Court allows property ownership claim and deed registration against company for garage complex.

Lietas Nr. C04214513

Lietas arhīva Nr. C-0515-14/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 9.aprīlī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas

tiesnesis J.Freimanis,

ar sekretāri K.Šumeiko,

piedaloties /pers. B/ pārstāvei /pers. C/,

izskatot atklātā tiesas sēdē Rīgā, Rīgas apgabaltiesas telpās civillietu /pers. B/ prasībā pret SIA „Gruz”, ar trešajām personām lietā /pers. D/ un

Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.74 zvērinātu tiesu izpildītāju Aiju Kalniņu, par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu un darījuma korroborāciju

zemesgrāmatā, nodibināja:

Aprakstošā daļa

2013.gada 27.martā /pers B./ Rīgas apgabaltiesā cēlis prasību pret SIA „Gruz”, ar trešajām personām lietā /pers. D/ un Rīgas apgabaltiesas

iecirkņa Nr.74 zvērinātu tiesu izpildītāju Aiju Kalniņu, par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu un darījuma korroborāciju zemesgrāmatā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1.pantu, 5.pantu, 994.pantu, 1401.pantu, 1412.pantu, 1478.pantu un 1479.pantu, lūgts atzīt prasītāja īpašuma tiesības

uz nekustamo īpašumu – 22/1000 domājamām daļām no zemes gabala, ar kadastra Nr./numurs A/, un garāžu Nr.28, kompleksa III kārta – 19 garāžas,

boksi Nr.21-39, kas atrodas /adrese/, un korroborēt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 1998.gada 19.augustā starp atbildētāju kā pārdevēju un prasītāju kā pircēju noslēgts Līgums Nr.34, ar

kuru prasītāja faktiskajā valdījumā un lietošanā nodota garāža, kas atrodas /adrese/, piešķirtas nomas tiesības uz 99 gadiem. Pārdevējs apņēmies uzcelt

garāžu 2 mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad pircējs nomaksājis 50% no pirkuma objekta vērtības, kas noteikta Ls 2 500,00. Noteikts, ka 10 dienu

laikā no līguma noslēgšanas pircējs samaksā Ls 1 250,00, un 10 dienu laikā pēc pirkuma objekta nodošanas ekspluatācijā – Ls 1 250,00.

1998.gada 19.augustā prasītājs veicis pilnu pirkuma summas apmaksu Ls 2 500,00 apmērā, nesagaidot pirkuma objekta nodošanu ekspluatācijā.

Pēc pirkuma objekta nodošanas ekspluatācijā prasītājs un atbildētāja vienojušies par saistību pārjaunošanu, nosakot, ka 1998.gada 19.augustā

pušu starpā noslēgtā līguma objekts ir garāžas īpašuma tiesības.

1999.gada 3.augustā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Garāžas pirkuma līgums, ar kuru puses vienojušās, ka garāžas īpašnieks nodod

prasītāja īpašumā, bet prasītājs samaksā noteikto pirkuma maksu un pieņem savā īpašumā garāžu kompleksa reālo daļu /adrese/, kas sastāv no garāžas

Nr.28, ar kopējo platību 21,7m2. Garāžas pirkuma maksa noteikta Ls 2 500,00. Puses apliecinājušas, ka pirms līguma noslēgšanas /pers. B/ samaksājis

garāžas īpašniekam garāžas pirkuma maksas pirmo daļu Ls 1 250,00 apmērā. Noteikts, ka garāžas pirkuma apmaksas otrā daļa Ls 1 250,00 apmērā

veicama līguma noslēgšanas dienā.

Ņemot vērā, ka Garāžas pirkuma līgumā noteiktā pirkuma maksa Ls 2 500,00 apmērā samaksāta pilnā apmērā 1998.gada 19.augustā, nesagaidot

pirkuma objekta nodošanu ekspluatācijā, prasītājs izpildījis 1999.gada 3.augustā noslēgtā Garāžas pirkuma līguma noteikumus un pirkuma līguma

objektu pieņēmis savā valdījumā un lietojumā.

Norādīts, ka 1999.gada 3.augustā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Dāvinājuma līgums, ar kuru zemes gabala īpašnieks bez atlīdzības nodevis

/pers. B/ īpašumā zemes gabala, ar kadastra Nr./numurs A/, 22/1000 domājamās daļas.

1999.gada 3.augustā iesniegšanai zemesgrāmatā sagatavoti pušu parakstīti nostiprinājuma lūgumi. Ņemot vērā, ka nostiprinājuma lūgumu

parakstīšanas brīdī prasītājam naudas līdzekļu nepietiekamības dēļ nav bijusi iespēja nomaksāt valsts nodevu par darījumu korroborāciju zemesgrāmatā,

sagatavotie nostiprinājuma lūgumi zemesgrāmatā nav iesniegti. Vēlāk nekustamā īpašuma labprātīga atsavināšana par labu ieguvējam vairs nav bijusi

iespējama, jo atbildētājam piederošajām nekustamā īpašuma domājamām daļām zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme.

Prasītājs izpildījis gan 1999.gada 3.augusta Garāžas pirkuma līguma noteikumus un veicis pirkuma summas apmaksu, gan 1999.gada 3.augusta

Dāvinājuma līguma noteikumus, tas ir, pieņēmis dāvinājumu un nekustamais īpašums atrodas prasītāja valdījumā un lietošanā.

Par celto prasību 2013.gada 3.maijā tiesā saņemti Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.74 zvērinātas tiesu izpildītājas Aijas Kalniņas paskaidrojumi,

kuros norādīts, ka trešā persona prasību uzskata par nepamatotu.

Paskaidrojumos norādīts, ka zvērinātas tiesu izpildītājas izpildu lietvedībā 2008.gada 4.novembrī reģistrēta izpildu lieta Nr.1194-2008,

pamatojoties uz piedzinēja /pers. D/ 2008.gada 4.novembra iesniegumu, kurā piedzinējs lūdzis piedzīt Ls 2 640,00 no parādnieka SIA „Gruz”, piedziņu

vēršot uz parādnieka naudas līdzekļiem, kustamo mantu, nekustamo īpašumu, un izpildei iesniegto Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

2001.gada 14.februārī izsniegto izpildu rakstu lietā Nr.2-595/2-2000.g. 2013.gada 4.aprīlī notikusi nekustamā īpašuma – /adrese/, ar kadastra

Nr./numurs A/, izsole, kurā augstāko cenu nosolījusi SIA „B & Č” un nosolīto summu iemaksājusi tiesu izpildītājas depozītu kontā.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2013.gada 9.jūlija lēmumu apmierināts prasītāja pieteikums par prasības nodrošināšanu,

apturot izpildu darbības zvērinātas tiesu izpildītājas Aijas Kalniņas izpildu lietā Nr.1194-2008, kas saistītas ar mantas – nekustamā īpašuma, kas sastāv

no zemes gabala, ar kadastra Nr./numurs A/, ar kopējo platību 1500 m2, un uz zemes gabala atrodošos garāžu kompleksa III kārta – 19 garāžas, boksi

Nr.21-39, kas atrodas /adrese/, pārdošanu izsolē, līdz brīdim, kad tiks izskatīta /pers. B/ prasība par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu un

darījuma korroborāciju zemesgrāmatā.

Uz 2014.gada 26.marta tiesas sēdi SIA „Gruz” pārstāvis nav ieradies, par neierašanās iemesliem atbildētāja tiesu nav informējusi, kā arī nav lūgusi

lietu izskatīt bez tās pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē. Tiesa vērtē atbildētājas neierašanos uz tiesas sēdi kā neattaisnojošu, jo par lietas izskatīšanas laiku

un vietu atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma 56.panta kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz tās juridisko adresi /adrese A/.

Uz tiesas sēdi /pers. D/ nav ieradies. 2014.gada 13.martā tiesā saņemts /pers. D/ iesniegums par lietas izskatīšanu bez trešās personas klātbūtnes

tiesas sēdē.

Uz tiesas sēdi Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.74 zvērināta tiesu izpildītāja Aija Kalniņa nav ieradusies. 2014.gada 20.martā tiesā saņemts

zvērinātas tiesu izpildītājas iesniegums par lietas izskatīšanu bez trešās personas klātbūtnes tiesas sēdē.

Ņemot vērā to, ka atbildētājas pārstāvis nebija ieradies uz lietas izskatīšanu 2013.gada 9.decembra tiesas sēdē un tiesa atbildētājas neierašanos uz

tiesas sēdi vērtējusi kā neattaisnojošu, savukārt trešās personas lūgušas lietu izskatīt bez to klātbūtnes tiesas sēdē, tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma

209.pantā minētos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez

atbildētājas pārstāvja, kā arī trešo personu klātbūtnes tiesas sēdē.

Tiesas sēdē /pers. B/ pārstāve /pers. C/ prasību uzturēja uz tajā norādītajiem motīviem un pamatiem.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazīstoties ar civillietas materiāliem, novērtējot lietas izskatīšanas gaitā gūtos pierādījumus, uzklausot prasītāja pārstāves sniegtos

paskaidrojumus tiesas sēdē, uzskata /pers. B/ prasību pret SIA „Gruz”, ar trešajām personām lietā /pers. D/ un Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.74

zvērinātu tiesu izpildītāju Aiju Kalniņu, par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu un darījuma korroborāciju zemesgrāmatā, par pamatotu un

apmierināmu.

Saskaņā ar lietas materiālos esošo Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/izdruku SIA

„Gruz” reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – 22/1000 domājamām daļām no zemes gabala, ar kadastra Nr./numurs A/, un garāžu Nr.28,

kompleksa III kārta – 19 garāžas, boksi Nr.21-39, kas atrodas /adrese/. (Lietas lapa Nr.11-15, I sējums)

1998.gada 19.augustā starp SIA „Gruz” kā pārdevēju un /pers. B/ kā pircēju noslēgts Līgums Nr.34, ar kuru /pers. B/ faktiskajā valdījumā un

lietošanā nodota garāža, kas atrodas /adrese/, piešķirtas nomas tiesības uz 99 gadiem. Pārdevējs apņēmies uzcelt garāžu 2 mēnešu laikā, skaitot no

dienas, kad pircējs nomaksājis 50% no pirkuma objekta vērtības, kas noteikta Ls 2 500,00. Noteikts, ka 10 dienu laikā no līguma noslēgšanas pircējs

samaksā Ls 1 250,00, un 10 dienu laikā pēc pirkuma objekta nodošanas ekspluatācijā - Ls 1 250,00. (Lietas lapa Nr.40, I sējums)

Saskaņā ar lietas materiālos esošo Kvīti Nr.52413 1998.gada 19.augustā prasītājs veicis Ls 2 500,00 samaksu SIA „Gruz”, kā preču

(pakalpojumu) nosaukumu norādot „Par garāžu; līgums Nr.34”. (Lietas lapa Nr.41, I sējums)

1999.gada 3.augustā starp /pers. B/ un SIA „Gruz” kā garāžas īpašnieku noslēgts Garāžas pirkuma līgums, ar kuru puses vienojušās, ka garāžas

īpašnieks nodod prasītāja īpašumā, bet prasītājs samaksā noteikto pirkuma maksu un pieņem savā īpašumā garāžu kompleksa (III kārta – 19 garāžas,

boksi Nr.21-39) reālo daļu /adrese/, kas sastāv no garāžas Nr.28, ar kopējo platību 21,7m2. Puses apstiprinājušas, ka garāža nodota /pers. B/

valdījumā un lietošanā pirms šī līguma noslēgšanas. Garāžas pirkuma maksa noteikta Ls 2 500,00. Puses apliecinājušas, ka pirms līguma noslēgšanas

/pers. B/ samaksājis garāžas īpašniekam garāžas pirkuma maksas pirmo daļu Ls 1 250,00 apmērā. Noteikts, ka garāžas pirkuma apmaksas otrā daļa Ls

1 250,00 apmērā veicama līguma noslēgšanas dienā. (Lietas lapa Nr.42, I sējums)

Saskaņā ar Civillikuma 2002.pantu pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai

tiesību. Atbilstoši Civillikuma 2004.pantam pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu.

Ņemot vērā, ka prasītājs veicis Ls 2 500,00 samaksu SIA „Gruz”, secināms, ka prasītājs izpildījis 1999.gada 3.augusta Garāžas pirkuma līguma

nosacījumus, veicis pirkuma darījuma summas apmaksu, un 1999.gada 3.augusta Garāžas pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu.

1999.gada 3.augustā starp /pers. B/ un SIA „Gruz” kā zemes gabala īpašnieku noslēgts Dāvinājuma līgums, ar kuru zemes gabala īpašnieks bez

atlīdzības nodevis /pers. B/ īpašumā zemes gabala /adrese/, ar kadastra Nr./numurs A/, 22/1000 domājamās daļas. Puses apstiprinājušas, ka zemes

gabala daļas nodotas /pers. B/ valdījumā un lietošanā pirms šī līguma noslēgšanas. (Lietas lapa Nr.44, I sējums)

Saskaņā ar Civillikuma 1912.pantu dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.

Atbilstoši Civillikuma 1915.pantam, lai dāvinājums būtu spēkā, tas jāpieņem apdāvināmam vai viņa vietniekam. Izsakot piekrišanu dāvinājumu pieņemt,

apdāvinātais, kā arī viņa mantinieki iegūst tiesību prasīt tiesas ceļā dāvanas nodošanu tiklab no dāvinātāja, kā arī no viņa mantiniekiem.

Ņemot vērā, ka prasītājs izteicis piekrišanu dāvinājumu pieņemt, secināms, ka 1999.gada 3.augusta Dāvinājuma līgums uzskatāms par noslēgtu.

No lietas materiāliem secināms, ka 1999.gada 3.augustā iesniegšanai zemesgrāmatā sagatavoti pušu parakstīti nostiprinājuma lūgumi, kuros lūgts

nostiprināt /pers. B/ īpašuma tiesības uz garāžu Nr./adrese/, kā arī uz 22/1000 domājamām daļām no zemes gabala /adrese/, ar kadastra Nr./numurs A/.

(Lietas lapa Nr.43;45, I sējums)

Tāpat arī, ņemot vērā, ka 1999.gada 3.augustā iesniegšanai zemesgrāmatā sagatavoti pušu parakstīti nostiprinājuma lūgumi, secināms, ka

līgumslēdzējpušu starpā nav strīda par to, ka darījumi – 1999.gada 3.augusta Garāžas pirkuma līgums un 1999.gada 3.augusta Dāvinājuma līgums, uz

kuru pamata lūgts nostiprināt prasītāja īpašuma tiesības uz nekustamiem īpašumiem, izpildīti un līgumslēdzējpušu starpā nav strīda par to spēkā esamību.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto apstākli par to, ka prasītājam nostiprinājuma lūgumu parakstīšanas brīdī naudas līdzekļu

nepietiekamības dēļ nav bijusi iespēja nomaksāt valsts nodevu par darījumu korroborāciju zemesgrāmatā un tādējādi sagatavotie nostiprinājuma lūgumi

zemesgrāmatā nav iesniegti.

Tomēr atbilstoši Civillikuma 1478.pantam, ja darījums nav korroborēts, tad tas tādēļ nezaudē savu spēku; ieguvējs līdz korroborācijai nevar izlietot

īpašuma tiesību vai kādu citu lietu tiesību, bet var tikai celt personīgu prasību pret atsavinātāju.

Saskaņā ar Civillikuma 1479.pantu personiskās prasības priekšmets (1478.pants), kad visā citā ziņā darījums galīgi noslēgts, ir korroborācija, un

neviens no dalībniekiem nevar bez otra piekrišanas atkāpties no lietas aiz tā iemesla, ka akts nav vēl ierakstīts zemes grāmatās.

Ņemot vērā, ka 1999.gada 3.augusta Garāžas pirkuma līgums un 1999.gada 3.augusta Dāvinājuma līgums uzskatāmi par noslēgtiem, prasītājs,

atbilstoši Civillikuma 1587.pantam, kas paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus, tiesīgs prasīt no atbildētājas

no noslēgto līgumu izrietošo saistību izpildi, tas ir, nekustamā īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesai ņemama vērā judikatūra.

Senāts jau vairakkārt spriedumos (tai skaitā, Latvijas Republikas Augstākās tiesas spriedumā lietā Nr.SKC?114/2013) atzinis, ka tiesai ir

tiesības (un pat pienākums) strīda izšķiršanā piemērot prasībā neminētu materiālo tiesību normu, ja tā attiecināma uz konkrētās lietas apstākļiem un

juridiski fakti, kas pamatotu šīs normas piemērošanu, ir norādīti prasības pieteikumā.

Tāpat Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 31.maija spriedumā lietā Nr.SKC-1491 pausta atziņa, ka tiesas uzdevums

ir meklēt strīda pareizam un taisnīgam risinājumam piemērojamās normas.

Turklāt, kā norādīts tiesību doktrīnā, likuma neuzrādīšana un pat nepareiza uzrādīšana neatņem prasītājam iespēju panākt taisnīgu tiesas

aizsardzību, vēl vairāk tādēļ, ka jura novit curia – tiesai pašai jāzin likumi un jāpiemēro tie ne tikai pēc likuma burta, bet arī pēc likuma gara (Bukovskis

V. Civīlprocesa mācības grāmata. Autora izdevums. Rīga, 1933, 305.lpp.).

Tiesa secina, ka Garāžas pirkuma līgums, Dāvinājuma līgums un iesniegšanai zemesgrāmatā sagatavotie pušu parakstītie nostiprinājuma lūgumi, uz

kuru pamata lūgts nostiprināt prasītāja īpašuma tiesības uz nekustamiem īpašumiem, sagatavoti un parakstīti 1999.gada 3.augustā, savukārt prasība, kas

pamatota uz Civillikuma normām, kas attiecināmas uz darījumu korroborāciju, tiesā celta 2013.gada 27.martā. Tādējādi atbilstoši Civillikuma

1895.pantam (visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja

tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā) šādas prasības celšanai iestājies noilgums, tomēr, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, secināms, ka

prasība nav noilgusi.

Un proti, 1999.gada 3.augusta Garāžas pirkuma līgumā prasītājs un atbildētāja apstiprinājuši, ka garāža nodota /pers. B/ valdījumā un lietošanā

pirms šī līguma noslēgšanas. Tāpat arī 1999.gada 3.augusta Dāvinājuma līgumā prasītājs un atbildētāja apstiprinājuši, ka zemes gabala daļas nodotas

/pers. B/ valdījumā un lietošanā pirms šī līguma noslēgšanas.

Saskaņā ar Civillikuma 875.pantu valdījums ir tiesībām atbilstoša faktiska vara. Atbilstoši Civillikuma 876.pantam lietas valdījums ir īpašuma

tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu. Tas pastāv, kad ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda

gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam.

Konkrētajā gadījumā ir pamats uzskatīt, ka prasība vērsta ne tikai uz īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, bet arī uz prasītāja

zemesgrāmatā vēl nenostiprināto īpašuma tiesību aizskāruma novēršanu. Par minēto liecina apstāklis, ka prasītājs pie prasības iesniegšanas lūdzis prasību

nodrošināt, apturot izpildu darbības zvērinātas tiesu izpildītājas Aijas Kalniņas izpildu lietā Nr.1194-2008, kas saistītas ar strīdus nekustamā īpašuma

pārdošanu izsolē, kā arī prasības pieteikumā norādītais apstāklis, ka vēlāk nekustamā īpašuma labprātīga atsavināšana par labu ieguvējam vairs nav bijusi

iespējama, jo atbildētājam piederošajām nekustamā īpašuma domājamām daļām zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme.Minēto apliecina lietas

materiālos esošā Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/izdruka, no kuras secināms, ka saskaņā ar

zemesgrāmatu tiesneša 2005.gada 11.marta lēmumu uz SIA „Gruz” piederošo nekustamā īpašuma domājamo daļu, pamatojoties uz Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2000.gada 16.maija tiesas spriedumu lietā Nr.2-595/2, nostiprināta hipotēka par labu kreditoram /pers. D/ (Lietas lapa

Nr.15, I sējums), kas lietā pieaicināts kā trešā persona.

Īpašuma aizsardzībai pret šīs tiesības prettiesīgiem aizskārumiem var izlietot negatoro prasību (actio negatoria), kuras mērķis ir novērst pastāvošu

īpašuma aizskārumu, kā arī nepieļaut draudošu tā aizskārumu. (sal.Erdman C. System der Privatrechts der Ostseeprovinzen Liv-, Est- und Curland.

Band 2. Sachenrecht.- Riga: Kymmel’s Verlag, 1891, - S. 207., 305.)

Juridiskajā literatūrā izteikts apgalvojums, ka negatorai prasībai nav noilguma – respektīvi, kamēr īpašuma aizskārums turpinās vai kamēr

turpina pastāvēt aizskāruma draudi, negatorā prasība (kā materiāltiesisks prasījums) nenoilgst. (Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri.

Īpašums (927.-1129.p.). Rīga, 2002, 186.lpp; Rozenfelds J. Lietu tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002, 138.lpp.)

Ņemot vērā, ka prasība vērsta uz prasītāja zemesgrāmatā vēl nenostiprināto īpašuma tiesību aizskāruma (prasītāja valdījumā, kas saskaņā

ar 1999.gada 3.augusta Garāžas pirkuma līgumu un 1999.gada 3.augusta Dāvinājuma līgumu atbilst prasītāja īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu,

esoša nekustama īpašuma atsavināšanu) novēršanu, secināms, ka šāda prasība nenoilgst.

Tādējādi, kā jau lietas izskatīšanas gaitā nodibināts, prasītājs tiesīgs prasīt no atbildētājas no noslēgto līgumu izrietošo saistību izpildi, tas ir,

nekustamā īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Lietu tiesības atbilstoši Civillikuma 927.pantam ir absolūtas tiesības un tās ir spēkā pret jebkuru trešo personu, tāpēc šādu tiesību pastāvēšana un

saturs darāms zināms trešajām personām, šajā ziņā attiecībā uz nekustamiem īpašumiem lietu tiesību publicitāti nodrošina zemesgrāmatas. Zemesgrāmatu

likuma 1.pants nosaka, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to

ierakstiem ir publiska ticamība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta otrajai daļai tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Ņemot vērā, ka prasība apmierināma, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tā samaksātie tiesas izdevumi, kas sastāv no valsts nodevas

Ls 265,00 (377,06 euro) apmērā par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā, valsts nodevas Ls 50,00 (71,14 euro) apmērā par prasības nodrošinājuma

pieteikumu, valsts nodevas Ls 20,00 (28,46 euro) apmērā par blakus sūdzības par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneša 2013.gada

28.marta un 2013.gada 9.aprīļa lēmumiem iesniegšanu, kā arī pie prasības iesniegšanas samaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem Ls

7,70 (10,96 euro) apmērā, pavisam kopā – 487,62 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

brīža daļā par tiesas izdevumu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civillikuma 875.pantu, 876.pantu, 994.pantu, 1478.pantu, 1479.pantu, 1587.pantu, Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu,

41.panta pirmo daļu, 93.pantu, 97.pantu, 193.pantu un 204.1 pantu tiesa

nosprieda:

/pers. B/ prasību pret SIA „Gruz”, ar trešajām personām lietā /pers. D/ un Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.74 zvērinātu tiesu izpildītāju Aiju

Kalniņu, par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu un darījuma korroborāciju zemesgrāmatā apmierināt.

Atzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – 22/1000 domājamām daļām no zemes gabala, ar

kadastra Nr./numurs A/, un garāžu Nr.28, kompleksa III kārta – 19 garāžas, boksi Nr.21-39, kas atrodas /adrese/, korroborējot /pers. B/, personas

kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – 22/1000 domājamām daļām no zemes gabala, ar kadastra Nr./numurs A/, un garāžu

Nr.28, kompleksa III kārta – 19 garāžas, boksi Nr.21-39, kas atrodas /adrese/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs C/.

Piedzīt no SIA „Gruz”, reģistrācijas Nr.40003309254, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus, kas saistīti ar valsts

nodevas samaksu 476,66 euro (četri simti septiņdesmit seši euro un 66 centi) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu 10,96 euro

(desmit euro un 96 centi) apmērā, bet pavisam kopā piedzīt 487,62 euro (četri simti astoņdesmit septiņi euro un 62 centi).

Noteikt SIA „Gruz”, reģistrācijas Nr.40003309254, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža

daļā par tiesas izdevumu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu

tiesu palātā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2014.gada 6.maijā.

Tiesnesis /paraksts/ J.Freimanis