Court dismissed claim for damages against store manager for unpaid goods due to lack of proof of loss.

Lietas Nr.C32346912

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 29.maijā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Vasiļevskis

ar tiesas sēžu sekretāri J.Sutiku

piedaloties prasītājas pārstāvim zvērinātam advokātam /pers. A/ un atbildētāja pārstāvim /pers. B/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Argom” prasībā pret /pers. C/ par zaudējumu piedziņu. Tiesa

konstatēja

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā SIA “ARGOM” cēlusi prasību, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. C/ zaudējumus Ls 1550 apmērā.

Prasītāja norāda, ka tā veic saimniecisko darbību – pārtikas produktu mazumtirdzniecību – veikalā /adrese/.

2009.gada 16.martā prasītāja pieņēma darbā /pers. C/. Saskaņā ar pušu starp 2009.gada 16.martā noslēgtā darba līguma Nr.3/09 2.1.punktu

atbildētājs tika pieņemts darbā pie prasītājas par struktūrvienības vadītāju. Līguma 2.3.punkts paredzēja, ka atbildētājs patstāvīgi lemj visus prasītājas

struktūrvienības kārtējās darbības jautājumus, kuri ietilpst viņa kompetencē atbilstoši prasītājas statūtiem, darba līguma nosacījumiem un likumiem.

Atbildētāja darba vieta bija veikalā /adrese/. Noslēdzot darba līgumu, pušu starpā nebija domstarpību, ka atbildētājs kļūst par prasītājas

struktūrvienības – minētā veikala – vadītāju.

Pušu noslēgtā darba līguma 3.punktā bija noteikts, ka atbildētājs apņemas īstenot prasītājas struktūrvienības kārtējās darbības vadību, plānot,

vadīt un koordinē prasītājas struktūrvienības tirdzniecisko darbību, nodrošināt resursu racionālu izmantošanu, plānot un vadīt ikdienas tirdzniecības

darījumus, kontrolēt izdevumus, organizēt un vadīt darījumus, sistemātiski informēt par prasītājas saimniecisko un finansiālo stāvokli, saudzīgi izturēties

pret naudas un materiālajiem līdzekļiem, kas atrodas viņa rīcībā vai pārvaldījumā, un uzņemties pilnu materiālo atbildību par to bojājumu vai zaudējumu,

neveikt darbības, kas tieši vai netieši var radīt zaudējumus prasītājai, nodrošināt visu nodokļu, nodevu, kas saistīti ar prasītājas veicamo darbību,

savlaicīgu apmaksu.

Lai nodrošinātu atbildētājam iespējas pilnvērtīgi veikt darba pienākumus, prasītāja 2009.gada 9.martā vēl pirms darba līguma noslēgšanas

pilnvaroja viņu iesniegt, veikt un saņemt bankā (AS “GE Money Bank”) maksājuma un citus bankas dokumentus.

Atbildētājam līdz ar to bija jāveic norēķini ar prasītājas darījumu partneriem un to viņš no sākuma arī darīja, tāpēc darba devējs viņam uzticējās.

2009.gada jūnijā atbildētājs mutiski paziņoja, ka viņu šis darbs neinteresē, taču pats atlūgumu nerakstīja, bet vienkārši nenāca uz darbu. No

pārējiem darbiniekiem darba devējam kļuva zināms, ka atbildētājs naudu par ietirgoto preci saņem, bet no piegādātājiem ir pretenzijas par rēķinu

neapmaksāšanu, kā arī kļuva zināms, ka atbildētājs klientiem preci pārdod uz parāda, tas ir, nesaņemot par preci naudu.

Atbildētājs uzreiz netika atlaists no darba, jo prasītāja vēlējās noskaidrot viņa rīcības iemeslus, veikt viņa veiktā darba pārbaudi un veikt

inventarizāciju veikalā, jo no citiem darbiniekiem kļuva zināms, ka atbildētājs ilgstoši nav norēķinājies ar piegādātājiem.

Atbildētājs no darba tika atbrīvots 2009.gada 31.augustā, konstatējot, ka viņš nepilda savus darba pienākumus, ar ko rada zaudējumus

prasītājai.

2009.gada 1.jūlijā, 2.jūlijā, 3.jūlijā, 6.jūlijā, 15.jūlijā un 31.augustā tika sastādīti akti par to, ka atbildētājs nav ieradies darbā, neatbildēja uz

telefona zvaniem un savā dzīvesvietā nebija sastopams.

Inventarizācija tika veikta 2009.gada 1.jūlijā un tās laikā tika atklāts, ka atbildētājs nav izpildījis savus pienākumus, kurus uzņēmās ar darba

līgumu, un tieši – viņš nebija norēķinājies par veikalā tirgoto preci un nebija maksājis komunālos maksājumus.

Atklājot, ka atbildētājs nav norēķinājies ar prasītājas darījumu partneriem, prasītāja nekavējoties iespēju robežās veica visus nepieciešamos

maksājumus.

Prasītājai nācās kavēto maksājumu segšanai izmantot līdzekļus, kas nebija tiem paredzēti, līdz ar to prasītājai radās zaudējumi.

Atbildētājam tika nosūtītas divas vēstules, lūdzot samaksāt radušos zaudējumus, pēdējā vēstule tika nosūtīta ierakstītā vēstulē, un to atbildētājs

saņēma.

Atbildētāja rīcības rezultātā prasītājai ir nodarīti šādi zaudējumi.

AS “Cēsu alus” piegādāja prasītājai preci saskaņā ar 2009.gada 4.jūnija pavadzīmi Nr.AEM051275 par summu Ls 142,89, un saskaņā ar

2009.gada 21.maija pavadzīmi Nr.AEM039179 par summu Ls 147,91. Parāds tika samaksāts 2009.gada 3.jūlijā, norādot maksājuma uzdevumā abas

neapmaksātās pavadzīmes, jo maksājumi bija jāveic līdz 2009.gada 4. un 18.jūnijam, līdz ar to prasītāja samaksāja Ls 290,80.

SIA “Forevers” piegādāja prasītājai preci saskaņā ar 2009.gada 5.jūnija pavadzīmi AEP 927171 Ls 34,76 vērtībā, par ko samaksa bija jāveic

līdz 2009.gada 12.jūnijam, un ar 2009.gada 12.jūnija pavadzīmi AEP929414 Ls 24,22 vērtībā, par kuru apmaksa bija jāveic līdz 2009.gada 19.jūnijam.

Inventarizācijas laikā konstatējot parādu, tas par šīm pavadzīmēm tika samaksāts 2009.gada 3.jūlijā par kopējo summu Ls 58,98.

AS “Rīgas Piena Kombināts” piegādāja prasītājai preci saskaņā ar 2009.gada 12.jūnija pavadzīmi AEU538073, par kuru apmaksa bija jāveic

līdz 2009.gada 19.jūnijam, Ls 15,73 parāds tika samaksāts 2009.gada 3.jūlijā.

SIA “Transko” piegādāja prasītājai preci saskaņā ar 2009.gada 2.jūnija pavadzīmi AEV716991 par summu Ls 63,31, par ko samaksa bija

jāveic līdz 2009.gada 2.jūlijam, saskaņā ar 2009.gada 2.jūnija pavadzīmi AEV716992 par summu Ls 79,40, saskaņā ar 2009.gada 2.jūnija pavadzīmi

AEV 716993 par summu Ls 27,36, par ko samaksa bija jāveic līdz 2009.gada 16.jūnijam. Parāds Ls 170,07 tika nomaksāts 2009.gada 13.jūlijā kopā

ar maksājumu, kura termiņš iestājās vēlāk.

SIA “Leversa” piegādāja prasītājai preci saskaņā ar 2009.gada 14.maija pavadzīmi AEN279297 par summu Ls 118,17, par ko samaksa bija

jāveic līdz 2009.gada 28.maijam, un saskaņā ar 2009.gada 14.maija pavadzīmi AEN279298 par summu Ls 29,79, par ko samaksa bija jāveic līdz

2009.gada 28.maijam. Parāds Ls 147,96 tika apmaksāts 2009.gada 15.jūlijā.

AS “MONA” piegādāja prasītājai preci saskaņā ar 2009.gada 22.aprīļa pavadzīmi AEP-331891 par summu Ls 66,24, par ko samaksa bija

jāveic līdz 2009.gada 13.maijam. Parāds Ls 66,24 tika apmaksāts 2009.gada 15.jūlijā.

SIA “NP Foods” piegādāja prasītājai preci saskaņā ar 2009.gada 14.maija pavadzīmi AEU341345 par summu Ls 86,32, par ko samaksa bija

jāveic līdz 2009.gada 28.maijam, un saskaņā ar 2009.gada 8.jūnijas pavadzīmi AEZ 132842 par summu Ls 56,01, par ko samaksa bija jāveic līdz

2009.gada 22.jūnijam. Parāds Ls 142,33 tika apmaksāts 2009.gada 16.jūlijā.

SIA “GREIS” piegādāja prasītājai preci saskaņā ar 2009.gada 8.maija pavadzīmi AEH879512 par summu Ls 208,79, par ko samaksa bija

jāveic līdz 2009.gada 22.maijam, un saskaņā ar 2009.gada 22.maija pavadzīmi AEH885360 par summu Ls 146,83, par ko samaksa bija jāveic līdz

2009.gada 5.jūnijam. Parāds Ls 355,62 tika apmaksāts 2009.gada 24.jūlijā.

AS “Premia FFL” piegādāja prasītājai preci saskaņā ar 2009.gada 13.maija pavadzīmi AEN602989 par summu Ls 66,71, par ko samaksa bija

jāveic 14 dienu laikā, tas ir, līdz 2009.gada 27.maijam, un saskaņa ar 2009.gada 30.maija pavadzīmi AEN607441 par summu Ls 71,05, par ko

samaksa bija jāveic14 dien laikā, tas ir, līdz 2009.gada 13.jūnijam. Parāds Ls 137,76 tika apmaksāts 2009.gada 3.jūlijā.

SIA “Latvian Snacks” piegādāja prasītājai preci saskaņā ar 2009.gada 23.marta pavadzīmi AEM 191051 par summu Ls 55,20, 2009.gada

6.aprīlī saskaņā ar pavadzīmi AEM 192595 piegādāja preci par Ls 11,54, 2009.gada 20.aprīlī saskaņā ar pavadzīmi AEM195165 piegādāja preci par

Ls 66,78. Daļēja preču apmaksa tika veikta par Ls 77,32. 2009.gada 14.maijā saskaņā ar pavadzīmi AEM 942368 tika piegādāta prece par Ls 60,74,

kas netika apmaksāta. Prasītāja pavadzīmi AEM191051 apmaksāja 2009.gada 13.jūlijā, bet pavadzīmi AEM942368 – 2009.gada 3.jūlijā.

SIA “LSS Servisi” piegādāja prasītājai preci saskaņā ar 2009.gada 19.maija pavadzīmi AEM708294 par summu Ls 148,57, par ko samaksa

bija jāveic, līdz 2009.gada 18.jūnijam. Parāds Ls 48,57 apmērā tika apmaksāts 2009.gada 9.augustā.

Kopējais zaudējums, ko atbildētājs ar uzskaitītajām darbībām ir nodarījis prasītājai, ir Ls 1550.

Pamatojot savu prasību, prasītāja atsaucas uz Civillikuma 1779. un 1775.pantu, kā arī Darba likuma 50.pantu.

Prasītāja uzskata, ka atbildētājs ne tikai pārkāpis darba līguma nosacījumus, bet arī pārkāpis arī Darba likumu. Atbildētājs ir bijis nevērīgs pret

darba devēja mantu un viņam uzticētajām materiālajām vērtībām – precēm un par preces realizēšanu saņemto naudu.

Prasītāja uzskata, ka, ja atbildētājs būtu izpildījis darba līguma nosacījumus un būtu norēķinājies ar piegādātājiem, prasītājai nebūtu par saņemto

preci jānorēķinās faktiski divkāršā apmērā, jo prece tika pārdota prasītājas veikalā, saņemot par to maksu no pircējiem.

Atsaucoties uz Darba likuma 81.panta otro daļu, prasītāja norāda, ka tā nekad no atbildētāja nav saņēmusi konkrētus ziņojumus par zaudējumu

rašanās draudiem. Atbildētājs ir tikai izteicis neapmierinātību ar saviem darba pienākumiem.

Atsaucoties uz Darba likuma 79.panta pirmo daļu, prasītāja norāda, ka panākt no atbildētāja rakstveida piekrišanu zaudējumu ieturēšanai nebija

iespējams, jo atbildētājs izvairījās no kontaktiem ar prasītāju, tāpēc prasītāja rakstiski vērsās pie atbildētāja ar lūgumu segt zaudējumus.

Prasītāja uzskata, ka atbildētājs ar savu bezdarbību – nepildot savus darba pienākumus – ir radījis prasītājai zaudējumus, līdz ar to prasītājas

ieskatā ir pierādīti zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi: atbildētāja vainojama bezdarbība, zaudējumu nodarīšanas fakts un cēloniskais sakars starp

bezdarbību un tās sekām.

Prasība pamatota ar Darba likuma 50., 79. un 86.pantu, Civillikuma 1779. un 1775.pantu.

Rakstveida paskaidrojumos par celto prasību atbildētājs norāda, ka viņš neatzīst prasību un uzskata to par nepamatotu.

Atbildētājs norāda, ka 2009.gada martā viņš parakstīja ar SIA “ARGOM” darba līgumu, lai palīdzētu viņa draugam SIA “ARGOM” valdes

loceklim /pers. D/ atvērt nelielu veikalu. Atbildētāja darba pienākumos (kā struktūrvienības vadītāja) ietilpa organizatoriskās un tehniskās funkcijas, proti,

atbildētājs remontēja un aprīkoja veikala telpas, ieguldot savus finanšu līdzekļus utt. Nostrādājot trīs mēnešus pie darba devēja, atbildētājs nesaņēma

darba samaksu, tādēļ zaudēja interesi par tādu darbu un 2009.gada jūnijā izbeidza to, iepriekš mutiski brīdinot /pers. D/. Tā kā atbildētājs nebija

materiāla atbildīga persona, iestājoties darbā, nepieņēma pret parakstu nekādas darba devējam piederošās materiālas vērtības, tādēļ, aizejot no darba,

arī neparakstīja nekādus dokumentus.

Atbildētājs uzskata, ka prasītājs maldina tiesu, norādot prasībā, ka viņam bija jāveic norēķini ar darījumu partneriem, ka it kā viņš saņēmis naudu

par ietirgoto preci, pārdodot preci uz parāda utt. Tas neatbilst patiesībai, jo viņam nekad nebija paraksta tiesības, ne piekļuves pie SIA “ARGOM”

bankas kontiem bankā (t.sk. internetbankā), pie bankas dokumentiem, kā arī nekad nebija pilnvarots veikt bankas operācijas un rīkoties ar firmas naudas

līdzekļiem. Visus norēķinus ar firmas partneriem un komunālo pakalpojumu apmaksu veica SIA “ARGOM” grāmatvede, bet pārdeva preces un iekasēja

naudu pārdevēja, nevis struktūrvienības vadītājs.

Atbildētājs norāda, ka no prasības pieteikuma nav saprotams, kādus reālus zaudējumus viņš ir nodarījis prasītājai (nav precīza zaudējumu

aprēķina), ar kādu prettiesisko darbību (pieteikumā minētie it kā viņa darba pienākumi ir izdomāti) un kāda ir viņa vaina, ka prasītāja laicīgi nav

apmaksājusi piegādātāju rēķinus. Atbildētājs uzskata, ka nav nekāda cēloniska sakara starp prasītājas zaudējumiem un atbildētāja darbu pie tās.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis uzturēja prasību, pamatojoties uz tajā norādītajiem pamatiem un motīviem.

Atbildētāja pārstāvis neatzina prasību, lūdza to noraidīt.

Tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumos, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, secina, ka prasība ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 97.pantā noteikts, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs bija darba tiesiskajās attiecībās ar prasītāju, noslēdzot 2009.gada 16.martā darba līgumu, taču strīds ir par

atbildētājam uzticētajiem darba pienākumiem un viņa atbildības apjomu. Tiesa uzskata, ka iepriekš minētajam konkrētajā gadījumā nav nozīmes lietas

izšķiršanā, jo pastāv citi apsvērumi, kuru dēļ prasība ir noraidāma.

Prasītāja prasību pamatojusi ar Civillikuma 1779.pantu, kas nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai

bezdarbību nodarījis.

Mūsdienu tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaikus pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati:

1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgajos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3)

cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (sk. K.Torgāns, Saistību tiesības I daļa. Rīga, 2006, 209.lpp.).

Tiesa nekonstatē priekšnoteikumu zaudējumu atlīdzībai, jo uzskata, ka prasītājas prasība nav pierādīta.

Prasītāja, pamatojot savu prasību, iesniegusi pavadzīmes un maksājumu uzdevumus, kas apliecina preču piegādi prasītājai un šo preču apmaksu

pēc pavadzīmēs norādītā termiņa.

Lietā ir iesniegts arī preču un materiālo vērtību inventarizācijas akts Nr.1, no kura izriet, ka 2009.gada 1.jūlijā SIA „Argom” veikalā ir bijusi

veikta inventarizācija un rezultātā konstatēts 736 gab. preču par summu Ls 510,64.

Pamatojot zaudējumu rašanās apstākļus, prasītāja norāda, ka zaudējumi radušies no tā, ka atbildētājs nebija apmaksājis piegādātās preces, kā

rezultātā prasītājai nācās faktiski norēķināties ar piegādātajiem divkāršā apmērā, jo preces tikušas piegādātas ar pēcapmaksu un no preču pārdošanas

iegūtajiem līdzekļiem tikusi veikta apmaksa.

Attiecībā uz minēto prasītājas argumentu tiesa norāda, ka piegādāto preču apmaksa piegādātājiem ir jāveic neatkarīgi no tā, vai piegādātā prece

būtu vai nebūtu pārdota prasītājas veikalā. Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam uzņemtās saistības ir izpildāmas neatkarīgi no jebkādiem apstākļiem, līdz ar

to apstāklis, ka prasītājai bija jāapmaksā preču piegāde nevar radīt tai zaudējumus.

Tiesa ņem vērā to, ka lietā nav pierādījumu un arī prasītāja nav cēlusi prasību par to, ka sakarā ar preču nesavlaicīgu apmaksu piegādātāji,

piemēram, pieprasījuši no tās līgumsodu, kavējuma procentus, kā rezultātā prasītājai rastos zaudējumi – mantas samazinājums.

Attiecībā uz prasītājas argumentu, ka sakarā ar preču iztrūkumu prasītāja nav guvusi līdzekļus, līdz ar to aizņēmusies līdzekļus, lai varētu apmaksāt

preču piegādi, tiesa ņem vērā to, ka no lietas materiālos esošā inventarizācijas akta nav konstatējams preču iztrūkums. No minētā secināms, ka liecinieces

/pers. E/, kas ir veikala pārdevēja, liecības par preču iztrūkumu veikalā ir pretrunā ar 2009.gada 1.jūlija inventarizācijas aktu. Tiesa ņem vērā to, ka no

minētā inventarizācijas akta redzams, kāds ir preču daudzums uz 2009.gada 1.jūliju, taču nav pierādījumu tam, kādam preču skaitam bija jābūt un kāds

tas bija pirms. Turklāt no liecinieces /pers. E/ liecībām tiesa nevar izdarīt pilnīgu secinājumu par to, kādā apmērā un kādā skaitā ir konstatējams preču

iztrūkums, kā rezultātā tiesa nevar novērtēt zaudējumu esamību, proti, to apmēru.

Tādejādi tiesa atzīst prasību par nepierādītu un noraidāmu.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 190., 193.pantu, tiesa

nosprieda

Prasību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu

rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 12.jūnijā.

Tiesnesis A.Vasiļevskis