Legislator Case Law & Legislation
15220045023 / K77-1043-24 ECLI:LV:RPT:2024:0116.15220045023.2.S AI generated

Court convicted defendant of drunk driving and license evasion, sentencing to 8 months prison and 5 years license revocation.

Case Number 15220045023 / K77-1043-24
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of operating a vehicle without a license and refusing a blood alcohol test, resulting in an 8-month prison sentence and 5 years of license revocation. The defendant admitted guilt and the court determined the vehicle's value at 9,933.33 EUR based on official auction listings. The judgment orders restitution of the vehicle's value and covers state costs for the medical examination.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 262.1 panta 1. daļa; 312. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 520. pants: A driver without a license who refuses a blood test and drives a vehicle constitutes a crime punishable by imprisonment and license revocation, with the vehicle's value determined by official auction listings.

Keywords

AI generated
drunk driving offense license revocation penalty refusal of blood test criminal conviction vehicle value assessment imprisonment sentence confiscation of property

Cited Legislation

AI generated
Criminal Law Article 262.1(1)
Criminal Law Article 312(2)
Criminal Procedure Law Article 499(1)
Criminal Procedure Law Article 520
Criminal Law Article 50(1) and (2)
Criminal Law Article 52(5)
Criminal Law Article 70.14(1)

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Krimināllieta Nr. 15220045023

Lietas arhīva Nr. K77-1043-24/79

ECLI:LV:RPT:2024:0116.15220045023.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024. gada 16. janvārī

Rīgas pilsētas tiesa:

tiesnese G.Čepule,

piedaloties prokuroram A.Miļuhinam,

aizstāvei I.Lambertei,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kādi

paredzēti Krimināllikuma 262.1 panta pirmajā daļā un 312. panta otrajā daļā.

Aprakstošā daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi visus krimināllietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ būdams transportlīdzekļa vadītājs, kuram nav

transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atteicās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanas asinīs, šādos apstākļos.

2023. gada 14. maijā ap plkst. 17.50 /pers. A/ bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir atņemas), vadīja

transportlīdzekli Mercedes Benz C220, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, /adrese/ pagalmu un 2023. gada 14. maijā plkst. 18.30,

būdams nogādāts /adrese/, VSIA /nosaukums/, atteicās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanas asinīs.

Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 262.1 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Turklāt /pers. A/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas šādos apstākļos.

Ar Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 8. jūlija spriedumu, kas stājies spēkā 2022. gada 20. decembrī, /pers. A/ tika noteikts galīgais sods - brīvības

atņemšana uz 3 gadiem, sabiedrisko darbu uz 420 stundām, naudas sodu 20 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb 10000 euro,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 7 gadiem 6 mēnešiem.

2023. gada 14. maijā ap plkst. 17.50 /pers. A/ zinot, ka papildsods pēc minētā sprieduma nav izciests, būdams persona, kurai transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības ir atņemtas, vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz C220, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, /adrese/, kur viņa vadīto

transportlīdzekli apturēja policijas darbinieki.

Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

Apsūdzētais /pers. A/ 2023. gada 10. oktobra tiesas sēdē apstiprināja, ka viņam ir saprotama apsūdzība un atzina savu vainu viņam izvirzītajā

apsūdzībā, uzturēja lūgumu par pierādījumu pārbaudes neveikšanu tiesas izmeklēšanā, apliecināja, ka viņam ir saprotama šīs kārtības būtība, procesuālā

kārtība un sekas.

Tiesa lietas materiālu pārbaudes rezultātā un uzklausījusi procesa dalībniekus, ir pārliecinājusies, ka nav šaubu par /pers. A/ vainu inkriminētajos

noziedzīgajos nodarījumos pēc Krimināllikuma 262.1 panta pirmās daļas, 312. panta otrās daļas, ir konstatēti visi Kriminālprocesa likuma 499. panta

pirmajā daļā paredzētie priekšnoteikumi pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, pamatojoties uz to pieņēma lēmumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas

izmeklēšana, izņemot personu raksturojošo materiālu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums

spriedumā nav nepieciešams.

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46. pantu, nosakot soda veidu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

vainīgā personību, soda mērķi, bet nosakot soda mēru - atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu apsūdzētā izdarītie divi noziedzīgie nodarījumi klasificējami kā mazāk smagi noziegumi, kuri apdraud

satiksmes drošību, jurisdikcijas intereses tiesas sprieduma vai prokurora lēmuma izpildē. Ar šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem nav nodarīts

mantiskais zaudējums.

Tādejādi tiesai izskatāmā lieta ir pabeidzama ar notiesājošu spriedumu.

Noskaidroti raksturojošie dati par /pers. A/ – vidējā izglītība, apgalvo, ka strādā /nosaukums/ par /amats/ (apstiprinājuma dokumenti netika

iesniegti), deklarēta dzīves vieta /adrese/, precējies, apgādībā 2019. gadā dzimis bērns. Reģistrēti administratīvie procesi, ir sodīts kriminālā kārtā, pēdējo

reizi ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 08.07.2022. spriedumu pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas, 312. panta otrās daļas, 50. panta pirmās

daļas, 50. panta piektās daļas, 51. panta ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem, sabiedrisko darbu uz 420 stundām, naudas sodu 20 minimālo mēnešalgu

apmērā vai 10000,- EUR, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz 7 gadiem 6 mēnešiem; lietā ir VPD izziņa par 300 nenostrādātām sabiedriskā

darba stundām, neizciestā naudas soda daļa ir 8000,00 EUR, reģistros nav atzīmes par soda izpildi (kategoriski apgalvoja, ka viss ir samaksāts,

pieprasīja pievienot lietai kvīšu komplektu, kas it kā apliecinot naudas soda nomaksu, un atzīt ar minēto spriedumu noteiktā soda izciešanu. Izskaidrots,

ka šīs kvītis nekādi neattiecas uz izskatāmo lietu un tiesas sastāvs nevar veikt soda izpildes uzraudzību un izpildes konstatāciju cita tiesas sastāva

lietvedībā esošā lietā). Veselības stāvoklis apmierinošs.

Sodu reģistrā uzrādīti vēl vairāki kriminālprocesi dažādās procesa stadijās, kuros virzība nav sasniegusi sprieduma spēkā stāšanos un šobrīd

juridiskas sekas nevar radīt. No izteiktām replikām un paskaidrojumiem izriet, ka noziedzīgas darbības veicis sev grūtā dzīves posmā un tagad ir izdarījis

secinājumus un vēlas tos pierādīt turpmākā likumpaklausīgā dzīvē.

Krimināllikuma 262.1 panta pirmās daļas sankcija nosaka sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu,

vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

Krimināllikuma 312. panta otrās daļas sankcija nosaka - brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai

probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.

Tiesas ieskatā, apsūdzētajam /pers. A/ par izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 262.1 panta pirmās daļas un 312. panta otrās

daļas ir piemērojams pamatsods - brīvības atņemšana. Pastāvot minēto apstākļu kopumam, tiesa secina, ka apsūdzētā /pers. A/ cilvēktiesību

ierobežošana brīvības atņemšanas veidā atbilst Kriminālprocesa likuma mērķim un Kriminālprocesa likuma 12. pantā definētajam cilvēktiesību

garantēšanas principam, kā arī ir samērīga ar nodarīto kaitējumu un ar noziedzīga nodarījuma smagumu un hronoloģiju. Kriminālsoda noteikšanā tiesai

jāievēro vispārējie tiesību principi, tajā skaitā humānisma princips. Soda mērķis nav tikai sodīt, bet arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu

likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tātad sodam jābūt tādam, kas sekmē indivīda vēlēšanos laboties un stāties uz likumpaklausības

ceļa.

Kā redzams, tad /pers. A/ izdarīja noziedzīgus nodarījumus vērstu pret satiksmes drošību un jurisdikciju, nav izdarījis secinājumus arī pēc

iepriekšējām sodāmībām, neciena sabiedrības intereses, nav ziņu, pastāv būtiskas šaubas, vai būs sagaidāms ar brīvu gribu saistāma soda izpilde un

attiecīgi, - vai būs sasniedzami soda mērķi. Izdarījis visas savas noziedzīgās darbības apzinoties, ka transportlīdzekļa vadītāja tiesības ir atņemtas, kā arī

iepriekš notiesāts. Ir izdarīti vairāki līdzīga satura noziedzīgi nodarījumi ar nelielu starplaiku, jaunu darbību veikšanas laikā līdz galam neizciešot aktuālo

sodu. Tiesas ieskatā, sods par izdarīto apsūdzētajam nosakāms tikai brīvības atņemšanas veidā, jo tikai piespiedu kārtā ir iespējams sasniegt soda

mērķus, kādi noteikti Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā.

Citu soda veidu izpilde, kas saistīti ar labprātīguma principiem, var būt ievērojami problemātiska potenciāli iespējamu subjektīvu novilcinājuma

apstākļos un tie nedos vajadzīgo rezultātu. Sabiedrisko darbu izpilde var tikt traucēta apsūdzētā prombūtnē un arī subjektīvās attieksmes dēļ, bet soda

mērķi nav savienojami ar dažādu apstākļu potenciāli apgrūtinātu soda izpildes gaitu. Iepriekš piespriestais šī veida sods nav devis vēlamo rezultātu. Nav

ticamas informācijas par ievērojama apmēra ienākumiem, īpašumiem, uzkrājumiem, spēkā esošos fiksēti ievērojami piedziņas apjomi, kurus arī nav

varējis veikt uzreiz un prasīta sadale. Tādejādi ir šaubas, ka likumā noteiktā laikā būtu iespēja prasīt no viņa naudas soda izpildi pat minimālā apmērā,

savukārt soda neizpilde var radīt nesodāmības iespaidu. Naudas sods šai gadījumā nesasniegs soda mērķus arī pēc būtības.

Nosacīta soda izciešanas noteikšana nosacīti nebūtu adekvāta ne pēc likuma, ne arī pēc būtības.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu tiesa ņem vērā apstākļus, kuri likumā ir paredzēti, tiesa atzīst par atbildību mīkstinošu apstākli

attiecībā uz apsūdzēto - vaļsirdīgu atzīšanos noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un izdarītā nožēlošanu, kas ir fiksēta lietā.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētais atzīst savu vainu.

Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, izmanto savas tiesības uz vienkāršotāku procesu, kas pēc tiesu prakses principiem,

nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda mēra noteikšanas, neskatoties uz ilgstošu izvairīšanos no

tiesas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli kriminālprocesā atzīstams tas, ka

Krimināllikuma 262.1 panta pirmajā daļā paredzētais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, savukārt, atbilstoši Krimināllikuma 48. panta

pirmās daļas 12. punktam noziedzīgs nodarījums pēc Krimināllikuma 312. panta otrās daļas izdarīts alkohola ietekmē.

Pretēji aizstāves apgalvojumiem alkohola ietekme nav iekļauta Krimināllikuma 312.panta 2.daļas dispozīcijā kā obligāts objektīvās puses apstāklis.

Pēc tiesu prakses atziņām atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo

sodu, tādējādi soda mēram jābūt bargākam (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006. gada 8. februāra lēmumā lietā Nr.SKK

01-74/06). Tādejādi brīvības atņemšanas sods /pers. A/ piemērojams tuvinot vidējai soda veida robežai. Piemērojams arī transporta līdzekļu vadīšanas

tiesību atņemšanas papildsods atbilstoši Krimināllikuma 262.1panta pirmās daļas sankcijai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu /pers. A/ sods nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piemērojot daļēju

saskaitīšanas principu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. pantu /pers. A/ soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadītais laiks no 2023. gada 14. maija līdz 2023.

gada 15. maijam – viena brīvības atņemšanas diena.

Teorētiski apsūdzētajam pēc nolēmumu kopības būtu jānosaka galīgais sods, jo nav pabeigta iepriekšējā nolēmuma izpilde, bet tiesas sēdē tika

izteikti apgalvojumi, ka ir izmaiņas oficiāli fiksētajā soda izpildes situācijā, ko tiesa nevar pārbaudīt un nevar arī uzticēties ieinteresēto personu

apgalvojumiem vai iejaukties cita procesa virzītāja kompetencē. Nosakot sodu pēc Krimināllikuma 51. panta noteikumiem būtiski ir precīzi noskaidrot,

kāda ir atlikušā soda daļa, kas šobrīd nav iespējams. Pēc tā, kad /pers. A/ būs noskaidrojis līdz galam sava līdzšinējā soda izpildes aktuālo stāvokli, tas

būs fiksēts Sodu reģistrā, TIS datu bāzē vai kādā citā oficiālā veidā, būs iespēja galīgo sodu noteikt pēc vairākiem nolēmumiem rakstveida procesā

nekavējot procesa virzību.

Sprieduma izpildes nodrošināšanai /pers. A/ piemērotos drošības līdzekļus – uzturēšanās noteiktā vietā un papildus piemēroto drošības līdzekli –

aizliegums izbraukt no valsts, saglabāt līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

/pers. A/ veikta alkohola ietekmes (koncentrācijas) medicīniskā pārbaude, kas arī ir procesuālie izdevumi un radušies izdevumi dzēšami pārbaužu

veicējam un izmaksu kopsumma piedzenama kā procesuālie izdevumi no notiesātā. Atbrīvojumam nav iemeslu.

Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļa noteic, ja izdarīts Krimināllikuma 262. vai 262.1 pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ar transportlīdzekli,

kas pieder citai personai, no noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas piedzen pilnu vai daļēju šā transportlīdzekļa vērtību.

No lietas materiāliem redzams, ka transportlīdzekļa Mercedes Benz C220, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, īpašniece ir cita

persona. Transportlīdzeklim pirmstiesas kriminālprocesā vienkāršas www.ss.lv izdrukas veidā (1.sēj.lietas 23.lapa) – sešu līdzīgu transportlīdzekļu

pārdošanas sludinājumi. Vidējā vērtība matemātiski ir 9933,33 EUR. Šobrīd pārdošanas sludinājumi ir vienīgā metodika, kādā tiek noteikta transporta

līdzekļa kompensējamā vērtība. Prokurors debatēs norādīja vidējo kompensējamo summu 9933,33 EUR, kas ir faktiski kompromiss starp sludinājumos

norādītajam un uz sprieduma taisīšanas dienu vērtību. Ņemot vērā to, ka citu pierādījumu un atsevišķa īpaša konkrētās automašīnas novērtējuma nav, nav

pirkuma summas apliecinājuma, tad tiesa piekrīt, ka no apsūdzētā par labu valstij piedzenama daļa no nozieguma izdarīšanas brīdi noteiktās

transportlīdzekļa Mercedes Benz C220, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tirgus vērtība 9933,33 EUR.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā noskaidroto, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520. pantu, tiesa

no s p r ie d a

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 262.1 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6

(sešiem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6

(sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, /pers. A/ noteikt

galīgo sodu brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu /pers. A/ soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2023. gada 14. maijā

plkst.19.20 līdz 2023. gada 15. maija plkst. 16.25, kas ir 1 (viena) diena.

/pers. A/ piemērotos drošības līdzekļus – uzturēšanās noteiktā vietā un papildus piemēroto drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts,

sprieduma izpildes nodrošināšanai saglabāt līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus par alkohola ietekmes (koncentrācijas) medicīnisko pārbaudi – 70,00 EUR

(septiņdesmit euro). Labprātīgai izdevumu iemaksas veikšanai paredzētas 30 dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās. Nesaņemot maksājumu apliecinošu

dokumentu, tiesa nodod izpildu rakstu piespiedu izpildei. Procesuālo izdevumu Iemaksas rekvizīti: Valsts policija, reģistrācijas Nr.90000099040, bankas

kods TRELLV22, konta Nr.LV96TREL2140091033000, (norādīt mērķi un kriminālprocesa numuru).

Atbilstoši Krimināllikuma 70.14 panta pirmajai prim daļai piedzīt no /pers. A/ valsts ienākumos pilnu transportlīdzekļa tirgus vērtību 9933,33 EUR

(deviņi tūkstoši deviņi simti trīsdesmit trīs euro 33 centi). Samaksa veicama septiņu dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās. Maksājuma rekvizīti:

saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, konta Nr.LV21TREL1060001219000TRELLV22, iemaksas mērķis: konfiscējamās mantas

aizstāšana kriminālprocesā Nr. 15220045023.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā, kad izbeidzies 10 dienu termiņš un nav iesniegts rakstisks lūgums par pilna sprieduma

sagatavošanu.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā no tā pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību vai

protestu Rīgas pilsētas tiesā.

Pilns sprieduma teksts pieejams tiesā sākot ar 09.02.2024.

Tiesnese G.Čepule