Court allows child support claim in writing, awarding monthly payments and state court costs to the custodial parent.

Civillietas Nr.C12243614

C-0937-15

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Daugavpilī, 2015.gada 15.janvārī

Daugavpils tiesas tiesnese I.Kromāne

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. C/ maza apmēra prasībā pret /pers. D/ par uzturlīdzekļu piedziņu. Tiesa

kons tatēja

2014.gada 20.novembrī /pers. C/ (turpmāk arī – Prasītāja) iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret /pers. D/ (turpmāk arī – Atbildētājs) par

uzturlīdzekļu piedziņu, kas atbilst maza apmēra prasībai. Prasībā tiek lūgts piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājai uzturlīdzekļus bērna /pers. E/,

dzimušas /datums/, uzturēšanai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam minimālajam bērna uzturlīdzekļu apmēram, proti, 30 % apmērā no valstī noteiktās

minimālās algas jeb 96 euro ik mēnesi, spriedumu izpildot nekavējoties. Prasība tiek pamatota ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 20.panta ceturto daļu,

Civillikuma 177.panta trešo daļu, 178.panta pirmo daļu un 179.pantu, Civilprocesa likuma 1., 24., 43.pantu, 93.panta otro daļu, 127.-130.pantu,

205.panta pirmās daļas 1.punktu.

Prasības pieteikumā tiek paskaidrots, ka bērns atrodas Prasītājas apgādībā un audzināšanā, bet Atbildētājs atteicās labprātīgi sniegt Prasītājai

līdzekļus bērna uzturēšanai.

Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka uzklausīšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

2014.gada 10.decembrī no Atbildētāja lietā saņemts rakstveida paskaidrojums (lietas 20.-21.lapa), kurā Atbildētājs norāda, ka prasību atzīst pilnā

apmērā un uzklausīšanu tiesas sēdē nevēlas.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neatzina par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu lietā tika pieņemts lēmumu par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem saskaņā

ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu ierakstītajos sūtījumos tika nosūtīti paziņojumi (lietas 1., 22., 23.lapa), kurus puses ir saņēmušas (lietas 24.-

25.lapa).

Puses noraidījumu tiesnesei nav pieteikušas.

Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā un Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādīto un lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus to kopumā

un savstarpējā saistībā, secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Ar lietā iesniegto dzimšanas apliecības Nr./apliecības numurs/ kopiju (lietas 6. lapa) ir pierādīts, ka Prasītāja un Atbildētājs ir bērna /pers. E/,

dzimušas /datums/, vecāki. Atbildētājs šo faktu nav apstrīdējis, līdz ar to tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka Atbildētājs ir bērna tēvs un viņa

pienākums ir bērnu uzturēt.

Saskaņā ar Civillikuma 178.¹ panta pirmo daļu, ikdienas aizgādību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Civilprocesa likuma

96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tiesa atzīst, ka lietā

nepastāv strīds par to, ka ikdienas aizgādību pār bērnu īsteno Prasītāja, kopā ar kuru bērns dzīvo (lietas 7., 8. lapa). Arī Atbildētājs šo faktu nav

apstrīdējis.

Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu, līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un

pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa

aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums

gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Saskaņā ar

Civillikuma 179.panta piekto daļu, minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram vecākam neatkarīgi no viņa

spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Līdz ar

ko Atbildētājam ir pienākums piedalīties nepilngadīgā bērna uzturēšanā, bet Prasītājai ir tiesības prasīt bērnam uzturlīdzekļus. Tāpat tiesa atzīst, ka

Prasītājas pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs neprasa vērtēt Atbildētāja mantisko stāvokli, jo tas ir atbilstošs minimālajam uzturlīdzekļu apmēram, kuru

katram vecākam, neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka, ka katra vecāka

pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7

gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam vecumā no 7 gadu

vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665, minimālā mēneša darba alga no 2014.gada 1.janvāra valstī tika

noteikta 320 euro, līdz ar ko minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram no vecākiem katram bērnam līdz 7 gadu vecumam ir 25 procenti

no 320 euro jeb 80 euro mēnesī, un no 7 gadu vecuma - 30 procenti no 320 euro jeb 96 euro mēnesī. Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta

2014.gada 2.decembra noteikumiem Nr.734 „Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumos Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša

darba algu un minimālo stundas tarifa likmi””, minimālā mēneša darba alga no 2015.gada 1.janvāra valstī tika noteikta 360 euro, līdz ar ko

minimālais uzturlīdzekļu apmērs no 2015.gada 1.janvāra, kas jānodrošina katram no vecākiem katram bērnam no 7 gadu vecuma - 30 procenti no 360

euro jeb 108 euro mēnesī.

Ievērojot bērna intereses un vajadzības, tiesa secina, ka celtā prasība ir apmierināma un no Atbildētāja Prasītājas labā ir piedzenami uzturlīdzekļi

bērna /pers. E/ uzturēšanai no 2014.gada 20.novembra līdz 2015.gada 1.janvārim ik mēnesi 96 euro apmērā, bet no 2015.gada 1.janvāra - ik mēnesi

108 euro apmērā, bet ne mazāk kā 30 % apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas, piedziņu turpinot līdz bērna pilngadībai.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka

prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas

3.punktu prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu prasības summa ir maksājumu kopsumma par vienu gadu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma

35.panta pirmās daļas 3.punktu, Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, no Atbildētāja valsts

labā ir piedzenami tiesāšanās izdevumi - valsts nodeva 172,80 euro apmērā (96 euro*12=1152 euro; 1152 euro*15%= 172,80 euro) un Tiesu

administrācijas labā - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kuri faktiski radušies lietā 11,39 euro apmērā (lietas 1., 2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu tiesai ir pamats apmierināt Prasītājas lūgumu un noteikt tiesas sprieduma

nekavējošu izpildi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, Atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu

piedziņu.

Vadoties no Civillikuma 177.panta, 179.panta pirmās, otrās un piektās daļas, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37

“Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, Civilprocesa likuma 8., 35.panta pirmās daļas 3. punkta, 34. panta pirmās daļas 1. punkta, 42.

panta pirmās daļas, 193., 104.panta pirmās daļas, 204.1panta, 205.panta pirmās daļas 1.punkta, 250.25, 250.27panta, tiesa

n o s p r i e d a

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus bērna /pers. E/,

personas kods /personas kods/, uzturēšanai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam minimālajam bērna uzturlīdzekļu apmēram, proti, no 2014.gada

20.novembra līdz 2015.gada 1.janvārim ik mēnesi 96 euro (deviņdesmit sešu euro) apmērā, bet no 2015.gada 1.janvāra - ik mēnesi 108 euro (viens

simts astoņu euro) apmērā, bet ne mazāk kā 30 % apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas, piedziņu turpinot līdz bērna /pers. E/ pilngadībai.

Spriedumu daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildīt nekavējoties.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā – valsts nodevu 172,80 euro (viens simts septiņdesmit divu euro 80 centu)

apmērā, ieskaitot to kontā: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22, konts LV55TREL1060190911200 , un Tiesu

administrācijas labā - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,39 euro (vienpadsmit euro 39 centu) apmērā, ieskaitot tos kontā: Tiesu

administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 - ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Noteikt /pers. D/termiņu piedzīto tiesas izdevumu labprātīgai samaksai - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 15.janvāra var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas

sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese (paraksts) I.Kromāne