Court dismisses defendant's appeal and orders payment of heating bill and court costs to utility company.

Lietas Nr.C33640215

C-3366-16/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2016.gada 20.aprīlī

Rīgas rajona tiesa

Jūrmalas tiesu nams

tiesnese I.Freimane,

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bauskas siltums” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

Tiesā 2015.gada 28.oktobrī saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bauskas siltums” (turpmāk – SIA „Bauskas siltums”) prasības pieteikums

maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja ir Bauskas novada pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība – energoapgādes komersants, kas saskaņā

ar Enerģētikas likuma 46. un 46.1 pantu, likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 19.-22.pantu un tiem pakārtotajiem Ministru kabineta

(MK) 2008.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”, turpmāk arī – Noteikumi Nr.876, nodrošina ar

siltumapgādes pakalpojumiem dzīvojamo ēku /adrese/ (pirms adreses maiņas – /adrese/), tostarp arī atbildētājam piederošo dzīvokli Nr./Numurs/.

Bauskas novada dome 2011.gada 30.jūnijā pieņēma lēmumu deleģēt SIA “Bauskas siltums” pienākumu nodrošināt siltumapgādi /adrese/, par ko

2011.gada 31.augustā noslēgts deleģēšanas līgums Nr.3-31/47. Pamatojoties uz pašvaldības lēmumu un noslēgto deleģēšanas līgumu, SIA “Bauskas

siltums” 2011.gada 22.oktobrī noslēdza ar dzīvojamās mājas “/adrese/” dzīvokļu īpašnieku pārstāvi /pers. B/Līgumu Nr.8206/2011 par siltumenerģijas

piegādi un lietošanu, saskaņā ar kuru prasītāja piegādāja ēkai siltumenerģiju. Tostarp līgumā paredzēts, ka siltumenerģijas cenu prasītāja aprēķina

atbilstoši centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai nepieciešamajām izmaksām (kurināmā, elektroenerģijas, remontu, ekspluatācijas, materiālu,

degvielas u.c. izmaksas).

Tā kā /adrese/ ēkām nodotās siltumenerģijas apjoms nepārsniedz 5000 megavatstundu gadā, saskaņā ar 2009.gada 27.oktobra Ministru kabineta

noteikumiem Nr.1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” prasītāja aprēķinātā maksa par /adrese/ piegādāto siltumenerģiju

nebija jāapstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulātorā.

Uz prasības iesniegšanas brīdi atbildētājs nav norēķinājies par saņemto siltumenerģiju par kopējo parāda summu 254,65 euro apmērā.

Prasītāja 2014.gada 7.februārī nosūtīja atbildētājam atgādinājumu par parādu. Atbildētājs atbildē uz atgādinājumu norādīja, ka, viņaprāt,

aprēķinātā maksa par siltumenerģiju ir bijusi nepamatoti augsta. Uz minēto prasītāja nosūtīja atbildētājam paskaidrojumu par siltumenerģijas tarifu

veidošanās politiku.

Dzīvokļu īpašuma likuma 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā. Atbildētāja īpašumtiesības uz dzīvokli /adrese/, nostiprinātas zemesgrāmatā kopš 2001.gada 22.februāra, ko apstiprina

/Nosaukums A/pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs /I daļas 1.iedaļas ieraksts.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, tai skaitā, 3.punktā – dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram – apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu, 10.panta pirmās daļas 3.punktu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 6., 12.pantu,

Civillikuma 1425., 1520., 1521.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1662., 1779., 1828., 1832.pantu, Enerģētikas likuma 46.panta pirmo daļu, Ministru

kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr. 876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 29. un 36.punktu, prasītāja lūdz piedzīt no

atbildētāja parādu 254,65 euro apmērā un tiesas izdevumus 75,84 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam 2015.gada 7.decembrī uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts rakstveida paskaidrojuma sniegšanai, izskaidrojot Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās pušu civilprocesuālās tiesības un pienākumus. Līdz

sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojums tiesā nav saņemti, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībnieki ir savlaicīgi informēti, 2016.gada 30.martā

nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas juridisko adresi un atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta

3.punktu uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No izziņas par zemesgrāmatas ierakstu redzams, ka atbildētājs ir dzīvokļa /adrese/, īpašnieks kopš 2001.gada 22.februāra. Līdz ar to atbildētājam

no šī laika bija pienākums norēķināties par saņemto siltumenerģiju.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, tai skaitā, par apkuri. Arī likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 31.12.2010.) 12.pantā noteikts dzīvokļa

īpašnieka pienākums norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Enerģētikas likuma 46.panta pirmā daļa nosaka, ka siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju

ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides

aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto siltumenerģiju,

un gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem enerģijas lietotājiem, nosaka Ministru

kabinets.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 29.punktu piegādātājs

pārdod siltumenerģiju lietotājam atbilstoši tarifiem, kas apstiprināti un publicēti saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un

Enerģētikas likumu. Savukārt minēto noteikumu 36.punktā noteikts, ka norēķinus par iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju veic saskaņā ar rēķinu,

kuru līdz nākamā mēneša piektajam datumam izraksta piegādātājs. Ja lietotāja siltumapgādes sistēmas atļautā maksimālā slodze ir lielāka par diviem

megavatiem, piegādātājam ir tiesības pieprasīt lietotājam veikt starpnorēķina maksājumus. Galīgo norēķinu veic līdz nākamā mēneša divdesmitajam

datumam, ņemot vērā siltumenerģijas skaitītāju rādījumus un starpnorēķinu maksājumus.

Lietā konstatēts, ka Bauskas novada dome 2011.gada 30.jūnijā pieņēma lēmumu deleģēt SIA “Bauskas siltums” pienākumu nodrošināt

siltumapgādi /adrese/, par ko 2011.gada 31.augustā noslēgts Deleģēšanas līgums Nr.3-31/47 un 2012.gada 1.oktobrī noslēgts Deleģēšanas līgums Nr.3-

31/71.

Pamatojoties uz pašvaldības lēmumu un noslēgto deleģēšanas līgumu, SIA “Bauskas siltums” ar dzīvojamās mājas “/adrese/” dzīvokļu īpašnieku

pārstāvi 2011.gada 22.oktobrī noslēdza līgumu Nr.8206/2011 un 2012.gada 15.oktobrī līgumu Nr.8206/2012 par siltumenerģijas piegādi un lietošanu.

Atbilstoši minētajiem līgumiem prasītāja piegādāja ēkai siltumenerģiju, aprēķinot siltumenerģijas cenu atbilstoši centralizētās siltumapgādes

nodrošināšanai nepieciešamajām izmaksām.

Tā kā /adrese/ ēkām nodotās siltumenerģijas apjoms nepārsniedz 5000 megavatstundu gadā, saskaņā ar 2009.gada 27.oktobra Ministru kabineta

noteikumiem Nr.1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” 3.pantu prasītājas aprēķinātā maksa par /adrese/ piegādāto

siltumenerģiju nebija jāapstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā.

Atbildētājs nav apstrīdējis faktu, ka prasītāja ir piegādājusi siltumenerģiju daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai /adrese/, kurā atrodas atbildētājam

piederošais dzīvoklis.

No lietā esošā parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs par saņemto siltumenerģiju veicis divus maksājumus 2012.gadā un vienu 2013.gadā, bet

pārējos maksājumus nav veicis. Līdz ar to atbildētājam uz 2015.gada 27.oktobri izveidojies parāds 254,65 euro apmērā.

Atbildētājs aprēķinu nav apstrīdējis, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, ka parādu ir samaksājis.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un no atbildētāja piedzenams parāds par patērēto siltumenerģiju 254,65 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Pamatojoties uz minēto, prasītājai atlīdzināmi samaksātie tiesas izdevumi 75,84 euro apmērā, ko veido valsts nodeva 71,14 euro un ar tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,21 euro apmērā

piedzenami no atbildētāja par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda

4,91 euro (lietas 2.lapa), bet prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi tikai 4,70 euro.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi

izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 250.25 panta

pirmo daļu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bauskas siltums”, reģistrācijas numurs 43603001681,

labā parādu par siltumenerģijas piegādi 254,65 euro apmērā un tiesas izdevumus 75,84 euro apmērā, kopā piedzenot 330,49 euro (trīs simti trīsdesmit

euro, 49 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,21 euro (divdesmit viens euro

cents).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma

mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma

piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Freimane