Legislator Case Law & Legislation
C11039214 / C-0392-14 AI generated

Court fully supports bank's debt collection claim against guarantor and co-guarantor for loan default.

Case Number C11039214 / C-0392-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted SEB Bank's claim for debt collection against two individuals, one of whom is the primary debtor and the other a guarantor. The bank argued for the full debt amount including interest and penalties, while the defendants failed to appear at the hearing. The court ruled in favor of the bank because proper service of process was established despite returned mail, and the procedural requirements for a default judgment were met.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 56.1 panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1 panti: When defendants fail to appear and service is proven via returned mail, the court may issue a default judgment; the primary debtor and guarantor are jointly liable for the debt, and the creditor is entitled to statutory interest until payment.

Keywords

AI generated
default judgment procedure service of process validity guarantor liability statutory interest rates debt collection enforcement civil procedure law returned mail service

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 56.1 panta 2. daļa
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 41. pants 1. daļa
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 1763. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C11039214

Lietas arhīva Nr. C-0392-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs, 2014. gada 27. martā

Cēsu rajona tiesa tiesnese L. Karlsone

ar tiesas sēdes sekretāri M. Bērziņu,

izskatīja atklātā tiesas civillietu – Akciju Sabiedrības „SEB banka” (turpmāk - prasītāja) prasībā pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja)

un /pers. C/ (turpmāk - atbildētājs) par parāda piedziņu un

konstatēja,

ka 2014. gada 31. janvārī tiesā saņemts prasītājas prasības pieteikums pret atbildētājiem par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un atbildētāju kā kredītņēmēju 2004. gada 17. martā tika noslēgts Kredīta līgums

Nr. CE04259, pēc tam arī 26.08.204; 29.06.2005; 01.11.2005; 27.02.2007; 28.12.2007; 02.03.2009 – grozījumi pie Kredīta līguma,

saskaņā ar kura prasītāja piešķīra atbildētājai aizdevumu 8 625,92 EUR apmērā. Kredītlīguma saistību izpilde tika nodrošināta ar

28.12.2007. Galvojuma līgumu, ar kuru atbildētājs uzņēmās bez nosacījumiem, tāpat kā parādniece visas līguma saistības.

2013. gada 8. oktobrī prasītāja vienpusēji atkāpās no aizdevuma līguma, par ko paziņoja atbildētājiem, nosakot aizdevuma atmaksas

beigu termiņu. Atbildētāji savas saistības pēc prasītājas paziņojuma nav izpildījuši.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas, bet piedziņas ne iespējamības gadījumā no galvotāja neizpildītās saistības

9 487 EUR,, kas sastāv aizdevuma pamatsummas 7 491,14 EUR, procentiem 1 255,53 EUR, līgumsoda 741 EUR, kā arī lūgts

piedzīt tiesas izdevumus. Atzīt AS ,,SEB banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 (sešus) procentus gadā

no parāda.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1425, 1587, 1652, 1696, 1702, 1722, 1756. pantu.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. No prasītājas tiesā 26.03.2014. saņemts iesniegums, kurā lūgts lietu izskatīt bez

prasītājas pārstāvja klātbūtnes. Prasība uzturēta spēkā pilnā apmērā.

Atbildētāji uz tiesas sēdi neieradās. Par tiesa sēdi atbildētājiem paziņots savlaicīgi un likumā paredzētajā kārtībā, ar ierakstītu tiesas

pavēsti, nosūtot to uz atbildētāju deklarēto dzīves vietu. Tiesā no pasta iestādes saņemts atpakaļ sūtīti paziņojumi ar norādi, ka

sūtījumiem beidzies glabāšanas laiks.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu: „Tas, ka tiesas dokumenti piegādāti uz fiziskas personas deklarētās dzīves

vietas adresi,......, un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pat par sevi neietekmē

dokumentu paziņošanas faktu. ...”. Pie minētiem apstākļiem tiesa atzīst, ka atbildētājam par prasību un tiesas sēdes datumu ir

paziņoti likumā noteiktajā kārtībā.

Nav saņemts arī atbildētāju paskaidrojumi. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes, pieņemot

aizmugurisku spriedumu lietā, pamatojoties uz prasītāja pārstāvja paskaidrojumu tiesas sēdē un lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta noteikumiem – aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās

instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma,

nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Tiesa, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota, likumīga un apmierināma

šādu apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 1587. pantu: „Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai zaudējumus.”

Ar lietā esošo 2004. gada 17. martā starp prasītāju un atbildētāju noslēgto kredīta līgumu Nr. CE04259 (lietas 7. – 12. lapa), tā

grozījumiem (lietas 13. – 36. lapa), prasītāja pierādījusi, ka tā izsniegusi atbildētājai aizdevumu un piešķīrusi tam aizdevuma atmaksai

labvēlīgu periodu. Noslēdzot aizdevumu līgumu un tā grozījumu, atbildētājs apņēmies aizdevumu atmaksāt saskaņā ar aizdevuma

līgumu, tā grozījuma noteikumiem un grafiku.

Ar lietā esošo 2007. gada 28. decembra starp prasītāju un atbildētāju noslēgto galvojuma līgumu Nr. CE04259/G-1 (lietas 37,

38. lapa), prasītāja ir pierādījusi, ka atbildētājs kā pats parādnieks ir uzņēmies pienākumu atbildēt prasītājai par atbildētājas

38. lapa), prasītāja ir pierādījusi, ka atbildētājs kā pats parādnieks ir uzņēmies pienākumu atbildēt prasītājai par atbildētājas

saistībām, kas izriet no atbildētājas un prasītājas starpā noslēgto aizdevuma līguma un tā grozījuma.

Ar lietas materiāliem pievienoto konta apskatu un parāda aprēķinu (lietas 39. – 53. lapa), prasītāja pierādījusi atbildētājas parāda

apmēru.

Tiesai nav pamata apšaubīt pamatparāda 7 491,14 EUR summas apmēru, kā arī to, ka atbildētāji labprātīgi uzņemtās saistības šādā

apmērā nav izpildījuši.

Tiesai nav pamata apšaubīt procentu 1 255,53 EUR apmēru, kā arī to, ka atbildētāja labprātīgi uzņemtās saistības šādā apmērā nav

izpildījusi, jo pēc prasības pieteikuma saņemšanas atbildētāja iebildumus pret prasību nav sniegusi.

Tādēļ no atbildētājas minētā summa ir piedzenamas prasītājas labā, jo saskaņā ar CL 1753. pantu: „Ar procentiem jāsaprot tā

atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu ..” Bet saskaņā ar CL 1756. pantu:

„Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.” Konkrētajā gadījumā puses, saskaņā ar

28.12.2007. Vienošanās par grozījumiem pie Kredīta līguma – I. daļas 3. punkta noteikumiem, pielīgušas atbildētājai pienākumu

maksāt procentus par aizdevuma izmantošanu, kas aprēķināts par laika periodu no 08.10.2013. līdz 20.05.2009.

Tiesa atzīst, ka ir apmierināms prasītājas lūgums par līgumsoda 741 EUR piedziņu par kavētajiem maksājumiem no atbildētājas, un

tas ir samērīgs attiecībā pret parāda apmēru, jo saskaņā ar CL 1717. panta nosacījumiem: „Līgumsodu var pievienot katram līgumam,

un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu,

kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.” Savukārt CL 1720. pants nosaka: „Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma

izpildīšanu: ..2) ja līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.”.

Tiesa atzīst, ka ir likumīgs un pietiekošs pamats prasības apmierināšanai attiecībā pret visiem atbildētājiem, jo lietā esošais

Galvojuma līgums Nr. CE04259/G-1 (lietas 37., 38. lapa), pierāda, ka /pers. C/ Kredīta līgumā ir galvotājs, kas uzņēmies no galvenā

līguma izrietošās maksājuma saistības kā pats parādnieks un atsakās no tiesībām prasīt, lai prasītāja ar piedziņu vispirms griežas pie

parādnieka.

Saskaņā ar CL 1692. pantu: „Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.” CL 1698. pants nosaka, ka: „Galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī

par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesas izdevumiem.”

Tā kā konkrētajā lietā atbildētājs ir galvinieks, tad apmierināma prasītājas prasība un viss parāds ir piedzenams no atbildētājas /pers.

B/, vienlaicīgi nosakot, ka piedziņas neiespējamības gadījumā – piedziņa izdarāma no otra atbildētāja, kas dod atbildētājam saistību

samaksas gadījumā prasīt visu parāda summu regresa kārtībā no atbildētājas /pers. B/.

Tiesa atzīst, ka pilnībā apmierināms prasītājas lūgums par tiesas izdevumu piedziņu. No atbildētājas /pers. B/ prasītājas labā saskaņā

ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumiem piedzenami tiesas izdevumi saskaņā ar kvītīm lietā – samaksātā valsts

nodeva 595,26 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu

7,83 EUR, kopā 603,09 EUR. Piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, tiesas izdevumi valsts ienākumos piedzenami no

/pers. C/.

Prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

sešus procentus no simta gadā no piedzītās aizdevuma pamatsummas 7 491,14 EUR, ievērojot CL 1763. panta nosacījumus, ka

procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājiem nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā teikto un pamatojoties Civilprocesa likuma 8. pantu, 41., 97., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/ par labu akciju sabiedrībai „SEB banka”, parādu 9 487,67 EUR (deviņi tūkstoši četrsimt astoņdesmit septiņi euro

un 67 centi), kas sastāv no aizdevuma pamatsummas 7 491,14 EUR (septiņi tūkstoši četrsimt deviņdesmit viens euro un 14 centi),

procentiem 1 255,53 EUR (tūkstoš divsimt piecdesmit pieci euro un 53 centi), līgumsoda 741 EUR (septiņsimt četrdesmit viens euro)

un tiesas izdevumus – valsts nodevu 595,26 EUR (piecsimt deviņdesmit pieci euro un 26 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 7,83 EUR (septiņi euro un 83 centi), pavisam

kopā piedzīt 10 090,76 EUR (desmit tūkstoši deviņdesmit euro un 76 centi), bet piedziņas neiespējamības vai nepilnas piedziņas

gadījumā – minēto summu piedzīt no atbildētāja /pers. C/.

Noteikt atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Noteikt AS „SEB banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no piedzītās

aizdevuma pamatsummas 7 491,14 EUR, ievērojot CL 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Prasītāja AS „SEB banka” ir tiesīga pārsūdzēt spriedumu 20 dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu

rajona tiesā.

Atbildētāji nav tiesīgi pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā.

Atbildētāji ir tiesīgs 20 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas Cēsu rajona tiesā iesniegt pieteikumu par tiesvedības

atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese L. Karlsone