Legislator Case Law & Legislation
C15171114 / C-1711-14 AI generated

Landlord court allows tenant to pay rent and interest based on contract penalty clause interpretation.

Case Number C15171114 / C-1711-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The Jelgava District Court fully dismissed the tenant's defense and ordered the payment of rent, interest, and court costs. The landlord argued that a contractual penalty clause for late payment constituted interest, while the tenant failed to appear or provide evidence of payment. The court ruled that the agreed penalty rate was validly interpreted as interest, allowing the claim to proceed.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law; Civil Procedure Law; Contract Law: Where a contract stipulates a penalty for late payment, the court may interpret this as interest if the agreed rate is reasonable and does not exceed the statutory cap, thereby validating the creditor's claim for the full amount including accrued interest.

Keywords

AI generated
landlord tenant dispute rent arrears claim contractual penalty clause interest calculation cap default judgment procedure

Cited Legislation

AI generated
Civil Law
Civil Procedure Law
Civil Law Article 1765
Civil Law Article 1811
Civil Procedure Law Article 41
Civil Procedure Law Article 195
Civil Procedure Law Article 204.1
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C15171114

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2014.gada 16.decembrī

Jelgavas tiesa: tiesnese D.Ruško,

tiesas sēdes sekretāre I.Revina,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ maza apmēra prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja/pers. B/ iesniegusi tiesā maza apmēra prasības pieteikumu pret /pers. C/, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 1082.82 euro, nokavējuma

procentu 965.83 euro un tiesas izdevumus.

Norāda, ka starp pusēm 2006.gada 1.janvārī noslēgts Zemes nomas līgums, saskaņā ar kuru atbildētāja nomā prasītājai piederošo zemes gabalu 568

m2platībā /adrese/, uz kuru atrodas atbildētājai piederošais nekustamais īpašums – ēkas.

Līguma 2.1.punktā pielīgta zemes nomas maksa 24.26 euro (Ls 17.05) gadā, kas aprēķināta 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Saskaņā ar

Līguma 2.4.punktā pielīgto, papildus nomas maksai, atbildētājai pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli.

Atbildētājai ir pienākums par katru gadu, līdz nākamā gada 1.janvārim samaksāt prasītājai nomas maksu, taču samaksa nav veikta.

Tādējādi parāda par zemes nomu ir 1082.82 euro, tajā skaitā nomas maksa par laika periodu no 2006.gada līdz 2013.gadam 965.83 euro un nekustamā

īpašuma nodoklis 116.99 euro.

Ņemot vērā pieļauto nokavējumu saistību izpildē, prasītāja saskaņā ar Līguma 5.1.punktu aprēķinājusi soda naudu par laika periodu no 2007.gada

2.janvāra līdz 2014.gada 16.jūnijam 965.83 euro apmērā.

Prasību pamato ar Civillikuma 1., 1495., 1587., 1753., 1756., 1763., 2112., 2141.pantu.

Atbildētāja nav iesniegusi tiesā paskaidrojumus par prasību.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. A/ uzturēja prasību atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam. Papildus paskaidroja, ka pēc prasības celšanas

atbildētāja nav veikusi samaksu.

Atbildētāja tiesas sēdē neieradās. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas dokumentus

un pavēstes uz atbildētājas prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī atbildētājas deklarētā dzīvesvieta. Tā kā tiesas dokumenti atbildētājai tika piegādāti uz

deklarēto dzīvesvietu, ievērojot Civilprocesa likuma 561.pantā ietverto prezumpciju par tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu, uzskatāms, ka atbildētājai tiesas

dokumenti ir izsniegti. Par neierašanās iemesliem atbildētāja tiesu nav informējusi, lūgumus nav pieteikusi un iebildumus pret prasību nav cēlusi. Pie minētajiem

apstākļiem, tiesai nav zināmi atbildētājas neierašanās iemesli.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu, tiesa nolēma izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes, jo nesaskatīja lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus.

Motīvu daļa

Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma

pilnīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās grūtības nedod tiesības atkāpties no līguma. Civillikuma 2112.pants nosaka, ka noma ir līgums, ar ko viena puse piešķir par zināmu maksu kādas lietas

lietošanu.

2006.gada 1.janvārī starp pusēm noslēgts Zemes gabala nomas līgums (lietas 13.-16.lapa), saskaņā ar kuru atbildētāja nomā prasītājai piederošo

zemes gabalu 568 m2platībā /adrese/.

Ar Nodalījuma norakstu (lietas 58.lapa) pierādīts, ka atbildētājas īpašumā reģistrētas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu – ēkām /adrese/. Nodalījuma

noraksta I daļas 1.iedaļas 1.2. punktā ietverta atzīme, ka ēkas saistītas ar /pers. B/ piederošo zemes gabalu /adrese/.

Kā tas norādīts tiesību doktrīnā, tad tiesisks darījums ir tiesību subjekta gribas akts, kas rada tiesiskas sekas. Tiesiskās sekas darījuma rezultātā iestājas ne

vien tāpēc, ka likums to paredz, bet gan pirmām kārtām tāpēc, ka šo seku iestāšanās ir gribēta (sk. K.Balodis. Ievads civiltiesībās. Apgāds Zvaigzne ABC,

2007., 151.lpp.).

Civillikuma 2141.pants nosaka, ka nomniekam jāmaksā nomas maksa līgumā noteiktos termiņos.

Līguma 2.1.punktā pielīgta zemes nomas maksa 24.26 euro (Ls 17.05) gadā, kas aprēķināta 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Saskaņā ar

Līguma 2.4.punktā pielīgto, papildus nomas maksai, atbildētājai jāmaksā nekustamā īpašuma nodokli, kura apmēru pamatojoties uz LR likumu „Par nekustamā

īpašuma nodokli” attiecīgajā taksācijas gadā nosaka Jelgavas Domes finanšu nodaļa, kā arī citus maksājumus, kurus attiecīgas institūcijas var uzlikt, kā zemes

gabala lietotājiem.

Nomas maksas parāda par laika periodu no 2006.gada līdz 2013.gadam 965.83 euro apmērs un nekustamā īpašuma nodokļa 116.99 euro apmērs

pierādīts ar aprēķinu un Jelgavas pilsētas domes paziņojumiem (lietas 6., 17-25.lapa). Tiesa secina, ka aprēķins veikts atbilstoši pušu pielīgtajiem nosacījumiem.

Tiesai nav pamata apšaubīt nomas perioda ilgumu. Atbildētāja prasības summu nav apstrīdējusi un atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai pusei nav

jāpierāda fakti, kurus nav apstrīdējusi otra puse.

Novērtējot minēto tiesa secina, ka, atbilstoši Civillikuma 1590.pantā noteiktajam, prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju par nomas

maksas nomas maksas parādu 965.83 euro, nekustamā īpašuma nodokļa parādu 116.99 euro.

Atbilstoši Civillikuma 1759.pantā noteiktajam, procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu

(nokavējuma procenti).

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Atbildētāja minētā Līguma 5.1.punktā apņēmusies maksāt prasītājai soda naudu 1 % apmērā no kopējās maksāšanai paredzētās summas par katru

nokavēto dienu.

Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1763.pantu, aprēķinājis soda procentus par laika periodu no 2007.gada 2.janvāra līdz 2014.gada 16.jūnijam 965.83

euro.

Līdz ar to tiesa secina, ka Līguma 5.1.punktā pielīgtie soda procenti it tulkojami kā nokavējuma procenti.

Veicot matemātisku aprēķinu, tiesa atzīst, ka nokavējuma procenti par laika periodu no 2007.gada 2.janvāra līdz 2014.gada 16.jūnijam 965.83 euro

aprēķināti saskaņā ar Līguma 5.1. punktu, kā arī ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Civillikuma 1811.pantā noteikts, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot parādu. Ja

saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Tā kā atbildētāja nav pierādījusi parāda samaksu, tiesa atzīst, ka pastāv tiesisks pamats parāda 2048.65 euro piedziņai no

atbildētājas prasītājas labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumiem, pusei, kuras labā

taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā

norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tā kā tiesa apmierināja prasību pilnībā, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi 313.58 euro.

Ievērojot Civilprocesa likuma 195.pantu un spēkā esošo redakciju Civillikuma 1765.panta otrajai un trešajai daļai, kā arī to, ka Latvijas Bankas noteiktā

procentu pamatlikme no 2014. gada 1. jūlijā tā ir 0.15% gadā, prasītājam nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus 8,15 % gadā no tiesas piespriestās,

bet nepiedzītās galvenā parāda summas līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš tiesas sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97.pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, galveno parādu 1082.82 euro un nokavējuma

procentus par laika periodu no 2007.gada 2.janvāra līdz 2014.gada 16.jūnijam 965.83 euro, kopā 2048.65 euro tiesas izdevumus 313.58 euro, nosakot

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.

Atzīt /pers.B/ tiesības saņemt procentus līdz sprieduma izpildei 8,15 % gadā no piedzītās, bet nesaņemtās galvenā parāda summas.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2014. gada 22.decembra

Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese D.Ruško