Court dismisses appeal against dismissal for leaking confidential criminal case files to a third party.

NORAKSTS

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420461912

AA43 - 2145 - 13/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2013.gada 25.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente S.Kanenberga,

tiesneses A.Kovaļevska un U.Mihailova

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz R.B.

pieteikumu par /iestāde/ 2012.gada 18.maija rīkojuma Nr.20 – 2/269 atzīšanu par

prettiesisku, sakarā ar R.B. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

2012.gada 1.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] /iestāde/ (turpmāk – /iestāde/) priekšnieks 2012.gada 18.maijā izdeva

rīkojumu Nr.20 – 2/269 (turpmāk – Rīkojums), ar kuru nolemts par dienesta stāvokļa

ļaunprātīgu izmantošanu, kā rezultātā personai nodarīts būtisks personisks kaitējums,

saukt /iestāde/ /nodaļa/ /amats/ R.B. pie disciplināratbildības un piemērot

disciplinārsodu – atbrīvošana no amata /iestāde/, atbrīvojot R.B. no amata ar

2012.gada 21.maiju.

Rīkojumā norādīts turpmāk minētais.

[1.1] 2012.gada 16.februārī, neesot procesa virzītājam kriminālprocesā

Nr.16870001410, kā arī neesot iekļautam izmeklēšanas grupā, R.B., izmantojot savu

dienesta stāvokli, ieguva CD matricu ar audioierakstu sarunu datnēm no /Nosaukums/

krimināllietas un 2012.gada 16.februārī, plkst.17.23 uz sava dienesta stacionārā

datora DESKTOP izveidotajā mapē „/Nosaukums/” veica audioierakstu sarunu datņu

no /Nosaukums/ krimināllietas kopēšanu no ārējā datu nesēja, tas ir, CD matricas no

/Nosaukums/ krimināllietas. 2012.gada 17.februārī plkst.10:14 R.B. veica datu (mape

„/Nosaukums/”) kopēšanu no sava dienesta stacionārā datora uz personīgo cieto disku

(ārējā datu glabāšanas iekārta), kas no R.B. puses nesankcionēti (bez informācijas

sistēmas drošības pārziņa atļaujas) tika pieslēgts /iestāde/ informācijas sistēmai.

Vēlāk R.B. veica datu (mape „/Nosaukums/”) kopēšanu no personīgā cietā diska uz

amata pienākumu veikšanai piešķirtā portatīvā datora DESKTOP. Paskaidrojumos

R.B. atzīst, ka 2012.gada aprīlī sazinājies ar kādu personu no interneta portāla

/interneta vietne/ un nodeva tai personīgo cieto disku ar audioierakstu sarunu datnēm

no /Nosaukums/ krimināllietas, kas tika publicēti interneta portālā /interneta vietne/.

[1.2] Disks ar audioierakstu sarunu datnēm no /Nosaukums/ krimināllietas,

kurus R.B. nokopēja sev un vēlāk nodeva trešajai personai, ir krimināllietā

Nr.16870001410 nozīmīgs pierādījums, jo tiešā veidā saistīts ar minētajā

krimināllietā iesaistīto personu vainas pierādīšanu. Kriminālprocesa likuma 375.pants

noteic, kas un pie kādiem apstākļiem var iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem,

tādējādi izslēdzot iespēju kriminālprocesā neiesaistītajām personām piekļūt

kriminālprocesa materiāliem.

R.B. ar /iestāde/ priekšnieka 2008.gada 21.februāra rīkojumu tika iecelts

/iestāde/ /nodaļa/ /amats/. Ņemot vērā R.B. pieredzi izmeklēšanā, kā arī viņa

paskaidrojumos norādīto, atzīstams, ka viņš zināja, ka audioierakstu sarunu datnes no

/Nosaukums/ krimināllietas ir izmeklēšanas noslēpums, apzinājās savas rīcības

(izmeklēšanas noslēpuma izpaušana) kaitīgās sekas (/Nosaukums/ krimināllietas

materiālu (audioierakstu) nonākšana trešo personu rīcībā, tādējādi graujot /iestāde/

tēlu sabiedrības acīs) un vēlējies šo seku iestāšanos. Tādējādi R.B. apzināti neievēroja

Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmo daļu.

R.B. kā /iestāde/ /nodaļa/ /amats/, kurš ir valsts amatpersona, ir saistoši likumā

,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām

noteiktie ierobežojumi un aizliegumi. R.B. ir pārkāpis likuma ,,Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 19.pantu un Informācijas atklātības likuma

5.pantu. Tādējādi R.B. ir prettiesiski izmantojis valsts amatpersonas statusu, lai

piekļūtu formācijai, kura nav bijusi nepieciešama mērķiem, kas ir saistīti ar valsts

amatpersonas amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu.

Nododot krimināllietas materiālus trešajai personai, R.B. nav ievērojis sava

2008.gada 21.februāra amata apraksta 5.12.punktu, kā arī /iestāde/ 2009.gada 9.aprīļa

Ētikas kodeksa 3.4.1., 3.1.2., 3.2.3. un 3.4.2.punktu. Tādējādi R.B. ir izdarīji

disciplinārpārkāpumu, kas paredzēts /iestāde/ 2006.gada 10.marta kārtības Nr.1 - 4/2

„Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošana kārtība”

(turpmāk – Kārtība Nr.1 – 4/2) 46.punktā, tas ir, normatīvo aktu neievērošana.

[1.3] R.B., nododot audioierakstu sarunu datnes, kas ir izmeklēšanas

noslēpums, no /Nosaukums/ krimināllietas trešajai personai, kā rezultātā minētās

audioierakstu datnes nonāca atklātībā, ir nodarījis kriminālprocesā Nr.16870001410

iesaistītajai personai K.M. personisku kaitējumu, uz ko K.M. norāda arī savā

2012.gada 5.aprīļa pratināšanas protokolā, jo viņš paļāvās uz /iestāde/ kā

izmeklēšanas iestādes likumīgu rīcību, nepieļaujot telefona sarunu audioierakstu, kas

tika iegūti operatīvajā ceļā un vēlāk pievienoti kriminālprocesa Nr.16870001410

materiāliem, nonākšanu publiskajā telpā. Minētā K.M. paļaušanās izriet no tiesiskās

paļāvības principa, kas nosaka, ka valsts iestādēm ir jābūt konsekventām savā darbībā

attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem, jāievēro tiesiskā paļāvība, kas

personām varētu rasties uz konkrētā normatīvā akta pamata. Kriminālprocesa likuma

375.pants noteic to personu loku, kuras drīkst iepazīties ar krimināllietas materiāliem

pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā. Tādējādi R.B.

rīcības rezultātā ir nodarīts kaitējums ne tikai /iestāde/ kā valsts pārvaldes iestādei,

negatīvi ietekmējot /iestāde/ tēlu, bet arī kriminālprocesā iesaistītās personas

interesēm.

[1.4] Atsaucoties uz Kārtības Nr.1 – 4/2 9.2.apakšpunktu un Valsts pārvaldes

iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8.panta pirmo daļu, secināts, ka

K.M. nodarītais kaitējums atzīstams par būtisku, jo to nav iespējams novērst, novēršot

attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas. Turklāt R.B. kā /iestāde/ /nodaļa/

/amats/, kuram personīgi tieši jāgarantē personu tiesību ievērošanu kriminālprocesa

ietvaros, veica darbības, kas diskreditē viņu kā /iestāde/ darbinieku, /iestāde/ /nodaļa/

kolēģus, kā arī visus /iestāde/ darbiniekus sabiedrības acīs, un ar savu iepriekš minēto

rīcību neatgriezeniski grauj Latvijas Republikas iedzīvotāju uzticību /iestāde/

kopumā, kā arī katrai /iestāde/ amatpersonai atsevišķi, jo jebkura /iestāde/

amatpersonas rīcība ietekmē /iestāde/ darbību kopumā. Tādējādi R.B. izdarījis

disciplinārpārkāpumu, kas paredzēts Kārtības Nr.1 - 4/2 38. un 45.punktā.

[1.5] Izvērtējot jautājumu par to, vai kriminālprocesa Nr.16870001410

materiālos esošās informācijas noplūde varētu radīt kaitējumu turpmākajai

krimināllietas izmeklēšanai, atzīts, ka R.B. rīcības rezultātā samazinās

kriminālprocesā iesaistīto personu uzticība procesa virzītājam, kā arī /iestāde/

kopumā, kas var sarežģīt turpmāko pierādījumu iegūšanu kriminālprocesā

Nr.16870001410, jo informācija par materiālu (audioierakstu) noplūdi no

/Nosaukums/ krimināllietas tika plaši atspoguļota masu informācijas līdzekļos,

pastiprināti tika pievērsta sabiedrības uzmanība par notikušo informācijas noplūdi

/iestāde/. /iestāde/ tāpat kā jebkurai citai valsts institūcijai, tās sekmīgas darbības

nodrošināšanai būtiska ir sabiedrības uzticēšanās. Šī uzticēšanās mazinās, ja /iestāde/

/nodaļa/ /amats/, kura galvenais uzdevums ir noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana,

kas sevī ietver izmeklēšanas noslēpuma saglabāšanu, ļaunprātīgi izmanto savu

dienesta stāvokli un nopludina kriminālprocesa materiālus, tādējādi apzināti pārkāpjot

kriminālprocesuālās tiesību normas, /iestāde/ likuma un citu /iestāde/ iekšējo

normatīvo aktu prasības.

[1.6] R.B., nesaskaņojot ar atbildīgo personu un pieslēdzot savu personīgo cieto

disku pie darba stacionārā datora, lai uz cietā diska pārkopētu iepriekš izveidoto mapi

,,/Nosaukums/” ar tajā esošajām audioierakstu sarunu datnēm un vēlāk pieslēdzot

minēto cieto disku pie amata pienākumu veikšanai piešķirtā portatīvā datora, ir

pārkāpis /iestāde/ 2010.gada 27.augusta noteikumu Nr.1 - 4/6 ,,Informācijas sistēmu

drošības noteikumi” 12.1. un 30.punktu. Izvērtējot R.B. 2012.gada 17.aprīļa

paskaidrojumā norādīto par to, ka savu cieto disku bieži pieslēdz gan mājās, gan

darbavietā pie dienesta portatīvā datora, kā arī 2012.gada 11.aprīļa pratināšanas

protokolā sniegto informāciju, ka viņš neatceras, vai uz ārējā cietā bija kādi

procesuāli dokumenti, secināts, ka R.B. minētās tiesību normas apzināti pārkāpj jau

ilgstošu laiku (R.B. 2010.gada 1.decembrī ar savu parakstu apliecināja, ka viņš no

/iestāde/ /nodaļa 2/ /amats 2/ S.H. puses ir instruēts par /iestāde/ 2010.gada

27.augusta noteikumiem Nr.1 - 4/6 ,,Informācijas sistēmu drošības noteikumi” un

apņemas tos ievērot). Turklāt R.B., nebūdams iesaistīts kriminālprocesa

Nr.16870001410 izmeklēšanā, un pārkopējot audioierakstu sarunu datnes, kas atradās

uz R.B. personīgā cietā diska, no /Nosaukums/ krimināllietas uz amata pienākumu

veikšanai piešķirtā portatīvā datora DESKTOP, nav ievērojis arī /iestāde/ 2010.gada

27.augusta noteikumu Nr.1 - 4/6 „Informācijas sistēmu drošības noteikumi”

41.1.punktu.

[1.7] R.B., izmantojot darba stacionāro un portatīvo datoru, lai pārkopētu

audioierakstu sarunu datnes no /Nosaukums/ krimināllietas, kā arī izmantojot darba

stacionāro datoru, lai noskaidrotu /interneta vietne/ pārstāvju kontaktus, nav ievērojis

/iestāde/ 2008.gada 29.augusta kārtības Nr.1 - 4/5 ,,Kārtība, kādā /iestāde/ tiek

izmantota manta” 2.punktu.

[1.8] Izvērtējot R.B. paskaidrojumā un pratināšanas protokolā norādīto,

konstatēts ka R.B. izpaudis arī A.E. informāciju par S.A. atbrīvošanu no amata un

nodevis S.A. pieņemto paskaidrojumu resoriskās pārbaudes ietvaros. Saskaņā ar

/iestāde/ priekšnieka p.i. 2011.gada 18.jūlija rīkojuma Nr.1 - 1/40 ,,Par ierobežotas

pieejamības informāciju” 1.1.punktu informācija, kas attiecas uz lietvedībā esošu

lietu, tajā skaitā, pārbaudes materiāli, līdz brīdim, kad attiecīgajā lietā tiek pieņemts

lēmums, ir ierobežotas pieejamības informācija. Līdz ar to R.B. ir izpaudis

ierobežotas pieejamības informāciju, kura viņam bija pieejama pildot amata

pienākumus, jo viņš S.A. esot sniedzis nepieciešamo palīdzību profesionālo

pienākumu izpildē, pārkāpjot sava 2008.gada 21.februāra amata apraksta

5.12.punktu, /iestāde/ 2009.gada 9.aprīļa Ētikas kodeksa 3.4.1.punktu un 6.punktu.

Tādējādi R.B. ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, kas paredzēts Kārtības Nr.1 - 4/2

40.punktā, tas ir, - ierobežotas pieejamības informācijas izpaušana. Turklāt, izpaužot

ierobežotas pieejamības informāciju, kas attiecas uz S.A. veikto resorisko pārbaudi

bez /iestāde/ priekšnieka vai tā pilnvarotas personas piekrišanas, par kuras

neizpaušanu R.B. parakstījās 2009.gada 10.martā apliecinājumā, R.B., saskaņā ar

Informācijas, atklātības likuma 16.panta trešo daļu, ir saucams pie

disciplināratbildības.

[1.9] Izvērtējot R.B. rīcības motīvus (veicot prettiesiskas darbības, jo netika

/iestāde/ atbilstoši novērtēts), konstatēts, ka R.B. darbība un tās rezultāti kopš darba

attiecību uzsākšanas /iestāde/ no 2008.gada 21.februāra ir tikuši vērtēti divas reizes

par laika posmu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim, nosakot „B”

vērtējumu. Minētajiem vērtējumiem R.B. piekritis, apstiprinot to ar savu parakstu

novērtēšanas veidlapā, taču savos paskaidrojumos R.B. norāda, ka nav ticis pienācīgi

novērtēts. Saskaņā ar /iestāde/ priekšnieka 2010.gada 13.janvāra rīkojuma Nr.2 - 1/13

„Par /iestāde/ amatpersonu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanas

apstrīdēšanas kārtību” 2.punktu, ja darbinieks nepiekrīt noteiktajam vērtējumam, tas

triju darbdienu laikā /iestāde/ priekšniekam iesniedz apstrīdēšanas iesniegumu. R.B.

kopš iecelšanas amatā ne reizi nav apstrīdējis savas darbības novērtēšanas rezultātus.

Vienlaikus, izvērtējot R.B. darbības un tās rezultātu novērtēšanas veidlapas

par periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim ailē „Sadarbības

prasmes” R.B. norādīto par to, ka kriminālprocesuālo jautājumu risināšanā iesaista arī

advokātus, ar kuriem cenšas apspriest konkrētas situācijas, amatpersonas rīcību kādā

jautājumā, vai uzzināt advokāta viedokli kādā kāzusā vai lietā, secināts, ka R.B.

neapzinās izmeklēšanas noslēpuma būtību, ierobežotas pieejamības informācijas

neizpaušanas pienākumu, jo nav iespējams uzzināt advokāta pamatotu viedokli lietā

(kriminālprocesā, resoriskajā pārbaudē), neiedziļinoties lietas būtībā, tādējādi

neizpaužot informāciju no materiāliem, kas ir izmeklēšanas noslēpums, vai

neizpaužot informāciju, kas attiecas uz lietvedībā (arī kolēģu) esošu lietu, kas ir

ierobežotas pieejamības informācija.

Tādējādi darba devējs, atbildot par /iestāde/ kopēju darbību, nevar paļauties uz

to, ka arī turpmāk R.B. kā /iestāde/ /nodaļa/ /amats/ rīkosies atbilstoši normatīvo aktu

prasībām un nepieļaus savas darbības prettiesiskumu arī turpmāk. Turklāt

izmeklēšanas veikšana, kas ir svarīgākais no R.B. amata pienākumiem, nedrīkst būt

tādas amatpersonas kompetencē, kura savā darbībā apzināti pārkāpj

kriminālprocesuālās tiesību normas, kuras ir viens no nozīmīgākajiem tiesību

instrumentiem /amats/ darbībā. Turklāt R.B., kurš ir pieredzējis /amats/ (/iestāde/

/amats/ pienākumus pilda no 2008.gada 21.februāra, pirms tam /amats/ pienākumus

veica /iestāde 2/) un no kura puses nebūtu pieļaujama pat iespējamība izpaust

izmeklēšanas noslēpumu, apzinās, ka pārkāpj tiesību normas, bet mēģina sevi

attaisnot ar to, ka viņš /iestāde/ jūtas kaut kādā veidā nenovērtēts. Līdz ar to secināts,

ka R.B., apgalvojums par viņa nenovērtēšanu no /iestāde/ vadības puses ir uzskatāms

par /amats/ neprofesionālo rīcību, kā arī mēģinājumu izvairīties no atbildības.

Atbilstoši Kārtības Nr.1 - 4/2 6.punktam R.B. rīcībā nav konstatēti atbildību

mīkstinoši apstākļi, bet atbilstoši minētās kārtības 7.2.punktam ir konstatēts atbildību

pastiprinošs apstāklis, tas ir, personai nodarīts būtisks personisks kaitējums.

[1.10] Izvērtējot R.B. 2012.gada 11.aprīļa papildus pratināšanas protokolā un

2012.gada 17.aprīļa paskaidrojumā norādīto, secināts, ka R.B. disciplinārpārkāpumu

ir izdarījis tīši, jo ir apzinājies savas rīcības prettiesisko raksturu, paredzējis tās

kaitīgās sekas un apzināti pieļāvis šo seku, tas ir, /Nosaukums/ krimināllietas

materiālu (audioierakstu), kā arī S.A. resoriskās pārbaudes materiālu, nonākšanu trešo

personu rīcībā, /iestāde/ tēla graušanu sabiedrības acīs, iestāšanos.

Lemjot jautājumu par disciplinārsoda veidu R.B., tiek ņemts vērā piemērojamā

disciplinārsoda atbilstība izdarītā pārkāpuma smagumam. Izvērtējot /iestāde/

amatpersonas R.B. pārkāpuma atbilstošāko disciplinārsoda veidu, tiek ņemtas vērā,

R.B. izdarītā disciplinārpārkāpuma smaguma pakāpe, jo R.B. rīcība neatgriezeniski

diskreditē /iestāde/ kā iestādi, kopumā mazina uzticību valsts pārvaldei un katrai

/iestāde/ amatpersonai atsevišķi, kā arī nodara būtisku kaitējumu kriminālprocesā

Nr.16870001410 iesaistītās personas interesēm. R.B. disciplinārpārkāpums ir saistīts

ar viņa tiešo amata pienākumu pildīšanu, jo izmeklēšanas veikšana, kas ietver sevī

izmeklēšanas noslēpuma neizpaušanu, ir tiešais R.B. amata pienākums.

Kaut gan R.B. līdz šim nav disciplināri sodīts, taču, ņemot vērā viņa

amata pienākumu specifiku, atbildības pakāpi, darba pieredzi un to, ka R.B. savu

rīcību nenožēlo, kas var novest pie tās atkārtošanas, lai turpmāk novērstu līdzīgus

likumpārkāpumus, atbilstošākais disciplinārsods R.B. izdarītā pārkāpuma smagumam

ir viņa atbrīvošana no amata.

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2012.gada 19.jūnijā saņemts R.B. (turpmāk –

pieteicējs) pieteikums par Rīkojuma atzīšanu par prettiesisku.

Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[2.1] Rīkojums ir pamatots ar nepārbaudītiem disciplinārlietas izmeklēšanas

datiem. Proti, ir izdarīts iespējami nepatiess secinājums „kā rezultātā personai

nodarīts būtisks personisks kaitējums”, jo nav noskaidrota tieša cēloņsakarība starp

pieteicēja rīcību un personai nodarīto būtisko kaitējumu. Būtisks kaitējums (sekas)

varēja rasties ne tikai pieteicēja, bet arī kādas citas personas rīcības rezultātā.

[2.2] Disciplinārlietas izmeklēšanas laikā netika noskaidrota persona, kurai

pieteicējs iedeva disku, kā arī netika pārbaudīts, vai šī persona bija no interneta

portāla /interneta vietne/. Pieteicējs personīgo disku ar audioierakstu sarunu datnēm

no /Nosaukums/ krimināllietas nodeva kādai trešajai personai, par kuru pieteicējs tikai

domā (pieļauj), ka tā bija no portāla /interneta vietne/.

[2.3] No Rīkojuma nevar secināt, ka tieši pieteicēja rīcības rezultātā jebkura

persona varēja interneta portālā /interneta vietne/ iepazīties ar audioierakstu datnēm

no /Nosaukums/ krimināllietas. Ar tādu pašu varbūtību var secināt, ka portālam

/interneta vietne/ datnes varēja nodot jebkura cita persona un ka persona, kurai

pieteicējs nodeva datnes, tās izdzēsa nesaglabājot. Lietā nav pierādīts, ka publiskoja

tieši tās datnes, kuras nodeva pieteicējs, nevis kāda cita persona, kurai tās bija

pieejamas.

[2.4] No Rīkojuma nevar secināt, vai pieteicējs apzinās vai neapzinās

izmeklēšanas noslēpuma būtību.

[2.5] Pieteicējs nepārsūdz to, ka ir atbrīvots no amata. Pieteicējs vienīgi lūdz

Rīkojuma nolēmuma daļā iekļaut secinājumus, kas apstiprinās ar administratīvās

lietas materiāliem. Pieteicējs pārsūdz Rīkojuma nolēmuma daļas secinājumu - kā

rezultātā personai nodarīts personisks kaitējums.

[2.6] Dienā, kad /iestāde/ darbiniece Ļ.B. uzklausīja pieteicēja paskaidrojumu

disciplinārlietas ietvaros, kriminālprocesa materiālos atradās jau vismaz divi

nopratināšanas protokoli, kuros pieteicējs izskaidroja savas darbības un to motīvus,

bet disciplinārlietas materiāliem /iestāde/ pievienoja tikai sākotnējo pratināšanas

protokolu.

Administratīvajā lietā nav pieļaujams izmantot aizdomās turētā liecības, kas ir

sniegtas kriminālprocesā, un vienīgi ar to pamatot Rīkojumu.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts /iestāde/ (turpmāk arī – atbildētājs)

rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka pieteikumu uzskata par nepamatotu un

noraidāmu, pamatojoties uz Rīkojumā minētajiem apsvērumiem, papildus

norādot turpmāk minēto.

[3.1] Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ir pievienojusi lietai tieši to

pratināšanas protokolu, kurā visplašāk ir atspoguļotas pieteicēja liecības, kas ir

precīzākas, nevis pirmo, kurā pieteicējs neatklāj visus viņam zināmos apstākļus.

[3.2] Disciplinārlietas izskatīšanas laikā pieteicējs disciplinārlietas

izmeklēšanas komisijai sniedza savu paskaidrojumu, taču ne reizi neizteica lūgumu

par papildus materiālu pievienošanu lietai, bet tikai apliecināja, ka piekrīt

kriminālprocesā viņa 2012.gada 11.aprīļa sniegto liecību izmantošanai

disciplinārlietā.

[3.3] Atbilstoši /iestāde/ likuma /numurs/.panta sestajai daļai /iestāde/

amatpersonas saukšana pie disciplinārās atbildības neatbrīvo viņu no iespējamās

administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. Proti, ar vienām darbībām persona

var būt izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un, būdama amatpersona, arī

disciplinārpārkāpumu, par ko tiek atbilstoši sodīta. Tiesību normas neparedz, ka

iestādei šādos gadījumos būtu jāsagaida nolēmums krimināllietā, lai varētu pieņemt

lēmumu saistībā ar disciplinārlietu. Lai izlemtu jautājumu par personas saukšanu pie

disciplināratbildības, iestāde pati noskaidro apstākļus un dod tiem savu vērtējumu.

[3.4] Pieteicējs tika saukts pie disciplināratbildības par vairāku

disciplinārpārkāpumu izdarīšanu, neatkarīgi no tā, kura tieši persona saņēma no

pieteicēja informāciju un kura persona minēto informāciju tālāk ievietoja interneta

portāla /interneta vietne/. /iestāde/ konstatēja pieteicēja apzinātu rīcību, prettiesiski

iegūstot informāciju, izmantojot dienesta stāvokli un izpaužot citai personai

informāciju, kuru likums aizliedz izpaust. Apstākļa noskaidrošana, tieši kura persona

ir saņēmusi no pieteicēja informāciju, kas bija izmeklēšanas noslēpums, neattaisno

pieteicēja prettiesisko rīcību.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 1.novembra spriedumu

pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] /iestāde/ likuma /numurs/.panta pirmā daļa noteic, ka par dienesta

stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, valsts noslēpuma

vai ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, darba līguma un darba kārtības

neievērošanu, noteikto amata pienākumu nepildīšanu vai šo pienākumu nolaidīgu

pildīšanu, /iestāde/ mantas bojāšanu vai nozaudēšanu, kā arī par /iestāde/ ētikas

kodeksā noteikto profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipu neievērošanu,

apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar amatpersonas vai darbinieka

statusu, un citu normatīvo aktu neievērošanu amata pienākumu izpildē /iestāde/

amatpersonu un darbinieku sauc pie disciplināratbildības. Savukārt šī panta otrā daļa

noteic, ka /iestāde/ amatpersonai un darbiniekam par disciplinārpārkāpumu var

piemērot šādus disciplinārsodus: 1) piezīmi; 2) rājienu; 3) mēnešalgas samazināšanu

uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas; 4)

pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem; 5) atbrīvošanu no amata. Savukārt

saskaņā ar Kārtības Nr.1 – 4/2 5.1.apakšpunktu disciplinārpārkāpums

atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja darbinieks, kas to izdarījis, ir apzinājies

savas rīcības prettiesisko raksturu, paredzējis tās kaitīgās sekas un vēlējies vai

apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos.

[4.2] Tiesa no lietas faktiskajiem apstākļiem konstatēja, ka lietā nav strīda par

to, ka pieteicējs, izmantojot savu dienesta stāvokli, ieguva CD matricu ar

audioierakstu sarunu datnēm no /Nosaukums/ krimināllietas un 2012.gada 16.februārī

plkst.17:23 uz sava dienesta stacionārā datora DESKTOP izveidotajā mapē

,,/Nosaukums/” veica audioierakstu sarunu datņu no /Nosaukums/ krimināllietas

kopēšanu no ārējā datu nesēja, tas ir, CD matricas no /Nosaukums/ krimināllietas.

2012.gada 17.februārī plkst.10:14 pieteicējs veica datu (mape ,,/Nosaukums/”)

kopēšanu no sava dienesta stacionārā datora uz personīgo cieto disku (ārējā datu

glabāšanas iekārta), kas no pieteicēja puses bez informācijas sistēmas drošības

pārziņa atļaujas tika pieslēgts /iestāde/ informācijas sistēmai. Vēlāk pieteicējs veica

datu (mape „/Nosaukums/”) kopēšanu no personīgā cietā diska uz amata pienākumu

veikšanai piešķirtā portatīvā datora DESKTOP. 2012.gada aprīlī pieteicējs nodeva

šos /Nosaukums/ krimināllietā iegūtās audioierakstu sarunu datnes trešajai personai,

kura, iespējams, bija no interneta portāla /interneta vietne/.

Šos apstākļus apstiprina pieteicēja 2012.gada 11.aprīlī sniegtā liecība aizturētā

statusā krimināllietā (lietas 109 - 113.lapa), 2012.gada 17.aprīļa paskaidrojums

disciplinārlietas ietvaros (lietas 43 - 44.lapa). Šo apstākli pieteikumā tiesai (lietas 3 -

7.lapa), papildus paskaidrojumos tiesai (lietas 136; 138 - 140.lapa) un tiesas sēdē

apstiprināja arī pats pieteicējs (lietas 151 - 154.lapa).

[4.3] Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmā daļa noteic, ka kriminālprocesa

laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst

iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās

amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Savukārt

29.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka /amats/ ir pienākums veikt izmeklēšanas

darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai

personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus,

kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības.

[4.4] Pieteicējs 2009.gada 10.martā ir arī parakstījies par to, ka apņemas

ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību ierobežotas pieejamības informācijas

sniegšanā, tajā skaitā neizpaust ierobežotas pieejamības informāciju, kas kļuvusi

zināma, pildot amata pienākumus, bez /iestāde/ priekšnieka vai tā pilnvarotās

personas piekrišanas (lietas 67.lapa).

Tā kā pieteicējs, būdams /iestāde/ /nodaļa/ /amats/ no 2008.gada 21.februāra,

zināja un viņam vajadzēja zināt, ka /amats/ ir jāgarantē izmeklēšanas noslēpuma

saglabāšana, kā arī apzinājās, ka, nododot krimināllietas materiālus citai personai (no,

iespējams, portāla /interneta vietne/), tā tiks publiskota un vēlējās, lai tā tiktu

publiskota (lietas 153.lapa), pieteicējs apzinājās kaitīgo seku iestāšanās iespēju un

vēlējās tās, motivējot savu rīcību ar vēlmi darīt zināmu sabiedrībai pārkāpumus paša

/iestāde/ rīcībā un uzlabot tā darbību (lietas 153.lapa).

[4.5] Tādējādi tiesa atzina, ka pieteicējs kā valsts amatpersona ir

pārkāpis Kriminālprocesa likuma 375.pantu.

Izvērtējot lietas tiesiskos un faktiskos apstākļus, tiesa atzina, ka pieteicējs

pārkāpumu ir izdarījis ar nodomu (tīši).

[4.6] No lietas materiāliem izriet, ka konkrētajā gadījumā pieteicējs,

nesaskaņojot ar atbildīgo personu, pieslēdza savu personīgo cieto disku pie darba

stacionārā datora, lai uz cietā diska pārkopētu iepriekš izveidoto mapi „/Nosaukums/”

ar tajā esošajām audioierakstu sarunu datnēm, un vēlāk pieslēdza minēto cieto disku

pie amata pienākumu veikšanai piešķirtā portatīvā datora.

Tādējādi pieteicējs pārkāpa /iestāde/ 2010.gada 27.augusta noteikumu

,,Informācijas sistēmu drošības noteikumi” 12.1.apakšpunktu (noteic, ka informācijas

sistēma lietotājs datu apmaiņai izmanto tikai drošības pārziņa atzītus datu nesējus) un

30.punktu (noteic, ka svešu, informācijas sistēmai nepiederīgi iekārtu (piemēram,

portatīvie datori, ārējās datu glabāšanas iekārtas, digitālās foto un video kameras,

modemi, mobilie telefoni) pieslēgšana informācijas sistēma pieļaujama tikai tad, ja to

ir mutiski vai rakstiski atļāvis informācijas sistēma drošības pārzinis un tiek

nodrošināta visu iekārtu pieslēgšanas, darbības un atslēgšanas uzskaite un kontrole).

Tāpat pieteicējs ir pārkāpis šo noteikumu 41.1.apakšpunktu (noteic, ka

/iestāde/ personālajos datoros, kuri tiek lietoti ārpus /iestāde/ darba telpām, glabā

tikai tos informācijas resursus, kas nepieciešami noteiktajā laikā noteiktajam datora

lietotājam), jo pieteicējs 2012.gada 17.aprīļa paskaidrojumā norādījis, ka savu cieto

disku bieži pieslēdz gan mājās, gan darbavietā pie dienesta portatīvā datora, kā arī

2012.gada 11.aprīļa pratināšanas laikā norādīja, ka viņš neatceras, vai uz ārējā cietā

bija kādi procesuāli dokumenti.

Tāpat tas apstāklis, ka pieteicējs izmantoja darba stacionāro un portatīvo

datoru, lai pārkopētu audioierakstu sarunu datnes no krimināllietas, kā arī izmantoja

darba stacionāro datoru, lai noskaidrotu /interneta vietne/ pārstāvju kontakttelefonus,

vērtējams kā apstāklis, ka pieteicējs pārkāpa /iestāde/ 2008.gada 29.augusta kārtības

Nr.1 - 4/5 ,,Kārtība, kādā /iestāde/ tiek izmantota manta” 2.punktu (noteic, ka

/iestāde/ darbinieks izmanto /iestāde/ mantu tikai sava amata (darba) pienākumu

pildīšanai, kā arī tādu pienākumu pildīšanai, kas nepieciešami /iestāde/ darbības

nodrošināšanai vai /iestāde/ interesēs).

[4.7] Līdz ar to, ievērojot iepriekš konstatēto, tiesa atzina, ka pieteicējs ir

pārkāpis /iestāde/ Kārtības Nr.1 - 4/2 38.punktu – ļaunprātīgi izmantojis dienesta

stāvokli, 40.punktu – izpaudis ierobežotas pieejamības informāciju, 41.punktu – nav

ievērojis darba kārtību, 45.punktu - izdarījis apkaunojošu nodarījumu, kas nav

savienojams ar amatpersonas vai darbinieka statusu, un 46.punktu – nav ievērojis

citus normatīvos aktus amata pienākumu izpildē.

[4.8] Kā izriet no 2012.gada 11.aprīļa pieteicēja pratināšanas protokola (lietas

109 - 113.lapa), pieteicējs ir atzinis, ka 2012.gada martā uzreiz pēc S.A. atbrīvošanas

no amata /amats 3/ A.E. ir izpaudis informāciju par S.A. atbrīvošanu no amata un

nodevis S.A. sastādīto procesuālos dokumentu un dokumenta projektu. Tādējādi tiesa

atzina, ka pieteicējs ir pārkāpis /iestāde/ priekšnieka p.i. 2011.gada 18.jūlija rīkojuma

Nr.1 - 1/40 ,,Par ierobežotas pieejamības informāciju” 1.1.apakšpunktu (noteic, ka

informācija, kas attiecas uz lietvedībā esošu lietu, tajā skaitā pārbaudes materiāli, līdz

brīdim, kad attiecīgajā lietā tiek pieņemts lēmums, ir ierobežotas pieejamības

informācija) un sava amata pienākuma 5.12.apakšpunktu, kā arī /iestāde/ 2009.gada

9.aprīļa Ētikas kodeksa 3.4.1.apakšpunktu.

Pratināšanas protokolā norādīts, ka S.A. kā jauna /amats/ regulāri deva

pieteicējam lasīt un labot viņas sastādīto dokumentu projektus, tāpēc viņš neatceras,

vai šos dokumentus paņēma no S.A. galda, kurš atradās līdzās pieteicēja darba

galdam. Tādējādi pieteicējs ir pārkāpis arī /iestāde/ Ētikas kodeksa 6.punktu (noteic,

ka darbinieks ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos). Līdz ar to pieteicējs ir

izdarījis disciplinārpārkāpumu, kas paredzēts Kārtības Nr.1 - 4/2 40.punktā, proti,

izpaudis ierobežotas pieejamības informāciju, tādēļ saskaņā ar Informācijas atklātības

likuma 16.panta trešo daļu ir saucams pie disciplināratbildības.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka pieteicējs šo pārkāpumu ir izdarījis ar

nodomu (tīši), apzinoties seku iestāšanās iespēju un to vēloties.

Lai arī tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka Rīkojumā šādi apstākļi nav minēti un

pieteicējs nekādu informāciju A.E. nav nodevis (lietas 153.lapa), tiesa kritiski vērtēja

šādu paskaidrojumu maiņu. Tiesa piešķīra lielāku ticamību kriminālprocesa ietvaros

sākotnēji sniegtajai liecībai aizdomās turētā statusā, jo pieteicējs ir parakstījies par to,

ka viņam ir izskaidrotas viņa procesuālās tiesības un viņš ir brīdināts, ka viss, ko viņš

teiks, var tikt kriminālprocesā izmantots pret viņu (lietas 109.lapa).

[4.9] Lietā nav strīda par to, ka krimināllietas materiāli (sarunu audioieraksti)

saturēja K.M. sarunu ierakstus, kurš krimināllietā ir aizdomās turētās personas

statusā. Aizdomās turētās personas statuss vēl nenozīmē, ka persona tiks atzīta arī par

vainīgu un notiesāta, līdz ar to kriminālprocesa materiālu nodošana trešajai personai

ar mērķi tos publiskot, ko neapstrīd arī pieteicējs (lietas 153.lapa), sabiedrībā var

radīt iespaidu, ka šī persona ir izdarījusi noziegumu, ja jau viņas sarunas ir

noklausītas un ierakstītas, un ka aizdomās turētā persona jau ir atzīta par vainīgu.

Tātad tas aizskar personas reputāciju, godu un cieņu.

Pieteicējs tiesas sēdē paskaidroja, ka vēlējās, lai krimināllietas audioieraksti

tiktu publiskoti, apzinājās, kur nodotie materiāli var nonākt un kādas var būt sekas,

tāpēc tiesas ieskatā pieteicēja apgalvojumi par to, ka lietā nav pierādīta cēloņsakarība

starp pieteicēja rīcību (krimināllietas materiālu nodošanu trešajai personai) un

krimināllietas materiālu publiskošanu interneta portālā /interneta vietne/, un ka

krimināllietas materiālus to publicēšanai, iespējams, ir nodevusi kāda cita persona, ir

vērtējami kritiski un kā mēģinājums izvairīties no atbildības. Turklāt tam šajā

gadījumā nav izšķirošas nozīmes.

Konkrētajā gadījumā pārkāpuma sekas – izmeklēšanas noslēpumu saturošu

materiālu nodošanu personai, kurai nav tiesību iepazīties ar tiem, un šo krimināllietas

materiālu vēlāku publiskošana – nav iespējams novērst, jo nav iespējams padarīt

notikušu faktu par nebijušu, proti, padarīt krimināllietas materiālu nodošanas, kā arī

publiskošanas faktu par nebijušu.

Tādējādi tiesa atzina, ka pieteicējs ir nodarījis krimināllietā aizdomās

turētajai personai K.M. būtisku personisku kaitējumu.

Papildus tiesa norādīja, ka piekrīt iestādes secinājumam, ka šāda pieteicēja

rīcība mazināja arī /iestāde/ prestižu un reputāciju sabiedrības acīs, apgrūtināja

krimināllietas izmeklēšanu un mazināja uzticību valsts pārvaldei kopumā.

[4.10] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secināja, ka iestāde pamatoti ir

atzinusi, ka, ņemot vērā pieteicēja izdarītos pārkāpumus, /iestāde/ nevar paļauties, ka

pieteicējs kā /amats/ arī turpmāk nepārkāps normatīvo aktu prasības un nepieļaus

prettiesisku rīcību. Līdz ar to Rīkojums ir tiesisks (izpildās Kārtības Nr.1 - 4/2 38.,

40., 41., 45. un 46.punktā minētais nosacījums amatpersonas atbrīvošanai no amata –

personai nodarīts būtisks personisks kaitējums) un pieteicēja izdarītajam

pārkāpumam samērīgs un atbilstošs.

Vienlaicīgi tiesas ieskatā pieteicēja norādītajiem motīviem, kāpēc viņš ir šādi

rīkojies - juties nenovērtēts /iestāde/ un vēlējies informēt sabiedrību par

pārkāpumiem /iestāde/ darbībā, - nav nozīmes un tie nekādā mērā neattaisno

pieteicēja rīcību.

[4.11] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk –

Senāts) 2011.gada 30.novembra spriedumā lietā Nr.SKA – 369/2011 ir norādījis, ka

administratīvais process un kriminālprocess ir tiesiski patstāvīgi procesi ar atšķirīgu

mērķi (nodokļu samaksas pārbaude pirmajā un kriminālatbildības noteikšana otrajā

gadījumā), pat ja abos procesos tiek pārbaudīti vieni un tie paši faktiskie apstākļi.

Līdz ar to, kā atzinis Senāts, šie procesi savstarpēji nav atkarīgi, citstarp, attiecībā uz

iegūtajiem pierādījumiem un to novērtējumu (sk. 2011.gada 16.novembra sprieduma

lietā Nr.SKA - 144/2011 15.punktu). Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka procesa

dalībnieki būtu ierobežoti prasīt citu pierādījumu pārbaudi, tostarp kriminālprocesa

ietvaros iegūtos, ja tie ir nozīmīgi administratīvās lietas izspriešanā (turpat). Senāts

savā praksē vairākkārt ir atzinis, ka gan personas iestādē sniegti paskaidrojumi, kas

iegūti, konstatējot un vācot faktus, gan citā procesā iegūtas liecības tiesā ir atzīstamas

par rakstveida pierādījumiem (sk. 2005.gada 13.septembra sprieduma lietā Nr.SKA -

235/2005 12.1.apakšpunktu, 2007.gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA - 154/2007

11.punktu).

Līdz ar to tiesa noraidīja kā nepamatotu pieteicēja iebildumu, ka /iestāde/

nebija tiesīgs izmantot kriminālprocesā iegūtos paskaidrojumus administratīvajā

procesā. Tāpat nav pamatots pieteicēja iebildums, ka iestāde nepamatoti nav

pievienojusi disciplinārlietai citus paskaidrojumus, kā vien 2012.gada 11.aprīļa

nopratināšanas protokolu. Pirmkārt, no lietas materiāliem neizriet, ka pieteicējs būtu

iestādei to lūdzis. Otrkārt, pieteicēja disciplinārlietas ietvaros sniegtais paskaidrojums

ir pievienots disciplinārlietai (lietas 43.lapa). Treškārt, pieteicējs tiesas sēdē atzina, ja

disciplinārlietas ietvaros viņam būtu lūgts sniegt paskaidrojumu par notikušo, tie

neatšķirtos no tiem, kas ir krimināllietā (lietas 151.lapa).

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 1.novembra spriedumu

pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūgts no kriminālprocesa

Nr.16870000612 izprasīt informāciju, vai ir noskaidrota persona, kurai pieteicējs

nodeva audioierakstu un vai tā ir /interneta vietne/ pārstāvis.

Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[5.1] Primārais tiesai bija pārbaudīt lietā konstatētos faktus un secinājumus, vai

tie ir pamatoti ar lietas materiāliem, un tikai pēc tam izdarīt secinājumus par to, ka

tieši pieteicēja rīcības rezultātā kādai personai ir radīts būtisks kaitējums.

[5.2] Tiesnese tiesas sēdes laikā pēc pieteicēja paskaidrojumu noklausīšanās

smējās, kā arī apgalvoja, ka ir personīgi pazīstama ar /iestāde/ priekšnieku.

[5.3] Sākotnēji pieteicējs tiešām domāja, ka persona, kam pieteicējs nodeva

audioierakstu, bija portāla /interneta vietne/ pārstāvis, bet kriminālprocesa ietvaros

tika noskaidrots, ka tā nav. Minētā persona nav zināma, un, kas notika tālāk ar

audioierakstu, arī nav zināms. Līdz ar to netika noskaidrota cēloņsakarība starp

pieteicēja darbībām un sekām – audioieraksta publicēšana un būtiska kaitējuma

radīšana K.M.

[5.4] Tā kā jau pirms audioierakstu nodošanas /iestāde/ darbinieki novēroja

pieteicēja tikšanos ar A.E., netika pārbaudīta versija, ka kāda cita /iestāde/

amatpersona varēja izmantot šo apstākli un nodot audioierakstu portāla /interneta

vietne/ pārstāvim.

[5.5] K.M. katru reizi ar negatīviem komentāriem tiek radīts būtisks personisks

kaitējums, kad /iestāde/ publicē rakstus internetā saistībā ar „/Nosaukums/”

krimināllietas izmeklēšanu.

[5.6] Secinājumi, ka tieši pieteicēja rīcības rezultātā K.M. tika radīts būtisks

kaitējums, balstās un Rīkojums pamatots tikai uz pieteicēja liecībām aizturētā statusā,

kuras pieteicējs sniedza ap pusnakti Valsts policijas izolatorā, turklāt visi pieteicēja

pieņēmumi, sniedzot liecību, disciplinārlietas ietvaros tika traktēti kā apgalvojumi,

citi pierādījumi lietā nav norādīti, disciplinārlietai nav pievienoti citi pieteicēja

pratināšanas protokoli.

[5.7] Atbildētājs nav ņēmis vērā pieteicēja paskaidrojumus disciplinārlietas

ietvaros.

[5.8] Nav saprotams, tieši kāda pieteicēja rīcība un kādā veidā mazināja

/iestāde/ prestižu sabiedrības acīs un kā apgrūtināja attiecīgās krimināllietas

izmeklēšanu. Publikācijas tieši otrādi paātrināja izmeklēšanu.

[5.9] Ņemot vērā /iestāde/ /nodaļa/ vēstulē „Par pieprasījumu” norādīto,

disciplinārlietas ietvaros netika noskaidrots, vai portālā /interneta vietne/ publicētie

audioieraksti ir līdzīgi vai identiskiem tiem ierakstiem, kas ierakstīti pieteicēja CD

diskā.

[6] Administratīvajā apgabaltiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums.

Paskaidrojumā norādīts, ka tiesa nav konstatējusi, ka /iestāde/ būtu izmantojis

pierādīšanas līdzekļus, neievērojot likumā noteikto kārtību. Senāts atzinis, ka

disciplinārlietas izskatītājam nav aizliegts lietas apstākļu noskaidrošanai izvērtēt

materiālus no ierosinātas krimināllietas.

Neatkarīgi no tā, tieši kura persona saņēma no pieteicēja informāciju un kura

minēto informāciju tālāk ievietoja interneta portālā, /iestāde/ konstatēja pieteicēja

apzinātu rīcību, prettiesiski iegūstot informāciju, izmantojot dienesta stāvokli un

izpaužot citai personai informāciju, kuru likums aizliedz. Apstākļa, kura persona ir

saņēmusi no pieteicēja informāciju, kas ir izmeklēšanas noslēpums, noskaidrošana

neattaisno pieteicēja prettiesisko rīcību.

Fizisko personu datu aizsardzības likuma II nodaļā norādīti attiecīgās

informācijas izsniegšanas pieļaujamība un nosacījumi. Pieteicēja rīcības rezultātā ir

radīts kaitējums kriminālprocesā iesaistīto personu interesēm, un šīm personām ir

tiesības prasīt atlīdzinājumu, kas tām nodarīts ar iestādes faktisko rīcību.

[7] Administratīvajā apgabaltiesā saņemti pieteicēja paskaidrojumi, kuros

norādīts uz iemesliem, kāpēc pieteicējs kļuva par nevēlamu personu /iestāde/, un

/iestāde/ darbības pārkāpumiem, kurus konstatējis pieteicējs un kas bija motīvs

pieteicēja rīcībai – audioierakstu nodošanai /interneta vietne/ pārstāvim, ko realizēja

citas personas.

[8] Administratīvā apgabaltiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma

304.panta pirmajai daļai administratīvo lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[9] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā

esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir

nepamatota un pieteikums ir noraidāms.

[10] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka ar /iestāde/ 2012.gada 11.aprīļa

rīkojumu par disciplinārlietas ierosināšanu, lai izvērtētu /iestāde/ /amats/ R.B. rīcību

2012.gada 16.februārī ar nodomu, bez tiesiska pamata, izmantojot savu dienesta

stāvokli, iegūstot audioierakstus, kas saistīti ar kriminālprocesā Nr.16870001410

izmeklējamo priekšmetu un tajā iesaistītajām personām, par ko paredzēta disciplinārā

atbildība atbilstoši /iestāde/ likuma /numurs/.panta pirmajai daļai un Kārtības Nr.1 –

4/2 38. un 46.punktam, tiek ierosināta disciplinārlieta un izveidota izmeklēšanas

komisija.

Tātad no minētā rīkojuma izriet, ka pieteicējam disciplinārlieta ierosināta par

Kārtības Nr.1 – 4/2 38. un 46.punkta pārkāpumiem.

[11] Kārtības Nr.1 – 4/2 38.punkts noteic, ka par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu

izmantošanu – soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam

gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas. Par tādu pašu

disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc soda piemērošanas vai,

ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valstij nodarīts

būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums -

soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

Kārtības Nr.1 – 4/2 46.punkts noteic, ka par citu normatīvo aktu neievērošanu

amatu pienākumu izpildē - soda ar piezīmi vai rājienu. Par tādu pašu

disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc soda piemērošanas vai,

ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valstij nodarīts

būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums – soda ar

mēnešalgas pazemināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no

mēnešalgas.

Apgabaltiesa konstatē, ka disciplinārlietu izmeklēšanas komisija ierosināja par

dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā rezultātā personai nodarīts būtisks

personisks kaitējums, un ierobežotas informācijas izpaušanu, saukt pieteicēju pie

disciplināratbildības saskaņā ar Kārtības Nr.1 – 4/2 38.punktu un /iestāde/ likuma

/numurs/.panta pirmo daļu un atbilstoši /iestāde/ likuma /numurs/.panta otrās daļas

5.punktam piemērot disciplinārsodu – atbrīvošanu no amata (skat. 2012.gada 8.maija

disciplinārlietas izmeklēšanas slēdzienu).

Savukārt pieteicējs atbilstoši Rīkojumam (rezolutīvajai daļai) saukts pie

disciplināratbildības un piemērots disciplinārsods – atbrīvošana no amata par dienesta

stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā rezultātā personai nodarīts būtisks personisks

kaitējums.

Vienlaicīgi apgabaltiesa konstatē, ka Rīkojumā pieteicējs ir saukts pie

disciplinārās atbildības arī par citiem pārkāpumiem, kā arī no Rīkojuma kopumā

izriet, ka iestāde ir secinājusi, ka ar savu prettiesisko rīcību pieteicējs nodarījis

kaitējumu ne tikai fiziskai personai, bet arī valsts interesēm.

Tā kā disciplinārlieta ierosināta un sods uzlikts par Kārtības Nr.1 – 4/2

38.punktu, lietā ir noskaidrojams, vai pieteicējs pamatoti ir saukts pie

disciplināratbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā rezultātā

personai nodarīts būtisks personisks kaitējums un vai pamatoti piemērots

disciplinārsods – atbrīvošana no amata par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu

izmantošanu, kā rezultātā personai nodarīts būtisks personisks kaitējums.

Pieteicējs apelācijas sūdzībā īpaši uzsvēris, ka nepārsūdz to, ka ir atbrīvots no

amata. Pieteicējs vienīgi lūdz Rīkojuma nolēmuma daļā iekļaut secinājumus, kas

apstiprinās ar administratīvās lietas materiāliem. Pieteicējs pārsūdz Rīkojuma

nolēmuma daļas secinājumu - kā rezultātā personai nodarīts (būtisks) personisks

kaitējums.

[12] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka pirmās instances tiesas

spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ

Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta

ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā konstatētajiem faktiem un

motivācijai, to neatkārtojot (izņemot šī sprieduma [4.6] – [4.10] punktu).

[13] Lietā nav strīda par to, ka krimināllietas materiāli (sarunu

audioierakstu datnes) tika publicēti interneta portālā /interneta vietne/. Šāds apstāklis

ir konstatēts Rīkojumā, un to neapstrīd arī pieteicējs. Strīds lietā ir par to, vai tieši

pieteicēja rīcības rezultātā (nododot krimināllietas materiālus trešajai personai)

kriminālprocesā iesaistītai personai K.M. tika nodarīts būtisks personisks kaitējums.

Apgabaltiesas ieskatā lietā nav būtiski tieši kura persona, proti, vai no interneta

portāla /interneta vietne/ vai ar šo portālu nesaistīta persona saņēma no pieteicēja

krimināllietas materiālus. Tāpat konkrētās lietas ietvaros nav būtiski tas, kura persona

šos materiālus publicēja šajā interneta portālā.

Noteicošais šajā lietā ir fakts, par kuru, kā tiesa jau iepriekš konstatēja,

nepastāv strīds, ka pieteicējs apzināti, prettiesiski, izmantojot savu dienesta stāvokli,

ieguva krimināllietas materiālus, kas ir izmeklēšanas noslēpums un kuru izpaušana ir

aizliegta ar likumu, un nodeva tos trešajai personai, kura nepieder pie tām

Kriminālprocesa likumā minētajām personu kategorijām, kuras drīkst iepazīties ar

kriminālprocesa materiāliem (Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmā daļa).

Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmā daļa skaidri noteic, ka krimināllietā

esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums. Tātad šī norma garantē kriminālprocesā

iesaistītajām personām, tajā skaitā arī aizdomās turētajām personām tiesības

paļauties, ka krimināllietā esošie materiāli netiks publiskoti kriminālprocesa laikā.

Pieteicējs pirmās instances tiesas sēdē paskaidroja, ka vēlējās, lai

krimināllietas audioieraksti tiktu publiskoti, apzinājās, kur nodotie materiāli var

nonākt un kādas var būt sekas, tāpēc tiesas ieskatā pieteicēja apgalvojumi par to, ka

lietā nav pierādīta cēloņsakarība starp pieteicēja rīcību (krimināllietas materiālu

nodošanu trešajai personai) un krimināllietas materiālu publiskošanu interneta portālā

/interneta vietne/, un ka krimināllietas materiālus to publicēšanai, iespējams, ir

nodevusi kāda cita persona, ir vērtējami kritiski un kā mēģinājums izvairīties no

atbildības. Turklāt tam šajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes.

[14] Iestāde ir atzinusi, ka R.B. nododot audioierakstu sarunu failus, kas ir

izmeklēšanas noslēpums, no /Nosaukums/ krimināllietas trešajai personai, kā

rezultātā minētie audioierakstu faili nonāca atklātībā, ir nodarījis kriminālprocesā

Nr.16870001410 iesaistītajai personai K.M. personisku kaitējumu, uz ko K.M. norāda

arī savā 2012.gada 5.aprīļa pratināšanas protokolā, jo viņš paļāvās uz /iestāde/ kā

izmeklēšanas iestādes likumīgu rīcību, nepieļaujot telefonsarunu audioierakstu, kas

tika iegūti operatīvajā ceļā un vēlāk pievienoti kriminālprocesa Nr.16870001410

materiāliem, nonākšanu publiskajā telpā. Minētā K.M. paļaušanās izriet no tiesiskās

paļāvības principa. Turklāt arī Kriminālprocesa likuma 375.panta otrā daļa nosaka

personu loku, kuras drīkst iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc

kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma spēkā stāšanās. Tādējādi /iestāde/

ir secinājis, ka pieteicēja rīcības rezultātā ir nodarīts kaitējums ne tikai /iestāde/ kā

valsts pārvaldes iestādei, negatīvi ietekmējot /iestāde/ tēlu, bet arī kriminālprocesā

iesaistītās personas interesēm.

Kārtības Nr.1 - 4/2 7.2.apakšpunkts noteic, ka atbildību par

disciplinārpārkāpumu pastiprina šādi apstākļi: darbinieka tīša disciplinārpārkāpuma

dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai būtisks personisks,

arī morāls, kaitējums, bet 9.2.apakšpunkts noteic, ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir

radīts personisks, arī morāls kaitējums, ko nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā

disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku personisku kaitējumu.

Kārtības Nr.1 - 4/2 9.3.punkts noteic, ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts

kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm un šo kaitējumu nav iespējams

novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par

būtisku kaitējumu valstij.

Konkrētajā gadījumā pārkāpuma sekas – izmeklēšanas noslēpumu saturošu

materiālu nodošanu personai, kurai nav tiesību iepazīties ar tiem, un šo krimināllietas

materiālu vēlāku publiskošana – nav iespējams novērst, jo nav iespējams padarīt

notikušu faktu par nebijušu, proti, padarīt krimināllietas materiālu nodošanas, kā arī

publiskošanas faktu par nebijušu.

Apgabaltiesa no lietas materiāliem, tai skaitā no Rīkojuma, konstatē, ka tas

nesatur pamatojumu, ka (kāds) tieši ar ierakstu publicēšanu fiziskajai personai radies

būtisks personisks kaitējums. Apgabaltiesa uzskata, ka ierakstu publiskošanas fakts

pats par sevi nerada personai būtisku personisku kaitējumu. Rīkojums nesatur

pamatojumu, kas tieši radīja fiziskai personai šo būtisko kaitējumu. Nav pietiekami

atsaukties uz 9.2.apakšpunktā noteikto, ka konkrētajā gadījumā disciplinārpārkāpuma

dēļ pārkāpuma sekas nav iespējams novērst, jo nav iespējams padarīt notikušu faktu

par nebijušu, tādēļ pārkāpums uzskatāms par būtisku personisku kaitējumu. K.M. ir

publiska persona, tādēļ konkrētajā gadījumā iestādei bija izvērstāk jāsniedz

pamatojums fiziskās personas būtiskam personiskam kaitējumam. Apgabaltiesas

ieskatā K.M. būtisku personisku kaitējumu varēja radīt viņa tiesību uz privātās dzīves

neaizskaramību pārkāpums, taču šādu pamatojumu Rīkojums nesatur.

Apgabaltiesa uzskata, ka Rīkojums attiecībā uz konstatējumu, ka fiziskai

personai ir radīts būtisks personisks kaitējums ir kļūdains.

[15] Tā kā pieteicējs apzināti, prettiesiski, izmantojot savu dienesta stāvokli,

ieguva krimināllietas materiālus, kas ir izmeklēšanas noslēpums un kuru izpaušana ir

aizliegta ar likumu, un nodeva tos trešajai personai, kura nepieder pie tām

Kriminālprocesa likumā minētajām personu kategorijām, kuras drīkst iepazīties ar

kriminālprocesa materiāliem, tad apgabaltiesa uzskata, ka iestāde pamatoti secināja,

ka pieteicēja rīcības rezultātā ir nodarīts kaitējums /iestāde/ kā valsts pārvaldes

iestādei, negatīvi ietekmējot /iestāde/ tēlu un ka šādas rīcības rezultātā pieteicējs ir

zaudējis darba devēja uzticību, jo nevar paļauties, ka pieteicējs kā /amats/ arī turpmāk

nepārkāps normatīvo aktu prasības un nepieļaus prettiesisku rīcību, proti, šāda

pieteicēja rīcība turpmāk neatkārtosies. Tāpat apgabaltiesa uzskata, ka nav izšķirošas

nozīmes faktam, ka nav noskaidrota persona, kurai pieteicējs ir nodevis materiālu, jo

jau ar ierakstu nodošanu trešajai personai, kura nepieder pie tām Kriminālprocesa

likumā minētajām personu kategorijām, kuras drīkst iepazīties ar kriminālprocesa

materiāliem, pat, ja ieraksti netiek publicēti, tiek radīts kaitējums svarīgām

valsts interesēm, tiek grauta uzticība izmeklēšanas iestādēm, radot iespaidu, ka tās

nespēj nodrošināt personu tiesību uz privāto dzīvi ievērošanu, izmeklēšanas

noslēpuma aizsardzību. Ņemot vērā izmeklēšanas iestādēm piešķirtās tiesības, ir

svarīgi, lai sabiedrība uzticētos tām un paļautos, ka šīs pilnvaras tiks izmantotas tikai

tiesiskā veidā. Šī uzticēšanās ir svarīga, jo pretējā gadījumā personas būs atturīgas

ziņot izmeklēšanas iestādēm to rīcībā esošo informāciju.

R.B., kā /iestāde/ /nodaļa/ /amats/, kuram tieši jāgarantē personu tiesību

ievērošanu kriminālprocesa ietvaros, veica darbības, kas diskreditē /iestāde/, un ar

savu rīcību neatgriezeniski grauj iedzīvotāju uzticību /iestāde/ kopumā, jo jebkura

/iestāde/ amatpersonas rīcība ietekmē /iestāde/ darbību kopumā. Tāpat apgabaltiesa

uzskata, ka Kriminālprocesa materiālos esošās informācijas noplūde var radīt

kaitējumu turpmākai krimināllietas izmeklēšanai, jo mazinās kriminālprocesā

iesaistīto personu uzticība procesa virzītājam, kā arī /iestāde/ kopumā, kas var

sarežģīt pierādījumu iegūšanu kriminālprocesā Nr.16870001410, jo informācija par

materiālu noplūdi no /Nosaukums/ lietas tika atspoguļota masu informācijas

līdzekļos, kā rezultātā plaši tika pievērsta sabiedrības uzmanība par notikušo

informācijas noplūdi /iestāde/. Kā jebkurai valsts institūcijai, arī /iestāde/ sekmīgas

darbības nodrošināšanai būtiska ir sabiedrības uzticēšanās. Šī uzticēšanās mazinās, ja

/iestāde/ /nodaļa/ /amats/, kura galvenais uzdevums noziedzīgu nodarījumu

izmeklēšana, kas ietver arī izmeklēšanas noslēpuma saglabāšanu, ļaunprātīgi izmanto

savu dienesta stāvokli un nopludina kriminālprocesa materiālus, tādējādi apzināti

pārkāpjot kriminālprocesuālās tiesību normas, /iestāde/ likuma normas un /iestāde/

iekšējo normatīvo aktu prasības.

Ņemot vērā šajā punktā atzīto, apgabaltiesa uzskata, ka pieteicēja rīcības

rezultātā ir nodarīts kaitējums svarīgām valsts interesēm un šo kaitējumu nav

iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas. Tādējādi ir

konstatējams atbildību pastiprinošs apstāklis valstij nodarīts būtisks kaitējums.

Apgabaltiesa uzskata, ka pie konstatētajiem apstākļiem iestāde pamatoti par

dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu pieteicējam piemērojusi disciplinārsodu –

amatpersonas atbrīvošanu no amata. Iestāde pamatoti, nosakot disciplinārsoda veidu,

ņēmusi vērā, piemērojamā soda atbilstību izdarītā pārkāpuma smagumam.

Piemērotais sods ir samērīgs un atbilstošs pieteicēja izdarītajam pārkāpumam.

[16] Attiecībā uz apelācijas sūdzībā minētajiem argumentiem Administratīvā

apgabaltiesa norāda, ka noteicošais šajā lietā ir fakts, ka pieteicējs apzināti,

prettiesiski, izmantojot savu dienesta stāvokli, ieguva krimināllietas materiālus, kas ir

izmeklēšanas noslēpums un kuru izpaušana ir aizliegta ar likumu, un nodeva tos

trešajai personai, kura nepieder pie tām Kriminālprocesa likumā minētajām personu

kategorijām, kuras drīkst iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, tādēļ nav

izšķirošas nozīmes pieteicēja norādītajam, ka netika pārbaudīta versija, ka kāda cita

/iestāde/ amatpersona varēja izmantot šo apstākli un nodot audioierakstu portāla

/interneta vietne/ pārstāvim, un ka nav zināma persona, kurai pieteicējs nodeva

audioierakstu un kas notika tālāk ar to, proti, netika noskaidrota cēloņsakarība

starp pieteicēja darbībām un sekām (audioieraksta publicēšana un būtiska kaitējuma

radīšana K.M.).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

noraidīt R.B. pieteikumu par /iestāde/ 2012.gada 18.maija rīkojuma Nr.20 –

2/269 atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) S.Kanenberga

Tiesneses (paraksts) A.Kovaļevska

(paraksts) U.Mihailova

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese S.Kanenberga

Rīga, 2013.gada 25.jūnijā