Court dismissed appeal against demolition order for unauthorized shed due to lack of permit and neighbor disagreement.

NORAKSTS Lieta Nr.A42641207 A-1625-09/6 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 29.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne piedaloties pieteicējai I.L., atbildētājas pusē pieaicinātās Cēsu novada pašvaldības pilnvarotajam pārstāvjiem E.J. un L.U., trešajai personai A.Ā., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.L. pieteikumu par Cēsu pilsētas domes 2007.gada 4.oktobra lēmuma Nr.651 „Par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu – būves nojaukšanu /adrese/, Cēsīs” atzīšanu par spēkā neesošu.

Aprakstošā daļa

[1] Cēsu pilsētas dome (turpmāk arī – atbildētāja jeb Dome) 2007.gada 4.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.651 „Par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu – būves nojaukšanu /adrese/, Cēsīs” (turpmāk arī – Lēmums), ar kuru I.L. (turpmāk arī – pieteicēja) uzlikts pienākums novērst būvniecības radītās sekas, nojaucot malkas nojumi /adrese/, Cēsīs līdz 2007.gada 30.oktobrim. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem. [1.1] Cēsu pilsētas būvinspektors, veicot nekustamā īpašuma /adrese/, Cēsīs, apsekošanu, izdeva atzinumu, kurā konstatēts, ka pie saimniecības ēkas /adrese/ ir uzbūvēta koka nojume malkai (turpmāk – malkas nojume).

Malkas nojumes ārējā siena atrodas 0,4 metrus no metāla pinuma žoga, kas atrodas uz nekustamo īpašumu /adrese/ un /adrese/, Cēsīs, robežas. Cēsu pilsētas Būvvaldes 2007.gada 4.septembra atzinumā konstatēts, ka atbilstoši malkas nojumes konstruktīvajam risinājumam tā klasificējama kā īslaicīgas lietošanas būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kura pēc minētā termiņa jānojauc vai jāsaņem atkārtoti skaņojumi par tās tālāko ekspluatāciju. [1.2] Saskaņā ar Būvniecības likuma 13.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk arī – Vispārīgie būvnoteikumi) 37.1, 58. un 62.punktu, īslaicīgas lietošanas būvēm ir nepieciešamas būvprojekts un būvatļauja.

Cēsu pilsētas būvvaldē attiecībā uz malkas nojumes būvniecību nekustamajā īpašumā /adrese/, Cēsīs, nav reģistrēts būvniecības iesniegums – uzskaites karte, līdz ar to minētajai malkas nojumei nav izstrādāts būvprojekts un izsniegta būvatļauja. Tā kā pieteicēja malkas nojumes būvdarbus ir veikusi bez akceptēta būvprojekta, saskaņā ar Būvniecības likuma 30.panta sesto daļu pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.). [1.3] Domes 2005.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr.9 „Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma 2005–2017” (turpmāk arī – Saistošie noteikumi Nr.9) sastāvā esošo Cēsu pilsētas apbūves noteikumu 11.nodaļas 11.1.punktā noteikts, ka visas būves ir jāizvieto 4 metrus (ar logiem) un 3 metrus (bez logiem) no kaimiņu zemes gabala robežas (izņemot, ja kaimiņi vienojas notariāli par šī attāluma samazināšanu).

Tādējādi pieteicējai bija jāvienojas notariālā kārtībā ar zemes gabalu /adrese/, /adrese/ un /adrese/ īpašniekiem, ko pieteicēja nav darījusi, tādējādi, uzbūvējot malkas nojumi, aizskārusi citu personu tiesiskās intereses. [1.4] 2007.gada 25.jūnija atzinumā būvinspektors deva pieteicējai norādījumus rakstiski saskaņot malkas nojumes izbūvi Cēsu pilsētas Būvvaldē un ar nekustamā īpašuma /adrese/, Cēsīs, īpašnieku A.Ā., brīdinot par sekām, ja šie norādījumi netiks ievēroti. 2007.gada 14.augustā Cēsu pilsētas būvinspektors, konstatējot, ka 25.07.2005. atzinuma norādījumi nav izpildīti, uzlika pieteicējai pienākumu nojaukt malkas nojumi līdz 2007.gada 20.augustam.

Noteiktajā termiņā pieteicēja būvinspektora norādījumus nav izpildījusi. Cēsu pilsētas Būvvalde 2007.gada 4.septembrī izdeva atzinumu, ar kuru nolemts sagatavot Domes lēmuma projektu par malkas novietnes nojaukšanu un pieteicējai uzdots nojaukt vai pārvietot malkas nojumi. [1.5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī – APL) 65.panta trešo daļu un, pamatojoties uz Būvniecības likuma 30.panta sesto daļu, konkrētajā gadījumā izdodams administratīvais akts par būvniecības radīto seku novēršanu, un, veicot lietderības apsvērumus, jānosaka šī administratīvā akta saturs.

No iepriekšminētajiem faktiem secināms, ka pieteicēja ir pieļāvusi ļoti būtiskas atkāpes no normatīvajos aktos paredzētās būvniecības procedūras, kā rezultātā ir aizskartas trešās personas tiesiskās intereses, līdz ar to rodas pamatotas šaubas, ka būvniecības procedūras noteikumu pārkāpumu novēršanas gaitā tiktu sasniegts rezultāts, īpaši, ņemot vērā, ka pieteicēja nav panākusi vienošanos ar zemes gabalam /adrese/ blakus esošo zemes gabalu īpašniekiem. [1.6] Nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu ir viena no pašvaldības autonomām funkcijām saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 14.punktu.

Šīs funkcijas realizācija ir būtisks priekšnoteikums personu tiesisko interešu aizsardzībai, sabalansējot konkrēta indivīda un sabiedrības intereses, kā arī ilgspējīgas un drošas apbūves veidošanai. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešo daļu, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs un to, ka nepieciešamas atturēt sabiedrību no patvaļīgas būvniecības veikšanas, Lēmumam ir leģitīms mērķis, turklāt pieteicējas interešu ierobežojums ir samērīgs ar sabiedrības ieguvumu. [1.7] Lēmums pamatots arī ar Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, Vispārīgo būvnoteikumu 171., 171.1 un 171.2 punktu.

[2] 2007.gada 26.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts I.L. pieteikums, un ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2007.gada 30.oktobra lēmumu ierosināta administratīvā lieta par Lēmuma atzīšanu par spēkā nesošu. 2009.gada 18.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieteikuma papildinājumi. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem. [2.1] Pieteicēja pamatojas uz Civillikuma 1038. un 1043.pantu, kas ietver lietas (zemes) īpašnieka tiesības ar to brīvi rīkoties, kā arī Vispārīgo būvnoteikumu 58. un 114.punktu, norādot, ka malkas nojume tika izveidota, ierokot zemē četrus koka stabiņus, kas neradīja ugunsbīstamību vai cita veidu risku ne pieteicējas īpašumam, ne kaimiņiem. [2.2] Tādējādi malkas nojumes izveidi pieteicējai neesot vajadzējis veikt saskaņā ar Būvniecības likumu, Vispārīgajiem būvnoteikumiem, kas reglamentē prasības visu veidu būvju projektēšanai un būvdarbu veikšanai, jo pieteicējas darbības nevar uzskatīt par būvniecību.

Atbildētāja paplašināti interpretējusi Būvniecības likumā ietverto „būves” jēdzienu, jo tādā veidā var nonākt pie secinājuma, ka par būvi atzīstams arī zemē iedzīts miets, kam būtu kāda noteikta funkcija. [2.3] Ja malkas nojumi uzskatītu par būvi, pieteicējai rastos nepamatoti lieli izdevumi, kas 300 reizes pārsniegtu reālos izdevumus (Ls 3), kas norāda uz atbildētājas ieinteresētību pieņemt pieteicējai nelabvēlīgu Lēmumu. [2.4] Īpašumu, kurā atrodas malkas nojume, pieteicēja iegādājās 1983.gadā, un konkrētajā vietā, kur izvietota malkas nojume, šajā laikā atradās vistu kūtiņa, kuru pārveidojot tad arī tika izveidota malkas nojume, tādējādi A.Ā. iebildumi ir nepamatoti. [2.5] Pieņemot Lēmumu, atbildētāja nav izdarījusi lietderības apsvērumus, jo tai bija jāizvērtē arī Lēmuma nepieciešamība demokrātiskā sabiedrībā atbilstoši APL 12.pantam; atbildētāja nav pamatojusi, kādā veidā tiek aizsargātas citu personu tiesības, demokrātiskā iekārta, sabiedrības drošība, labklājība vai tikumība.

Lēmums apmierina tikai A.Ā., citiem kaimiņiem pret malkas nojumi nav iebildumu, un tā nav redzama no ceļa, tādējādi neietekmē citu sabiedrības locekļu intereses. Turklāt A.Ā. ar pretenzijām bija jāvēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā, nevis pašvaldībā, tādējādi atbildētāja, pieņemot Lēmumu, pārkāpusi savu kompetenci. Atbildētāja nav ievērojusi arī samērīguma principu, nenorādot, kāds ir sabiedrības ieguvums no malkas nojumes nojaukšanas. Pieteicēja, atsaucoties uz Vispārīgo būvnoteikumu 25.2 punktu norāda, ka sabiedrībai no malkas nojumes nojaukšanas nekāds labums nerodas – sabiedrības ieguvums konkrētajā gadījumā nevar būt lielāks par pieteicējas tiesību aizskārumu, jo malkas nojume nav salīdzināma ar sabiedriski nozīmīgu būvi.

[3] 2007.gada 3.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā atbildētāja norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt. Paskaidrojumā papildus Lēmumā izteiktajam, atbildētāja norāda turpmāk minētos apsvērumus. [3.1] Malkas nojume ir būve Būvniecības likuma 1.panta trešās daļas izpratnē, jo tas ir būvniecības procesā radīts veidojums, kam ir noteikta funkcija – malkas uzglabāšana, turklāt malkas nojumes parametri un fotoizdrukas uzskatāmi pierāda šīs būves funkciju un ar zemi saistīta veidojuma statusu.

Malkas nojumes konstrukcijas ir: karkass 150 x 150 mm, spāres 50 x 150 mm. Karkass nostiprināts uz čuguna caurulēm, kuras ieraktas gruntī. [3.2] Vispārīgo būvnoteikumu 58. un 112.punkts paredz būvdarbu veikšanai izstrādāt būvprojektu un saņemt būvatļauju; malkas nojumes būvniecība neietilpst to gadījumu skaitā, kas uzskatīti Vispārīgo būvnoteikumu 62.punktā kā izņēmumi no pienākuma izstrādāt būvprojektu un saņemt būvatļauju Tāpat uz pieteicējas gadījumu nevar attiecināt Vispārīgo būvnoteikumu 37. un 37.1 punktu, kas nosaka gadījumus, kad nav nepieciešams iesniegt būvniecības iesniegumu – uzskaites karti. [3.3] Atbildētājai, pieņemot Lēmumu, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturto daļu, nevarēja būt savu interešu; atbildētāja tikai realizēja savas likumā „Par pašvaldībām” un citos likumos noteiktās funkcijas, turklāt Lēmums pieņemts uz ieinteresētās personas – A.Ā.

– iesnieguma pamata. [3.4] Civillikuma 1038.pantā noteiktās tiesības ir aprobežotas saskaņā ar Civillikuma 1036.pantu, un šie aprobežojumi iekļauti būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos, kas ir speciālās normas attiecībā pret Civillikuma 1038.pantu. [4] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2008.gada 2.septembra lēmumu lietā A.Ā. (turpmāk arī – trešā persona) lietā piešķirts trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem statuss. 2009.gada 16.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemtajā paskaidrojumā trešā persona norāda, ka pieteikums ir nepamatots un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem. [4.1] Ar savu rīcību, uzbūvējot malkas nojumi, pieteicēja pārkāpusi Saistošo noteikumu Nr.9 11.nodaļas 11.1.punktu, jo minētā nojume atrodas 0,4 m no trešās personas īpašuma robežas, un trešā persona nav devusi piekrišanu malkas nojumes būvniecībai tuvāk par 3 m no īpašuma robežas.

Malkas nojume aizēno trešās personas dārzu, no nojumes jumta lietus ūdeņi tiek novadīti uz trešās personas zemes gabala, samazinot zemes lietošanas iespēju, un rada paaugstinātas ugunsbīstamības apstākļus. [4.2] Pieteicēja veikusi nelikumīgu būvniecību, ignorējot būvnormatīvu prasības, ko atbildētāja Lēmumā pamatoti konstatējusi. Nav pamatots pieteicējas arguments, ka malkas nojume nav uzskatāma par būvi, jo tai bez četriem koka stabiņiem ir arī dēļu sienas, citas konstrukcijas un šīfera jumts.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā izteiktajiem apsvērumiem. Atbildētāja pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos izteiktajiem apsvērumiem, norādot, ka malkas nojume atzīstama par būvi, par ko liecina tās konstrukcija – būves karkass nostiprināts uz čuguna caurulēm, kurās ievietoti koka stabi. Turklāt ne inventarizācijas lietā, ne tehniskajā projektā nav iezīmēta kūtiņa vai tamlīdzīga būve, kas būtu atradusies uz pieteicējas zemes gabala, arī zemesgrāmatā nav attiecīga ieraksta. Trešā persona tiesas sēdē pieteikumu atzina par nepamatotu, pamatojoties uz savā paskaidrojumā izteiktajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējusi lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām un procesa dalībnieku paskaidrojumiem, tiesa nonāk pie secinājuma, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[7] Ar lietas materiāliem un lietas dalībnieku paskaidrojumiem tiesa konstatē turpmāk norādītos faktiskos apstākļus. [7.1] 2007.gada 23.jūlijā Domē saņemts A.Ā. iesniegums, kurā izteikts lūgums izskatīt būves /adrese/, Cēsīs, likumību, norādot, ka būve atrodas iesniedzēja nekustamā īpašuma /adrese/, Cēsīs, tiešā tuvumā un uzcelta bez viņa piekrišanas (lietas 18.lapa). [7.2] 2007.gada 24.jūlijā Cēsu pilsētas būvinspektors veica pieteicējai piederošā nekustamā īpašuma /adrese/, Cēsīs, apsekošanu, par ko 2007.gada 25.jūlijā pieņemts lēmums Nr.F-1-23/831, konstatējot, ka pie saimniecības ēkas /adrese/ ir uzbūvēta koka nojume malkai 2,50 m x 4,02 m, augstumā 2,8 m ar jumta slīpumu uz pagalma daļu.

Malkas nojumes ārējā siena atrodas 0,4 m no metāla pinuma žoga, kas atrodas uz nekustamo īpašumu /adrese/ un /adrese/, Cēsīs, robežas. Atzinumā pieteicējai dots norādījums rakstiski saskaņot malkas nojumes izbūvi Cēsu pilsētas būvvaldē un ar nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieku A.Ā. līdz 2007.gada 8.augustam (lietas 19.lapa). [7.3] 2007.gada 14.augustā Cēsu pilsētas būvinspektors izdeva atzinumu Nr.203, ar kuru konstatēts, ka 2007.gada 25.jūlija lēmuma Nr.F-1-23/831 norādījumi nav izpildīti un pieteicējai uzlikts pienākums līdz 2007.gada 20.augustam nojaukt malkas nojumi (lietas 20.lapa). [7.4] 2007.gada 18.augusta iesniegumā Cēsu pilsētas Būvvaldei A.Ā. norādījis, ka pieteicēja nav izpildījusi 2007.gada 25.jūlija būvinspektora lēmumā izteiktos norādījumus (lietas 22.lapa). 2007.gada 20.augusta iesniegumā Domei A.Ā. norāda, ka pieteicēja nav izrādījusi interesi par vienošanos ar A.Ā., kā arī, ka malkas nojume atrodas pārāk tuvu no viņa saimniecības ēkas logiem, lietus ūdens bojā ēku un ar nepietiekamu jumtu attālumu tiek pārkāpti ugunsdrošības noteikumi (lietas 23.lapa). [7.5] Ar 2007.gada 21.augusta vēstuli Nr.F-1-23/983 pieteicēja uzaicināta ierasties Domē uz Būvvaldes sēdi 2007.gada 24.augustā, kurā tiks skatīts jautājums par būvdarbiem /adrese/, Cēsīs (lietas 24.lapa). [7.6] Cēsu pilsētas Būvvalde 2007.gada 4.septembrī izdeva atzinumu Nr.215, kurā konstatēts, ka malkas nojume klasificējama kā īslaicīgas lietošanas būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par 5 gadiem un kura pēc minētā termiņa jānojauc vai jāsaņem atkārtoti skaņojumi par tās tālāko ekspluatāciju, un tai ir jāizstrādā būvprojekts.

Pieteicēja nav griezusies Būvvaldē ar būvniecības iesniegumu – uzskaites karti, nav saņēmusi plānošanas un arhitektūras uzdevumu, nav izstrādājusi un saskaņojusi būvprojektu. Atzinumā nolemts sagatavot Domes lēmuma projektu par malkas nojumes nojaukšanu un pieteicējai uzdots nojaukt vai pārvietot malkas nojumi, veicot attiecīgas būvniecības procesa darbības (lietas 25.–26.lapa). [7.7] Ar 2007.gada 14.septembra vēstuli Nr.F-1-23/1207 pieteicēja uzaicināta ierasties 2007.gada 20.septembrī uz Domes Tautsaimniecības komitejas sēdi jautājumā par būvniecības likumību /adrese/, Cēsīs (lietas 28.lapa). [7.8] 2007.gada 4.oktobrī Dome pieņēma pārsūdzēto Lēmumu Nr.651 „Par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu – būves nojaukšanu /adrese/, Cēsīs” (lietas 7.–9.lapa).

[8] Vērtējot pieteicējas argumentus, tiesa secina, ka lietā nav strīda par faktiskiem apstākļiem, bet ir strīds par to, vai pieteicējas malkas nojume ir būve. Lai arī Administratīvās rajona tiesas tiesnese 2007.gada 30.oktobra lēmumā par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu ir norādījusi, ka tiek ierosināta administratīvā lieta par Lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, t.i., saskaņā ar pieteicējas prasījumu, tiesa secina, ka lietā nav argumentu, kas pamatotu Administratīvā procesa likuma 74.panta nosacījumu iestāšanos un Lēmuma spēkā neesamību. Tādējādi, izmantojot saprātīga pieteicēja interpretāciju, prasījums ir par Lēmuma atcelšanu. Jo tajā gadījumā, ja tiesa apmierina pieteikumu, administratīvais akts tiek atcelts un personai vairs nav jāpilda tajā ietvertais pienākums. Tātad pieteikumā norādītais mērķis ir sasniedzams arī ar prasījumu par Lēmuma atcelšanu. Tomēr, kā tiesa jau norādīja, pieteicējas prasījums par Lēmuma atcelšanu nav pamatots tālāk norādīto apsvērumu dēļ.

[9] Būvniecības likuma 1.panta 3.punkts noteic, ka būve ir „būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija”. Pieteicēja uzskata, ka malkas nojume /adrese/, Cēsīs nav būve, jo tad par būvi varētu tikt uzskatīts arī zemē iedzīts miets, pie kā piesien kazu vai ābeli. Administratīvā rajona tiesa, vērtējot lietas materiālus to kopsakarā, tajā skaitā, uzmanību pievēršot arī lietas materiālos esošajai fotofiksācijai (lietas 32.-34.lapa), secina, ka pieteicējas malkas nojume, kas atrodas /adrese/, Cēsīs, ir būve Būvniecības likuma izpratnē. Nav pamatots pieteicējas secinājums, ka malkas nojume ir līdzvērtīga zemē iedzītam mietam. Pirmkārt, jānorāda, ka fotoattēlos redzamajai malkas nojumei ir sienas un jumts. Nav nozīmes apstāklim, cik biezs ir sienu klājums un attālums starp vertikāli novietotajiem stabiem, jo kopā tie veido saimniecības ēkas piebūvi – nojumi. Bez tam, malkas nojumi saturošie pamata stabi ir iestiprināti zemē un notur konstrukciju stabilu. Otrkārt, nevar salīdzināt viena mieta iedzīšanu zemē ar procesu, kādā tiek izveidota malkas nojume, zemē iestiprinot pamata stabus, veidojot sienas, jumtu, noklājot to ar šīferi, t.i., veicot darbības, kas arī veido būvniecības procesu. Tātad malkas nojume ir būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums – būve.

[10] Nav nozīmes apstāklim, ka malkas nojume atrodas pieteicējas īpašuma dziļumā, kur to neviens neredz, un nevienam netraucē, jo būvniecības tiesiskais regulējums ir publisko tiesību normas, kuras ir obligātas visiem un to ievērošana nebūt nav atkarīga no tā, vai kāds personas prettiesiskās darbības redz vai neredz. Tas apstāklis, ka agrāk malkas nojumes vietā ir bijusi vistu kūtiņa, nevar būt par pamatu Lēmuma atcelšanai, jo vistu kūtiņa nav tas pats, kas malkas nojume, t.i., tai ir atšķirīga funkcija. Savukārt, ja uzskatām, ka gan malkas nojume, gan vistu kūtiņa ir saimniecības ēka vai palīgceltne, arī tādā gadījumā nav tiesiska pamata šīs būves saglabāšanai, jo pieteicējas izstrādātajā tehniskajā projektā, par ko bija izsniegta būvatļauja Nr.287-00, šāds būves risinājums nav paredzēts. Tāpat no pieteicējas paskaidrojuma secināms, ka pieteicēja vispirms nojaukusi vistu kūtiņu, bet pēc tam uzbūvējusi malkas nojumi, t.i., vispirms veikusi būvdarbus – nojaukšana, bet pēc tam – būvdarbus nojumes izveidei. Tiesa norāda, ja pieteicēja būtu malku novietojusi blakus saimniecības ēkai, neveidojot nojumi, tad patvaļīgās būvniecības fakts nebūtu konstatējams. Taču, tā kā tas ticis darīts, tad atbildētājs pamatoti ir pievērsies jautājuma risināšanai saskaņā ar Būvniecības likuma 30.panta sesto daļu, kas noteic, „ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.)”. Lēmumu ir pieņēmusi Cēsu pilsētas dome, t.i., pašvaldība, ievērojot tai tiesību normās piešķirto kompetenci. Lai arī atbilstoši tiesību normās piešķirtai kompetencei, iestādei šāda administratīvā akta izdošanas procesā ir izvēles iespēja – atļaut būvniecību tiesiski sakārtot vai uzdot būvi nojaukt, izskatāmajā lietā tiesas ieskatā ir pieņemts pamatots lēmums.

[11] Saistošo noteikumu Nr.9 sastāvā esošo Cēsu pilsētas apbūves noteikumu 11.nodaļas 11.1.punkts noteic, ka visas būves ir jāizvieto 4 metrus (ar logiem) un 3 metrus (bez logiem) no kaimiņu zemes gabala robežas (izņemot, ja kaimiņi vienojas notariāli par šī attāluma samazināšanu). Lietā nav strīda par to, ka pieteicējas malkas nojume atrodas tuvākā attālumā, nekā paredzēts Saistošajos noteikumos Nr.9, no kaimiņu, tajā skaitā, trešās personas, zemes gabala robežas. Lietas materiālos un arī tiesas sēdē trešā persona ir paudusi savu attieksmi pret pieteicējas jeb trešās personas kaimiņienes veikto būvniecību, t.i., izteikusi kategoriskus iebildumus par būves atstāšanu pieteicējas izvēlētajā vietā. Līdz ar to secināms, ka nekāda vienošanās par Saistošo noteikumu Nr.9 11.1.punktā noteikto attālumu samazināšanu, starp pieteicēju un trešo personu pašreizējos lietas apstākļos nav iespējama, un vienīgais risinājums ir būves nojaukšana. Tiesas ieskatā iestādei nav pamata noteikt personai pienākumu, kas ir apzināts kā neizpildāms, t.i., zinot, ka A.Ā. nevēlas vienoties un iebilst pret malkas nojumes atrašanās vietu, nav pamata noteikt pieteicējai neizpildāmu pienākumu saņemt no viņa saskaņojumu, lai varētu būvi legalizēt. Savukārt trešās personas argumenti, kas izskanēja tiesas sēdē par notekūdeņiem, reljefu, gaismas tiesībām un citiem jautājumiem, nav pamatoti. Pirmkārt, izskatāmā lieta ir par administratīvā akta atcelšanu, ar kuru pieteicējai noteikts pienākums nojaukt patvaļīgo būvi, nevis par būvatļaujas tiesiskuma vērtējumu vai kaimiņu tiesību aizskārumu. Kā tiesa jau norādīja, tad publisko tiesību normām pakļaušanās ir obligāta un nav atkarīga no kādas personas subjektīvās attieksmes pret notiekošo. Otrkārt, trešās personas iebildumi par lietus ūdeņiem, pieteicējas mantu glabāšanu un citām lietām, nav trešās personas, bet gan citu kaimiņu, intereses. Tā kā A.Ā. nav pilnvarots aizstāvēt citu personu intereses, tad šādi argumenti noraidāmi un, kā tiesa jau norādīja, tie pārsniedz izskatāmās lietas prasījuma robežas.

[12] Tā kā tiesa lietas izskatīšanā konstatēja, ka malkas nojume /adrese/, Cēsīs ir būve, kā arī pieteicējai nav tiesiskā kārtā iegūtas būvatļaujas šādai būvniecībai, Cēsu pilsētas dome pamatoti ir noteikusi pienākumu malkas nojumi nojaukt. Tādējādi atbildētāja pieņemtais Lēmums ir tiesisks un atstājams spēkā, bet pieteicējas prasījums – noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251., 289. – 291. pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

noraidīt I.L. pieteikumu par Cēsu pilsētas domes 2007.gada 4.oktobra lēmuma Nr.651 „Par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu – būves nojaukšanu /adrese/, Cēsīs” atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) E.Apīne

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese E.Apīne Rīgā, 2009.gada 29.oktobrī