīvās komisijas (turpmāk – iestāde) 2009.gada 12.oktobrī lēmumu Nr.18 EM502424/285/09 (turpmāk – Lēmums) nolemts piemērot V.Ļ. naudas sodu Ls 70 par LAPK 51.2panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu. Lēmumā konstatēts, ka V.Ļ. nav veikusi invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumus savam īpašumam /adrese/. Uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdi nav saņemts apstiprinājums par iepriekš minētās teritorijas sakopšanu. Lietā ir konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi – uz lietas izskatīšanas dienu teritorija vēl joprojām nav sakopta, sekas nav novērstas, kā rezultātā pastāv apdraudējums apkārtējai videi un cilvēka veselībai.
[3] 2009.gada 16.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts V.Ļ. pieteikums (sūdzība) par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā pamatots ar šādiem apsvērumiem. [3.1] Lieta tika izskatīta bez V.Ļ. klātbūtnes un V.Ļ. lietas izskatīšanas gaitā nebija iespēja sniegt paskaidrojumus. Neierašanās iemesls bija novēlota pavēstes saņemšana – ierakstītu vēstuli V.Ļ. saņēma vien 2009.gada 16.novembrī, kad lieta jau bija izskatīta. [3.2] Minētajā īpašumā invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumus nav iespējams veikt, jo Siguldas novada dome īpašumam nolikvidēja piebraucamo ceļu un kopš tā laika piekļūšana īpašumam nav iespējama. Līdz ar to šajā gadījumā ir atbildīga Siguldas novada dome.
[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajos paskaidrojumos iestāde norādīja, ka pieteikumu neatzīst. Paskaidrojumos norādīts turpmāk minētais. [4.1] V.Ļ. tika brīdināta – viņai 2009.gada 13.jūlijā tika nosūtīts rakstisks brīdinājums. Pēc atkārtotas īpašuma apsekošanas 2009.gada 14.septembrī pašvaldības policijas inspektors sastādīja ziņojumu par pārkāpumu, jo nekustamā īpašuma īpašniece neveica nekādas darbības invazīvo augu apkarošanai. Iestāde iepazinās ar fotoattēliem, kas uzņemti īpašuma apsekošanas laikā. [4.2] V.Ļ. par lietas izskatīšanas vietu un laiku tika paziņots pienācīgā kārtā, nosūtot pa pastu ierakstītu vēstuli.
[5] Administratīvā rajona tiesa ar 2011.gada 14.septembra spriedumu pieteikumu (sūdzību) noraidīja. Spriedums pamatots šādi. [5.1] Lietā nav strīda par to, ka V.Ļ. ir nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniece. Nav strīda, ka administratīvā pārkāpuma protokola un Lēmuma pieņemšanas dienā īpašumā nebija nopļauti latvāņi, kas pieskaitāmi pie invazīvo augu sugām un rada kaitējumu videi un cilvēka veselībai. Tādējādi nav strīda par to, ka īpašumā /adrese/ nav veikti pasākumi invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, līdz ar ko ir izdarīts pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta LAPK 51.2panta pirmajā daļā. V.Ļ. norāda, ka īpašumā invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumus nav iespējams veikt, jo Siguldas novada dome īpašumam nolikvidēja piebraucamo ceļu un kopš tā laika piekļūšana īpašumam nav iespējama. V.Ļ. tādējādi uzskata, ka šajā gadījumā pie atbildības ir saucama Siguldas novada dome. Līdz ar to lietā ir strīds, vai V.Ļ. pamatoti saukta pie administratīvās atbildības, proti, vai V.Ļ. ir izdarītā administratīvā pārkāpuma subjekts. [5.2] Siguldas novada 2005.gada 11.maija saistošo noteikumu Nr.6 „Siguldas novada teritorijas un tajā esošo ēku, būvju, apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.6)
3.20.4 punktā noteikts, ka novada lauku teritorijā papildus savlaicīgi jānodrošina teritorijas uzturēšana, nepieļaujot teritoriju aizaudzēšanu ar nezālēm, krūmiem un kokiem vai augiem, kas rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi vai cilvēka veselībai. Saskaņā ar Saistošo noteikumu 1.4 punktu par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgi nekustamā īpašuma īpašnieki un tiesiskie valdītāji, neatkarīgi no tā, vai īpašums ir vai nav reģistrēts Zemesgrāmatā. Tādējādi Saistošie noteikumi Nr.6 viennozīmīgi noteic, ka atbildība par teritorijas aizaudzēšanu ar nezālēm, krūmiem un kokiem vai augiem, kas rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi vai cilvēka veselībai, gulstas uz nekustamā īpašuma īpašniekiem.
Tā kā nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniece ir V.Ļ., tad konkrētajā gadījumā viņa ir LAPK 51.2pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma subjekts. Līdz ar to V.Ļ. pamatoti saukta pie administratīvās atbildības. [5.3] Lai gan V.Ļ. uzskata, ka iestāde lietas izskatīšanas gaitā pieļāvusi būtisku procesuālu pārkāpumu – netika uzklausīts viņas viedoklis, tiesa procesuālus pārkāpumus nekonstatēja. Lai gan pieteikumā norādīts, ka paziņojumu par lietas izskatīšanas datumu V.Ļ. saņēma tikai 2009.gada 16.novembrī (saskaņā ar VAS „Latvijas Pasts” 2009.gada 9.novembra izziņu – 2009.gada 16.oktobrī), līdz ar ko nevarēja ierasties uz lietas izskatīšanu, no lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka V.Ļ. paziņojums tika nosūtīts savlaicīgi.
Kā redzams no lietai pievienotās pavēstes, tā noformēta 2009.gada 1.oktobrī. Pavēstē norādīts, ka V.Ļ. 2009.gada 12.oktobrī plkst.18.25 jāierodas Siguldas novada domē uz Administratīvās komisijas sēdi. Savukārt no VAS „Latvijas Pasts” saņemtā informācija pierāda, ka 2009.gada 1.oktobrī Siguldas pasta nodaļā noformēta V.Ļ. adresēta ierakstīta vēstule Nr.3304, kas Piegādes punktā Ķekava saņemta 2009.gada 6.oktobrī. Minētajā datumā ierakstītā vēstule izsniegta pastniekam piegādei. Tā kā adresāts piegādes laikā nebija mājās, pastkastītē tika atstāts informatīvs paziņojums vēstuli saņemt Ķekavas pasta nodaļā.
Pamatojoties uz augstāk minēto, tiesai nav šaubu, ka rakstveida paziņojums par lietas izskatīšanas laiku un vietu V.Ļ. nosūtīts LAPK 268.1panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Tā kā rakstveida paziņojums V.Ļ. nosūtīts, ievērojot LAPK 268.1panta prasības, un tiesa nekonstatēja, ka no V.Ļ. būtu saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, tiesa atzina, ka konkrētajā gadījumā iestāde nav pārkāpusi V.Ļ. tiesības tikt uzklausītai. [5.4] Iepazīstoties ar Lēmumu, tiesa secināja, ka iestāde, nosakot soda apmēru, norādījusi, ka konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis – uz lietas izskatīšanas dienu teritorija vēl joprojām nav sakopta, sekas nav novērstas.
V.Ļ. nav iebildusi pret to, ka pirms tam būtu saņēmusi pilnvaroto personu rīkojumu īpašumu savest kārtībā. Cita starpā tiesa konstatēja, ka 2009.gada 13.jūlijā V.Ļ. nosūtīts brīdinājums par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu. Līdz ar to tiesai nav šaubu, ka V.Ļ. iepriekš tika saņēmusi pilnvarotu personu rīkojumu pārtraukt administratīvo pārkāpumu, tādējādi tiesa atzina, ka V.Ļ. darbībās pamatoti konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis. Ņemot vērā minēto, tiesa uzskatīja, ka brīdinājums kā soda mērs nav adekvāts izdarītajam pārkāpumam.
Pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem un tiesas izdarītajiem secinājumiem, tiesa atzina, ka V.Ļ. piemērotais sods ir pamatots un atbilst izdarītā pārkāpuma smagumam.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 14.septembra spriedumu V.Ļ. iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka V.Ļ. kā nekustamā īpašuma īpašniece nevienu brīdi nav atteikusies sakopt savu īpašumu, tajā skaitā, veikt invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumus. V.Ļ. vairākkārt ir lūgusi Siguldas novada domei rast iespēju normālai zemes apsaimniekošanai. Konkrētais gadījums neatbilst administratīvā pārkāpuma jēdzienam. Lietā ir strīds par to, ka V.Ļ. tiek nepamatoti sodīta par zemes apsaimniekošanas pasākumu neveikšanu, lai gan iestāde ar savu faktisko rīcību ir liegusi V.Ļ. iespēju veikt jebkādus zemes apsaimniekošanas pasākumus.
[7] Saskaņā ar LAPK 289.21panta otro daļu Administratīvā apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un Lēmums atstājams negrozīts.
[9] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, tāpēc saskaņā ar LAPK 289.13panta trešās daļas un 289.15panta astotās daļas noteikumiem pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. šā sprieduma 5.punktu), to neatkārtojot.
[10] Administratīvā apgabaltiesa secina, ka V.Ļ. apelācijas sūdzībā minētie argumenti nav pamatoti turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [10.1] V.Ļ. saukta pie administratīvās atbildības par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu, par ko atbildība paredzēta LAPK 51.2panta pirmajā daļā. Lai fizisku personu sauktu pie administratīvās atbildības, jākonstatē, ka tai ir bijis pienākums veikt pasākumus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, un šis pienākums nav izpildīts. [10.2] Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka V.Ļ. neveic invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu savā īpašumā /adrese/ (nav nopļauts Sasnovska latvānis „Heraleum sosnowska Manden”). Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.468 „Invazīvo augu sugu saraksts” 2.punkts noteic, ka invazīvā augu suga ir Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi Manden. [10.3] Ministru kabineta 2008.gada 14.jūlija noteikumu Nr.559 „Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi” 23.1.punkts noteic, ka persona nepieļauj latvāņa sēklu izplatīšanos, attīstītās ziedkopas ar sēklām novāc, neļaujot tām izbirt, un sadedzina. Minēto noteikumu 26.punkts noteic, ka latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumi nav uzskatāmi par veiktiem, ja vidēji uz 50 m2 latvāņa invadētās teritorijas ir konstatēts vairāk nekā viens pieaudzis latvāņa augs ar izveidotu ziedkopu. No lietā esošajām fotogrāfijām Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka nekustamajā īpašumā /adrese/ ir konstatējams vairāk nekā viens pieaudzis latvāņa augs ar izveidotu ziedkopu. Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka V.Ļ. nav veikusi invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu – novākusi latvāņu attīstītās ziedkopas ar sēklām. [10.4] Apgabaltiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa spriedumā ir atsaukusies uz Saistošajiem noteikumiem Nr.6. Pirmās instances tiesa, atsaucoties uz Saistošo noteikumu Nr.6 3.20.4 un 1.4 punktiem, atzina, ka V.Ļ., kā nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniece ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības. Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa nepamatoti atsaukusies uz Saistošajiem noteikumiem Nr.6, taču tas nav ietekmējis pirmās instances tiesas izdarītos secinājumus pēc būtības, proti, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa,
289. panta otrās daļas 1.punktu un 289.22panta pirmo un otro daļu,
Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
Atstāt negrozītu Siguldas novada domes Administratīvās komisijas 2009.gada 12.oktobra lēmumu Nr.18 EM502424/285/09 (2009.gada 14.septembra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.EM502424), bet V.Ļ. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesnese referente /personiskais paraksts/ M.Osmane
Tiesneses /personiskais paraksts/ S.Gintere
/personiskais paraksts/ V.Zommere NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese M.Osmane Rīgā 2013.gada 15.martā