15830207009 / K30-0018-18 · Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

Lietas arhīva Nr. K30-0018-18/5

ECLI:LV:RVPT:2018:0103.15830207009.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 3.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Rūķe,

ar sekretāri V. Bergmani,

piedaloties prokurorei I.Višņevskai,

advokātei I.Dauvartei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, krimināllietu /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 210.panta

trešās daļas.

Aprakstošā daļa

(1) /pers. D/ sniedza apzināti nepatiesas ziņas aizdevuma saņemšanai, ar šīm darbībām radot būtisku kaitējumu kreditoram sekojošos

apstākļos.

2008.gada 15.septembrī /pers. D/ vērsās „Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiālē”, Klientu apkalpošanas centrā „Ziemeļu vārti”, Brīvības ielā

151, Rīgā, lai saņemtu aizdevumu. Kā apliecinājumu saviem pastāvīgajiem ienākumiem un maksātspējai /pers. D/ iesniedza 2008.gada 12.septembra

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas nodaļas izziņu Nr./numurs/ par /pers. D/ ienākumiem, kā arī sniedza

bankai apzināti nepatiesas ziņas, norādot, ka viņa darba vieta no 2007.gada 1.septembra ir SIA „Namu apsaimniekošanas pārvalde”, viņa mēneša neto

ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) ir Ls 1003. Izvērtējot /pers. D/ sniegtās ziņas un iesniegto uzziņu, „Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiāle”

2008.gada 15.septembrī noslēdza ar /pers. D/ Patēriņa kredīta līgumu Nr.2008-1117-PK, izsniedzot aizdevumu Ls 3000 apmērā. Faktiski /pers. D/

SIA „Namu apsaimniekošanas pārvalde” nekad nestrādāja un nekādus ienākumus šajā sabiedrībā nesaņēma, līdz ar ko viņš sniedza „Nordea Bank

Finland PLC Latvijas filiāle” apzināti nepatiesas ziņas par savu darbavietu un ienākumiem ar mērķi saņemt aizdevumu. /pers. D/ nepildīja savas saistības

un “Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiāle” atkāpās no minēta līguma. /pers. D/ neatmaksāja aizdevuma pamatsummu Ls 2 855,90 apmērā.

Ar savām darbībām /pers. D/ radīja būtisku kaitējumu kreditoram „Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiāle”, jo nodarīja mantisko zaudējumu Ls

2855,90 (EUR 1106,27) apmērā, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām.

Ar šīm darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 210.panta trešajā daļā.

(2) Bez tam, /pers. D/ tiek apsūdzēts par to, ka viņš sniedza apzināti nepatiesas ziņas aizdevuma saņemšanai, ar šīm darbībām radot būtisku

kaitējumu, sekojošos apstākļos. 2008.gada 15.septembrī /pers. D/ vērsās SIA „Hansa Līzings” (šobrīd SIA „Swedbank Līzings”), filiālē „Rumbula”,

Maskavas ielā 400, Rīgā, kur aizpildīja pieteikumu transportlīdzekļa finansējuma fiziskai personai saņemšanai, norādot, ka viņam nepieciešams aizdevums

EUR 22700,00 automašīnas Mercedes Benz S320 iegādei. Pieteikumā /pers. D/ sniedza apzināti nepatiesas ziņas par savu darbavietu un ienākumiem,

proti, kā savu darbavietu norādīja SIA „Namu apsaimniekošanas pārvalde”, ikmēneša ienākumus - darba algu neto (pēc nodokļu nomaksas) norādīja Ls

1050. Kā apliecinājumu, lai saņemtu aizdevumu pieteikumā norādītajam /pers. D/ iesniedza 2008.gada 4.septembra Valsts sociālās apdrošināšanas

aģentūras Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas nodaļas izziņu Nr.8/2422106 par viņa - /pers. D/ kā apdrošinātās personas iemaksām no 2008.gada

februāra līdz 2008.gada augustam. Izvērtējot /pers. D/ sniegtās ziņas un iesniegto izziņu, SIA „Hansa Līzings” (šobrīd SIA „Swedbank Līzings”)

2008.gada 15.septembrī noslēdza ar /pers. D/ līzinga līgumu Nr.124260 un /pers. D/ tika piešķirts aizdevums EUR 17040,00 apmēra automašīnas

Mercedes Benz S320 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/ iegādei. Faktiski /pers. D/ SIA „Namu apsaimniekošanas pārvalde” nekad

nestrādāja un nekādus ienākumus šajā sabiedrība nesaņēma, līdz ar ko viņš sniedza SIA „Hansa Līzings” apzināti nepatiesas ziņas par savu darbavietu un

ienākumiem, ar mērķi saņemt aizdevumu. /pers. D/ nepildīja savas saistības un SIA „Hansa Līzings” (šobrīd SIA ,,Swedbank Līzings”) atkāpās no minēta

līguma. /pers. D/ neatmaksāja aizdevuma pamatsummu LVL 11292.71 jeb EUR 16 068,08 apmērā.

Ar savām darbībām /pers. D/ radīja būtisku kaitējumu kreditoram SIA „Hansa Līzings” (šobrīd SIA „Swedbank Līzings”), jo nodarīja zaudējumu

LVL 11292,71 apmērā, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām.

Ar šīm darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 210.panta trešajā daļā.

Bez tam, /pers. D/ tiek apsūdzēts par to, ka viņš sniedza apzināti nepatiesas ziņas aizdevuma saņemšanai, ar šīm darbībām radot būtisku kaitējumu

sekojošos apstākļos.

(3) 2008.gada 17.septembrī /pers. D/ vērsās A/s „PrivatBank”, filiālē „Daile”, Brīvības gatvē 73, Rīgā, kur aizpildīja pieteikumu maksājuma kartes

VISA GOLD konta atvēršanai un kredītlimita saņemšanai. Pieteikumā /pers. D/ sniedza apzināti nepatiesas ziņas par savu darbavietu un ienākumiem,

proti, kā savu darbavietu norādīja SIA „Namu apsaimniekošanas pārvalde”, ieņemamo amatu SIA „Namu apsaimniekošanas pārvalde” -projektu

vadītājs, darba samaksa LVL 1023,75. A/s „PrivatBank” /pers. D/ iesniedza sekojošas izziņas: 2008.gada 5.septembra izziņu no SIA „Namu

apsaimniekošanas pārvalde” par viņa /pers. D/ darba algu minētajā sabiedrība, par laika periodu no 2008.gada janvāra līdz 2008.gada jūlijam, kurā

norādīts, ka viņa ikmēneša darba alga ir LVL 1500 un 2008.gada 16.septembra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas nodaļas izziņu Nr.8/2487542 par viņa - /pers. D/ kā apdrošinātās personas iemaksām no 2007.gada septembra līdz 2008.gada jūlijam.

2008.gada 19.septembrī starp A/s „PrivatBank” un /pers. D/ tika noslēgts līgums par kartes „Gold” konta atvēršanu, apkalpošanu un kredītlimita

piešķiršanu, saskaņā ar kuru /pers. D/ tika piešķirts kredīts LVL 3000. /pers. D/ izmantoja LVL 2999,48 viņam piešķirto kredītkartes kredīta limitu un

bankai nav atgriezis iztērēto kredītlimitu. Faktiski /pers. D/ SIA „Namu apsaimniekošanas pārvalde” nekad nestrādāja un nekādus ienākumus šajā

sabiedrība nesaņēma, līdz ar ko viņš sniedza A/S „PrivatBank” apzināti nepatiesas ziņas par savu darbavietu un ienākumiem ar mērķi saņemt kredītkartes

limitu. /pers. D/ nepildīja savas saistības un neatmaksāja aizdevuma (kredītlimita) pamatsummu LVL 2999,48 apmērā.

Ar savām darbībām /pers. D/ radīja būtisku kaitējumu kreditoram A/S „PrivatBank”, jo nodarīja mantisko zaudējumu Ls 2999,48 (EUR

4267,88) apmērā, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām.

Ar savām darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 210.panta trešajā daļā.

(4) Bez tam /pers. D/ tiek apsūdzēts par to, ka viņš sniedza apzināti nepatiesas ziņas aizdevuma saņemšanai, ar šīm darbībām radot būtisku

kaitējumu, un proti:

2008.gada 15.septembrī /pers. D/ vērsās A/s ,,SEB Banka”, „Vidzemes filiāle”, Brīvības gatvē 214, Rīgā, kur aizpildīja „Kredītkartes

pieteikums līguma noslēgšanai fiziskām personām” saņemšanai. Pieteikumā /pers. D/ sniedza apzināti nepatiesas ziņas par savu darbavietu un ienākumiem,

proti, kā savu darbavietu norādīja SIA „Namu apsaimniekošanas pārvalde”, ikmēneša ienākumus- darba algu neto (pēc nodokļu nomaksas) norādīja Ls

1200. Kā apliecinājumu lai saņemtu aizdevumu pieteikumā norādītajam /pers. D/ iesniedza 2008.gada 15.septembra Valsts sociālās apdrošināšanas

aģentūras - Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas nodaļas izziņu Nr.8/2476774 par viņa- /pers. D/ kā apdrošinātās personas iemaksām no 2007.gada

jūlija līdz 2008.gada jūlijam. 2008.gada 18.septembrī A/s ,,SEB Banka” uz /pers. D/ vārda tika atvērts konts /numurs/, kuram tika piesaistīta kredītkarte

Nr.5274060000620338 ar kredītkartes limitu LVL 1000. /pers. D/ izmantoja visu viņam piešķirto kredītkartes kredīta limitu LVL 1000 un bankai nav

atgriezis iztērēto kredītlimitu. Faktiski /pers. D/ SIA „Namu apsaimniekošanas pārvalde” nekad nestrādāja un nekādus ienākumus šajā sabiedrība

nesaņēma, līdz ar ko viņš sniedza A/S ,,SEB Banka” apzināti nepatiesas ziņas par savu darbavietu un ienākumiem ar mērķi saņemt kredītkartes limitu.

/pers. D/ nepildīja savas saistības un neatmaksāja aizdevuma (kredītlimita) pamatsummu LVL 1000 apmērā.

Ar savām darbībām /pers. D/ radīja būtisku kaitējumu kreditoram A/s ,,SEB Banka”, jo nodarīja ievērojamu mantisko zaudējumu Ls 1000 (EUR

1422,87) apmērā, kā arī apdraudēja kreditora intereses, kas izpaužas iespējā droši ieguldīt aizdevuma līdzekļus un grauj uzticēšanos potenciālajiem

bankas klientiem, aizskarot kreditora tiesības droši darboties tautsaimniecības nozarē, apdraudot tiesības atgūt aizdotos naudas līdzekļus, pārkāpjot

Kredītiestāžu likuma 73.pantu, kas paredz, ka pieprasot kredītu vai stājoties citas līgumattiecībās ar kredītiestādi, klientam ir pienākums pēc

kredītiestādes pieprasījuma sniegt tai pilnu un patiesu informāciju par savu finanšu stāvokli un īpašumu. /pers. D/ ar savām darbībām apdraudēja arī citas

ar likumu aizsargātas intereses, t.i. arī valsts intereses nodokļu iekasēšanas jomā, valstij nesaņemot plānotos nodokļu maksājumus, kas tai pienāktos no

bankas kā nodokļa maksātāja ienākuma avota - izsniegtā aizdevuma atmaksas saņemtajiem procentu maksājumiem. Tādējādi apdraudot Latvijas

nodokļu maksātāju ar likumu aizsargātās intereses uz veselību, izglītību, aizsardzību, kas tiek nodrošinātas no valsts budžeta ieņēmumiem.

Šādas /pers. D/ darbības kvalificētas kā Krimināllikuma 210.panta trešajā daļā paredzēts noziedzīgs nodarījums.

Apsūdzētais /pers. D/ atzina apsūdzībā noradītās darbības un liecināja, ka SIA “Namu apsaimniekošanas pārvade” nekad nav strādājis un

atalgojumu nav saņēmis. Personu, ar kuru kontaktējās no SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde”, neatceras. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas šī

persona tur vairs nestrādā un atrodas ārzemēs. Kā sauc šo personu neatceras- Edijs vai Edgars. Lai noformētu kredītu, no SIA “Namu

apsaimniekošanas pārvalde” bija nepieciešams izraksts par darba algu. Visus apsūdzībā uzrādītos kredītus atzīst. Pašrocīgi iesniedzis un parakstījis

dokumentus kredītiestādēs un noformējis aizdevumus. No apsūdzētā pirms tiesas procesā sniegtajām liecībā izriet, ka 2007. vai 2008.gadā viņš palika

bez darba. Viņa paziņa /pers. K/ pastāstīja par SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde”. /pers. K/ pēc viņas lūguma iedevis savas pases kopiju, ko viņa

aiznesa uz SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde”. Pats nav bijis sabiedrības juridiskajā adresē. /pers. K/ iesniegusi viņa dokumentus SIA “Namu

apsaimniekošanas pārvalde”, bet neviens viņam tā arī nepiezvanīja par darbu. 2008.gadā griezies vairākās kredītiestādēs, jo viņam bija nepieciešami

kredīti personīgām vajadzībām- AS “SEB banka”, AS “Privat bank”, SIA “Swedbank līzings”, Nordea Bank AB Latvijas filiālē, sniegto ziņu patiesumu

apstiprinājis, no visiem minētajiem kredītu devējiem saņēmis aizņēmumus. Kredītu devējiem iesniedzis VSAA izziņas, kuras pats bija izņēmis Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālēs. Kredītu devējiem aizpildāmajos dokumentos norādījis, ka strādā SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde” un

darba alga viņam ir aptuveni 1000 Ls mēnesī. Faktiski tajā laika periodā strādājis SIA “/nosaukums/”, bet alga minētajā uzņēmumā bija ļoti maza. Nekad

nav saņēmis algu no SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde” un nezina, kāpēc VSAA bija sniegtas ziņas, ka viņš tur saņem tik lielu algu( 2. se’jums,

lietas lapa 104-108, 124-126).

Cietušās SIA “Swedbank Līzings” pārstāve /pers. P/ liecināja, ka 2008.gada 12.septembrī SIA “Swedbank Līzings” ar /pers. D/ noslēdza līzinga

līgumu. Ievērojot to, ka līguma noteikumi netika pildīti un tika pārtraukts veikt maksājumus, SIA “Swedbank Līzings” bija spiesta atkāpties no esošā

līguma. 2009.gada 3.aprīlī tika nosūtīts paziņojums par līguma atkāpšanos, kurā norādīta informācija par parādu 1218 eiro un 54 centu apmērā, kā arī

lūgums nodot automašīnu. Līdz pat šim brīdim automašīna nav nodota un parāds nav samaksāts. Ņemot vērā, ka SIA “Swedbank Līzings” ir atdzīta par

cietušo, ir pieteikta kompensācija par kopējo summu 18235 eiro un 95 centi. Tie ir reālie zaudējumi, kas nodarīti SIA “Swedbank Līzings”. Tie sastāv no

neizmaksātās transportlīdzekļa vērtības, kas ir pamatsumma, parāda par izrakstītajiem ikmēneša rēķiniem, kas tiek izrakstīti katru mēnesi. Netika

samaksāti arī apdrošināšanas izdevumi ar kompāniju “Seesam Latvija”. Šie apdrošināšanas maksājumi tiek veikti šādi- vispirms tiek atsūtīts rēķins SIA

"Swedbank Līzings", Līzings viņus apmaksā un tad šos maksājumus pievieno rēķinam un tad lūdz šos izdevumus samaksāt līzinga ņēmējam, jo par to ir

noslēgta savstarpēja vienošanās. 2011.gadā tiesai ir iesniegta izziņa, ka visi maksājumi ir uzskaitīti un norādīti precīzās summās. Summas ir norādītas gan

latos, gan eiro vienībās.

Cietušās AS “PrivatBank” pārstāvis /pers. S/ liecināja, ka 2008.gada 17.septembrī /pers. D/ vērsās bankas filiālē “Daile” Brīvības ielā un izteica

vēlmi Gold kartes atvēršanai un kredīt limita saņemšanai. Viņam tika piešķirts kredīt limits 3000 Ls apmērā. Saskaņā ar bankas procedūrām, kas tajā

brīdī bija spēkā, lai saņemtu kredītkarti, bankas darbinieks identificēja klientu, pārbaudīja dokumentus. Lai saņemtu šo kredīt imitu, 17.septembrī klients

bankas telpās aizpildīja klienta anketu, bet 19.septembrī klients aizpildīja pieteikumu kartes “Visa Gold” konta atvēršanai un kredīt limita saņemšanai,

kurā norādīja, ka vēlamā kredīt limita summa būs 3000 Ls. Pēc tam tika aizpildīts pieteikuma pielikums, kurā /pers. D/ norādīja savu darba vietu SIA

“Namu apsaimniekošanas pārvalde”, tālāk klients norādīja, ka viņam ir saistības ar Hansabanku 1450 Ls apmērā un viņš pie šiem dokumentiem

pievienoja SIA “Namu apsaimniekošanas pārvaldes” algas izziņu, kas datēta ar 2008.gada 5.septembri. Tajā norādīts, ka /pers. D/ saņem algu 1023.75

Ls un arī uzrādīja VSAA izziņu, kas datēta ar 16.09.2008. par apdrošinātās personas iemaksām no 2007.gada septembra. Bankas darbiniece sastādīja

izvērtējošos dokumentus, bet tā kā viņai neradās nekādas aizdomas, tika noformēta karte “Gold” un izsniegta klientam. Karte tika aktivizēta 23.09.2008.

un piešķirtais kredīt limits tika iztērēts dažu dienu laikā. Kā liecina konta izdruka, tad naudas līdzekļi tika izņemti Parex bankomātā Rīgā, kā tika arī

maksāti pirkumi SPA centrā, veikta skaidras naudas līdzekļu noņemšana Hansabankā, vairākkārtīgi tika veikti pirkumi Tabakas namā, degvielas uzpildes

stacijā un bistro Lido “Krievu sēta”. Tā kā klients par šo iztērēto naudas summu bankai nemaksāja ne procentus, ne iemaksas parāda dzēšanai, tad

viņam tika izsūtīts brīdinājums, uz kuru banka nesaņēma nekādu atbildi. Tālāk saskaņā ar procedūru, ja 60 dienu laikā ar klientu nav iespējams sazināties,

šis materiāls tika nodots Drošības departamentam, kas savukārt uzrakstīja iesniegumu VID Finanšu policijas izmeklēšanas 2.nodaļai, kura uzsāka

kriminālprocesu. Šī procesa ietvaros banka uzrakstīja kompensācijas pieteikumu par pamatsummas atmaksu, kas ir 2999.48 Ls, jeb 4267.48 Eiro par

ko uztur kompensācijas pieteikumu. Zaudētā nauda nebija bankas naudas līdzekļi. Citi klienti ir vērsušies bankā ar saviem brīvajiem naudas līdzekļiem,

depozītiem, ar kuriem tālāk strādā banka. Protams, tas bankai radīja zaudējumus, jo tika aizskaras citu klientu intereses. Banka veic uzkrājumus pēc

finanšu kapitāla tirgus norādījumiem. Uzkrājumi tiek veidoti no bankas peļņas. To, ko banka saņem kā savu peļņu, tā novirza naudas līdzekļus

uzkrājumos. Uzkrātie naudas līdzekļi tiek iesaldēti. Banka nav griezusies civiltiesiskā kārtībā pret /pers. D/, jo ir ierosināts šis kriminālprocess un ir

pieteikta kaitējuma kompensācija.

Lieciniece /pers. U/ liecināja, ka apsūdzēto nepazīst. Algu sarakstus gatavojusi dažādām firmām. Firmu bija daudz. Bijuši vienreizēji pakalpojumi,

gan regulāri. Par SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde” neko neatceras.

No tiesas sēdē nolasītās liecinieces /pers. K/ pirms tiesas procesā sniegtās liecības izriet, ka paziņai /pers. Z/ meklējusi darbu un interneta

portālā www.ss.lv atradusi darba sludinājumu. Uz norādīto telefonu piezvanījusi, atbildējusi sieviete, ka var piedāvāt kurjera darbu ar atalgojumu 300-

400 latu robežās. Ja darba interesē, jāatnes pases kopija uz adresi Pulkveža Brieža ielā 41 222 kabinets. Ar /pers. Z/ pases kopiju devusies uz norādīto

adresi. Kabinetā sēdējusi sieviete, ar kuru runājusī ar viņu pa telefonu un stādījusies priekšā kā /pers. U/. /pers. U/ teikusi, ka par darbā iekārtošanas

pakalpojumu jāmaksā 200-300 lati. Piekritusi piedāvājumam, atdevusi /pers. Z/ pases kopiju, attiecībā uz naudu vienojušās, ka tuvākā laikā

sazvanīsies.( l.sējums, lietas lapa 14-16, 26-28).

No tiesas sēdē nolasītās liecinieka /pers. A0/ pirms tiesas procesā sniegtās liecības izriet, ka 2008.gada 15.septembrī /pers. D/ ieradās AS

”SEB banka “Vidzemes filiālē pēc adreses Brīvības gatvē 214, Rīgā, kur aizpildīja kredītkartes pieteikumu līguma noslēgšanai fiziskām personām, lai

saņemtu kredītkarti. 2008.gada 18.septembrī /pers. D/ tika atvēri divi konti AS “SEB banka”. /pers. D/ kā savu darba vietu norādīja SIA “Namu

apsaimniekošanas pārvalde”, ieņemamais amats projektu vadītājs un ikmēneša alga 1200 Ls. /pers. D/ ir izlietojis visu viņam piešķirto kredīt limitu un nav

atmaksājis bankai iztērēto kredīt limitu, kā arī bankai nav sniedzis informāciju, kāpēc viņš to nav izdarījis. AS “SEB banka” nav vēlējusies izmantot savas

tiesībās un būt atzīti par cietušajiem un pieteikt kaitējuma kompensāciju( 2.sējums, lietas lapa 79-80).

No tiesas sēdē nolasītās liecinieces /pers. AA/ pirms tiesas procesā sniegtās liecības izriet, ka viņa ilgstoši ir otrās grupas invalīde, veselības

stāvokļi dēļ nevar strādāt. Par SIA “Namu apsaimniekošana” neko nezin. Adresē /adrese/ Rīgā kādu laiku bijusi deklarēta. Nama /adrese/ apsargs

/pers. A/ viņai savulaik palūdzis palīdzību draugam, kurš vēlas strādāt, bet negrib pazaudēt otru darbu. Lūdzis kļūt viņai par formālu darbinieku.

Satikusies ar /pers. A/ draugu un Vecrīgā kaut kur parakstījusī kaut kādus dokumentus( l.sējums, lietas lapa 44-49).

No tiesas sēdē nolasītās liecinieces /pers. Z/ pirms tiesas procesā sniegtās liecības izriet, ka 2008. gadā viņai bijušas problēmas atrast darbu.

/pers. K/ ir viņas dēla /pers. AC/ paziņa. Rita piedāvājusi palīdzību iekārtot darbā kādā namu apsaimniekošanas uzņēmumā, bet vēlāk pateikusi, ka

nekas nav izdevies. Par SIA “Namu apsaimniekošana” neko nezin. Nezina, kāpēc tiek uzskatīta par šī uzņēmuma darbinieci Pieļauj, ka viņas datus

nodevusi /pers. K/ ( l. sējums, lieta slapa 17-18, 29-30).

No tiesas sēdē nolasītās liecinieces /pers. AD/( pirms uzvārda maiņas Daugules) pirms tiesas procesā sniegtās liecības izriet, ka 2008. gadā

viņai bijušas finansiālas problēmas. Bijis nepieciešams kredīts, bet atalgojums mazs. Viņai ieteikts griezties SIA “Mak” pulkveža Brieža ielā 41 vai 44

222 kabinetā. Minētajā kabinetā sieviete pajautājusi, cik liels nepieciešams kredīts. Par pakalpojumu viņa pieprasījusi 130 latus. Samaksājusi 10, bet

vēlāk viņas civilvīrs samaksājis atlikušo. Kad nauda bijusi pārskaitīta, saņēmusi zvanu no sievietes, ka var saņemt izziņu no VSAA ( l.sējums, lietas

lapa 40-41).

No tiesas sēdē nolasītās cietušā pārstāvja /pers. AE/ pirms tiesas procesā sniegtās liecības izriet, ka /pers. D/ 2008.gada 15.septembrī

ieradās Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles klientu apkalpošanas centrā “Ziemeļu vārti”, Brīvības ielā 151, Rīgā, lai saņemtu kredītu. /pers. D/

iesniedza VSAA izziņu Nr.8/2466563, no kuras izrietēja, ka viņa alga SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde” ir 1500 Ls mēnesī. /pers. D/ pieteicās

patēriņa kredītam 3900 Ls apmērā, bet viņam tika piešķirts aizdevums 3000 Ls apmērā. /pers. D/ parakstīja Patēriņa kredīta līgumu un kā savu darba

vietu norādīja SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde”. /pers. D/ no 2008.gada 5.decembra sāka kavēt maksājumu veikšanu. /pers. D/ pamatparāds

pret banku ir 2885,90 Ls, procenti 169,31 Ls un līgumsods 1251,56 Ls. 2009.gada 12.martā banka lauza līgumu ar /pers. D/. Pirms tam viņš tika

brīdināts par līguma laušanu 2009.gada 10.februārī, nosūtot brīdinājuma vēstuli uz viņa bankai norādīto dzīvesvietas adresi. Galvenais, ko kredītiestāde

pārbauda, izsniedzot aizdevumus, ir klienta ienākumi, kam ir izšķiroša nozīme kredīta piešķiršanai. /pers. D/ sniedzot apzināti nepatiesas ziņas par saviem

ienākumiem maldināja banku par savu maksātspēju, jo gadījumā, ja bankai būtu informācija, ka /pers. D/ nesaņem to algu, kuru /pers. D/ bija norādījis,

kredīts tādā apmērā viņam netiktu izsniegts ( 2.sējums, lietas lapa 64-66,127-130).

Bez cietušo pārstāvju un liecinieku liecībām, tiesas izmeklēšanā pārbaudīti arī sekojoši rakstveida pierādījumi, kas iegūti pirms tiesas izmeklēšanas

laikā.

-SIA “Hansa Līzings” 2009.gada 23.februāra atbilde Nr.3300000-060A/2009 un 2009.gada 2.septembra atbildē Nr.3300000-199A-2009, ka

/pers. D/ bija izsniegts aizdevums saskaņā ar 2008.gada 15.septembra Līzinga līgumu Nr. 124260, piešķirtā finansējumu apmērs 17 040 EUR ( l.sējums,

lietas lapa 97),

-2008.gada 15.septembra SIA “Hansa Līzings” pieteikums transportlīdzekļa finansējumam fiziskai personai /pers. D/ automašīnas Mercedes Benz

S 320 iegādei, pamatojoties uz kuru un viņam tika piešķirts finansējums 17 040 EUR apmērā. Kā savu darba vietu /pers. D/ norādījis SIA “Namu

Apsaimniekošanas Pārvalde”, ka ieņem projektu vadītāja amatu ar darba algu (neto) 1050 Ls mēnesī. Aizpildot pieteikumu /pers. D/ ar savu parakstu

apstiprināja, ka pieteikumā norādītās ziņas ir patiesas( l.sējums, lietas lapa 108),

- 2008.gada 15.septembra Līzinga līgumā Nr.124260 norādīts, ka /pers. D/ tiek piešķirts finansējums 17 040 EUR apmērā automašīnas Mercedes

Benz S320, reģ.Nr.HF994 iegādei( l.sējums, lietas lapa 98)

-Līzinga maksājumu grafiks, kurā norādīts, ka SIA “Svvedbank Līzings” no minētā aizdevuma procentu maksājumos būtu saņēmusi 7 543,44

EUR, no kuriem būtu maksājusi nodokli valsts budžetā ( 1.se’jusm, lielas lapa 99-100

- 2008.gada 15.septembra iepirkuma akts Nr.124260 par transportlīdzekli Mercedes Benz S320, reģ.Nr.HF994( l.sējums, lietas lapa 107)

-/pers. D/ SIA “Hansa Līzings” iesniegtā VSAA 04.09.2008. izziņa Nr.8/2422106, kurā norādīts, ka /pers. D/ darba vieta ir SIA “/nosaukums/”

un SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde” darba alga SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde” 1500 Ls( l.sējums, lietas lapa 109),

-/pers. D/ SIA “Hansa Līzings” iesniegtā viņa pases kopija( l.sējums, lietas lapa 114)

-2009.gada 8.aprīļa paziņojums Nr.316RC01-2969A “Par atkāpšanos no Līzinga līguma”, ar kuru SIA “Swedbank Līzings” paziņoja par

vienpusēju atkāpšanos no 2008.gada 15.septembrī noslēgtā Līzinga līguma Nr.124260, jo /pers. D/ nav veicis maksājumus, kas paredzēti Līzinga

līgumā( 2.se’jums, lietas lapa 5),

- SIA “Swedbank Līzings” 2009.gada 9.decembra izziņa Nr.332CA00-2990A “Par /pers. D/ saistībām “ ka uz 2009. gada 9. decembri 2008.

gada 15.septembrī noslēgtais līgums ir apturēts, saistībuapmērs EUR 17 730,20, tai skaitā īpašuma neizmaksātā vērtība 16 068,08 EUR ( 2.sējums,

lietas lapa 70),

- 2017.gada 27.marta SIA “Swedbank Līzings” izziņa, ka SIA “Swedbank Līzings” no Līzinga līguma paredzēja gūt ienākumus 7764,96 EUR

apmērā, faktiskie ieguva 707,93 ienākumus, no negūtajiem ienākumiem valstij netika nomaksāts Uzņēmuma ienākuma nodoklis EUR 1058,56 apmērā

( 3. sējums, lietas lapa 148).

- 2009.gada 25.februāra vēstule Nr.22-5.2/1928 un 2009.gada 8.septembra vēstule Nr.22-5.2/9735, ka /pers. D/ 2008.gada 19.septembrī bija

izsniegta kredītkarte VISA GOLD ar kredītlimitu 3000 Ls apmērā( 2.sejums, lietas lapa 31),

-/pers. D/ parakstīts pieteikums kartes VISA Gold konta atvēršanai un kredītlimta saņemšanai, kurā norādītas ziņas, ka /pers. D/ 2008.gada

19.septembrī AS “Privat Bank” filiālē “Daile”, Brīvības gatvē 73, Rīgā pieteicās kredītkartes VISA Gold saņemšanai, norādot vēlamo kartes kredītlimita

summu 3000 Ls apmērā( 2.sējums, lietas lapa 32),

- /pers. D/ 2008.gada 17.septembrī pašrocīgi aizpildītā pielikumā kartes VISA Gold konta atvēršanas un kartes kredītlimita saņemšanas

pieteikums, kurā /pers. D/ norādīja, ka strādā SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde” par projektu vadītāju un viņa ikmēneša ienākumi pēc nodokļu

nomaksas ir 1023,75 Ls ( 2.sējums, lietas lapa 33),

-Akts par AS “PrivatBank” kartes, PIN koda un attālināto Konta pārvaldīšanas sistēmas parametru un autorizācijas līdzekļu saņemšanu, /pers. D/

ar savu parakstu apliecināja, ka ir saņēmis maksājumu karti Nr.4081546300000656, ar derīguma termiņu līdz 2010.gada septembrim un kartes PIN

kodu, kā arī apņemas ievērot AS “Privat Bank” Vispārējos darījumu noteikumus( 2.sējums, lietas lapa 35)

-/pers. D/ AS “Privat bank” iesniegtā SIA “Namu Apsaimniekošanas Pārvalde” 2008.gada 5.septembra algu izziņa, no kuras izriet, ka /pers. D/

strādā SIA “namu apsaimniekošanas pārvalde” -ar projektu vadītāju no 2007.gada 1.septembra un viņa darba alga ir 1500 Ls mēnesī pirms nodokļu

nomaksas. Izziņā norādīts, ka to parakstījusi valdes locekle /pers. AA/( 2.se’jums, lietas lapa 37),

-/pers. D/ AS “PrivatBank” iesniegtā VSAA 16.09.2008. izziņa Nr.8/2487542, kurā norādīts, ka /pers. D/ darba vieta ir SIA “/nosaukums/” un

SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde” darba alga SIA “namu apsaimniekošanas pārvalde” 1500 Ls( 2.sējums, lietas lapa 38-39),

-/pers. D/ AS “Privat Bank” iesniegtā viņa pases kopija( 2.sējums, lietas lapa 36),

-AS “Privat bank” 2009.gada 17.aprīļa paziņojums Nr.22-10/4101 par vienpusēju atkāpšanos no līguma, ar kuru paziņots par vienpusēju

atkāpšanos no līguma un pieprasīts līdz 27.04,2009. atmaksāt piešķirto kredītlimitu, procentus par izmantoto kartes kredītlimitu un līgumsodu( 2.se’jums,

lietas lapa 40),

-/pers. D/ AS “PrivatBank” atvērtā konta Nr./konta numurs/ izraksts , no kur redzams, ka laika periodā no 23.septembra līdz 2008.gada

2.decembrim /pers. D/ izlietoja viņam piešķirto kredītlimitu 2999,48 Ls apmērā( 2.sējums, lietas lapa 42-43)

- 2016.gada 21. decembra ka AS “PrivatBank” pieteikums par mantisko zaudējumu 4267,88 EUR (2999,48 Ls) apmērā izsniegtā aizdevuma

neatmaksātās pamatsummas apmērā ( 3. sējums, lietas lapa 72).

- /datums/ Nordea bank atbilde Nr.IZ-KA/l 5403/2009 un 2009.gada 28.septembra atbilde Nr.Iz-2922/2009, ka /pers. D/ 2008.gada

15.septembrī noslēdza Patēriņa kredīta Līgumu Nr.2008-1117-PK, saskaņā ar kuru /pers. D/ viņam tika izsniegts aizdevums 3000,00 Ls apmērā.

Sākot no 2008.gada 5.decembra /pers. D/ sāka kavēt veicamos maksājumus( l.sējums, lietas lapa 123, 2.sējums, lietas lapa 45-46),

-2008.gada 15.septembra Nordea patēriņa kredīta līgums Nr.2008-1117-PK , kurā norādīts, ka /pers. D/ ir pieteicies patēriņa kredītam 3900 Ls

apmērā. /pers. D/ kā savu darba vietu norādīja SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde”, kur viņa ikmēneša darba alga ir 1003 Ls. Minēto līgumu /pers.

D/ pašrocīgi parakstīja, apliecinot, ka visa līgumā norādītā informācija ir pilnīga un patiesa( l.sējums, lietas lapa 124-125),

-2009.gada 10.februāra brīdinājuma vēstule, ka /pers. D/ kavē maksājumu veikšanu no 05.12.2009 ( 2.sējums, lietas lapa 47),

- /pers. D/ Nordea konts Nr./konta numurs/ izdruka, no kuras redzams, ka /pers. D/ viņam 17.09.2008. izsniegto aizdevumu 3000,00 Ls apmērā

ir izņēmis skaidrā naudā 17.09.2008. - 2800 Ls apmērā un 18.09.2008. - 150 Ls apmērā. 2008.gada oktobrī un novembrī ir veicis aizdevuma, procentu

un līgumsoda maksājumus, bet no 2008.gada decembra ir pārstājis maksāt aizdevumu ( 2.sējums, lietas lapa 48-51),

- /pers. D/ Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei iesniegtā VSAA 12.09.2008. izziņa Nr.8/2466563, kurā norādīts, ka /pers. D/ darba vieta ir

SIA “/nosaukums/” un SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde” un darba alga SIA “namu apsaimniekošanas pārvalde” 1500 Ls ( l.sējums, lietas lapa

126, 2. sējums, lietas lapa 61),

- 15.09.2008. aizdevuma (kredīta) līguma Nr.2008-1117-PK izrietošo /pers. D/ parādsaistību izvērstais aprēķins, no kura redzams, ka /pers. D/

kopējais pamatsummas parāds ir 2855,90 Ls un procentu maksājumi 169,31 Ls, līgumsods 1210,08 Ls( 2.sējums, lietas lapa 60),

- 2017. gada 14. marta Nordea aprēķina par /pers. D/ parādsaistībām, no kura redzams, ka m pamatsummas parāds ir 2855,90 Ls,

procentu parāds Ls 169,31, līgumsods ls 41,48Ls, kopā Ls 3066,69.

-AS “SEB banka” 2009.gada 6.marta atbilde Nr.21.36.2/484 un 2009.gada 9.septembra atbildeNr.21.36.2/2328, ka /pers. D/ tika izsniegta

kredītkarte ar kredītlimitu 1000 Ls apmērā, kuru viņš ir pilnībā izmantojis ( l. sējums, lietas lapa 117.,2. sējums lietas lapa 11),

- 2008.gada 15.septembra pieteikums kredītkartes līguma noslēgšanai fiziskām personām, kurā /pers. D/ norādījis, ka vēlas saņemt MasterCard

kredītkarti. Par savu darba vietu /pers. D/ norādīja apzināti nepatiesas ziņas, norādot, kā savu darba vietu SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde”,

ieņem projektu vadītāja amatu ar ikmēneša vidējo atalgojumu 12000 Ls pēc nodokļu nomaksas. Minēto pieteikumu /pers. D/ pašrocīgi aizpildījis un ar

savu parakstu apstiprinājis, ka visa pieteikumā norādītā informācija ir patiesa( l.sējums, lietas lapa 118-119, 2.se’jums, lietas lapa 12),

-/pers. D/ bankā iesniegtā VSAA 2008.gada 15.septembra izziņa Nr.8/2476774, no kuras izriet, ka /pers. D/ ir strādājis SIA /nosaukums/ no

23.07.2007.-01.08.2008. un no 02.01.2008. SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde”. SIA “Namu apsaimniekošanas pārvalde” /pers. D/ alga noteikta

1500 Ls mēnesī ( l.sējums, lietas lapa 120).

-Paziņojums par MC Standarta kredītkarte kredītkartes izdošanu, ka /pers. D/ AS “SEB bank” atvērts konts un izsniegta MC Standarta

kredītkarte ar 1000 Ls limitu. Ikmēneša atmaksas summa ir 5% no izmantotā kredīta limita. /pers. D/ ir pašrocīgi parakstījies par to, ka kredītkarti ir

saņēmis 22.09.2008( 2.sējums, lietas lapa 14-17).

- /pers. D/ AS “SEBbank” iesniegtā viņa pases kopija( 2.sējums, lietas lapa 18),

- AS “SEB bank” /pers. D/ atvērtā konta Nr./konta numurs/ konta izraksts, no kura izriet, ka /pers. D/ viņam piešķirto kredītlimitu 18.09.2008. ir

noņēmis no konta skaidrā naudā 998,50 Ls apmērā ( 2.sējums, lietas lapa 23-29).

Apsūdzētais vērsās „Nordea Bank Finland PLC”, SIA „Hansa Līzings” un AS ,,SEB Banka” kredītu saņemšanai 2008. gada 15. septembrī, bet

AS”Privatbank”2008. gada 17. septembrī.

Apsūdzība /pers. D/ pirmo reizi uzrādīta 2010. gada 14. jūnijā ( 2.sējums, lietas lapa 119-120), proti vienu gadu un astoņus mēnešus pēc

vēršanās kredītiestādēs, tādejādi tiesa konstatē, ka kriminālatbildības noilgums nav iestājies.

Iztiesāšanas laikā /pers. D/ apsūdzības grozītas 2015. gada 23.septembrī ( 3.sējums, lietas lapa 23-24 ) un 2017. gada 14.martā ( 3.sējums,

lietas lapa 104-107).

Krimināllikuma 210.panta trešā daļa likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim) paredzēja kriminālatbildību par apzināti nepatiesu

ziņu sniegšanu subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma saņemšanai vai subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma izmantošanas laikā, ja ar to radīts būtisks

kaitējums valstij, kreditoram vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm.

Tiesa uzskata, ka no objektīvās puses Krimināllikuma 210.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir ar materiālu sastāvu, tas ir,

sastāvs, kurš satur ne tikai tādas pazīmes, kas raksturo pašu prettiesisko darbību, bet arī kaitīgās sekas, un šis noziedzīgais nodarījums ir uzskatāms par

pabeigtu no brīža, kad iestājas šīs sekas, un tieši, būtisks kaitējums kreditoram.

Apsūdzībā pr nepatiesu ziņu sniegšanu Nordea banka Finland PLC latvijas filiālei noradīts, ka /pers. D/ radīja būtisku kaitējumu kreditoram

„Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiāle”, jo nodarīja ievērojamu mantisko zaudējumu Ls 2 855,90 (EUR 1106,27) apmērā, kā arī apdraudēja

kreditora intereses, kas izpaužas iespējā droši ieguldīt aizdevuma līdzekļus un grauj uzticēšanos potenciālajiem bankas klientiem, aizskarot kreditora

tiesības droši darboties tautsaimniecības nozarē, apdraudot tiesības atgūt aizdotos naudas līdzekļus, pārkāpjot Kredītiestāžu likuma 73.pantu, kas paredz,

ka pieprasot kredītu vai stājoties citas līgumattiecībās ar kredītiestādi, klientam ir pienākums pēc kredītiestādes pieprasījuma sniegt tai pilnu un patiesu

informāciju par savu finanšu stāvokli un īpašumu. /pers. D/ ar savām darbībām apdraudēja arī citas ar likumu aizsargātas intereses, tas ir, arī valsts

intereses nodokļu iekasēšanas jomā, valstij nesaņemot plānotos nodokļu maksājumus, kas tai pienāktos no bankas kā nodokļa maksātāja ienākuma

avota - izsniegtā aizdevuma atmaksas saņemtajiem procentu maksājumiem. Tādējādi apdraudot Latvijas nodokļu maksātāju ar likumu aizsargātās

intereses uz veselību, izglītību, aizsardzību, kas tiek nodrošinātas no valsts budžeta ieņēmumiem.

Apsūdzībā par apzināti nepatiesu ziņu sniegšana SIA „Hansa Līzings” noradīts, ka /pers. D/ radīja būtisku kaitējumu kreditoram SIA „Hansa

Līzings” (šobrīd SIA „Svvedbank Līzings”), jo nodarīja zaudējumu EUR 16 068,08 jeb LVL 11 292,71 apmērā, kas atzīstams par zaudējumu lielā

apmērā, kā arī apdraudēja kreditora intereses, kas izpaužas iespējā droši ieguldīt aizdevuma līdzekļus un grauj uzticēšanos potenciālajiem bankas

klientiem, aizskarot kreditora tiesības droši darboties tautsaimniecības nozarē, apdraudot tiesības atgūt aizdotos naudas līdzekļus, pārkāpjot Kredītiestāžu

likuma 73.pantu, kas paredz, ka pieprasot kredītu vai stājoties citas līgumattiecībās ar kredītiestādi, klientam ir pienākums pēc kredītiestādes

pieprasījuma sniegt tai pilnu un patiesu informāciju par savu finanšu stāvokli un īpašumu. /pers. D/ ar savām darbībām apdraudēja arī citas ar likumu

aizsargātas intereses, t.i. arī valsts intereses nodokļu iekasēšanas jomā, valstij nesaņemot plānotos nodokļu maksājumus, kas lai pienāktos no bankas kā

nodokļa maksātāja ienākuma avota - izsniegtā aizdevuma atmaksas saņemtajiem procentu maksājumiem. Tādējādi apdraudot Latvijas nodokļu

maksātāju ar likumu aizsargātās intereses uz veselību, izglītību, aizsardzību, kas tiek nodrošinātas no valsts budžeta ieņēmumiem.

Apsūdzībā par apzināti nepatiesu ziņu sniegšana A/s „PrivatBank” filiālei „Daile” noradīts, ka /pers. D/ radīja būtisku kaitējumu kreditoram A/S

„PrivatBank”, jo nodarīja ievērojamu mantisko zaudējumu Ls 2999,48 (EUR 4267,88) apmērā, kā arī apdraudēja kreditora intereses, kas izpaužas

iespējā droši ieguldīt aizdevuma līdzekļus un grauj uzticēšanos potenciālajiem bankas klientiem, aizskarot kreditora tiesības droši darboties

tautsaimniecības nozarē, apdraudot tiesības atgūt aizdotos naudas līdzekļus, pārkāpjot Kredītiestāžu likuma 73.pantu, kas paredz, ka pieprasot kredītu

vai stājoties citas līgumattiecībās ar kredītiestādi, klientam ir pienākums pēc kredītiestādes pieprasījuma sniegt tai pilnu un patiesu informāciju par savu

finanšu stāvokli un īpašumu. /pers. D/ ar savām darbībām apdraudēja arī citas ar likumu aizsargātas intereses, t.i. arī valsts intereses nodokļu iekasēšanas

jomā, valstij nesaņemot plānotos nodokļu maksājumus, kas tai pienāktos no bankas kā nodokļa maksātāja ienākuma avota - izsniegtā aizdevuma

atmaksas saņemtajiem procentu maksājumiem. Tādējādi apdraudot Latvijas nodokļu maksātāju ar likumu aizsargātās intereses uz veselību, izglītību,

aizsardzību, kas tiek nodrošinātas no valsts budžeta ieņēmumiem.

Kredītiestāžu likuma 73.pants noteic, ka pieprasot kredītu vai stājoties citās līgumattiecībās ar kredītiestādi, vai sniedzot pārskatu par saistību

izpildes gaitu, klientam ir pienākums pēc kredītiestādes pieprasījuma sniegt tai pilnu un patiesu informāciju par savu finanšu stāvokli un īpašumu, arī par

visiem īpašuma apgrūtinājumiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai kredītiestāde varētu pārliecināties, vai klients ir saistīts ar kredītiestādi vai

veido kredītiestādei savstarpēji saistītu klientu grupu.

2012.gada Augstākās Tiesas prakses apkopojumā krimināllietās par kredītu un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu,

tautsaimniecības intereses kopumā vai atsevišķas tautsaimniecības nozares intereses ir Krimināllikuma 210.panta paredzētā noziedzīgā nodarījuma grupas

objekts. Konkrēta noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju nosaka nodarījuma tiešais objekts un objektīvā puse.

Krimināllikuma 210.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma tiešais objekts, kas tiek apdraudēts, šajā gadījumā ir tieši kreditora vai cita aizdevēja

intereses – saņemt atpakaļ kredītu vai citu aizdevumu un gūt līgumā paredzēto peļņu, tādējādi Krimināllikuma 210.pants aizsargā minētās intereses,

paredzot atbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu kredīta vai cita aizdevuma saņemšanai vai to izmantošanas laikā, bet, nodarot būtisku kaitējumu

(nodarījuma objektīvā puse), kredīta vai cita aizdevuma saņēmējs atbild saskaņā ar šī panta trešo daļu.

Ņemto vērā minēto, tiesa uzskata, ka visas kreditora vai cita aizdevēja intereses, kas saistītas ar kredīta vai cita aizdevuma atgūšanu un peļņas

iegūšanu, tajā pašā laikā nevar būt par būtiskā kaitējuma jēdzienā iekļauto citu kreditora interešu apdraudējumu, jo šīs kreditora intereses jau tiek

aizsargātas, nosakot atbildību Krimināllikuma 210.panta pirmajā daļā (Krimināllikuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam).

Citu ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums, t.i. valsts interešu apdraudējums nodokļu iekasēšanas jomā, valstij nesaņemot plānotos nodokļu

maksājumus, kas tai pienāktos no bankas kā nodokļa maksātāja ienākuma avota - izsniegtā aizdevuma atmaksas saņemtajiem procentu maksājumiem

iekļauts - 2017. gada 14. marta apsūdzības grozījumos bez attiecīgiem pierādījumiem par nesaņemtajām summām no attiecīgajiem kredīta līgumiem.

Izziņa no Swedbank pieprasīta tikai 2017. gada 14. martā un prokuratūrā saņemta tikai 2017 gada 31.martā. Savukārt izziņas no Nordea bankas un

AS ”Privatbank” uz kurām prokurore atsaucēs debašu runā ( 2017.gada 13.marta vēstule Nr.20-5.2/759, ka /pers. D/ rīcības dēļ neatmaksājot

izsniegto aizdevumu un procentu maksājumus, valsts budžetā netika nomaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis 170,66 EUR apmērā, 2017. gada

13.marta vēstule Nr. IZ/2048/2017, ka /pers. D/ rīcības dēļ nesamaksājot izsniegto aizdevumu un procentu maksājumus valsts budžetā netika

nomaksāts uzņēmuma ienākuma nodoklis EUR 83,16 apmērā ) ne 2014. gad 14. marta tiesas sēdē, ne vēlākās sēdēs lietas materiāliem nav

pievienotas.

Visas šaubas tiesa tulko par labu apsūdzētajam.

Saskaņā ar likuma ”Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību 23.pantu, atbildība par Krimināllikumā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājušās kādas no pantā noradītajam sekām,

tostarp, ja nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto

minimālo mēnešalgu kopsummu.

Minimālās mēnešalgas apmērs 2008. gadā bija 160 Latvijas valsts lati.

Nodarītais kaitējums kreditoram „Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiāle” veido mantisko zaudēju Ls 2855,90 (EUR 1106,27)

apmērā, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām.

Nodarītais kaitējums kreditoram SIA „Hansa Līzings” (šobrīd SIA „Swedbank Līzings”), veido LVL 11292,71 apmēru, kas noziedzīga

nodarījuma izdarīšanas brīdī bija lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām.

Nodarītais kaitējumu kreditoram A/S „PrivatBank”, veido mantisko zaudējumu Ls 2999,48 (EUR 4267,88) apmērā, kas noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas brīdī bija lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām.

Ievērojot to, ka kaitējuma apmērs kreditoram AS ,,SEB Banka” veido mantisko zaudējumu Ls 1000 (EUR 1422,87) apmērā, un SEB banka

nav vēlējusies būt par cietušo lietā, tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbībās nav konstatējams Krimināllikuma 210.panta sastāvs un šajā apsūdzības daļā

viņš attaisnojams.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta Krimināllikuma 210.panta trešajā daļā(likuma redakcijā līdz 2013.gada 1 .aprīlim) paredzētais noziedzīgais

nodarījums tika klasificēts kā smags noziegums.

Krimināllikuma 210.panta trešās daļas sankcija uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi paredzēja brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz sešiem

gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no 2 līdz 5 gadiem.

Šobrīd spēkā esošajai Krimināllikuma 210.panta pirmās daļas sankcijā ir paredzēta īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs un naudas sods.

Saskaņā ar 13.12.2012.g. likuma “Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu pirmo punktu, personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu

līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, saucamas pie kriminālatbildības saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas

laikā, turklāt ņemot vērā, ka kriminālatbildība par noziedzīgu nodarījumu nevar iestāties, ja pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Krimināllikumā par to

netiek paredzēta kriminālatbildība. Saskaņā ar minētā likuma Pārejas noteikumu 4.punktu, personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā

likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, ņemot vērā, ka

maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir

paredzēts pēc Šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, apsūdzētajam nevar piemērot brīvības atņemšanas sodu, jo apsūdzētajam inkriminētā panta sankcijā šāds soda veids

nav paredzēts, bet ir paredzēts sods - īslaicīga brīvības atņemšana.

Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību (Krimināllikuma 46.panta

otrā daļa).

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošo un atbildību pastiprinošos apstākļus (Krimināllikuma 46.panta trešā daļa).

Par /pers. D/ noskaidrots, ka viņš ir dzimis /datums//pilsēta/, ir Latvijas Republikas pilsonis, ieguvis vidējo izglītību, psihiatra un narkologa

uzskaitē nesastāv, pēc apsūdzētā vārdiem strādā ārzemēs, uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi bija četras reizes sodīts, noziedzīgos nodalījumus

izdarīja nedzēstas sodāmības laikā, pēc noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas ir vienu reizi sodīts ar 2015.gada 18.jūnija Aizkraukles rajona tiesas

spriedumu par Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar piespiedu darbu uz 120 stundām un

transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz 2 gadiem, sods ir izciests.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par atbildību mīkstinošu apstākli katrā no trīs noziedzīgajiem nodarījumiem tiesa atzīt to, ka

apsūdzētais atzina savu vainu un izdarīto nožēloja.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmo daļu katrā no trīs epizodēm atbildību pastiprinās tas, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu

nodarījumu recidīvu.

Krimināllikuma 35.pantā noteiktais soda mērķis ir ne vien sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet arī panākt, lai notiesātais un

citas personas pildītu likumu un atturētos no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

/pers. D/ nav piemērojams sods naudas sods, jo viņš algotu darbu nestrādā un viņam nav oficiālu ienākumu.

Ņemot vērā to, ka /pers. D/ katrā no trīs noziedzīgajiem nodarījumiem ir viens atbildību mīkstinošs apstāklis, viens atbildību pastiprinošs apstāklis,

tiesa uzskatu, ka soda mērķis ir sasniedzams, /pers. D/ piemērojot par katru noziedzīgo nodarījumu sodu piespiedu darba veidā.

Nosakot piespiedu darba ilgumu, tiesa atzīst, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšana Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiālei un

AS”Privatbank” sods nosakāms uz 100 stundām, bet, ievērojot zaudējumu apmēru, par apzināti nepatiesu ziņu sniegšana SIA „Hansa Līzings”

piespiedu darbs nosakāms uz 150 stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, nosakot galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piemērojams daļējs saskaitīšanas

veids, kas ir viens no labvēlīgākajiem sodu saskaitīšanas nosacījumiem, nosakot apsūdzētajam piespiedu darbu uz 250 (divi simti piecdesmit) stundām.

Tiesa uzskata, ka galīgā soda apmērs ir samērīgs un pietiekams, lai panāktu taisnīgu tiesisko attiecību noregulējumu arī pret cietušajām personām.

Ievērojot to, ka noziedzīgos nodarījumus /pers. D/ izdarīja pirms sprieduma taisīšanas Aizkraukles rajona tiesā 2015. gada 18. jūnijā, galīgais

sods nosakāms saskaņā ar saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 5. daļu, daļēji šim sodam pievienojot sodu, kas noteikts ar Aizkraukles rajona tiesas

2015. gada 18. jūnija spriedumu, galīgo sodu pēc spriedumu kopības nosakot piespiedu darbu uz 350 (trīs simti piecdesmit) stundām un

transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz diviem gadiem. Turklāt /pers. D/ sodā pilnībā ieskaitāms izciestais sods pēc Aizkraukles rajona tiesas

2015. gada 18. jūnija sprieduma, līdz ar ko izciešamā piespiedu darba daļa ir 230 (divi simti trīsdesmit) stundas.

Ar 2011.gada 14. septembra tiesas lēmumu /pers. D/ tika grozīts drošības līdzeklis uz apcietinājumu, kas izatiešanas laikā netika izpildīts.

Cietušo AS Privatbank, SIA “Swedbank Līzings”, AS Luminor Bank” pieteiktās kaitējuma kompensācijas, ko veido saņemtais un

neatgrieztais kredīts, tiesa atzīst par pamatotām. Līdz ar to no /pers. D/ par labu AS Privatbank, reģistrācijas Nr. 50003086271, piedzenami EUR

4267,88 (četri tūkstoši divi simti sešdesmit septiņi eiro un 88 centi), par labu SIA “Swedbank Līzings”, reģistrācijas Nr.40003240524, piedzenami

EUR 18235,95 (astoņpadsmit tūkstoši divi simti trīsdesmit pieci eiro un 95 centi), par labu AS Luminor Bank, reģistrācijas Nr. 40003024725,

piedzenami EUR 4276,77 (četri tūkstoši divi simti septiņdesmit seši eiro un 77 centi).

Tiesa konstatē procesuālo izdevumu esamību, ko veido aizstāvjiem M.Abramovam un I.Dauvartei no valsts līdzekļiem izmaksātā atlīdzība

par aizstāvības nodrošināšanu tiesas sēdēs, kopā EUR 283,46. Minēto izdevumu atlīdzināšanas pienākums uzliekams apsūdzētajam saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punkta un 368.panta pirmās daļas nosacījumiem.

Lietisko pierādījumu lietā nav.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529., 530. pantu, tiesa

nosprieda:

Atzīt /pers. D/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 210. panta trešajā daļā (apzināti nepatiesu ziņu

sniegšana Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiālei) un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām.

Atzīt /pers. D/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 210. panta trešajā daļā (apzināti nepatiesu ziņu

sniegšana SIA „Hansa Līzings”) un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 150 (viens simts piecdesmit) stundām.

Atzīt /pers. D/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 210. panta trešajā daļā (apzināti nepatiesu ziņu

sniegšana A/s „PrivatBank” filiālei „Daile”) un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, sodus saskaitot daļēji, galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteikt piespiedu

darbu uz 250 (divi simti piecdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 5. daļu, daļēji šim sodam pievienojot sodu, kas noteikts ar Aizkraukles rajona tiesas 2015. gada 18. jūnija

spriedumu, galīgo sodu pēc spriedumu kopības noteikt piespiedu darbu uz 350 (trīs simti piecdesmit) stundām un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību

atņemšanu uz diviem gadiem.

Ieskaitīt /pers. D/ sodā pilnībā izciesto sodu pēc Aizkraukles rajona tiesas 2015. gada 18. jūnija sprieduma un noteikt, ka izciešamā piespiedu

darba daļa ir 230 (divi simti trīsdesmit) stundas.

Atcelt ar 2011.gada 14. septembra tiesas lēmumu grozīto drošības līdzekli - apcietinājuma piemērošanu un citu drošības līdzekli nepiemērot.

Uzlikt /pers. D/ pienākumu 10 dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās pieteikties Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālajā struktūrvienībā

Rīgā, Lomonosova ielā 9, piespriestā soda izpildei.

Kaitējuma kompensācijas apmierināt un piedzīt no /pers. D/ par labu AS Privatbank, reģistrācijas Nr. 50003086271, EUR 4267,88 (četri

tūkstoši divi simti sešdesmit septiņus eiro un 88 centus), SIA “Swedbank Līzings”, reģistrācijas Nr.40003240524 - EUR 18235,95 (astoņpadsmit

tūkstoši divi simti trīsdesmit piecus eiro un 95 centus), AS Luminor Bank, reģistrācijas Nr. 40003024725, kaitējumu EUR 4276,77 (četri tūkstoši divi

simti septiņdesmit sešus eiro un 77 centus).

Atzīt /pers. D/ par nevainīgu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 210.panta trešās daļas (apzināti nepatiesu ziņu sniegšana AS “SEB

banka”) un attaisnot.

Piedzīt no /pers. D/ par labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāvības nodrošināšanu tiesas sēdēs EUR 283,46 (divi simti astoņdesmit trīs

euro un 46 centus).

Procesuālie izdevumi par advokāta darba samaksu ieskaitāmi valsts budžetā: kontā Nr. LV68TREL1060001239300, saņēmējs Valsts kase, reģ.

Nr. 90000050138, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: spriedums krimināllietā Nr. 15830207009, lietvedības Nr.

K30-0018/17.

Procesuālo izdevumu samaksas apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Noteikt apsūdzētajiem /pers. D/ 30 dienu termiņu pēc sprieduma spēkā stāšanās sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu un

kaitējuma kompensācijas samaksu.

Sprieduma daļā par procesuālo izdevumu samaksu un kaitējuma samaksas labprātīgas neizpildes gadījumā izdot izpildu rakstu saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 634.1.pantu.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Prokurors, apsūdzētais, aizstāvis, cietušie 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par

pilna sprieduma sagatavošanu.

Pilno spriedumu desmit dienu lietas dalībnieki var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu

iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētās tiesā.

Tiesnese I.Rūķe