Court convicts defendant of petty theft and imposes 100 hours of compulsory labor for admitted guilt.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of petty theft and sentenced her to 100 hours of compulsory labor after she admitted guilt and waived evidence examination. The defendant stole 100 euros from her friend's home while intoxicated, and the court acknowledged this act as a minor offense punishable under the Criminal Law. Additionally, the court ordered the defendant to compensate the victim 100 euros for the material loss caused by the theft.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 46. panta 2. un 3. daļa; Krimināllikuma 7. pants; Krimināllikuma 353. pants; Kriminālprocesa likuma 351. pants; Kriminālprocesa likuma 499. pants: A defendant who admits guilt and whose confession is corroborated by the case file may be convicted without a formal evidence examination, and the court may impose compulsory labor as a penalty for minor offenses while ordering full compensation for material damages.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11353001916
Lietas arhīva Nr. K33-0458-16/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 9.augustā
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Naruška
ar sekretāri A.Kļavinsku,
piedaloties prokurorei L.Grigānei
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. A/ (turpmāk – Apsūdzētā), personas kods /personas kods/, apsūdzēta pēc Krimināllikuma
180.panta pirmās daļas, tiesas izmeklēšanā
k o n s t a t ē j a:
Apsūdzētā izdarīja zādzību nelielā apmērā, bet konkrēti:
2015.gada 10.decembrī ap plkst.18:.00, Apsūdzētā, būdama alkoholisko dzērienu ietekmē, naudas aizņemšanās nolūkā no savas paziņas, ieradās
/pers. B/ dzīvesvietā /adrese/. Ievērojot bez uzraudzības atstātu maku, kas atradās turpat istabas bufetē aiz stikla, un izmantojot cietušās /pers. B/ īslaicīgu
prombūtni, Apsūdzētā, darbojoties mantkārīgā nolūkā, nolēma izdarīt naudas zādzību. Realizējot savu nodomu, viņa piegāja pie bufetes, paņēma maku,
izņēma no tā naudu, kas bija 20 euro banknotēs, kopsummā 100 euro. Pēc tam, Apsūdzētā ievietoja naudu savu bikšu kabatā, bet maku novietoja
atpakaļ bufetē. Pēc neilga brīža Apsūdzētā devās prom no dzīvokļa un turpmāk izlietoja nozagto naudu savām vajadzībām, tādējādi nodarot cietušajai
/pers. B/ mantisko kaitējumu 100 euro apmērā.
Pie šādiem apstākļiem Apsūdzētā izdarīja zādzību nelielā apmērā, jo noziedzīga nodarījuma rezultātā nolaupītās svešas kustamas mantas vērtība
bija mazāka par Latvijas Republikā ar 2015.gada 1.janvāri noteikto minimālo mēnešalgu 360 euro apmērā.
Ar šādām darbībām Apsūdzētā izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē Apsūdzētā savu vainu atzina pilnībā un piekrita neveikt pierādījumu pārbaudi, paskaidrojot, ka ir saprotama pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanas būtība un procesuālās sekas.
Sakarā ar to, ka Apsūdzētā atzina sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, un
lietas materiālu pārbaudes rezultātā iegūta pārliecība, ka tie apstiprina Apsūdzētās vainu, prokurors un cietusī /pers. B/ neiebilst pret pierādījumu
pārbaudes neizdarīšanu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu tiesas sēdē pieņemts lēmums tiesas izmeklēšanā neizdarīt pierādījumu pārbaudi
par apsūdzētās vainu.
Nosakot Apsūdzētajai sodu par izdarīto noziedzīgo nodarījumiem, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās un trešās daļas nosacījumiem, tiesa
ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu Apsūdzētā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas pieskaitāms mazāk smagiem noziegumiem.
Izvērtējot Apsūdzētās personību noskaidrots, ka viņai ir nepilngadīgs bērns, kura faktisko aprūpi veic cita persona, ir pagaidu darbi, no kuriem ir
minimāli ienākumi, nav pastāvīgas dzīvesvietas, iespējamā dzīvesvieta /nosaukums/, agrāk administratīvi un krimināli nesodīta (lietas 22.-23.lapa).
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par Apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā
nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, par Apsūdzētās atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais
nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.
Izvērtējot visus Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā minētos apstākļus, ņemot vērā Krimināllikuma 35.panta nosacījumus par soda mērķi, tiesa
uzskata, ka soda mērķis būs sasniedzams, Apsūdzētajai nosakot sodu – piespiedu darbu. Apstākļus, kas liegtu Apsūdzētajai izciest šo soda veidu, tiesa
nekonstatē.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts, esot vienam atbildību mīkstinošam un esot vienam atbildību
pastiprinošam apstāklim.
2016.gada 2.februārī Apsūdzētā aizturēta un atbrīvota (lietas 26.lapa), 2016.gada 2.februārī Apsūdzētajai piemērots drošības līdzeklis –
uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 31.lapa).
Apsūdzētās apcietinājums saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, piemērojot šā panta pirmās daļas 2.punktu, ieskaitāms soda termiņā.
Tiesa atzīst, ka piemēroto drošības līdzekli grozīt vai atcelt nav pamata, jo tiesai ir pamats uzskatīt, ka Apsūdzētā varētu izvairīties no sprieduma
izpildes.
Lietā cietusī /pers. B/ pieteica kaitējuma kompensāciju 100 euro apmērā (lietas 4.lapa).
Tiesas sēdē cietusī kaitējuma kompensācijas pieteikumus uzturēja.
Apsūdzētā pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina pilnībā, norādīja, ka labprātīgi zaudējumus nav atlīdzinājusi.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.pantu kaitējuma kompensācijas pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas
apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām - tikai jānorāda.
Tiesa uzskata, ka cietušās pieprasītās kompensācijas apmērs ir pamatots, zaudējumi cietušajai ir nodarīti apsūdzētās noziedzīgu darbību rezultātā un
nav atlīdzināti, līdz ar ko cietušās kaitējuma kompensācijas pieteikums ir apmierināms.
Saskaņā ar Krimināllikuma 353.pantu pienākums samaksāt kompensāciju uzliekams Apsūdzētajai.
Lietisko pierādījumu lietā nav.
Procesuālo izdevumu lietā nav.
Apsūdzētā mantai arests nav uzlikts.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23., 321.1, 339., 499., 511., 523., 524., 527.- 529., 550. pantu tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā
un sodīt ar piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, piemērojot šā panta pirmās daļas 2.punktu, soda termiņā ieskaitīt /pers. A/ apcietinājumu
2016.gada 2.februārī, tas ir 8 (astoņas) piespiedu darba stundas.
Drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā vietā, līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai, atstāt negrozītu.
Cietušās/pers. B/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/ cietušās /pers. B/ labā 100 euro (viens simts euro).
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas
kolēģijā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa
pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā.
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Naruška