Landlord court allows tenant to pay rent and interest based on contract penalty clause interpretation.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava District Court fully dismissed the tenant's defense and ordered the payment of rent, interest, and court costs. The landlord argued that a contractual penalty clause for late payment constituted interest, while the tenant failed to appear or provide evidence of payment. The court ruled that the agreed penalty rate was validly interpreted as interest, allowing the claim to proceed.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law; Contract Law: Where a contract stipulates a penalty for late payment, the court may interpret this as interest if the agreed rate is reasonable and does not exceed the statutory cap, thereby validating the creditor's claim for the full amount including accrued interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C15171114
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2014.gada 16.decembrī
Jelgavas tiesa: tiesnese D.Ruško,
tiesas sēdes sekretāre I.Revina,
piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ maza apmēra prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja/pers. B/ iesniegusi tiesā maza apmēra prasības pieteikumu pret /pers. C/, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 1082.82 euro, nokavējuma
procentu 965.83 euro un tiesas izdevumus.
Norāda, ka starp pusēm 2006.gada 1.janvārī noslēgts Zemes nomas līgums, saskaņā ar kuru atbildētāja nomā prasītājai piederošo zemes gabalu 568
m2platībā /adrese/, uz kuru atrodas atbildētājai piederošais nekustamais īpašums – ēkas.
Līguma 2.1.punktā pielīgta zemes nomas maksa 24.26 euro (Ls 17.05) gadā, kas aprēķināta 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Saskaņā ar
Līguma 2.4.punktā pielīgto, papildus nomas maksai, atbildētājai pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli.
Atbildētājai ir pienākums par katru gadu, līdz nākamā gada 1.janvārim samaksāt prasītājai nomas maksu, taču samaksa nav veikta.
Tādējādi parāda par zemes nomu ir 1082.82 euro, tajā skaitā nomas maksa par laika periodu no 2006.gada līdz 2013.gadam 965.83 euro un nekustamā
īpašuma nodoklis 116.99 euro.
Ņemot vērā pieļauto nokavējumu saistību izpildē, prasītāja saskaņā ar Līguma 5.1.punktu aprēķinājusi soda naudu par laika periodu no 2007.gada
2.janvāra līdz 2014.gada 16.jūnijam 965.83 euro apmērā.
Prasību pamato ar Civillikuma 1., 1495., 1587., 1753., 1756., 1763., 2112., 2141.pantu.
Atbildētāja nav iesniegusi tiesā paskaidrojumus par prasību.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. A/ uzturēja prasību atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam. Papildus paskaidroja, ka pēc prasības celšanas
atbildētāja nav veikusi samaksu.
Atbildētāja tiesas sēdē neieradās. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas dokumentus
un pavēstes uz atbildētājas prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī atbildētājas deklarētā dzīvesvieta. Tā kā tiesas dokumenti atbildētājai tika piegādāti uz
deklarēto dzīvesvietu, ievērojot Civilprocesa likuma 561.pantā ietverto prezumpciju par tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu, uzskatāms, ka atbildētājai tiesas
dokumenti ir izsniegti. Par neierašanās iemesliem atbildētāja tiesu nav informējusi, lūgumus nav pieteikusi un iebildumus pret prasību nav cēlusi. Pie minētajiem
apstākļiem, tiesai nav zināmi atbildētājas neierašanās iemesli.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu, tiesa nolēma izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes, jo nesaskatīja lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus.
Motīvu daļa
Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma
pilnīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās grūtības nedod tiesības atkāpties no līguma. Civillikuma 2112.pants nosaka, ka noma ir līgums, ar ko viena puse piešķir par zināmu maksu kādas lietas
lietošanu.
2006.gada 1.janvārī starp pusēm noslēgts Zemes gabala nomas līgums (lietas 13.-16.lapa), saskaņā ar kuru atbildētāja nomā prasītājai piederošo
zemes gabalu 568 m2platībā /adrese/.
Ar Nodalījuma norakstu (lietas 58.lapa) pierādīts, ka atbildētājas īpašumā reģistrētas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu – ēkām /adrese/. Nodalījuma
noraksta I daļas 1.iedaļas 1.2. punktā ietverta atzīme, ka ēkas saistītas ar /pers. B/ piederošo zemes gabalu /adrese/.
Kā tas norādīts tiesību doktrīnā, tad tiesisks darījums ir tiesību subjekta gribas akts, kas rada tiesiskas sekas. Tiesiskās sekas darījuma rezultātā iestājas ne
vien tāpēc, ka likums to paredz, bet gan pirmām kārtām tāpēc, ka šo seku iestāšanās ir gribēta (sk. K.Balodis. Ievads civiltiesībās. Apgāds Zvaigzne ABC,
2007., 151.lpp.).
Civillikuma 2141.pants nosaka, ka nomniekam jāmaksā nomas maksa līgumā noteiktos termiņos.
Līguma 2.1.punktā pielīgta zemes nomas maksa 24.26 euro (Ls 17.05) gadā, kas aprēķināta 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Saskaņā ar
Līguma 2.4.punktā pielīgto, papildus nomas maksai, atbildētājai jāmaksā nekustamā īpašuma nodokli, kura apmēru pamatojoties uz LR likumu „Par nekustamā
īpašuma nodokli” attiecīgajā taksācijas gadā nosaka Jelgavas Domes finanšu nodaļa, kā arī citus maksājumus, kurus attiecīgas institūcijas var uzlikt, kā zemes
gabala lietotājiem.
Nomas maksas parāda par laika periodu no 2006.gada līdz 2013.gadam 965.83 euro apmērs un nekustamā īpašuma nodokļa 116.99 euro apmērs
pierādīts ar aprēķinu un Jelgavas pilsētas domes paziņojumiem (lietas 6., 17-25.lapa). Tiesa secina, ka aprēķins veikts atbilstoši pušu pielīgtajiem nosacījumiem.
Tiesai nav pamata apšaubīt nomas perioda ilgumu. Atbildētāja prasības summu nav apstrīdējusi un atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai pusei nav
jāpierāda fakti, kurus nav apstrīdējusi otra puse.
Novērtējot minēto tiesa secina, ka, atbilstoši Civillikuma 1590.pantā noteiktajam, prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju par nomas
maksas nomas maksas parādu 965.83 euro, nekustamā īpašuma nodokļa parādu 116.99 euro.
Atbilstoši Civillikuma 1759.pantā noteiktajam, procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu
(nokavējuma procenti).
Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt
likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Atbildētāja minētā Līguma 5.1.punktā apņēmusies maksāt prasītājai soda naudu 1 % apmērā no kopējās maksāšanai paredzētās summas par katru
nokavēto dienu.
Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1763.pantu, aprēķinājis soda procentus par laika periodu no 2007.gada 2.janvāra līdz 2014.gada 16.jūnijam 965.83
euro.
Līdz ar to tiesa secina, ka Līguma 5.1.punktā pielīgtie soda procenti it tulkojami kā nokavējuma procenti.
Veicot matemātisku aprēķinu, tiesa atzīst, ka nokavējuma procenti par laika periodu no 2007.gada 2.janvāra līdz 2014.gada 16.jūnijam 965.83 euro
aprēķināti saskaņā ar Līguma 5.1. punktu, kā arī ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto
procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Civillikuma 1811.pantā noteikts, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot parādu. Ja
saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.
Tā kā atbildētāja nav pierādījusi parāda samaksu, tiesa atzīst, ka pastāv tiesisks pamats parāda 2048.65 euro piedziņai no
atbildētājas prasītājas labā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumiem, pusei, kuras labā
taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā
norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Tā kā tiesa apmierināja prasību pilnībā, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi 313.58 euro.
Ievērojot Civilprocesa likuma 195.pantu un spēkā esošo redakciju Civillikuma 1765.panta otrajai un trešajai daļai, kā arī to, ka Latvijas Bankas noteiktā
procentu pamatlikme no 2014. gada 1. jūlijā tā ir 0.15% gadā, prasītājam nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus 8,15 % gadā no tiesas piespriestās,
bet nepiedzītās galvenā parāda summas līdz sprieduma pilnīgai izpildei.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš tiesas sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97.pantu, tiesa
no s p r ie d a
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, galveno parādu 1082.82 euro un nokavējuma
procentus par laika periodu no 2007.gada 2.janvāra līdz 2014.gada 16.jūnijam 965.83 euro, kopā 2048.65 euro tiesas izdevumus 313.58 euro, nosakot
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.
Atzīt /pers.B/ tiesības saņemt procentus līdz sprieduma izpildei 8,15 % gadā no piedzītās, bet nesaņemtās galvenā parāda summas.
Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2014. gada 22.decembra
Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.
Tiesnese D.Ruško