Court partially allowed customs appeal, ruling VAT legal but anti-dumping charges invalid due to insufficient legal reasoning.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42608307;

A1303-09/09

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 28.decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Lolita Andersone,

piedaloties pieteicējas pārstāvim E.A. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē

pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim I.L.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc Latvijas-Ukrainas-Krievijas

kopuzņēmuma sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Oldi” pieteikuma par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2007.gada 25.jūlija lēmuma Nr.19/28471

atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID vai atbildētājs) Zemgales

reģionālās iestādes Muitas pārvaldes priekšnieks 2007.gada 13.martā pieņēma

lēmumu Nr.12.01-29/34m (turpmāk - 2007.gada 13.marta lēmums), ar kuru

Latvijas-Ukrainas-Krievijas kopuzņēmumam sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

„Oldi” (turpmāk – pieteicēja vai SIA „Oldi”) papildu nomaksai budžetā

aprēķināts antidempinga maksājums Ls 10849,62 un soda nauda Ls 4740,87,

pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) Ls 4197,87 un soda nauda Ls

3378,00. VID Zemgales reģionālās iestādes direktora vietas izpildītājs

2007.gada 24.maijā pieņēma lēmumu Nr.01-10.02/50 (turpmāk - 2007.gada

24.maija lēmums), ar kuru atstāts negrozīts 2007.gada 13.marta lēmums.

Savukārt 2007.gada 25.jūlijā VID ģenerāldirektora vietas izpildītāja pieņēma

lēmumu Nr.19/28471 (turpmāk – 2007.gada 25.jūlija lēmums), atstājot negrozītu

2007.gada 24.maija lēmumu.

2007.gada 25.jūlija lēmumā ir norādīts šāds pamatojums.

[1.1] Pārbaudes materiālos norādīts, ka SIA „Oldi”, noformējot vienotos

administratīvos dokumentus (turpmāk tekstā – VAD) IM4 Nr.0207/4-C108381,

0207/4-C108383 (22.04.2004.) un 0207/4-C108544 (23.04.2004.), izlaida preci

brīvam apgrozījumam, deklarējot piegādes noteikumus DAF (Incoterms 2000),

kuru nosacījumi paredz, ka pārdevējs sedz visus izdevumus par preču piegādi

līdz norādītās valsts robežai. Muitas auditā konstatēts, ka valsts akciju sabiedrība

„Latvijas dzelzceļš” ir izrakstījusi faktūrrēķinus Nr.2730 un Nr.2731

(22.04.2004.) (kopējā summa Ls 324,17), Nr.2778 un 2779 (23.04.2004.)

(kopējā summa Ls 108,36), Nr.2802 un Nr.2814 (24.04.2004.) (kopējā summa

Ls 5,88) un Nr.2965 (29.04.2004.) (kopējā summa Ls 20,68) par sniegtajiem

transporta pakalpojumiem. Pārbaudē konstatēts, ka saskaņā ar Muitas likuma

(spēkā līdz 30.04.2004.) 165.panta pirmo daļu un 168.panta pirmās daļas

5.punktu minētās summas nav iekļautas importēto preču muitas vērtībā, tādējādi

paredzētie muitas maksājumi nav samaksāti pilnā apjomā.

[1.2] Muitas auditā konstatēts, ka SIA „Oldi”, noformējot muitas

deklarācijas VAD IM4 Nr.0207/5-C612171 (29.10.2005.), Nr.0207/5-C606064

(20.05.2005.), Nr.0207/4-C407823; Nr.0207/4-C407829 un Nr.0207/4-C407832

(29.11.2004.), Nr.0207/6 - C604177 (25.04.2006.), kā arī 2007.gada 13.marta

lēmuma pielikumā Nr.5 norādītās muitas deklarācijas, deklarēja preces ar

piegādes noteikumiem DAF (Incoterms 2000). SIA „Oldi” grāmatvedības

reģistros konstatēti iegrāmatoti un apmaksāti valsts akciju sabiedrības (turpmāk

– VAS) „Latvijas dzelzceļš” izrakstīti faktūrrēķini (Nr.2730 un Nr. 2731

(22.04.2004.) par kopējo summu Ls 324,17; Nr.2778 un Nr.2779 (23.04.2004.)

par kopējo summu Ls 108,36; Nr.2802 un Nr.2814 (24.04.2004.) par kopējo

summu Ls 5,88; Nr.2965 (29.04.2004.) par Ls 20,68; Nr.5802 (29.10.2005.) par

Ls 127,47; Nr.5865 (31.10.2005.) par Ls 12,98; Nr.2549 (22.05.2005) par Ls

126,27; Nr.2548 (22.05.2005.) par Ls 11,80; Nr.2588 (24.05.2005.) par Ls 2,36;

Nr.7496 (30.11.2004.), Nr.7552 (01.12.2004.) un Nr.7497 (30.11.2004.) kopējo

summu Ls 453,20, lēmuma 5.pielikuma 5.ailē norādītie rēķini par kopējo

summu Ls 7235,05, Nr.1885 (27.04.2006.) par Ls 1,77, Nr.1837 (25.04.2006.)

par Ls 10,03, Nr.1816 (24.04.2006.) par Ls 159,47) par sniegtajiem iekšzemes

transporta pakalpojumiem Latvijas Republikas teritorijā. Veicot muitas

deklarāciju pārbaudi, VID Zemgales reģionālā iestāde konstatēja, ka ar PVN

apliekamajā vērtībā nav iekļautas minētajos rēķinos norādītās izmaksas.

[1.3] Muitas auditā konstatēts, ka SIA „Oldi” grāmatvedības reģistros

iegrāmatoti SIA „Liter” izrakstītie rēķini par sniegtajiem dzelzceļa transporta

pakalpojumiem maršrutā Terehova-Bigosova. Pārbaudē konstatēts, ka

2005.gada 21.novembra rēķinā Nr.2166 norādītās piegādes izmaksas Ls 7,95

nav iekļautas preces muitas vērtībā, rēķinos Nr.824 (19.05.2005.) un Nr. 1175

(18.07.2005.) norādītās piegādes izmaksas Ls 491,59 ir lielākas nekā preču

muitas vērtībā iekļautās izmaksas Ls 482,33, rēķinos Nr. 2493, 2494, 2495,

2496 (26.11.2004.) transporta izdevumi par kopējo summu Ls 1459,37 uzrādīti

latos, bet VAD Nr.0207/4-C407823, Nr.0207/4-C407829, Nr.0207/4-C407832

(29.11.2004.) tie deklarēti ASV dolāros.

[1.4] Muitas auditā konstatēts, ka SIA „Oldi” 2006.gada 25.aprīlī,

noformējot muitas deklarāciju VAD Nr.0207/6-C604177, pieteica muitas

procedūru „izlaišana brīvam apgrozījumam” no Ukrainas uzņēmuma

„Dņepropetrovskij metalurgičeskij zavod imeņi Kominterna” ievestajai precei –

dzelzs caurules (preces izcelsmes valsts – Ukraina), piemērojot preces kodu

73061011 – citādi dzelzs vai tērauda caurules, caurulītes un dobie profili: -

caurules naftas un gāzes cauruļvadiem: —metinātas garenšuvē, kuru ārējais

diametrs: —nepārsniedz 168,3 mm. Saskaņā ar pārbaudes materiālos esošo

2007.gada 7.marta Preces identifikācijas atzinumu Nr.12.04-04/14-K SIA

„Oldi” deklarētajai precei „tērauda caurules” piemērojams Kombinētās

Nomenklatūras (turpmāk – KN) kods 7306 30 77 - citādi dzelzs vai tērauda

caurules, caurulītes un dobie profili (piemēram, ar vaļējo šuvi vai metināti,

kniedēti vai tamlīdzīgi sastiprināti):-citādas, neleģētā tērauda, metinātas, ar

apaļu šķērsgriezumu:—citādas:—citādas, kuru ārējais diametrs:— nepārsniedz

168,3 mm:——citādas), TARIC kods 80 (-——pārējās:———caurules un

caurulītes) un papildkods A999 (visas pārējās uzņēmējsabiedrības). Līdz ar to,

konstatēts, ka par SIA „Oldi” ievesto minēto preci no Ukrainas ir maksājams

galīgais antidempinga maksājums — 44,1 procenta apmērā no preces muitas

vērtības.

[1.5] Ņemot vērā pārbaudē konstatēto un pamatojoties uz Muitas likuma

(spēkā līdz 30.04.2004.) 165.panta pirmo daļu, 168.panta pirmās daļas 5.punktu,

176.panta pirmās daļas 1.punktu, otro daļu, 184.panta pirmo un otro daļu,

185.panta pirmo daļu, Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas Nr.2913/92 par

Kopienas Muitas Kodeksa izveidi (turpmāk – Muitas kodekss) 4.panta 9., 10. un

14.punktu, 13.pantu, 20.pantu, 29.panta 1.punktu, 32.panta 1.punkta „e”

apakšpunktu, 78.panta 2. un 3. punktu, 79.pantu, 201.pantu, 215.panta 1.punktu,

222.panta 1.punkta „a” apakšpunktu, Regulas (EK) Nr.1697/2002 1.panta pirmo

un otro daļu, Padomes 1987.gada 23 jūlija Regulu (EEK) Nr.2658/87 par tarifu

un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, Komisijas 2005.gada

27.oktobra Regulu (EK) Nr. 1719/2005, ar ko groza I pielikumu Padomes

Regulā (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo

muitas tarifu, likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas spēkā

līdz 2004.gada 30.aprīlim) 2.panta pirmās daļas 2.punktu, otrās daļas 3.punktu,

astoto daļu, 5.panta pirmo daļu, likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

2.panta otrās daļas 3.punktu, astoto daļu, 5.panta pirmo daļu, 35.panta otro daļu,

likuma „Par nodokļiem un nodevām1 23.panta otro daļu, 29.panta otro daļu,

32.panta pirmo un trešo daļu, 33.3panta pirmo daļu, pārejas noteikumu

85.punktu, Muitas likuma (spēkā no 2004.gada 1.maija) 4.panta otro daļu un

likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmās daļas 10.punktu, VID

Zemgales reģionālā iestāde SIA „Oldi” papildu nomaksai budžetā noteica

antidempinga maksājumu Ls 10849,62, t.sk., antidempinga maksājuma

pamatparādu Ls 9481,74, nokavējuma naudu antidempinga maksājumam Ls

1367,88, un soda naudu antidempinga maksājumam Ls 4740,87, PVN Ls

4397,87, t.sk., PVN pamatparādu Ls 3378, nokavējuma naudu PVN Ls 819,87,

un soda naudu PVN Ls 3378.

[1.6] Tā kā SIA „Oldi” iesniegtajās dzelzceļa pavadzīmes ir norādīta

transporta pakalpojuma daļa un pakalpojuma PVN vērtība ir 0 procenti, tad VID

Zemgales reģionālā iestāde pamatoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem minēto

transporta pakalpojumu iekļāva importa darījumu vērtībā un, piemērojot PVN

18 procentu likmi, veica ar PVN apliekamās bāzes koriģēšanu un papildu

nomaksai budžetā noteica PVN Ls 82,64.

[1.7] Tā kā SIA „Oldi”, noformējot 54 gab. vienotos administratīvos

dokumentus, nav korekti iekļāvusi visus valsts akciju sabiedrības „Latvijas

Dzelzceļš” un SIA „Liter” pakalpojumus ar PVN apliekamajā bāzē, tad

pamatojoties uz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta astotajā daļā

noteikto, VID Zemgales reģionālā iestāde pamatoti veica ar PVN 18 procentu

apliekamās bāzes korekciju un PVN pārrēķinu.

[1.8] VID Zemgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes Muitas tarifu un

maksājumu piemērošanas daļas Preču klasifikācijas sektora eksperti pēc

dokumentu pārbaudes pamatoti noteica, ka SIA „Oldi” importētās tērauda

caurules saskaņā ar ES KN Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas

sistēmas skaidrojumiem atbilst KN 73063077 (TARIC kods 73063077 80,

TARIC papildkods A999) kodam. Līdz ar to VID Zemgales reģionālā iestāde

pamatoti secināja, SIA „Oldi” importētai precei – tērauda caurules ar apaļu

šķērsgriezumu ir jāpiemēro cits TARIC kods un galīgais antidempinga

maksājums.

[1.9] VID Zemgales reģionālā iestāde konstatēja, ka saskaņā ar likuma

„Par nodokļiem un nodevām” 32.panta piekto daļu SIA „Oldi” izdarītie

pārkāpumi nav uzskatāmi par atkārtotiem. Konstatēts, ka SIA „Oldi” ir

samazinājusi budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru vairāk kā par 15% no

deklarējamās summas. Līdz ar to VID Zemgales reģionālā iestāde pamatoti

aprēķināja nokavējuma naudu par laikā nenomaksātajiem nodokļiem un soda

naudu.

[2] 2007.gada 19.septembrī Administratīvajā rajona tiesā ierosināta

administratīvā lieta pēc SIA „Oldi” pieteikuma par 2007.gada 25.jūlija lēmuma

atcelšanu.

Pieteikums ir pamatots ar šādiem argumentiem.

[2.1] VID nav ņēmis vērā faktu, ka VAS „Latvijas dzelzceļš”

faktūrrēķinus par sniegtajiem iekšzemes transporta pakalpojumiem Latvijas

Republikas teritorijā, kuros norādīta PVN likme 0 procenti, izrakstījusi pēc

preču izlaišanas brīvam apgrozījumam.

Tā kā minētie VAS „Latvijas dzelzceļš” faktūrrēķini SIA „Oldi” tikuši

izrakstīti pēc preču izlaišanas brīvām apgrozījumam, tad, lai šajos faktūrrēķinos

norādītās summas ietvertu ar PVN apliekamajā bāzē un, lai tas atspoguļotos

VAD ir nepieciešams veikt noformēto VAD labošanu. VID lēmumā nav precīzi

norādīts kādos VAD un kādas ar PVN apliekamās summas ir iekļaujamas. Tāpat

arī nav norādīts tiesiskais pamatojums, ar kuru adresātam būtu uzlikts

pienākums veikt šādu VAD labošanu ikreiz, kad tiktu noformēta preču izlaišana

brīvam apgrozījumam.

[2.2] No Ministru Kabineta 2003.gada 4.marta noteikumu Nr.101 „Preču

muitas vērtības noteikšanas kārtība” (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr.101)

73.1.apakšpunkta kopsakarā ar 73.3.apakšpunktu izriet, ka tajos gadījumos, kad

importētājs iesniedza dokumentus muitas iestādē, tostarp dokumentus, kas

apliecina transporta izmaksas līdz ievešanas vietai, muitas darbinieki varēja un

tiem vajadzēja veikt transportēšanas izmaksu aprēķinus līdz galapunktam

pamatojoties uz 73.1.apakšpunktā ietverto proporcionalitātes principa.

[2.3] VID interpretē tiesību normas, kas reglamentē PVN piemērošanas

kārtību, pretēji to jēgai un mērķim. No likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” 7.panta pirmās daļas 2.punkta izriet, ka PVN likme 0 procenti ir

piemērojama pakalpojumiem, kas saistīti ar pakalpojumiem brīvajā zonā un

muitas noliktavā, ar nosacījumu, ka sniegtie pakalpojumi tieši saistīti ar tādām

precēm, kuras pakalpojuma sniegšanas brīdī nav izlaistas brīvam apgrozījumam.

Tātad šī norma paredz divus priekšnoteikumus:

- preces nav izlaistas brīvam apgrozījumam jeb preces ir ārpuskopienas

preces un,

- pakalpojumam ir jābūt tieši saistītam ar ārpuskopienas precēm.

SIA „Oldi” importētās preces pamatā tiek piegādātas ar dzelzceļa

transportu. Praksē preču muitošanas process jeb preču izlaišana brīvam

apgrozījumam norit divos galvenos etapos:

- preču nogādāšana līdz vietai, kurā importētās preces tiek uzrādītas

muitas iestādei;

- preču nogādāšana līdz SIA „Oldi” jeb vietai, kas norādīta dzelzceļa

transporta pavaddokumentos.

SIA „Oldi” nevar piekrist VID lēmumā paustajam viedoklim, ka,

noformējot preču izlaišanu brīvam apgrozījumam (importu), SIA „Oldi” bija

pienākums ar nodokli apliekamajā bāzē ietvert arī tās summas par sniegtajiem

transporta pakalpojumiem, kuri faktiski sniegti pēc šo preču izlaišanas brīvam

apgrozījumam, t.i., pēc importa procedūras noformēšanas.

Turklāt, lai nošķirtu šos divus lielumus, ar VID 2004.gada 20. septembra

rīkojumu Nr.1482, tika izdarīti grozījumi, ar kuriem tika ieviests Muitas

maksājumu kods Nr.51, kas apzīmē PVN par preču transporta pakalpojuma

vērtību no ES robežas līdz preču saņēmējam. Līdz ar to redzams, ka laika posmā

no 2004.gada 1.maija līdz 2004.gada 20.septembrim nepastāvēja kārtība, kas

reglamentētu jautājumu kā, noformējot VAD, palielināt ar PVN apliekamo bāzi

par summu, ko veido preču transportēšanas pakalpojumu vērtība no ES ārējās

robežas līdz pirmajam ceļamērķim. Tātad VID līdz 2004.gada septembra

mēnesim nebija skaidrs kā piemērojamas attiecīgās likuma „Par pievienotās

vērtības nodokli” tiesību normas.

[2.4] SIA „Oldi” nepiekrīt VID secinājumiem, ka preces tikušas

importētas ar nepareizu KN TARIC kodu.

No Preces identifikācijas atzinuma nav skaidrs, tieši kādēļ SIA „Oldi”

importētās caurules nevar izmantot kā gāzes maģistrālās caurules.

Muitas iestādēm preču importēšanas brīdī par importējamajām precēm

bija pieejama identisks informācijas apjoms (pēc kvalitātes un kvantitātes) tam,

kāds ticis pārbaudīts atzinumu sniegšanai. Turklāt importēšanas brīdī muitas

iestādei tika iesniegts iesniegums, kurā izteikts lūgums pieņemt preces ar citādu

KN kodu nekā norādīts dzelzceļa pavaddokumentos. Muitas iestādes pretēji

Muitas kodeksā un muitas praksē ietvertajam principam neveica muitas fiziskās

kontroles pasākumus. Tas norāda uz to, ka laika periodā, kad preces tika

importētas, muitas iestāde atzina, ka preces klasificētas pareizi.

SIA „Oldi” rīcībā ir 2006.gada 4.oktobra VID Galvenās muitas pārvaldes

(turpmāk tekstā – GMP) vēstule Nr. 16.27.3/26071 „Par cauruļu klasificēšanu

saskaņā ar Kombinēto nomenklatūru”, kurā VID GMP sniedz skaidrojumus par

cauruļu klasificēšanu saskaņā ar KN. Tā nosūtīta VID Rīgas muitas reģionālajai

iestādei un visām pārējām VID GMP padotības iestādēm, tostarp arī VID

Kurzemes reģionālās iestādes Muitas pārvaldei. Šāda sarakste netieši norāda, ka

laikā no 2004.gada 1.maija līdz 2006.gada 18.septembrim Muitas iestādēm

kopumā, jautājumā par preču apakšpozīcijas 7306 10 interpretāciju un tajā

ietveramajām precēm, bijis vienots viedoklis ar tērauda cauruļu importētājiem.

Citādi nevar izskaidrot faktu, ka muitas audits sakarā ar tērauda cauruļu importu,

skar lielāko daļu šo preču importētāju, turklāt tas tiek sākts tikai 2006.gada

nogalē.

[2.5] SIA „Oldi” ieskatā VID nepareizi interpretē un piemēro Muitas

kodeksa 72.panta pirmās daļas noteikumus. 72.pantā ietvertās tiesību normas

mērķi un jēgu atklāj šīs normas atrašanās vieta tiesību aktā, proti, šī norma ir

iekļauta Muitas Kodeksa IV sadaļas „Preču muitošanas vai izmantošanas

režīms” 2.nodaļas „Muitas procedūras” 1.iedaļas „Preču nodošana kādā muitas

procedūrā” „A” apakšnodaļā „Rakstītās deklarācijas”. Šie noteikumi reglamentē

preču muitošanas parasto kārtību, nosakot tiesības un pienākumus preču

muitošanas brīdī.

Attiecībā uz pēcmuitošanas pārbaudi, kas atbilst lietas faktiskajiem

apstākļiem ir piemērojama Muita kodeksa IV sadaļas 2.nodaļās 1.iedaļas „C”

apakšnodaļa „Deklarāciju pēcmuitošanas pārbaude”. Šīs apakšiedaļas 78.pants

nosaka to, kādā apjomā un kā veicama muitas kontrole precēm, kas jau tikušas

atlaistas. VID, veicot pēcmuitošanas pārbaudi precēm, kas no muitas puses

agrāk tikušas atlaistas, veicis šādu pārbaudi bez pienācīgas rūpības. VID nav

veicis nekādas pārbaudes attiecībā uz tirdzniecības darbībām, kuras sekojušas

pēc strīdīgo preču ievešanas.

[2.6] SIA „Oldi”, iepazīstoties ar administratīvajā lietā esošajiem

materiāliem, tajos nekonstatēja dokumentu, ar kuru VID Zemgales reģionālajai

iestādei būtu piešķirta kompetence veikt muitas auditu SIA „Oldi”.

[3] Savā paskaidrojumā atbildētāja pieteikumu neatzīst un papildus

2007.gada 25.jūlija lēmumā minētajam min šādus argumentus.

SIA „Oldi”, noformējot VAD IM4, izlaida preci brīvam apgrozījumam,

deklarējot piegādes noteikumus DAF (Incoterms 2000), kuru nosacījumi paredz,

ka pārdevējs sedz visus izdevumus par preču piegādi līdz norādītās valsts

robežai. VAS „Latvijas Dzelzceļš” ir izrakstījusi faktūrrēķinus par sniegtajiem

transporta pakalpojumiem. VID Zemgales reģionālā iestāde konstatēja, ka ar

PVN apliekamajā vērtībā nav iekļautas VAS „Latvijas Dzelzceļš” rēķinos

norādītās izmaksas. VAS „Latvijas Dzelzceļš” izrakstītajos rēķinos nav atsevišķi

izdalīta ar PVN 18 procentu likmi apliekamā transporta pakalpojuma daļa no

Latvijas Republikas robežas līdz transporta pavadzīmē norādītajam

galapunktam.

SIA „Oldi” grāmatvedībā atrodas bankas apmaksas dokumenti par VAS

„Latvijas Dzelzceļš” sniegtajiem pakalpojumiem, kas izrakstīti ar PVN 0

procentu likmi un kas nav iekļauti muitas deklarācijās pie nodokļa aprēķina, kā

to nosaka likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta astotā daļa. Saskaņā

ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta otrās daļas 3.punktu preču

imports ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekams darījums. Saskaņā ar likuma

„Par pievienotās vērtības nodokli” 7.panta pirmās daļas 2.punktu PVN 0

procentu likmi piemēro pakalpojumiem, kas saistīti ar preču importu un tranzīta

pārvadājumiem un pakalpojumiem brīvajā zonā un muitas noliktavā, kas tieši

saistīti ar precēm, kuras ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām

valstīm un trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam (ieskaitot

transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, ekspertīzes un šķirošanas

pakalpojumus). Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta astotajā daļā

ir noteikts, ka preču importa darījumos ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļauj

importēto preču muitas vērtību, preču transporta pakalpojumu vērtību no

Eiropas Savienības robežas līdz preču saņēmējam (vai preču pārvadājuma

pavaddokumentos norādītajai pirmajai preču pārkraušanas vietai Latvijas

Republikas muitas teritorijā), aprēķināto muitas nodokli, aprēķināto akcīzes

nodokli, citus aprēķinātos nodokļus un nodevas, ja to paredz konkrētie

normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli, kā arī iekļauj šā likuma

7.panta pirmās daļas 2.punktā minēto pakalpojumu vērtību, ja tā nav iekļauta

muitas vērtībā.

Ņemot vērā minēto un apstākli, ka SIA „Oldi” neiekļāva VAS „Latvijas

Dzelzceļš” piegādes pakalpojumus ar PVN apliekamajā bāzē un nesamaksāja

PVN pilnā apjomā, VID saskaņā ar normatīvajiem aktiem minēto transporta

pakalpojumu iekļāva importa darījumu vērtībā un, piemērojot PVN 18% likmi,

veica ar PVN apliekamās bāzes koriģēšanu un papildu nomaksai budžetā noteica

PVN Ls 3378.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja

un pamatoja ar tajā minētajiem argumentiem, papildus norādot, ka

[5] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasījumu neatzina, pamatojot to ar

2007.gada 25.jūlija lēmumā un paskaidrojumos minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā

procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir daļēji pamatots un

apmierināms.

[7] Tiesas ieskatā vispirms ir jāizvērtē pieteicējas arguments par to, ka

VID Zemgales reģionālās iestādes kompetencē nebija veikt muitas auditu SIA

„Oldi”.

Tiesa konstatē, ka audita uzsākšanas un veikšanas brīdī likuma „Par Valsts

ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmās daļas 2.punkts noteica, ka visām VID

amatpersonām, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības

izdarīt nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu). Savukārt

likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 5.panta otrās daļas 7.punkts paredzēja,

ka Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors pilnvaro Valsts

ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes amatpersonas pieņemt lēmumus par

nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo

maksājumu noteikšanu. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departaments ir skaidrojis, ka no šīm normām pietiekami skaidri izriet, ka

nodokļu maksājumu revīziju (auditu) parasti veic VID attiecīgā teritoriālā

nodaļa (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 207.gada

7.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-352/2007 16.punktu). Tātad atbilstoši

tiesību normām VID Zemgales reģionālās iestādes kompetencē bija nodokļu

maksājumu revīzijas (audita) veikšana.

Tiesa konstatē, ka 2007.gada 13.marta lēmumā norādīts, ka 2006.gada

11.decembrī VID Zemgales reģionālā iestādes Muitas pārvalde pieņēma

lēmumu Nr.12.01-14/2276 par muitas audita sākšanu SIA „Oldi” (lietas

64.lapa).

Ņemot vēra minēto tiesa secina, ka atbilstoši tiesību normām VID

Zemgales reģionālās iestādes kompetencē bija nodokļu maksājumu revīzijas

(audita) veikšana un bija arī pieņemts konkrēts lēmums par audita sākšanu SIA

„Oldi”. Līdz ar to tiesa atzīst, ka VID Zemgales reģionālās iestāde nav pārkāpusi

savas kompetences robežas.

[8] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai VID ar 2007.gada 25.jūlija

lēmumu pamatoti ir noteicis papildu nomaksai budžetā PVN Ls 4197,87 un soda

naudu Ls 3378,00.

[8.1] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka VAS „Latvijas

Dzelzceļš” un SIA „Liter” sniedza SIA „Oldi” transporta pakalpojumus,

pārvadājot preces no Latvijas Republikas robežas līdz Latvijas Republikas

muitas iestādei un no muitas iestādes līdz galamērķim. Tāpat lietā nav strīda, ka

izrakstītajos rēķinos nav atsevišķi norādīta maksājamā summa par preču

pārvadāšanu no Latvijas Republikas robežas līdz Latvijas Republikas muitas

iestādei un no muitas iestādes līdz galamērķim. Tiesa konstatē, ka nav strīda arī

par to, ka attiecīgajos rēķinos ir norādīts, ka PVN likme ir 0 procenti.

[8.2] Preču ievešanas laikā likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

2.panta otrās daļas 3.punkts noteica, ka preču imports ir ar pievienotās vērtības

nodokli apliekams darījums. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta

astotā daļa līdz 2004.gada 1.maijam noteica, ka preču importa darījumos ar

nodokli apliekamā vērtība ir importējamo preču muitas vērtība, kā arī muitas

nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis, citi nodokļi un nodevas, ja to

paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli. Savukārt

šī likuma 7.panta pirmās daļas otrais punkts noteica, ka PVN 0 procentu likme

tiek piemērota pakalpojumiem brīvajā zonā un muitas noliktavā, kas tieši saistīti

ar ārvalstu precēm (ieskaitot transporta ekspedīcijas, preču uzglabāšanas,

iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumus).

Savukārt Muitas likuma, kas bija spēkā līdz 2004.gada 1.maijam,

168.panta pirmās daļas 5.punkts paredzēja, ka, nosakot preču muitas vērtību, pie

faktiski samaksātās cenas jāpieskaita izdevumi par ievedamo preču nogādāšanu

līdz Latvijas Republikas muitas robežai, savukārt Muitas likuma 169.pants

paredzēja, ka muitas vērtībā netiek iekļauti izdevumi par preču pārvadāšanu

Latvijas Republikas muitas teritorijā, kuri ir atsevišķi jāuzrāda faktiski

samaksātajā cenā.

[8.3] No 2004.gada 1.maija likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

2.panta astotā daļa noteic, ka preču importa darījumos ar nodokli apliekamajā

vērtībā iekļauj importēto preču muitas vērtību, preču transporta pakalpojumu

vērtību no Eiropas Savienības robežas līdz preču saņēmējam (vai preču

pārvadājuma pavaddokumentos norādītajai pirmajai preču pārkraušanas vietai

Latvijas Republikas muitas teritorijā), aprēķināto muitas nodokli, aprēķināto

akcīzes nodokli, citus aprēķinātos nodokļus un nodevas, ja to paredz konkrētie

normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli, kā arī iekļauj šā likuma

7.panta pirmās daļas 2.punktā minēto pakalpojumu vērtību, ja tā nav iekļauta

muitas vērtībā. Savukārt saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

7.panta pirmās daļas 2.punktu PVN 0 procentu likmi piemēro pakalpojumiem,

kas saistīti ar preču importu un tranzīta pārvadājumiem un pakalpojumiem

brīvajā zonā un muitas noliktavā, kas tieši saistīti ar precēm, kuras ievestas

Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm un trešajām teritorijām un nav

izlaistas brīvam apgrozījumam (ieskaitot transporta, ekspedīcijas, preču

uzglabāšanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumus).

No 2004.gada 1.maija Latvijas teritorijā ir jāpiemēro Muitas kodekss.

Muitas kodeksa 32.panta pirmās daļas „e” punkta „i” apakšpunkts paredz, ka,

nosakot muitas vērtību, cenai, kas faktiski samaksāta vai maksājama par

ievestajām precēm, ir jāpieskaita ievesto preču pārvadāšanas izmaksas, kas

saistītas ar ievesto preču nogādāšanu vietā, kur tās pirmo reizi ievestas Kopienas

muitas teritorijā. Savukārt atbilstoši Muitas kodeksa 33.panta pirmās daļas „a”

punktam muitas vērtībā nav iekļaujamas summas, kas faktiski samaksāta vai

maksājama izmaksas par preču pārvadāšanu pēc to nogādāšanas vietā, kur tās

pirmo reizi nonāk Kopienas muitas teritorijā, ja tās ir uzrādītas atsevišķi no

cenas.

Savukārt Regulas (EEK) Nr.2454/93 163.panta pirmās daļas „c punkts

noteic, ka piemērojot Muitas kodeksa 32.panta pirmās daļas „e” punktu un

33.panta „a” punktu, vieta, kur preces nonāk Kopienas muitas teritorijā, attiecībā

uz precēm, ko pārvadā pa dzelzceļu, iekšējiem ūdeņiem vai autoceļiem ir vieta,

kur atrodas pirmā muitas iestāde.

[8.4] Tātad var secināt, ka preču ievešanas un deklarēšanas laikā spēkā

esošās tiesību normas noteica, ka preču imports ir ar PVN apliekams darījums

un preču importa darījumos ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļauj importēto

preču muitas vērtību. Atbilstoši attiecīgajā laikā spēkā esošajām tiesību normām

preču muitas vērtībā bija ieskaitāmi izdevumi par ievedamo preču nogādāšanu

līdz Latvijas Republikas (Eiropas Savienības) muitas robežai. Muitas vērtībā

nebija iekļaujami izdevumi par preču pārvadāšanu Latvijas Republikas muitas

teritorijā vai par preču pārvadāšanu pēc to nogādāšanas vietā, kur tās pirmo reizi

nonāk Kopienas muitas teritorijā, taču tikai tad, ja šīs summas ir atsevišķi

norādītas.

Līdz ar to tiesa secina, ka izdevumi par preču pārvadāšanu Latvijas

Republikas vai attiecīgi Eiropas Kopienas muitas teritorijā, ja šīs summas nav

atsevišķi norādītas, ir ieskaitāmi muitas vērtībā un šādā gadījumā tiem nebija

piemērojams likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 7.panta pirmās daļas

2.punkts. Līdz ar to šādiem izdevumiem saskaņā ar likuma „Par pievienotās

vērtības nodokli” 5.panta pirmo daļu bija jāpiemēro PVN likme 18 procentu

apmērā.

[8.5] Tiesa konstatē, ka pieteicēja nenoliedz, ka 2007.gada 25.jūlija

lēmumā minētie rēķini attiecas gan uz preču nogādāšanu līdz Latvijas

Republikas (Eiropas Savienības) muitas teritorijai, gan preču pārvadāšanu jau

muitas teritorijā. Tāpat pieteicēja nenoliedz, ka šajos rēķinos nav nodalītas

maksājamās summas atkarībā no teritorijas, kur tiek veikti pārvadājumi. Tāpat

pieteicēja neapstrīd to, ka šajos rēķinos piemērota PVN likme 0 procenti.

Pieteicēja norāda, ka tā nevar būt atbildīga par to, ka pārvadātājs nepareizi

noformējis rēķinu, kā arī norāda, ka VID varēja un tam vajadzēja veikt

transportēšanas izmaksu aprēķinus līdz galapunktam, pamatojoties uz MK

noteikumu Nr.101 73.1.apakšpunktā ietverto proporcionalitātes principu.

[8.5.1] Tiesas ieskatā nav nozīmes tam, ka rēķinus, kuros izdevumi par

preču pārvadāšanu muitas teritorijā un ārpus tās nebija nodalīti atsevišķi,

izrakstīja pārvadātājs. Pārvadātāji nav atbildīgi par muitas vērtības noteikšanu

un līdz ar to arī par PVN nomaksu. Turklāt pieteicējai bija iespēja lūgt

pārvadātājiem anulēt izrakstītos rēķinus un noformēt tos atbilstoši. Tāpat

pieteicējai bija iespēja saskaņā ar Muitas kodeksa 78.panta pirmo daļu lūgt

izdarīt labojumus muitas deklarācijā.

[8.5.2] MK noteikumu Nr.101 (kas bija spēkā līdz 2004.gada 1.maijam)

73.1.apakšpunkts paredzēja, ka saskaņā ar Muitas likuma 168.panta pirmās daļas

5.punktā un 169.panta 1.punktā noteikto kārtību preču transportēšanas

izdevumus nosaka šādi: ja preces transportē tālāk par attiecīgo ievešanas vietu,

nemainot transporta veidu, transportēšanas izdevumus var aprēķināt

proporcionāli attālumam, kas tiek veikts ārpus Latvijas Republikas līdz

ievešanas vietai un no ievešanas vietas līdz preču nogādāšanas galapunktam

Latvijas Republikas muitas teritorijā. Taču šajā apakšpunktā bija arī norādīts, ka

minēto transportēšanas izdevumu proporcionālo sadalījumu var izdarīt tikai tad,

ja muitas iestādē iesniegti dokumentāri pierādījumi, kas pamato ārpus Latvijas

Republikas un Latvijas Republikas muitas teritorijā atsevišķi radušos

transportēšanas izdevumus.

Regulas (EEK) Nr.2454/93 164.panta „a” punkts noteic, ka, piemērojot

kodeksa 32.panta pirmās daļas „e” punktu un 33.panta „a” punktu, ja preces

pārved ar vienu un to pašu transporta veidu uz vietu, kas atrodas tālāk par vietu,

kur preces nonāk Kopienas muitas teritorijā, tad pārvadāšanas izmaksas aprēķina

proporcionāli attālumam, kas veikts Kopienas muitas teritorijā un ārpus tās, ja

vien muitas dienestiem netiek pierādīts, kādas izmaksas būtu radušās saskaņā ar

vispārēju obligāto kravas pārvadāšanas likmju plānu preču pārvešanā uz vietu,

kur tās nonāk Kopienas muitas teritorijā. Taču atbilstoši Muitas kodeksa

33.panta pirmās daļas „a” punktam muitas vērtībā nav iekļaujama summa, kas

faktiski samaksāta vai maksājama izmaksas par preču pārvadāšanu pēc to

nogādāšanas vietā, kur tās pirmo reizi nonāk Kopienas muitas teritorijā tikai tad,

ja tās ir uzrādītas atsevišķi no cenas. Līdz ar to tiesa secina, ka tas bija pieteicēja

pienākums proporcionāli attālumam sadalīt un norādīt, kādas ir pārvadāšanas

izmaksas muitas teritorijā un ārpus tās.

Taču no lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja neiesniedza muitas iestādē

ne dokumentārus pierādījumus, kas ļautu veikt transportēšanas izdevumu

proporcionālo sadalījumu, ne arī norādīja izmaksu proporcionālo sadalījumu

atbilstoši attālumam.

[8.5.3] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbildētāja pamatoti ar

2007.gada 25.jūlija lēmumu noteica papildu nomaksai budžetā PVN Ls 4197,87

un soda naudu Ls 3378,00.

[9] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, kāds KN kods jāpiemēro

tērauda caurulēm, kas deklarētas ar VAD IM4 Nr.0207/6-604177 (24.04.2006.).

Pieteicēja šīs caurules deklarējusi ar KN kodu 7306101100. Savukārt atbildētāja

2007.gada 25.jūlija lēmumā norādījusi, ka šīm caurulēm piemērojams KN kods

73063077 un TARIC papildkods 80.

[9.1] Tiesa konstatē, ka 2007.gada 25.jūlija lēmumā kā pamatojums tam,

ka tērauda caurulēm, kas deklarētas ar VAD IM4 Nr.0207/6-604177

(24.04.2006.), piemērojams KN kods, norādīts, ka tas konstatēts preces

identifikācijas atzinumā Nr.12.04.-04/14-K (lietas 13.-23.lapa). Savukārt preces

identifikācijas atzinumā Nr.12.04.-04/14-K norādīts, ka tas sastādīts, veicot šādu

dokumentu pārbaudi: muitas deklarācijas VAD IM4 Nr.0207/6-602334

(09.03.2006.), kurā precēm deklarēti Eiropas Savienības kombinētās

nomenklatūras (turpmāk – ESKN) un TARIC kods 7304599300 un VAD IM4

Nr.0207/6-604177 (24.04.2006.), kurā precēm deklarēti ESKN un TARIC kods

7306101100, dzelzceļa pavadzīmes preču vagoniem Nr.65489510 (28.02.2006.)

un Nr.64618887 (14.04.2006.), preces rēķini Nr.IR-05 (01.03.2006.), Nr.1192

(26.02.2006.), Nr.IR-15 (12.04.2006.) un Nr.0409/5 (13.04.2006.), iepakojuma

lapas preču vagonam Nr.65489510 Nr.b/n (26.02.2006.) un preču vagonam

Nr.64618887 Nr.b/n (13.04.2006.), preču kvalitātes sertifikāti Nr.191

(24.02.2006.) un Nr.1297 (13.04.2006.), preces specifikācija Nr.2-DF

(11.03.2006.), eksportējošās valsts muitas deklarācija Nr.110000002/6/307948

(13.04.2006.) (lietas 110.-111.lapa).

[9.2] Tiesa konstatē, ka muitas deklarācija VAD IM4 Nr.0207/6-602334

(09.03.2006.), dzelzceļa pavadzīme preču vagonam Nr.65489510 (28.02.2006.),

preces rēķini Nr.IR-05 (01.03.2006.) un Nr.1192 (26.02.2006.), iepakojuma lapa

preču vagonam Nr.65489510 Nr.b/n (26.02.2006.) un preču kvalitātes sertifikāts

Nr.191 (24.02.2006.) attiecas uz tērauda caurulēm, kas deklarētas ar VAD IM4

Nr.0207/6-602334 (09.03.2006.). Lietā nav strīda par KN kodu, kas jāpiemēro

šīm caurulēm, tāpēc tiesa neanalizēs atzinumā minētos dokumentus, kas attiecas

uz šīm caurulēm.

[9.3] Tiesa konstatē, ka muitas deklarācijā VAD IM4 Nr.0207/6-604177

(24.04.2006.) norādīts, ka prece ir dzelzs caurules, nepārsniedz 168,3 mm,

preces kods ir 73061011 00 (lietas 113.lapa). Dzelzceļa pavadzīmē preču

vagonam Nr.64618887 (14.04.2006.) minēts, ka prece ir tērauda caurules,

elektormetinātas, ar apaļu šķērsgriezumu (трубы стальные электросварные

круглого сечения), kods 730630 (lietas 127.-128.lapa). Preces rēķinā Nr.IR-15

(12.04.2006.) teikts, ka preces ir elektrometinātas tērauda caurules naftas un

gāzes cauruļvadiem (electric-welded steel pipes for oil-and-gas pipelines),

EN10255, kods 7306101100 (lietas 116.lapa). Savukārt preces rēķinā Nr.0409/5

(13.04.2006.) norādīts, ka prece ir tērauda caurules, elektrometinātas, naftas un

gāzes cauruļvadiem (трубы стальные электросварные для

нефтегазопроводов), EN 10255 (lietas 117.lapa). Iepakojuma lapā preču

vagonam Nr.64618887 Nr.b/n (13.04.2006.) teikts, ka prece ir tērauda caurules,

metinātas, naftas un gāzes cauruļvadiem (трубы стальные сварные для

нефтегазопроводов), kods 7306101100 (lietas 121.lapa). Preču kvalitātes

sertifikātā Nr.1297 (13.04.2006.) minēts, ka prece ir tērauda caurules,

elektrometinātas, naftas un gāzes cauruļvadiem (трубы стальные

электросварные для нефтегазопроводов), EN 10255 (lietas 119.lapa). Preces

specifikācijā Nr.2-DF (11.03.2006.) norādīts, ka prece ir elektrometinātas

tērauda caurules naftas un gāzes cauruļvadiem (electric-welded steel pipes for

oil-and-gas pipelines, трубы стальные электросварные для

нефтегазопроводов), EN10255 (lietas 122.lapa). Eksportējošās valsts muitas

deklarācijā Nr.110000002/6/307948 (13.04.2006.) teikts, ka prece ir tērauda

caurules, elektrometinātas, naftas un gāzes cauruļvadiem (труби сталевi

электрозварнi для нафтo-тa газопроводiв), EN 10255, kods 7306101100

(lietas 125.lapa).

Tātad visos atzinumā minētajos dokumentos, izņemot vienu, norādīts, ka

ar VAD IM4 Nr.0207/6-604177 (24.04.2006.) deklarētās caurules ir vai nu

tērauda caurules naftas un gāzes cauruļvadiem var arī tām piemērojams KN

kods 7306101100 Tikai dzelzceļa pavadzīmē preču vagonam Nr.64618887

(14.04.2006.) minēts, ka precei piemērojams kods 730630. Taču lietā ir VID

iesniegta BAT „KOМIHМET” 2006.gada 17.aprīļa vēstule Nr.427/4, kur

norādīts, ka, noformējot dzelzceļa pavadzīmi preču vagonam Nr.64618887, bija

norādīts nepareizs preces kods. Par pareizu būtu jāuzskata kods 7306101100

(lietas 118.lapa). Šis dokuments atzinumā nav vērtēts.

Preces identifikācijas atzinumā Nr.12.04.-04/14-K nav paskaidrots, kāpēc

VID, izvērtējot šos dokumentus, nonāca pie secinājuma, ka ar VAD IM4

Nr.0207/6-604177 (24.04.2006.) deklarētajām tērauda caurulēm jāpiemēro KN

kods 73063077 un TARIC papildkods 80. Arī 2007.gada 13.marta lēmumā,

2007.gada 24.maija lēmumā un 2007.gada 25.jūlija lēmumā nav šādu

paskaidrojumu. Šajos lēmumos ir ietverta tikai atsauce uz preces identifikācijas

atzinumu un minētas tiesību normas, kas vispārīgi regulē preču klasificēšanu.

[9.4] Viens no administratīva procesa principiem ir pamatojuma princips,

atbilstoši kuram iestādei ir pienākums norādīt administratīvā akta pamatojumu.

Šis princips ir nostiprināts arī Administratīvā procesa likuma 67.pantā, jo

saskaņā ar šo pantu administratīvajā aktā ir jānorāda faktu konstatējums,

administratīvā akta pamatojums, atsevišķs piemēroto tiesību normu

uzskaitījums. Pienācīga pamatojuma nenorādīšana administratīvajā aktā ir

atzīstama par procesuālu pārkāpumu. Pamatojuma trūkums, skatot pieteikumu

par administratīvā akta atcelšanu, var tikt uzskatīts gan par tik būtisku

procesuālu pārkāpumu, kura dēļ administratīvais akts ir atceļams, gan par tādu

pārkāpumu, kurš norādāms kā administratīvā akta trūkums, bet kurš pats par

sevi nerada tādas tiesiskās sekas kā administratīvā akta atcelšana. Tas

izvērtējams katrā konkrētajā gadījumā. Par galvenajiem kritērijiem izmantojami

divi apstākļi: 1) vai saprātīgs administratīvā akta adresāts no attiecīgā

administratīvā akta pamatojuma varēja saprast, kāpēc attiecībā uz viņu izdots

konkrētā satura administratīvais akts, 2) vai tiesa, pārbaudot attiecīgā

administratīvā akta tiesiskumu, balstoties uz tā pamatojumu, var secināt, ka

pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu (Sk. Augstākās tiesas

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novemba sprieduma

lietā Nr. SKA-432 10.punktu).

Tiesas ieskatā šajā gadījumā no administratīva akta pamatojuma nav

saprotams, kāpēc VID uzskata, ka ar VAD IM4 Nr.0207/6-604177

(24.04.2006.) deklarētajām tērauda caurulēm jāpiemēro KN kods 73063077 un

TARIC papildkods 80. Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicēja no 2007.gada 25.jūlija

lēmuma pamatojuma nevarēja saprast, kāpēc VID noteicis, ka tērauda caurulēm

ir jāpiemēro cits KN kods. Tāpat tiesa atzīst, ka arī tiesa, pārbaudot 2007.gada

25.jūlija lēmuma pamatojumu, nevar secināt, ka pamatojums attaisnotu to, ka

VID noteicis, ka tērauda caurulēm ir jāpiemēro cits KN kods. Ņemot vērā

minēto, tiesa atzīst, ka VID 2007.gada 25.jūlija lēmumā nav iekļāvis pienācīgu

pamatojumu attiecībā uz KN kodu noteikšanu, tādējādi pieļaujot būtisku

procesuālu pārkāpumu.

Tā kā VID ir pieļāvis būtisku procesuālu pārkāpumu uz attiecīga KN kodu

noteikšanu, tad tiesa atzīst, ka 2007.gada 25.jūlija lēmums ir prettiesisks daļā

par papildu nomaksai budžetā aprēķināto antidempinga maksājumu Ls 10849,62

un soda naudu Ls 4740,87.

[10] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka 2007.gada 25.jūlija lēmums daļā

par papildu nomaksai budžetā aprēķināto PVN Ls 4197,87 un soda naudu Ls

3378,00 ir tiesisks, bet daļā par papildu nomaksai budžetā aprēķināto

antidempinga maksājumu Ls 10849,62 un soda naudu Ls 4740,87 – prettiesisks

un atceļams.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.pantu

un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt Latvijas-Ukrainas-Krievijas kopuzņēmuma sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „Oldi” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta

2007.gada 25.jūlija lēmuma Nr.19/28471 atcelšanu daļā par papildu nomaksai

budžetā aprēķināto antidempinga maksājumu Ls 10849,62 un soda naudu Ls

4740,87.

Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta 2007.gada 25.jūlija lēmumu

Nr.19/28471 daļā par papildu nomaksai budžetā aprēķināto antidempinga

maksājumu Ls 10849,62 un soda naudu Ls 4740,87 no lēmuma pieņemšanas

dienas.

Noraidīt Latvijas-Ukrainas-Krievijas kopuzņēmuma sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „Oldi” pieteikumu pārējā daļā.

Piedzīt no atbildētājas – Latvijas Republikas - par labu Latvijas-Ukrainas-

Krievijas kopuzņēmumam sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Oldi” samaksāto

valsts nodevu Ls 10,- (desmit latu) apmērā.

Tiesas spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var

pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2009.gada 28.decembrī

Tiesnese (para L.Andersone

ksts)

N

ORAKSTS PAREIZS

Tiesnese ________________________________ L.Andersone

Administratīvā rajona tiesa

Rīgā, 2009.gada 28.decembrī