Court recognizes tenant's ownership of privatized apartment based on invoice and lack of opposing claims.

Lietas arhīva Nr. C-1360-21/6

ECLI:LV:KURT:2021:0512.C69474520.3.S

SP RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2021.gada 12.maijā

Kurzemes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Lapiņš

ar sekretāri M.Karloviču

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret Saldus novada pašvaldību par īpašuma tiesību atzīšanu uz dzīvokļa

īpašumu ar ieilgumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 22.decembrī prasītāja /pers. A/ cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju Saldus novada pašvaldību par īpašuma tiesību

atzīšanu uz dzīvokli /adrese/, kas atrodas /adrese/

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja 1991.gada 21.jūnija likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu

privatizāciju” 19.panta kārtībā 1994.gada 29.martā ieguvusi no paju sabiedrības “Rosme” īpašumā dzīvokli daudzdzīvokļu mājā/adrese/,

ko apliecina šajā datumā izrakstīts rēķins - faktūra Nr./numurs/. Prasītājas rīcībā par šo darījumu nav notariāli noslēgtās vienošanās, kas

tiešā veidā pierādītu viņas īpašuma tiesības, šāda vienošanās nav atrodama arī Zemgales apgabaltiesas zvērinātās notāres B.Rozenfeldes

Jelgavas zonālajā arhīvā nodotajās notariālo aktu un apliecinājumu reģistrācijas grāmatās par laika periodu no 1994. līdz 1996.gadam.

Paju sabiedrība /Nosaukums A/ ir likvidēta 1998.gada 10.novembrī, līdz ar to atkārtota vienošanās un rakstveida dokumentu

sastādīšana par notikušo darījumu nav iespējama. Prasītājai pieprasot ziņas no Tukuma zonālā valsts arhīva, saņemta informācija, ka

/adrese/ paju sabiedrība /Nosaukums A/ vienošanās par dzīvojamo māju privatizēšanu par pajām Latvijas Nacionālā arhīva Tukuma

zonālajā valsts arhīvā nav nodevusi. Tajā paša laikā Saldus novada Zirņu pagasta pārvalde apliecina, ka /pers. A/ tiesiskā valdījumā ir

dzīvoklis/adrese/, /adrese/. Pamatojoties uz Latvijas Nacionālā arhīva Tukuma zonālā valsts arhīva izsniegto 1995 .gada 7.jūlija

pieņemšanas-nodošanas aktu par Saldus rajona paju sabiedrības /Nosaukums A/ nekustamo īpašumu nodošanu Zirņu pagastam, Saldus

novada pašvaldības Zirņu pagasta pārvalde apliecina, ka nododot 8 dzīvokļu dzīvojamo māju /Nosaukums B/, Zirņu pagastam tiek nodoti

6 dzīvokļi, kuru skaitā nav /pers. A/ dzīvoklis (/adrese/).

Dzīvoklis atrodas būvē ar kadastra Nr./kadastra numurs/, kas atrodas uz Zirņu pagasta pašvaldības piederošās zemes gabala ar

kadastra Nr./kadastra numurs/.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1060., 1403., 1412., 1477.-1479., 1488.-1489.pantu, likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu

un zvejnieku kolhozu privatizāciju” 19.pantu.

[2] Saldus novada pašvaldība sniegusi paskaidrojumu, ka prasītāja dzīvokļa īpašumu ieguvusi no paju sabiedrības /Nosaukums A/,

līdz ar to pašvaldība nekādā veidā nav aizskārusi prasītājas intereses, jo tai nekad nav bijušas īpašuma tiesības uz prasībā minēto dzīvokli.

Arī turpmāk tā uz minētā dzīvokļa īpašumu tiesībām nepretendē, norādot, ka tā nav puse lietā un lūdz lietu izskatīt bez tās pārstāvja

klātbūtnes

[3] Prasītāja /pers. A/ prasību uzturēja un paskaidroja, ka par nostrādāto laiku paju sabiedrībā /Nosaukums A/ viņai piešķīra

dzīvokli. Laikā, kad bija paju sabiedrība, par pajām tika nošķirta privatizācija un par nostrādātiem gadiem, cik nu katram pienācās par

pajām, kurām bija sava vērtība, varēja dzīvokļus iegūt īpašumā. Līdz ar to par pajām viņai tika nošķirts dzīvoklis, un rēķins ir vienīgais

apliecinājums tam. Kad norisinājās paju sabiedrības likvidācijas process, bijusi dekrētā, un vairs darbā nav atgriezusies, jo tur jau bija

citi darbinieki ievēlēti, tādēļ sākusi strādāt citā darba vietā. Tolaik nav pievērsusi tam uzmanību, vai bija notāra apstiprināta vienošanās,

vai nebija, vai tā arī ir pazudusi, un vai arī process nebija novests līdz galam. Mājā ir 8 dzīvokļi. Pašvaldībai ir 6 dzīvokļi, un 2 dzīvokļi

skaitās kā par pajām piešķirti. Saldus novada pašvaldība nepretendē uz šiem dzīvokļiem. Pašvaldība bija vērsusies arhīvā un

noskaidrojusi, ka viņas dzīvoklis nav sarakstos, un tas nepieder pašvaldībai. Māja ir avārijas stāvoklī, un trīs dzīvokļi šobrīd ir tukši.

Pašvaldība nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no pašas pirmās dienas. Pašvaldība viņai ir izdevusi izziņu, ka dzīvoklis ir viņas

tiesiskajā valdījumā, lai var veikt juridiskos darījumus, piemēram, noslēgt elektroenerģijas piegādes līgumu ar AS “Latvenergo”.

Neviena persona nav griezusies pie viņas ar lūgumiem vai pretenzijām par šo dzīvokli. Prasības pieteikumā kļūdaini ir norādījusi otro

lūguma punktu.

[4] Atbildētāja uz tiesas sēdi nebija ieradusies, lai gan par lietas izskatīšanas vietu un laiku informēta likumā noteiktā kārtībā.

Tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez puses piedalīšanās, jo nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā minētie

lietas izskatīšanas atlikšanas juridiskie iemesli.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[5.1] Ar paju sabiedrības “Rosme” 1994.gada 29.martā izrakstīto rēķinu-faktūru Nr.95 ir pierādīts, ka /pers. A/ par pajām ieguvusi

īpašumā dzīvokli “Spriņģos”, /adrese/817,58 vērtībā.

Saskaņā ar likuma ,,Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21.pantu, prasītājai, kura īpašumu ieguvusi pēc 1993.gada

4.aprīļa darījuma rezultātā vai mantošanas ceļā, tā ierakstīšanai zemesgrāmatā vispirms nepieciešams iesniegt pierādījumus, ka

iepriekšējais īpašuma valdītājs ir bijis šī īpašuma īpašnieks.

[5.2] No Uzņēmumu reģistra datiem redzams, ka paju sabiedrība /Nosaukums A/ likvidēta 1998.gada 10.novembrī. Secīgi tā

atsavinājusi visu mantu, taču vairs nav personas, kas rakstītu nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Ievērojot likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 22.pantu, ja nostiprinājuma lūdzējs nevar iesniegt šā

likuma 21.pantā minētos dokumentus, par nostiprinājuma pamatu var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas viņa īpašuma tiesības.

[5.3] Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesa ievieto oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” sludinājumu, kurā uzaicina personas,

kurām ir kādi iebildumi pret prasību, iesniegt tos tiesai triju mēnešu laikā. Tādējādi 2021.gada 9.februārī ir publicēts oficiālajā

izdevumā “Latvijas Vēstnesis” atbilstošs paziņojums (OP 2021/27.UT13). Līdz tiesas sēdei neviena persona nav pieteikusi pretenzijas

uz minēto dzīvokli “Spriņģos”, Zirņu pagastā, Saldus novadā.

[5.4] No VZD Kurzemes reģionālās nodaļas kadastra informācijas redzams, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmā reģistrēta dzīvoklis, kura kadastrs apzīmējums 8496 004 0434 001 006, adrese: “Spriņģi” -6, Zirņu pagasts, Saldus novads. Ar

Saldus novada pašvaldības Nekustamā īpašuma nodaļas 2020.gada 6.oktobra sēdes protokolu Nr.15 precizētas adreses, un numuri telpu

grupām, kas reģistrētas nekustamajā īpašumā un minētajam īpašumam ar kadastra numuru /kadastra numurs/faktiski atbilst dzīvoklis

/adrese/, nevis dzīvoklis - 6.

Civillikuma 927.pants noteic, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i. tiesības valdīt un lietot to, iegūt no tās visus

iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.

Civillikuma 1060.pantā ir noteikts, ka prasītājai jāpierāda sava īpašuma tiesība. Šim nolūkam pietiek, ja viņš pierāda, ka patiesi

ieguvis šo tiesību tiesīgā kārtā; pēc tam jau atbildētājam jāpierāda, ka prasītāja vairs nav īpašniece.

Šādos apstākļos pastāv priekšnoteikumi, lai prasītājai atzītu īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese/, ar ieilgumu.

[6] Tiesa uzskata, ka nav pamata piemērot Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu un piedzīt tiesas izdevumus no atbildētāja, jo

tas nav vainojamas apstāklī, ka īpašuma tiesību atzīšanai prasītājai jāvēršas tiesā (SKA-76/2007).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 190., 193. un 199.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību un atzīt /pers. A/, personas 281264-12866, īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese/, ar telpu grupas kadastra

apzīmējumu /kadastra numurs/.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā divdesmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona

tiesā.

Tiesnesis A.Lapiņš