Court orders bank to collect debt, interest, penalty, and court costs from two individuals for default on loan.

Lietas Nr. C31420511

Lietas arhīva Nr. C-0231-15/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 26.martā

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Vazdiķe

ar tiesas sēžu sekretāru A.Kazāku

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Baložu ielā 14, izskatīja civillietu AS „Rietumu Banka” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2011.gada 27.jūnijā akciju sabiedrība „Rietumu Banka” (turpmāk – prasītāja, banka) cēla tiesā prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ (turpmāk arī

atbildētāji), kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1589., 1673.,1683., 1720.panta otro daļu, 1722., 1765., 1943., 1946.pantu, lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem

prasītāja labā no 2007.gada 21.maija Kredīta līguma Nr.119/2007 izrietošo parādu Ls 67587,60 apmērā, kas sastāv no neatmaksātā kredīta pamatsummas Ls

45339,33, procentiem Ls 3290,99 un līgumsoda Ls 18957,28; un piedzīt no atbildētājiem solidāri tiesas izdevumus un likumiskos 6% gadā no parāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 21.maijā starp prasītāju un /pers. A/ noslēgts Kredīta līgums /numurs/, saskaņā ar kura 1.2. un 2.2.punktu

laika posmā no 2007.gada 11.jūnija līdz 2008.gada 12.novembrim banka izsniedza atbildētājam kredītu EUR 212 000 apmērā, nosakot kredīta atmaksas

termiņu līdz 2010.gada 9.decembrim. Kredīts tika izsniegts nekustamo īpašumu /adrese / un Rīgā, Jaunciema gatvē, iegādei.

Vienlaikus, kredīta līguma saistību izpildes nodrošināšanai, ar /pers. B/ tika noslēgti Hipotēkas līgumi /numurs/ un /numurs/, saskaņā ar kuriem, par labu

prasītājai ieķīlāti /pers. B/ piederošie nekustamie īpašumi /adrese / un /adrese/, kā arī ar /pers. A/ noslēgts Hipotēkas līgums /numurs/, saskaņā ar kuru

ieķīlāts viņam piederošais nekustamais īpašums /adrese/.

Bez tam, 2008.gada 5.novembrī starp prasītāju un atbildētājiem tika noslēgts Galvojuma līgums /adrese/, saskaņā ar kura 1.2.punktu /pers. B/

neatsaucami uzņēmās atbildēt prasītājam kā pats parādnieks, bet saskaņā ar līguma 1.3.punktu, galviniece un galvenais parādnieks uzņēmās solidāru saistību

kā kopparādnieki Civillikuma izpratnē.

Prasītāja norāda, ka atbildētājs pārtrauca veikt maksājumus 2010.gada 28.februārī.

2010.gada 1.septembrī banka rakstveida brīdināja atbildētājus par maksājumu kavējumiem, taču līdz pat prasības pieteikuma sastādīšanas dienai parāds

nav samaksāts.

Atbildētāji paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav iesnieguši.

2013.gada 10.maijā tiesā saņemts prasītāja iesniegums, kurā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu, lūdz pievienot lietai no kredīta

līguma izrietošā parāda aprēķinu par parāda apmēru uz 2013.gada 30.aprīli, saskaņā ar kuru no parādniekiem piedzenama pamatsumma veido Ls 45339,33,

procentu parāds par laika periodu no 2010.gada 30.janvāra līdz 2013.gada 30.aprīlim – Ls 6279,60 un līgumsods par laika periodu no 2010.gada 28.februāra

līdz 2013.gada 30.aprīlim Ls 45339,33. Tāpat norāda, ka lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par sludinājuma publicēšanu Ls 11, un ar

prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi Ls 64,48 (Ls 2 par izpildu darbību uzsākšanu; Ls 8 zemesgrāmatu kancelejas nodeva par ierakstu zemesgrāmatas

nodalījumā; Ls 36,48 par nostiprinājuma lūgumu notariālo apliecinājumu un Ls 10 par papildu lēmumu izsniegšanu).

2015.gada 24.februārī tiesā saņemts prasītāja iesniegums, kurā norādīts, ka lietā ir radušies papildus ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 15,65

un EUR 22,77 par sludinājuma publicēšanu laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis”, ko lūdz piedzīt no atbildētājiem.

Atbildētāji paskaidrojumus par celto prasību tiesai nav iesnieguši.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. C/ iesniedza parāda summas aprēķinu, saskaņā ar kuru atbildētāju parāds ir samazinājies, kā arī veikts līgumsoda

pārrēķins. Prasību uzturēja daļā par neatmaksātā aizdevuma pamatsummas EUR 64 512,06, nokavējuma procentu EUR 13200,03 un līgumsoda EUR

6797,17 piedziņu. Sniedza paskaidrojumus atbilstoši prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem. Uz lietas izskatīšanas dienu, parāds nav samaksāts,

atbildētāji nav komunicējuši ar prasītāju par parāda atmaksas iespējām.

Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājiem likumā noteiktajā kārtībā paziņots, ko apliecina lietā esošā pavēstu

uzziņa un publikācijas apliecinājums.

Pie šādiem apstākļiem un ņemot vērā Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa uzskata par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes.

Motīvu daļa

Noklausoties prasītājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietas materiālus kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 21.maijā starp AS ,,Rietumu Banka” un /pers. A/ noslēgts Kredīta līgums /numurs/(līgums grozīts

2008.gada 5.novembrī (lietas 19.lapa) un 2009.gada 9.decembrī (lietas 22 lapa)), saskaņā ar kura 1.2. un 2.2.punktu laika posmā no 2007.gada 11.jūnija līdz

2008.gada 12.novembrim banka izsniedza atbildētājam kredītu EUR 212 000 apmērā, nosakot kredīta atmaksas termiņu līdz 2010.gada 9.decembrim (lietas

22.lapa, grozījumu 2.punkts). Kredīts tika izsniegts nekustamo īpašumu /adrese / un /adrese/, iegādei (lietas 11.lapa).

Atbildētājs ar savu parakstu apstiprinājis, ka ir apspriests līguma saturs, nozīme un sekas, atzīst to par taisnīgu un savstarpēji izdevīgu (lietas

18.,21.,22.lapa).

Ar lietas materiālos esošo kredīta līguma izrakstu pierādīts, ka kredīta līgumā norādītā summa atbildētājam ir izmaksāta (lietas 23.-26.lapa).

Tāpat lietas materiāli apliecina, ka 2008.gada 5.novembrī starp prasītāju un atbildētājiem tika noslēgts Galvojuma līgums /adrese/, saskaņā ar kura

1.2.punktu /pers. B/ neatsaucami uzņēmās atbildēt prasītājam kā pats parādnieks, bet saskaņā ar līguma 1.3.punktu, galviniece un galvenais parādnieks

uzņēmās solidāru saistību kā kopparādnieki Civillikuma izpratnē (lietas 33.-38.lapa).

Atbilstoši Civillikuma 1934.pantam, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojumu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto

tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis (Civillikuma

1943.pants).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No lietas materiāliem izriet un atbildētāji to nav apstrīdējuši, ka atbildētāji savas aizdevuma līgumā pielīgtās maksājuma saistības līgumā noteiktajā

termiņā, kā arī pēc līguma izbeigšanās, pilnā apmērā nav izpildījuši.

Civillikuma 1838.panta pirmā daļa noteic, ka tas, ka samaksa izdarīta jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāji pierādījumus tam, ka savas saistības ar

prasītāju būtu izpildījuši un parādu pēc kredīta līguma būtu samaksājuši, nav iesniedzis.

Lietas izskatīšanas laikā atbildētāji nav apstrīdējuši kredīta līguma un tā grozījumu tiesiskumu un spēkā esamību, kā arī nav apstrīdējuši, ka aizdevuma

summa ir izsniegta.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav

jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Ievērojot iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka prasība par neatmaksātās kredīta pamatsummas euro 64512,06 piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

No kredīta līguma 2009.gada 9.decembra grozījumu Nr.2 2.3.punkta izriet, ka par kredīta lietošanu puses pielīgušas procentu likmi – 3,5% gadā (lietas

22.lapa). Šāda likme arī ir piemērota prasītāja tiesas sēdē iesniegtajā parāda aprēķinā (lietas 134.lapa). Līdz ar ko tiesa atzīst šajā daļā prasību par pamatotu

un atzīst, ka no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenami nesamaksātie procenti EUR 13200,03.

Tāpat tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu prasību daļā par līgumsoda piedziņu no atbildētājiem.

Atbilstoši Civillikuma 1716.pantam, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

No Civillikuma 1720.panta izriet, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ja līgumsods bijis norunāts ne

tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā (2.punkts). Uz līguma un tā grozījumu noslēgšanas dienu likums līgumsoda apmēram

neparedzēja nekādus ierobežojumus, un tas bija atkarīgs tikai no līgumslēdzēju brīvas gribas.

Puses kredīta līguma 6.1.punktā (lietas lapa 12) pielīgušas līgumsodu par jebkura maksājuma termiņa kavējumu 0,2% dienā no nokavētā maksājuma

summas.

Saskaņā ar prasītājas tiesas sēdē iesniegto parāda aprēķinu, atbilstoši minētā līguma punkta noteikumiem aprēķinātais līgumsods par pamatsummas

kavējumu – EUR 200 374,46 ir samazināts līdz 10% no pamatparāda summas, kā arī līgumsods par procentu maksājuma kavējumu - EUR 11 210,35 ir

samazināts līdz 10% no aprēķināto procentu pamatsummas.

Tiesa atzīst, ka prasītāja līgumsoda pārrēķins ir tiesu praksei un labas ticības principam atbilstošs un līgumsods uzturētajā apmērā EUR 6797,17 kā

taisnīgs un samērīgs ir piedzenams no atbildētājiem.

Kā tas jau ir norādīts, ar 2008.gada 5.novembra Galvojuma līguma /numurs/, 1.2.punktu atbildētāja /pers. B/ neatsaucami uzņēmās atbildēt prasītājam

kā pats parādnieks, bet saskaņā ar līguma 1.3.punktu, galviniece un galvenais parādnieks uzņēmās solidāru saistību kā kopparādnieki Civillikuma izpratnē

(lietas 33.-38.lapa).

Civillikuma 1692.pants nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr

pēdējo no viņas parāda. Civillikuma 1694.pants nosaka, ka galvojumā ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds, un to var dot par visādām saistībām, to

starpā arī par saistībām no neatļautās darbības, par pastāvošām un nākamām, noteiktām un nenoteiktām, nosacītām un nenosacītām, un kā par visu galveno

parādu, tā arī par tā daļu. Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1695.pantu, galvojumam ir nepieciešama rakstiska forma, kas šajā gadījumā ir ievērota.

Tiesas ieskatā prasītāja pamatoti pieprasa neatdotā kredīta un nesamaksāto procentu un līgumsoda solidāru piedziņu no aizņēmēja un galvinieces.

Atbilstoši Civillikuma 1672.panta noteikumiem, solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Civillikuma 1673.pantā paredzēts, ka līgums

nodibina solidāru saistību tikai tad, kad līdzēji to tieši noteikuši. Galvojot par /pers. A/ saistību izpildi pēc kredīta līguma, /pers. B/ ir uzņēmusies solidāru

atbildību ar aizņēmēju (lietas 33.-38.lapa).

Turklāt, ievērojot Civillikuma 1753., 1756. un 1759.pantu, tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu arī prasītāja prasījumu noteikt tiesības saņemt

likumiskos 6 % gadā no neatmaksātās kredīta pamatsummas līdz sprieduma izpildes dienai.

Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka nokavējuma procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs. Savukārt Civillikuma 1760.pants pieļauj prasīt likumiskos procentus reizē ar galveno

saistību.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājiem

likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās piedzenamās summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt

likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājam lietā ir radušies šādi tiesas izdevumi - valsts nodeva EUR 1782,62, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

EUR 7,83, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par sludinājumu publicēšanu EUR 48,72, ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi EUR 91,75, kopā EUR

1930,92. Līdz ar ko, ievērojot prasījuma apmierināto daļu, no atbildētājiem proporcionāli tai, piespriežami tiesas izdevumi EUR 1696,89 apmērā (87,88 %).

Turklāt, ievērojot to, ka lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, saskaņā ar lietā esošo izziņu kopā ir EUR 20,47, nesamaksāto izdevumu apmērs

(EUR 12,91) piedzenams no atbildētājiem vienādās daļās valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas noteikumiem atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS ,,Rietumu Banka”,

reģ.Nr.40003074497, neatmaksāto aizdevuma summu EUR 64 512,06, nokavējuma procentus EUR 13 200,03, līgumsodu EUR 6 797,17, un tiesas izdevumus

EUR 1696,89, kopā EUR 86 206,15 (astoņdesmit seši tūkstoši divi simti seši euro, 15 centi).

Atzīt AS ,,Rietumu Banka”, reģ.Nr.40003074497, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājiem likumiskos sešus

procentus gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas, nepārsniedzot pamatsummas apmēru.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,46 (seši euro 46 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,46 (seši euro 46 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

saņēmējs Tiesu administrācija, NMR 90001672316. Maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā

sprieduma labprātīgās izpildes termiņā.

Noteikt atbildētājiem termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 9.aprīļa Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Vazdiķe