Legislator Case Law & Legislation
A420276218 / A42-00889-19 ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0206.A420276218.2.S AI generated

Court dismissed appeal against property tax decision, ruling it legally sound and well-founded.

Case Number A420276218 / A42-00889-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court of Riga dismissed the applicant's request to revoke the Riga City Council's decision rejecting a property tax appeal. The applicant argued that the tax assessment was incorrect and that the city failed to maintain drainage systems causing flooding, but the court found these arguments insufficient. The court determined the tax calculation was mathematically correct and the city's duty to maintain buildings was not breached, as the applicant failed to prove the city's negligence caused the specific visual degradation used for classification.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likums 146. pants; Par nekustamā īpašuma nodokli likums 148. pants: The court upheld a property tax decision where the applicant failed to prove the authority's negligence caused the building's visual degradation or that the tax calculation contained mathematical errors.

Keywords

AI generated
property tax assessment visual degradation classification administrative appeal dismissal maintenance duty breach mathematical calculation error

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likums 246.-251.pants
Administratīvā procesa likums 289.pants
Administratīvā procesa likums 290.panta 1. daļa
Administratīvā procesa likums 291.panta 1. daļa
Par nekustamā īpašuma nodokli likums 146. pants
Par nekustamā īpašuma nodokli likums 148. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

Lietas arhīva Nr. A42-00889-19/44

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0206.A420276218.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2019.gada 6.februārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Solvita Pujāte,

piedaloties pieteicēja /pers. A/ (/pers. A/) pārstāvim /pers. B/ un atbildētājas – Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Rīgas domes

pārstāvjiem /pers. C/ un /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta sakarā ar /pers. A/ pieteikumu par Rīgas domes 2018.gada 28.augusta lēmuma

Nr.2-30/RD-18-263-ap atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas (turpmāk – komisija) 2018.gada 9.marta sēdes lēmumu (sēdes

protokola Nr.D1-18-7-pro 1.8.apakšpunkts „Par būvēm /adrese/”) (turpmāk – 2018.gada 9.marta lēmums) ēka /adrese/,

kadastra apzīmējums /numurs A/(turpmāk – būve Nr.1), un ēka /adrese/ (bij. /adrese/), kadastra apzīmējums /numurs

B/(turpmāk – būve Nr.2) (turpmāk būve Nr.1 un būve Nr.2 kopā – būves) klasificētas kā vidi degradējošas būves un atzītas

par ? kategorijas graustiem.

Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) 2018.gada 5.aprīļa maksāšanas paziņojumu

par nekustamā īpašuma nodokli 2018.gadam Nr.PIPN-18-285487-mp/PIP-18-32118-AL/5-7 (turpmāk – 2018.gada 5.aprīļa

maksāšanas paziņojums) pieteicējam /pers. A/ veikts papildus nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins par 2018.gada aprīli –

decembri, piemērojot nodokļa likmi 3% apmērā no būvju kadastrālās vērtības 4333,58 euro apmērā.

Pieteicējs, nepiekrītot 2018.gada 9.marta lēmumam, apstrīdēja 2018.gada 5.aprīļa maksāšanas paziņojumu (lietas 77.-79., 80.-

81., 64.-65., 71.-76.lapa iesniegumi Nr.2.- Nr.4.).

[2] Ar pārvaldes 2018.gada 29.jūnija lēmumu Nr.PIP-18-11364-ap/5-7/18-32118-AL „Par nekustamā īpašuma

nodokli” (turpmāk – sākotnējais lēmums), izskatot pieteicēja iesniegumus, nolemts atcelt 2018.gada 5.aprīļa maksāšanas

paziņojumu daļā par aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli par 2018.gada aprīli, samazinot aprēķināto nodokli par 481,51

euro, pārējā daļā 2018.gada 5.aprīļa maksāšanas paziņojums atstāts negrozīts, kā arī noraidīts pieteicēja lūgums apturēt

nokavējuma naudas aprēķinu un nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesu.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja augstākā iestādē (lietas 38.-52.lapa).

[3] Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, atbildētājs Rīgas dome pieņēma 2018.gada 28.augusta lēmumu Nr.2-30/RD-18-263-ap

(turpmāk – lēmums), ar kuru atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu. Lēmumā norādīts šāds pamatojums.

[3.1] 2018.gada 9.marta lēmums ir starplēmums, kas atsevišķi nav apstrīdams un pārsūdzams.

[3.2] Sākotnējā lēmumā pamatoti norādīts, ka pieteicējam bija zināmi konstatētie būvju uzturēšanas trūkumi, jo jau

sākotnējā Būvju sakārtošanas pārvaldes 2016.gada 2.marta vēstulē Nr.DIBS-16-67-ap „Par būvēm /adrese/, kadastra

apzīmējumi /numurs C/, ... 002” tika ne vien uzskaitītas būvju uzturēšanā pārkāptās tiesību normas, bet arī aprakstīti

konkrēti būvju uzturēšanas trūkumi, kas konstatēti 2016.gada 18.februārī veiktās būvju vizuālās apsekošanas laikā. Atkārtoti

veikto būvju vizuālo apsekošanu laikā konstatētais tika uzsvērts turpmākajā saziņā ar pieteicēju, tas ir, 2017.gada

5.decembra vēstulē Nr.2-4/DIBS-17-696-ap „Par būvju /adrese/, kadastra apzīmējumi /numurs C/, ... 002, sakārtošanu”,

kurā cita starp norādīts, ka 2017.gada 14.novembrī atkārtoti vizuāli apsekotas būves (apsekošanas laikā veikta būvju foto

fiksācija) un konstatēts, ka būvju vizuālais stāvoklis kopš iepriekšējās (2016.gada 18.februāra) apsekošanas nav uzlabojies,

būvēm joprojām nav novērstas plaisas un izdrupumi sienās, pieļauti būvju dekoratīvo elementu (tornīšu) bojājumi, pieļauta

apdares materiālu plaisāšana, erozija un nodrupšana, ka nav nodrošināta savlaicīga būvju fasāžu krāsojuma atjaunošana.

Līdz ar to nav ievēroti Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.146 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un

būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.146) 13.7., 13.9., 13.11. un 13.12.apakšpunktā

noteiktās prasības, kas ir tiesisks pamats komisijai klasificēt būves kā vidi degradējošas būves, tādējādi atzīstot tās par

paaugstinātas [nekustamā īpašuma nodokļa] likmes objektiem.

[3.3] Neviens normatīvais akts nenosaka kā obligātu priekšnosacījumu būvju vizuālās apsekošanas laikā pieaicināt

attiecīgās būves īpašnieku, jo attiecīgās būves īpašnieka klātesamība vai klātneesamība nenovērš attiecīgās būves vizuālās

apsekošanas laikā konstatētos uzturēšanas trūkumus tās tehniskajā stāvoklī vai ārējā izskatā. Apstāklis, ka pieteicējs

nepiekrīt sākotnējā lēmumā izdarītajiem secinājumiem, nenozīmē, ka pieteicēja norādītie apstākļi netika izvērtēti.

[3.4] 2018.gada 4.jūlijā būvju vizuālās apsekošanas laikā konstatēts, ka pieteicējs atbilstoši savam 2018.gada 18.maija

iesniegumam pievienotajam grafikam veic būvdarbus, kas vērsti uz būvju uzturēšanas trūkumu novēršanu. Pamatojoties uz

minēto, komisija ar 2018.gada 6.jūlija lēmumu atcēla 2018.gada 9.marta lēmuma 1.punktu, ar kuru būves klasificētas kā vidi

degradējošas būves.

[3.5] Komisija pamatoti būves klasificēja kā vidi degradējušas būves un atzina tās par B kategorijas graustiem.

Sākotnējā lēmumā komisijas sniegtais 2018.gada 9.marta lēmuma tiesiskuma izvērtējums ir pamatots.

[3.6] Būves ar 2018.gada 9.marta lēmumu ir klasificētas nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām,

proti, tās ir atzīstamas par nekustamā īpašuma nodokļa objektu likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās

daļas izpratnē, tas ir, vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves.

Pārvalde pamatoti atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.4daļai, 3.panta trešajai daļai un Rīgas

domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr.148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.148) 10.punktam

sākotnējā lēmumā secināja, ka pieteicējam bija jābūt aprēķinātam nekustamā īpašuma nodoklim par ½ domājamo daļu no

būvju kadastrālās vērtības 3% apmērā par 2018.gada maiju-decembri, līdz ar to pamatoti veica nekustamā īpašuma nodokļa

pārrēķinu par būvēm par 2018.gada aprīli, samazinot aprēķināto nodokli par 481,51 euro.

[3.7] Atbilstoši saistošo noteikumu Nr.148 17.punktam nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu par būvi vai zemes

vienību likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajā kārtībā veic, sākot ar nākamo mēnesi pēc lēmuma par saistošo

noteikumu 10. un 14.punktā minētā būves vai zemes vienības statusa atcelšanu stāšanās spēkā.

Ar 2018.gada 6.jūlija lēmumu no 2018.gada 4.jūlija atcelts 2018.gada 9.marta lēmuma 1.punkts un 2018.gada 27.aprīļa

lēmuma 2.punkts.

Pamatojoties uz minēto, ar pārvaldes 2018.gada 6.augusta maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli

2018.gadam Nr.PIPN-18-308889-mp/PIP-18-32118-AL/5-7 (turpmāk – 2018.gada 6.augusta maksāšanas paziņojums)

pieteicējam paziņots par veikto nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu par ½ domājamo daļu no būvēm par laika periodu no

2018.gada 1.augusta līdz 2018.gada 31.decembrim, samazinot aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli par 2407,55 euro.

[4] Nepiekrītot lēmumam, pieteicējs iesniedza pieteikumu tiesā par tā atcelšanu. Kā izpaužas lēmuma nepareizība, pieteikumā pamatojums nav

norādīts.

[5] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā pieteikuma neatzina, atsaucoties uz lēmumā norādīto argumentāciju.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja un iesniedza pieteikuma precizējumus, kuros cita starp lūdza pārbaudīt 2018.gada 9.marta

lēmuma tiesiskumu, izvērtējot, vai būves 2018.gada 6.martā bija tādā stāvoklī, kāds norādīts minētajā lēmumā, atzīstot tās par B kategorijas graustiem.

Papildus paskaidroja, ka nepiekrīt tam, ka būves klasificētas kā vidi degradējošas būves, secīgi nepiekrīt, ka nekustamā īpašuma nodoklis aprēķināts,

piemērojot paaugstināto nodokļa likmi – 3%. Uzskata, ka lēmums ir atceļams, jo atbildētājs neuztur atbilstošā kārtībā notekūdeņu sistēmu, kā rezultātā

būves lietus laikā applūst, tiek bojāti to pamati, līdz ar to nav jēgas būves remontēt.

Atbildētāja pārstāvji tiesas sēdē pieteikumam nepiekrita, atsaucoties uz lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus, uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir

noraidāms.

[8] No pieteicēja pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem un pieteikuma precizējumiem tiesa konstatē, ka lietā strīds pastāv par to, vai

2018.gada 6.martā būves atbilda vidi degradējošu būvju klasifikācijai un vai pieteicējam pamatoti aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par būvēm 3%

apmērā par laika periodu no 2018.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 31.jūlijam.

[9] No lietas materiāliem tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus un par tiem strīds lietā nepastāv.

[9.1] Pieteicējam pieder ½ domājamā daļa nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs D/(turpmāk –

nekustamais īpašums), kurā ietilpst zemes vienība, kadastra apzīmējums /numurs E/, ēka, kadastra apzīmējums /numurs C/,

ēka /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs F/.

[9.2] Ar pārvaldes 2018.gada 2.februāra maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2018.gadam

Nr.PIPN-18-31718-mp/PIP-18-32118-AL/5-7 (turpmāk – 2018.gada 2.februāra maksāšanas paziņojums) pieteicējam veikts

nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins par būvēm.

[9.3] Ar komisijas 2018.gada 9.marta lēmumu būves klasificētas kā vidi degradējošas būves un atzītas par ? kategorijas

graustiem.

[9.4] Ar 2018.gada 5.aprīļa maksāšanas paziņojumu pieteicējam veikts papildus nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins

par 2018.gada aprīli – decembri, piemērojot nodokļa likmi 3% apmērā no būvju kadastrālās vērtības.

[9.5] Ar komisijas 2018.gada 27.aprīļa lēmumu mainīta būvēm noteiktā kategorija un būves atzītas par C kategorijas

būvēm.

[9.6] Ar komisijas 2018.gada 6.jūlija lēmumu no 2018.gada 4.jūlija atcelts 2018.gada 9.marta lēmuma 1.punkts un

2018.gada 27.aprīļa 2.punkts.

[9.7] Ar 2018.gada 6.augusta maksāšanas paziņojumu pieteicējam veikts nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķins

par ½ domājamo daļu no būvēm par laika periodu no 2018.gada 1.augusta līdz 2018.gada 31.decembrim, samazinot

aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli par 2407,55 euro.

[10] No likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.4daļas izriet, ka būves atzīšana par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību

apdraudošu var būt pamats paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanai, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos.

Saskaņā ar saistošo noteikumu Nr.148 10.punktu būvi, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, ar nākamo

mēnesi pēc būves klasificēšanas attiecīgajā būvju kategorijā apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 % apmērā no lielākās turpmāk minētās

kadastrālās vērtības: būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības; būves kadastrālās vērtības. Savukārt saistošo noteikumu 16.punkts noteic, ka

maksāšanas paziņojumu par būvi, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, pārvalde nosūta nodokļa maksātājam

viena mēneša laikā no dienas, kad administratīvais akts par būves klasificēšanu attiecīgajā kategorijā ir kļuvis neapstrīdams vai ir beidzies termiņš

augstākas iestādes izdotā administratīvā akta, ar kuru atstāts spēkā sākotnējais lēmums, pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts.

Tātad likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.4daļa deleģē pašvaldībām tiesības piemērot nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 %

apmērā vidi degradējošām, sagruvušām vai cilvēku drošību apdraudošām būvēm. Šādas būves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pienākumu maksāt

nekustamā īpašuma nodokli atbilstoši minētajai likmei uzliek ar administratīvo aktu – maksāšanas paziņojumu.

Augstākā tiesa atzinusi, ka tiesiskās sekas nekustamā īpašuma nodokļa jomā rada administratīvais akts par nekustamā īpašuma nodokļa

paaugstinātās likmes piemērošanu vidi degradējošai, sagruvušai vai cilvēku drošību apdraudošai būvei. Vērtējot šāda administratīvā akta pamatojumu,

proti, vai pamatoti piemērota paaugstināta nodokļa likme, jāvērtē, vai attiecīgā būve atbilst tiesību normā minētajam statusam. Tas, kādā tiesiskā formā

pašvaldībai ir jākonstatē un jāpierāda būves stāvoklis, likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” nav noteikts. Rīgas dome izvēlējusies to darīt ar

atsevišķu lēmumu. Tādēļ šādu lēmumu par ēkas klasificēšanu var uzskatīt par starplēmumu šajā procesā, jo ar to netiek sasniegts mērķis, kura dēļ

attiecīgais nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas process ir uzsākts, proti, konkrētā būve netiek aplikta ar paaugstinātu nodokļa likmi (sk.,

piemēram, Augstākās tiesas 2015.gada 14.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-576/2015 8.punktu).

Vērtējot maksāšanas paziņojuma pamatojumu, proti, vai pamatoti piemērota paaugstināta nodokļu likme, jāvērtē, vai attiecīgā būve atbilst tiesību

normā minētajam statusam. Tātad tiesai izskatāmās lietas ietvaros ir vērtējams arī lēmuma par būves klasifikāciju tiesiskums.

[11] Saistošie noteikumi Nr.146 noteic kārtību, kādā kopjama Rīgas pilsētas pašvaldības teritorija un uzturamas tajā esošās būves. Galvenās un

būtiskākās prasības, kādas jāievēro būvju īpašniekiem, pašvaldība noteikusi saistošo noteikumu Nr.146 13.punktā.

Ar 2018.gada 9.marta lēmumu būves klasificētas kā vidi degradējošas būves un atzītas par B kategorijas graustiem, to

pamatojot ar saistošo noteikumu Nr.146 13.punktā noteikto prasību, konkrēti 13.7., 13.8., 13.11., 13.12.apakšpunktā

noteikto prasību neievērošanu.

[12] Saskaņā ar saistošo noteikumu Nr.146 13.punktu saistošo noteikumu 3.punktā minētās personas būvju fasādes un citas ārējās konstrukcijas

uztur tādā tehniskajā stāvoklī un ārējā izskatā, kas nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo ainavu, t.sk.: būvju sienās vai cokola stāvā novērš plaisas,

caurumus, izdrupumus, atšķēlumus, piesātināšanos ar mitrumu vai saistvielu izskalojumus, kā arī koka sienām papildus novērš koka materiāla trupes vai

masveidīga satrunējuma pazīmes, horizontālo līniju izliekumus vai ieliekumus, sienu vai apmetuma izspiešanos, nevienmērīgu nosēšanos un citu veidu

deformācijas, bet metāla sienām papildus novērš virsmas vai aizsargājošā pārklājuma bojājumus, sienu karkasa konstrukciju ieliekumus vai izspiedumus

(13.7.apakšpunkts); logu stiklojuma, durvju vai vārtu neesamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad logu stiklojuma, durvju vai vārtu tehniskais stāvoklis

nerada šķēršļus nepiederošu personu iekļūšanai būvēs vai pakļauj būvju iekštelpas laikapstākļu ietekmei, veic to atjaunošanu vai nodrošina būvju logu,

durvju vai vārtu ailu noslēgšanu ar vienveidīgiem materiāliem atbilstoši būvju arhitektoniskajam stilam, kā arī atjauno atlocījušās palodzes vai novērš citus

līdzīgus bojājumus (13.8.apakšpunkts); būvju apdares materiālu plaisāšanas, nodrupšanas, erozijas vai trupes gadījumā veic apdares atjaunošanu

(13.11.apakšpunkts); būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju krāsojuma izbalēšanas, nolupšanas, noskalošanas vai arī daļējas neesamības gadījumā veic

krāsojuma atjaunošanu (13.12.apakšpunkts);

Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs atbilst šo personu kategorijai, uz ko minētās tiesību normas prasības ir attiecināmas.

Saistošo noteikumu Nr.146 13.1punkts noteic, ka būvi, kuras tehniskajā stāvoklī vai ārējā izskatā konstatē vismaz vienas saistošo noteikumu

13.punktā norādītās prasības neievērošanu, klasificē kā vidi degradējošu būvi. Savukārt saistošo noteikumu Nr.146 14.punkts noteic, ka būvi, kuras

tehniskajā stāvoklī vai ārējā izskatā konstatē vismaz vienas saistošo noteikumu 13.punktā norādītās prasības neievērošanu, atbilstoši tās radītajai ietekmei

uz cilvēku drošību atzīst par: B kategorijas graustu – cilvēku drošību apdraudošu būvi potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī, tas ir, būvi, kuras uzturēšanā

ir konstatēta saistošo noteikumu 13.3., 13.4., 13.5., 13.6., 13.7., 13.8. vai 13.9.apakšpunktā noteikto prasību neievērošana (14.2.apakšpunkts); C

kategorijas būvi – vidi degradējošu būvi, tas ir, būvi, kuras uzturēšanā ir konstatēta saistošo noteikumu 13.10., 13.11., 13.12. vai 13.13.apakšpunktā

noteikto prasību neievērošana (14.3.apakšpunkts).

[13] No lietas materiāliem ir konstatējams, ka pārvalde būvju vizuālo apsekošanu ir veikusi 2016., 2017. un 2018.gadā (lietas 97.-102., 104.-

108., 116.-121., 123.-126., 132.-138., 140.-143., 153.-159., 161.-165.lapa). Apsekošana veikta par saistošo noteikumu Nr.146 prasību

neievērošanu. Vispārīgās vizuālās apskates akti atbilst tam, kas noteikts saistošo noteikumu prasībās un tiem ir pievienoti fotoattēli, kas ir vispusīgi,

izsmeļoši, turklāt fotofiksācija ir veikta ilgstošā periodā.

2018.gada 6.marta būvju vizuālajā apsekošanā konstatēts, ka būvei Nr.1 nav ievērotas saistošo noteikumu Nr.146 13.7., 3.11. un

13.12.apakšpunkta prasības (lietas 97.lapa). Konstatētos faktus atbildētājs ir pierādījis ar fotofiksāciju (lietas 98.-102.lapa), kur attēlos redzamajai

ēkai sienās ir plaisas, izdrupumi, apdares materiāls vietām ir nodrupis un saplaisājis, fasādes krāsojums ir izbalējis. Savukārt attiecībā uz būvi Nr.2

konstatēts, ka nav ievērotas saistošo noteikumu Nr.146 13.7., 3.8., 3.11. un 13.12.apakšpunkta prasības (lietas 104.lapa). Konstatētos faktus

atbildētājs ir pierādījis ar fotofiksāciju (lietas 105.-108.lapa) , kur attēlos redzamajai ēkai sienās ir plaisas, izdrupumi, apdares materiāls vietām ir

nodrupis, saplaisājis, fasādes krāsojums ir izbalējis, dažviet bojāts logu stiklojums.

Ņemot vērā minēto, tiesas ieskatā būves atbilst saistošo noteikumu Nr.146 13.7, 13.8, 13.11. un 13.12.apakšpunkta saturam, līdz ar to pamatoti

atbilstoši saistošo noteikumu Nr.146 13.1punktam ir atzīstamas par vidi degradējošām būvēm. Tiesas vērtējumā fotoattēli sniedz pietiekamu lēmuma

pieņemšanai nepieciešamo informāciju, ko pieteicējs nav atspēkojis. Arī tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis nevarēja paskaidrot, kas lietā iesniegtajos

fotoattēlos neatbilst patiesībai uz to fiksēšanas brīdi. Tāpēc ir pamats atzīt, ka atbildētājs ir pierādījis administratīvā akta pamatojumā norādītos faktus.

Pierādījumus par pretējo pieteicējs nav iesniedzis.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka ar komisijas 2018.gada 6.jūlija lēmumu no 2018.gada 4.jūlija vidi degradējošas būves statuss būvēm ir atcelts.

[14] Tiesa jau norādīja, ka no likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.4daļas izriet, ka būves atzīšana par vidi degradējošu, sagruvušu

vai cilvēku drošību apdraudošu var būt pamats paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanai, ja to ir noteikusi pašvaldība savos

saistošajos noteikumos.

Ņemot vērā, ka atbildētājs pamatoti būves klasificējis par vidi degradējošām būvēm, saskaņā ar saistošo noteikumu Nr.148 10.punktu pieteicējam

piemērojama paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme 3 % apmērā.

Kā konstatējams no lietas materiāliem, pieteicējam nekustamā īpašuma nodoklis 3% apmērā par būvēm aprēķināts par

trim mēnešiem, proti, 2018.gada maiju, jūniju un jūliju.

Atbilstoši saistošo noteikumu Nr.148 17.punktam nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu par būvi vai zemes vienību

likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajā kārtībā veic, sākot ar nākamo mēnesi pēc lēmuma par saistošo

noteikumu 10. un 14.punktā minētā būves vai zemes vienības statusa atcelšanu stāšanās spēkā. Ņemot vērā, ka ar sākotnējo

lēmumu atcelts nekustamā īpašuma nodoklis 3% apmērā par 2018.gada aprīli un ar 2018.gada 6.jūlija lēmumu no 2018.gada

4.jūlija atcelts būvēm vidi degradējošu būvju statuss, nekustamā īpašuma nodoklis 3% apmērā par 2018.gada maiju, jūniju

un jūliju aprēķināts pamatoti. Vienlaikus tiesa norāda, ka pieteicēja pārstāvis kļūdaini uzskata, ka nekustamā īpašuma

nodoklis 3% apmērā par būvēm ir aprēķināts arī par 2018.gada aprīli, jo aprēķins par minēto laika periodu ir atcelts ar

sākotnējo lēmumu.

Iebildumus par to, ka nekustamā īpašuma nodokļa apmēra aprēķinā būtu pieļautas matemātiska aprēķina kļūdas

pieteicējs nav izteicis, tādas kļūdas nekonstatē arī tiesa.

[15] Tiesa norāda, ka pieteicēja izvirzītie argumenti attiecībā uz atbildētāja rīcību, proti, ka atbildētājs neveic notekūdeņu sistēmas uzturēšanas

pasākumus, kā rezultātā būves lietus laikā applūst, nav pietiekami, lai attaisnotu pieteicējam noteiktā publiskā pienākuma neizpildi. Turklāt būvju

klasifikācijas pamats ir ēkas vizuālais stāvoklis. Pieteicējs nav pierādījis, ka atbildētāja rīcības dēļ būves būtu nonākušās tādā vizuālajā stāvoklī, kāds tika

konstatēts 2018.gada 6.marta vizuālās apsekošanas laikā.

Tāpat tiesa norāda, ka būvju sakārtošanas pienākums iestājas gan gadījumos, ja nav ievērotas Būvniecības likuma prasības (7.panta pirmās daļas

2.punkts, 21.panta devītā daļa, Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 158. un 159.punkts), gan

gadījumos, ja nav ievērotas pašvaldības saistošo noteikumu prasības ēku un būvju uzturēšanai (sk. sprieduma 11.punktu). Tā kā izskatāmajā gadījumā

pašvaldība lēmumu ir pieņēmusi par saistošo noteikumu Nr.146 prasību neievērošanu, lietā iesniegtie būvniecības speciālista tehniskās apsekošanas

atzinumi, vērtējot lēmuma tiesiskumu, nav ņemami vērā.

Ar pārējiem rakstveidā iesniegtajos pieteicēja pārstāvja paskaidrojumos norādītajiem argumentiem tiesa ir iepazinusies, bet tos atsevišķi nevērtē, jo

tie nespēj ietekmēt lēmuma tiesiskumu pēc būtības.

[16] Apkopojot spriedumā konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums kā nepamatots ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.pantu, 290.panta pirmo daļu, 291.panta pirmo daļu tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Rīgas domes 2018.gada 28.augusta lēmuma Nr.2-30/RD-18-263-ap atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese Solvita Pujāte