Court dismissed tax audit appeal, ruling that fictitious transactions reduced taxable income and justified penalties.

Lietas Nr. A420485413

Lietas arhīva Nr. A42-01847-14/21

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 17.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „EWT Dus Serviss” pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/,

atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajam pārstāvim /pers. G/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „EWT Dus Serviss”

pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2013.gada 11.septembra lēmuma Nr.22.8/L-22065 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvalde no 2013.gada 17.janvāra līdz 2013.gada 15.aprīlim veica

pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „EWT Dus Serviss” pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN), valsts sociālās

apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) auditu par 2011.gada janvāri līdz

2012.gada 30.septembri un uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2011.gadu.

Pamatojoties uz audita rezultātiem, VID Nodokļu kontroles pārvaldes Vidzemes kontroles daļas galvenā nodokļu inspektore

2013.gada 16.aprīlī pieņēma sākotnējo lēmumu Nr.23.6/L-387, ar kuru pieteicējai papildu nomaksai budžetā tika aprēķināts PVN Ls

22962,99, soda nauda Ls 6888,9 un nokavējuma nauda Ls 4397,67, UIN Ls 13682, soda nauda Ls 4104,6 un nokavējuma nauda Ls

1669,2, kā arī samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par Ls 279,25 un saistībā ar to aprēķināta soda nauda Ls 83,78.

VID ģenerāldirektore ar 2013.gada 11.septembra lēmumu Nr.22.8/L-22065 (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, pamatojot to ar turpmāk minētajiem

argumentiem.

Pieteicēja nepiekrīt VID secinājumam, ka pieteicējas darījumi ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Clarity”, SIA

„Aven AK”, SIA „Prionus” un SIA „Bronx Style” faktiski nav notikuši, proti, ka no minētajiem uzņēmumiem saņemtie nodokļu rēķini satur

nepatiesu informāciju.

Pieteicēja norāda, ka VID nav konstatējis pieteicējas krāpniecisku vai ļaunprātīgu rīcību ar mērķi gūt fiskālās priekšrocības

atskaitāmā nodokļa veidā, kā arī VID nekonstatēja pieteicējas vai tās tiešo darījumu partneru SIA „Clarity”, SIA „Aven AK”, SIA

„Prionus” un SIA „Bronx Style” pārkāpumus.

VID nav ņēmis vērā būtisku apstākli – SIA „Clarity”, SIA „Aven AK”, SIA „Prionus” un SIA „Bronx Style” veiktos darījumus ar pieteicēju

apstiprināja un bija norādījušas savās PVN deklarācijās, tāpat kā minēto sabiedrību sadarbības partneri bija deklarējuši darījumus ar

tām.

Pieteicēja paskaidro, ka publiskajos reģistros pārbaudīja informāciju par sadarbības partneriem, bet VID ir daudz plašākas iespējas

pārbaudīt jebkuru nodokļu maksātāju un saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 3.pantu izslēgt personu no VID ar PVN

apliekamo personu reģistra.

Pieteicēja uzskata, ka VID liedzis atskaitīt priekšnodokli bez objektīviem pierādījumiem, kas liecinātu, ka pieteicēja zināja vai viņai

Pieteicēja uzskata, ka VID liedzis atskaitīt priekšnodokli bez objektīviem pierādījumiem, kas liecinātu, ka pieteicēja zināja vai viņai

bija jāzina, ka darījums, kas pamato tiesības uz atskaitīšanu, bija saistīts ar krāpšanu PVN jomā.

Pieteicēja norāda, ka darījumu partneri fakturrēķinus un rēķinus nav anulējuši, kā arī savstarpēji slēgtos līgumus nav apstrīdējuši,

atzinuši par spēkā neesošiem. Likumdevējs nav uzlicis pienākumu uzņēmējam vākt papildus pierādījumus. Pieteicēja uzskata, ka

lietā ir pārliecinoši pierādījumi, ka darījumi ir notikuši. Pieteicēja paskaidro, ka tās tiešajiem darījuma partneriem bija tiesības

piesaistīt apakšuzņēmumus un ar tiem slēgt līgumus vai slēgt ar trešajām personām patstāvīgus uzņēmumu līgumus, kā arī pieteicēja

varēja nebūt informētā par tiešo darījumu partneru tālāk slēgtajiem apakšuzņēmumu līgumiem. Būtiskākais ir tas, ka pieteicējai kā

pasūtītājam ir nodots darba rezultāts.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2013.gada 8.novembrī saņemtajā rakstveida paskaidrojumā VID pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz

Lēmumā minētajiem argumentiem.

Papildus VID paskaidro, ka pieteicēja veikto darījumu izpildījumu mēģina pierādīt ar iesniegtajiem līgumiem, kas noslēgti starp

pieteicēju un SIA „Clarity”, SIA „Aven AK”, SIA „Bronx Style” un SIA „Prionus”, kā arī to pielikumiem un rēķiniem. Jauni dokumenti, kas

apstiprina pieteicējas argumentus, nav pievienoti. Visi dokumenti jau ir bijuši VID rīcībā Lēmuma pieņemšanas laikā un ir izvērtēti

attiecībā uz konkrēto situāciju, no tiem VID nav guvis pārliecību, ka darījumi ir faktiski notikuši.

VID norāda, ka pieņemšanas nodošanas akti paši par sevi nav uzskatāmi par absolūtu pierādījumu darījumu faktiskajai esamībai un

to izpildei. Normas, uz kurām atsaucas pieteicēja, regulē attiecības starp pašiem līdzējiem, proti, līdzēju civiltiesiskās attiecības, nevis

nodokļu aplikšanas jautājumus.

VID uzskata, ka pieteicējai vajadzēja zināt, ka piedalās dokumentu noformēšanā par faktiski neesošiem darījumiem, par to liecina

trūkumi dokumentu noformēšanā, lietā iegūtā un izvērtēta informācija par pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA „Clarity”, SIA „Aven

AK”, SIA „Bronx Style” un SIA „Prionus” faktiskajiem apstākļiem - sabiedrību amatpersonu vispārīgi sniegtie paskaidrojumi nesniedz

patiesu un pārbaudāmu informāciju par pakalpojumu faktiskajiem apstākļiem, par darījumos iesaistītām identificējamām personām un

faktiskajiem pakalpojuma sniedzējiem, turklāt faktiskais pakalpojumu sniedzējs nav identificējams arī pēc visu darījumu ķēdē

iesaistīto deklarēto darījumu saimnieciskās darbības izvērtējuma (darbaspēka un materiāltehniskā nodrošinājuma neesamība, nav

konstatējama saimnieciskās darbības veikšanas vieta, deklarētie darbību veidi neatbilst faktūrrēķinos un rēķinos norādītajiem

pakalpojumiem).

Pieteicējas arguments, ka VID nevar atsaukties uz pieteicējas darījumu partneru krāpnieciskām darbībām, ir nepamatots, jo Lēmumā

norādīts uz pašas pieteicējas apzinātu rīcību, iekļaujot rēķinus un faktūrrēķinus, kurus nav pamata atzīt par grāmatvedības

attaisnojuma dokumentiem likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.panta izpratnē, nodokļu aprēķinos.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pilnvarotais pārstāvis uzturēja iesniegto pieteikumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

V ID pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem

argumentiem.

[5] Tiesas sēdē lieciniece /pers. G/ liecināja, ka iegādājās SIA „Clarity” un nodarbojās ar starpniecības pakalpojumu sniegšanu. VID

darbības veidu nepārreģistrēja. Juridiskā adrese bija Vestienas ielā 2. Iepazinās ar pieteicējas amatpersonu caur paziņu. SIA

strādāja viena pati. Apakšuzņēmējus meklēja caur paziņām un internetu. Apakšuzņēmējus neatceras. Pašai pieredzes būvdarbu

veikšanā nav. Objektus redzēja tikai pirms darbiem. Ar apakšuzņēmējiem uz objektiem nebrauca. Rēzeknē bija cauruļu montāža un

demontāža, metināšana, krāsošana, kolektoru nomaiņa utt. Pati piegādāja degvielas rezervuārus pieteicējai. Tāmi apakšuzņēmējs

izveidoja pēc uzrādītā darbu apjoma. Līgumus gatavoja pati, parakstīja Lubānas ielā.

Liecinieks /pers. H/ liecināja, ka ir bijušais SIA „Aven AK” valdes loceklis laikā, kad pieteicējai sniegti teritorijas apsaimniekošanas

pakalpojumi Garkalnē. Daļu no darbiem veica pati SIA „Aven AK”, daļu veica apakšuzņēmēji, bet, tā kā darbi tika veikti 2011. gadā,

tad darbus, kurus veica SIA „Aven AK”, un kurus apakšuzņēmēji, liecinieks tiesas sēdē atcerēties nespēja.

Liecinieks /pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka pieteicēju iepazinis ar reklāmas starpniecību, vai arī caur paziņām. Darbi tika veikti

2011., 2012. gadā, katru gadu divu mēnešu garumā.

Liecinieks pieteicējas teritorijā ir tīrījis grāvjus, labojis žogu, sakopis angāru. Lieciniekam pašam speciālas tehniskas nav bijis, tāpēc

darbi tika veikti ar tādiem darbarīkiem kā lāpsta, grābeklis, izkapts.

Nepieciešamos dokumentus sagatavojis pats liecinieks. V ID audita pārskata laikā liecinieks paskaidrojumos ir norādījis, ka

dokumentus sagatavoja pats savā ofisā, un pats arī brauca pie klientiem.

Liecinieks /pers. I/ liecināja, ka ir bijušais SIA „Prionus” valdes loceklis laikā, kad pieteicējai sniegti degvielas uzpildes staciju

pārbaudes pakalpojumi. Tā kāšādiem darbiem ir nepieciešamas speciālas zināšanas, tad darbu veikšanai liecinieks piesaistīja

apakšuzņēmēju SIA „ES Stall”. Liecinieks tiesas sēdē liecināja arī to, ka tiecies ar SIA „ES Stall” valdes locekli Andri. Ar personām

no SIA „ES Stall”, kuras veica degvielas uzpildes staciju pārbaudi, liecinieks nav iepazinies, taču aizbraucot apskatīt darbu veikšanu,

redzējis transportlīdzekli, kurā bija nepieciešamais aprīkojums.

Degvielas uzpildes staciju pārbaužu veikšana esot bijis vienīgais darījums ar SIA „EWT DUS SERVISS’’, un mēneša laikā tika

paveikta visu degvielas uzpildes staciju pārbaude.

Liecinieks /pers. I/ liecināja, ka personīgi ir tiecies ar SIA „EWT DUS SERVISS” direktoru, ar darbiniekiem, kuri parakstīja

pieņemšanas-nodošanas aktus, un ar darbiniekiem, kuri strādāja grāmatvedībā. Nepieciešamos dokumentus sagatavoja SIA „EWT

DUS SERVISS”, savukārt pieņemšanas-nodošanas aktus sagatavojis liecinieks pats.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot tos kopsakarā ar lietas materiāliem un

lietā esošajiem pierādījumiem, secina, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[7] Ar Lēmumu pieteicējai uzlikts pienākums:

1) papildus nomaksāt budžetā PVN Ls 22962,99, soda naudu Ls 6888,9 un nokavējuma naudu Ls 4397,67;

2) papildus nomaksāt budžetā UIN Ls 13682, soda naudu Ls 4104,6 un nokavējuma naudu Ls 1669,2;

3) kā arī samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par Ls 279,25 un saistībā ar to aprēķināta soda nauda Ls 83,78.

Tiesa konstatē, ka VID Lēmumu pieņēmis, jo netiek atzīta pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA „Clarity”, SIA „Aven AK”, SIA „Bronx

Style” un SIA „Prionus” faktiskā norise. Savukārt pieteicēja nepiekrīt šādam viedoklim.

Tādējādi lietā ir strīds par to, vai pieteicējai bija tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar minētajiem uzņēmumiem.

[8] Likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka uzņēmuma grāmatvedībai ir uzskatāmi jāatspoguļo visi

uzņēmuma saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis. Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā

persona varētu gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā

arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai,

salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai.

Atbilstoši minētā likuma 7.panta pirmajai daļai grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma

dokumentu. Attaisnojuma dokumentā jābūt noteiktiem rekvizītiem: uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, dokumenta

nosaukums, numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, saimnieciskā darījuma mērītāji, atbildīgo personu

paraksti.

No minētajām tiesību normām secināms, ka uzņēmuma grāmatvedība ir jākārto tā, lai no tās varētu gūt skaidru priekšstatu par

konkrētā uzņēmuma darījumiem, to norisi, tostarp, grāmatvedībā ir jāatrodas dokumentiem, kas satur nepieciešamo informāciju par

darījumiem. Tāpēc dokumentus, kuros norādīta nepatiesa informācija, nevar atzīt par ticamu darījumu esamību apliecinošu

dokumentu, neskatoties uz to, kura persona ir vainojama nepatiesas informācijas uzrādīšanā.

[9] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punkta a) apakšpunktā noteikts, ka priekšnodoklis ir PVN summa, kas

norādīta apliekamajai personai izrakstītajā PVN rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās

darbības nodrošināšanai.

Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu tikai VID reģistrētai apliekamai personai ir

tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām

saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu

nodrošināšanai.

Tiesu judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktam,

preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā personai ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu vienīgi tad, ja ir ievēroti šādi

priekšnoteikumi:

1) persona ir reģistrēta VID kā ar PVN apliekamā persona;

2) tā samaksājusi nodokļa rēķinu par pakalpojumu vai saņēmusi preci un atbilstošu nodokļa rēķinu;

3) prece vai pakalpojums saņemts no citas ar PVN apliekamās personas, kas atbilstošā kārtībā reģistrēta VID;

4) saņemtā prece vai pakalpojums tiek izmantots savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna ar PVN

apliekamā prece vai pakalpojums.

Turklāt, lai šīs tiesības izmantotu, obligāti jāpastāv visiem iepriekš minētajiem priekšnoteikumiem. Ja kaut viens no

priekšnoteikumiem iztrūkst, personai nav tiesību atskaitīt priekšnodokli (sk., piem., Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamenta 2006.gada 17.janvāra sprieduma SKA-14 12.punktu, 2007.gada 26.aprīļa sprieduma SKA-154/2007 9.punktu,

2007.gada 25.jūnija sprieduma SKA-296/2007 12.punktu). Attiecībā uz minēto priekšnoteikumu pastāvēšanu jau ilgstoši

nostabilizējusies arī judikatūra.

Tāpat no minētajām tiesību normām, atbilstoši konsekventai Senāta judikatūrai, izriet, ka priekšnoteikums priekšnodokļa atskaitīšanai

tostarp ir tas, ka prece vai pakalpojums saņemts no citas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un ka pakalpojumu

faktiski sniegusi vai preci faktiski piegādājusi tieši nodokļa rēķinā norādītā persona (sk., piemēram, Augstākās tiesas Administratīvo

lietu departamenta 2010.gada 1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā SKA-416/2010 13.punktu).

Lai persona iegūtu tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, ir vienlaikus jāpastāv visiem minētajā tiesību normā uzskaitītajiem

priekšnoteikumiem. Ja kāds no šiem priekšnoteikumiem nepastāv, persona nav tiesīga atskaitīt priekšnodokli.

Tādējādi, lai vatētu izmantot tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, nodokļu rēķiniem ir jāatbilst faktiski notikušiem darījumiem. Proti,

gan grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem ir jāatbilst tiesību normās noteiktajām prasībām, gan pašiem darījumiem ir jābūt

faktiski notikušiem, turklāt ar attaisnojuma dokumentos norādītajiem darījumu partneriem.

[10] Konkrētajā gadījumā VID ir secinājis, ka darījumi starp pieteicēju un SIA „Clarity”, SIA „Aven AK”, SIA „Bronx Style” un SIA

„Prionus” nav notikuši, tādēļ pieteicēja nebija tiesīga kā priekšnodokli atskaitīt Ls 23242,24 saskaņā ar SIA „Clarity”, SIA „Aven AK”,

SIA „Bronx Style” un SIA „Prionus” vārdā noformētajiem faktūrrēķiniem un rēķiniem par pakalpojumu sniegšanu Ls 105810,16 vērtībā.

[10.1] Pārbaudot, vai ir konstatējama pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA „Clarity” faktiskā norise, tiesa konstatē turpmāk minēto.

[10.1.1] Tiesa konstatē, ka lietas materiālos atrodas 2011.gada 7.martā starp pieteicēju un SIA „Clarity” 2011.gada 1.jūnijā noformēts

celtniecības darbu līgums CL/2011/25. Saskaņā ar līguma nosacījumiem izpildītājs SIA „Clarity” ar saviem un piesaistītajiem

darbaspēkiem un līdzekļiem veiks celtniecības darbus pasūtītāja projektos saskaņā ar līguma noteikumiem un pasūtītāja uzdevumu

(lietas 1.sējuma 61.-65.lapa).

2011.gada 1.jūnija koptāme Noliktava/2011/1 „Noliktavu telpu remonts” un 2013.gada 1.jūlija lokālā tāme Nr.NB-1/2011 „Naftas

bāzes sagatavošana darbam ar degvielas veidu – benzīns” (lietas 1.sējuma 68. un 66.-67.lapa).

2011.gada 30.jūnija pieņemšanas – nodošanas akts Nr.Noliktava/2011/1 un 2011.gada 25.jūlija pieņemšanas nodošanas akts

Nr.NB-1/2011 (lietas 1.sējuma 71. un 72.lapa).

2011.gada 30.jūnijā SIA „Clarity” vārdā izrakstītais faktūrrēķins Nr.A12 par apmaksu par izpildītajiem darbiem saskaņā ar līgumu

(darījuma vērtība Ls 24610,16, PVN Ls 5414,24) (lietas 1.sējuma 69.lapa).

2011.gada 29.jūlija SIA „Clarity” vārdā izrakstītais faktūrrēķins Nr.A20 par apmaksu par izpildītajiem darbiem saskaņā ar līgumu

(darījuma vērtība Ls 30000, PVN Ls 6600) (lietas 1. sējuma 70.lapa).

Minētajos faktūrrēķinos, kā arī līgumā, kā atbildīgā persona par pakalpojumu sniegšanu atbilstoši paraksta atšifrējumam norādīta SIA

„Clarity” valdes priekšsēdētāja no 2011.gada 24.februāra līdz 26.septembrim /pers. G/.

VID konstatējis, ka SIA „Clarity” kā saimnieciskās darbības veidu deklarēja datorprogrammēšanu, nespecializēto vairumtirdzniecību,

datu apstrādi, uzturēšanu, ar to saistītās darbības un interneta portālu darbību. SIA „Clarity” pārskatos „Ziņojums par valsts sociālās

apdrošināšanas obligātajām iemaksām, iedzīvotāja ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska Nodevu” 2011.gada jūnijā – jūlijā

deklarēja vienu darba ņēmēju - amatpersonu - /pers. G/. Sakarā ar dokumentu neiesniegšanu, SIA „Clarity” 2011.gada 21.decembrī

izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu saraksta.

SIA „Clarity” amatpersona /pers. G/ 2013.gada 14.marta paskaidrojums VID, kurā /pers. G/, atbildot uz VID darbinieku uzdotajiem

jautājumiem, paskaidroja, ka sabiedrībā bija vienīgā nodarbinātā persona, un meklēja uzņēmumus, kas veica būvniecības darbus.

/pers. G/ nevarēja paskaidrot SIA „Clarity” saimnieciskās darbības būtību, kā arī nezināja, no kā sabiedrība īrēja sabiedrības

deklarēto juridisko adresi Vestienas ielā 2, Rīgā. /pers. G/ paskaidroja, ka juridiskajā adresē atradās tikai pastkastīte vēstuļu

saņemšanai. /pers. G/ norādīja, ka nevienu personu nav pilnvarojusi rīkoties savā vai sabiedrības vārdā. /pers. G/ neko nevarēja

paskaidrot par SIA „Clarity” darījumiem ar pieteicēju, jo objektos pati neatradās un visus darbus uzticēja starpnieku sabiedrībām, kuru

nosaukumus neatcerējās (lietas 2.sējuma 60.- 64.lapa).

Tiesa konstatē, ka lietas materiālos atrodas arī /pers. G/ VID Nodokļu kontroles pārvaldei 2012.gada 28.jūnijā sniegtais

paskaidrojums, kurā /pers. G/ norādīja, ka SIA „Clarity” saskaņā ar noslēgto līgumu un tāmēm veica rezervuāru remontu Rēzeknes

naftas bāzē. Pakalpojumi sevī ietvēra cauruļvadu maģistrāles demontāžu, jaunu cauruļvadu montāžu, rezervuāra remontu un

sakārtošanu. Savukārt 2011.gada jūnijā SIA „Clarity” sniedza pakalpojumus, kas saistīti ar noliktavas telpu remontu Garkalnē.

Pakalpojumu ietvaros sabiedrība veica grīdu un sienu apdares darbus, kā arī jumta seguma atjaunošanu. 2011.gada jūlijā SIA

„Clarity” saskaņā ar pieteicējas pasūtījumu degvielas naftas bāzē Rēzeknē veica noliešanas iekārtu demontāžu, jaunu noliešanas

iekārtu montāžu, pieņemšanas kolektora nomaiņu, cauruļvadu pievienošanu sūkņu stacijai, noliešanas līnijas montāžu, rezervuāra

aizbīdņu nomaiņu, krāsošanas un pretkorozijas darbus un citus darbus. /pers. G/ paskaidroja, ka darbu izpildei tika pieaicināti

apakšuzņēmēji (lietas 2.sējuma 65.lapa).

Savukārt tiesas sēdē /pers. G/ liecināja, ka iegādājās SIA „Clarity” un nodarbojās ar starpniecības pakalpojumu sniegšanu. VID

darbības veidu nepārreģistrēja. Juridiskā adrese bija Vestienas ielā 2. Iepazinās ar pieteicējas amatpersonu caur paziņu. SIA

strādāja viena pati. Apakšuzņēmējus meklēja caur paziņām un internetu. Apakšuzņēmējus neatceras. Pašai pieredzes būvdarbu

veikšanā nav. Objektus redzēja tikai pirms darbiem. Ar apakšuzņēmējiem uz objektiem nebrauca. Rēzeknē bija cauruļu montāža un

demontāža, metināšana, krāsošana, kolektoru nomaiņa utt. Pati piegādāja degvielas rezervuārus pieteicējai. Tāmi apakšuzņēmējs

izveidoja pēc uzrādītā darbu apjoma. Līgumus gatavoja pati, parakstīja Lubānas ielā.

Izvērtējot /pers. G/ paskaidrojumus un tiesas sēdē sniegtās liecības, tiesa secina, ka SIA „Clarity” 2011.gada 1.jūnija līgumā

Nr.CL/2011/25 norādītos celtniecības darbus nav veikusi, vienīgi noformējusi dokumentus.

[10.1.2] VID, pārbaudot informāciju par SIA „Clarity” darījuma partneriem, konstatējis, ka SIA „Clarity” 2011.gada aprīlī - jūnijā

deklarēja darījumus ar SIA „Premius”, jūlijā - septembrī darījumus ar SIA „Redy KA” un SIA „AGN Baltic”.

SIA „Premius” kā saimnieciskās darbības veidu deklarēja cita veida tīrīšanas darbības, SIA „Redy KA” - citas ēku un ražošanas

objektu tīrīšanas, uzkopšanas darbības, nespecializēto vairumtirdzniecību, SIA „AGN Baltic” - nespecializēto vairumtirdzniecību.

Sakarā ar dokumentu neiesniegšanu pārbaudei SIA „Premius” 2011.gada 2011.gada 13.jūlijā, SIA „Redy KA” 2011.gada 18.jūlijā,

SIA „AGN Baltic” 2011.gada 26.augustā izslēgtas no VID ar PVN apliekamo personu reģistra.

SIA „Premius” 2011.gada jūnijā deklarēja vienu darba ņēmēju - amatpersonu, jūlijā divus darba ņēmējus, SIA „Redy KA” 2011.gada

jūnijā, jūlijā - vienu darba ņēmēju. Savukārt SIA „AGN Baltic” darba devēja ziņojumus par 2011.gada jūniju, jūliju neiesniedza. SIA

„Premius”, SIA „Redy KA” un SIA „AGN Baltic” īpašumā vai turējumā transportlīdzekļi un traktortehnika nav reģistrēta. SIA „Redy KA”

un SIA „AGN Baltic” nav iesniegušas 2011.gada pārskatu.

Tiesa konstatē, ka ar VID savāktajiem pierādījumiem apstiprinās fakts, ka SIA SIA „Premius”, SIA „Redy KA” un SIA „AGN Baltic”

rīcībā nebija darba spēka un materiāltehnisko resursu, lai veiktu celtniecības un remonta darbus. Līdz ar to ir pamats atzīt, ka SIA

„Clarity” ne pati, ne ar apakšuzņēmēju starpniecību, nav sniegusi celtniecības pakalpojumus pieteicējai.

[10.1.3] Tiesa atzīst, ka būvuzņēmējs var piesaistīt apakšuzņēmējus būvdarbu veikšanā un tas nevarētu būt par pamatu, lai

būvniecības pakalpojuma saņēmējam liegtu tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Taču konkrētajā gadījumā, kā jau tiesa to

konstatēja, arī pieteicējas tiešās darījuma partneres SIA „Clarity” iespējamie piesaistītie „apakšuzņēmēji” – SIA „Premius”, SIA „Redy

KA” un SIA „AGN Baltic” nespēja nodrošināt šādu pakalpojumu sniegšanu.

Tādējādi nav iespējams jebkādā veidā identificēt tās personas, kuras sniegušas konkrētos celtniecības pakalpojumus. Uz to

nenorāda arī pieteicēja, ka tā kā būvuzņēmējs jebkādā veidā būtu pārliecinājusies par nolīgto pakalpojumu izpildes gaitu.

Tādējādi secināms, ka būvniecības darbus objektos veikušas personas, kuras nav ne SIA „Clarity”, ne tās darījumu partneres SIA

„Premius”, SIA „Redy KA” un SIA”AGN Baltic”, vai šo uzņēmumu nolīgti darbinieki, jo minētājām sabiedrībām šādu iespēju nebija.

Minētais liecina, ka SIA „Clarity” ir bijusi tikai kā formāls (dokumentu noformēšanā) aizsegs tām personām, kas patiesībā sniegušas

pieteicējai konkrētos celtniecības pakalpojumus.

Tādējādi tiesa atzīst, ka VID pamatoti 2011.gada jūlijā, jūlijā ierobežojis pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli Ls 12014,24

apmērā par darījumiem ar SIA „Clarity”.

[10.2] Pārbaudot, vai ir konstatējama pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA „Aven AK” faktiskā norise, tiesa konstatē turpmāk minēto.

[10.2.1] Tiesa konstatē, ka lietas materiālos atrodas pieteicējas (pasūtītājs) un SIA „Aven AK” (uzņēmējs) 2011.gada 1.jūlija

uzņēmuma līgums Nr.AK/1/07/2011. Saskaņā ar līguma 1.punktu uzņēmējs ar saviem darba rīkiem un ierīcēm apņemas pasūtītājam

par šajā līgumā noteikto atlīdzību veikt pasūtītāja teritorijas un nedzīvojamo ēku un būvju apsaimniekošanu (lietas 1.sējuma 55.-

56.lapa).

2011.gada 30.decembra pieņemšanas - nodošanas akts Nr.1 un 2012.gada 30.janvāra pieņemšanas - nodošanas akts Nr.2 pie

uzņēmuma līguma Nr.AK/1/07/2011 par teritorijas un ēku (būvju) apsaimniekošanu (lietas 1.sējuma 59. un 60.lapa).

2011.gada 30.decembrī SIA „Aven AK” vārdā izrakstītais rēķins Nr.12-AK-01 par apsaimniekošanas pakalpojumiem no 2011.gada

jūlija līdz decembrim (PVN Ls 2640) (lietas 1.sējuma 57.lapa).

2012.gada 30.janvārī SIA „Aven AK” vārdā izrakstītais rēķins Nr.1-AK-01 par apsaimniekošanas pakalpojumiem 2012.gada janvārī

(PVN Ls 440) (lietas 1.sējuma 58.lapa).

Minētajos rēķinos, kā arī līgumā, kā atbildīgā persona par pakalpojumu sniegšanu atbilstoši paraksta atšifrējumam norādīts /pers. H/.

VID konstatējis, ka SIA „Aven AK” kā saimnieciskās darbības veidu deklarēja mākslas palīgdarbības, citas ēku un ražošanas objektu

tīrīšanas un uzkopšanas darbības. Pārskatos „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, iedzīvotāju

ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska nodevu” 2011.gada jūlijā - 2012.gada janvārī deklarēja vienu darba ņēmēju -

amatpersonu /pers. H/. Sakarā ar dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei 2013.gada 14.martā uzsākts process SIA

„Aven AK” izslēgšanai no VID ar PVN apliekamo personu reģistra.

Tiesa konstatē, ka lietas materiālos atrodas SIA „Aven AK” amatpersonas /pers. H/ VID 2013.gada 5.martā sniegtais paskaidrojums,

no kura izriet, ka sabiedrība nodarbojās ar starpniecību, tirdzniecību un Ķemeru teritorijas apsaimniekošanu. /pers. H/ bija vienīgais

darbinieks, sabiedrībai nebija materiāltehniskās bāzes. /pers. H/ paskaidroja, ka lielāko darbu daļu darīja pats, bet arī piesaistīja

apakšuzņēmējus, /pers. H/ nevarēja atcerēties, kurus konkrēti. /pers. H/ paskaidroja, ka nevienu personu nav pilnvarojis rīkoties savā

vai sabiedrības vārdā. /pers. H/ visus dokumentus sagatavoja un parakstīja pats, pašreiz viņa rīcībā dokumentu vairs nav (lietas

2.sējuma 94.-98.lapa).

Tiesa konstatē, ka lietas materiālos atrodas arī /pers. H/ 2012.gada 21.martā VID Nodokļu kontroles pārvaldei sniegtais

paskaidrojums, no kura izriet, ka SIA „Aven AK” nodarbojas ar starpniecības pakalpojumu sniegšanu. /pers. H/ norādīja, ka

galvenokārt ir starpnieks graudu, minerālmēslu, detaļu, cauruļu (trubu), automašīnu iegādē un pārdošanā (lietas 2.sējuma 99.-

104.lapa).

Savukārt tiesas sēdē liecinieks /pers. H/ liecināja, ka ir bijušais SIA „Aven AK” valdes loceklis laikā, kad pieteicējai sniegti teritorijas

apsaimniekošanas pakalpojumi Garkalnē. Daļu no darbiem veica pati SIA „Aven AK”, daļu veica apakšuzņēmēji, bet, tā kā darbi tika

veikti 2011. gadā, tad darbus, kurus veica SIA „Aven AK”, un kurus apakšuzņēmēji, liecinieks tiesas sēdē atcerēties nespēja.

Liecinieks /pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka pieteicēju iepazinis ar reklāmas starpniecību, vai arī caur paziņām. Darbi tika veikti

2011., 2012. gadā, katru gadu divu mēnešu garumā.

Liecinieks pieteicējas teritorijā ir tīrījis grāvjus, labojis žogu, sakopis angāru. Lieciniekam pašam speciālas tehniskas nav bijis, tāpēc

darbi tika veikti ar tādiem darbarīkiem kā lāpsta, grābeklis, izkapts.

Nepieciešamos dokumentus sagatavojis pats liecinieks. V ID audita pārskata laikā liecinieks paskaidrojumos ir norādījis, ka

dokumentus sagatavoja pats savā ofisā, un pats arī brauca pie klientiem.

Izvērtējot /pers. H/ sniegtos paskaidrojumus un liecības, tiesa secina, ka tie ir savstarpēji nesakritīgi un rada pamatotas šaubas par to,

ka SIA „Aven AK” faktiski varēja sniegt pieteicējai nolīgtos pakalpojumus.

[10.2.2] SIA „Aven AK” 2011.gada decembrī un 2012.gada janvārī deklarēja darījumus ar SIA „Milleng” un darījumus zem Ls 1000.

SIA „Milleng” kā saimnieciskās darbības veidu deklarēja dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību. SIA „Milleng” 2011.gada

decembrī, 2012.gada janvārī deklarēja vienu darba ņēmēju - amatpersonu. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk -

CSDD) un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras informāciju SIA „Milleng” īpašumā vai turējumā transportlīdzekli un traktortehnika

nav reģistrēta. SIA „Milleng” 2012.gada 24.aprīlī izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra.

V ID Nodokļu kontroles pārvalde 2012.gada 13.martā veica SIA „Milleng” juridiskās adreses Tērbatas ielā Nr.93/95-49, Rīgā

(reģistrēta no 2011.gada 26.septembra līd z 2012.gada 11.jūlijam) apsekošanu. Apsekošanas laikā nodokļu administrācija

saimnieciskās darbības veikšanu nekonstatēja un sabiedrības amatpersonas nesastapa (lietas 1.sējuma 136.lapa).

Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pamatotiem VID secinājumus, ka SIA „Aven AK” un SIA „Milleng” rīcībā nebija darbaspēka un

materiāltehnisko resursu, lai veiktu apsaimniekošanas pakalpojumus.

[10.2.3] Tādējādi VID pamatoti secināja, ka SIA „Milleng” nav sniegusi pakalpojumus SIA „Aven AK”, bet SIA „Aven AK” tos nav

sniegusi pieteicējai un pamatoti 2011.gada decembri, 2012.gada janvāri ierobežoja pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli Ls

3080 apmērā par darījumiem ar SIA „Aven AK”.

[10.3] Pārbaudot, vai ir konstatējama pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA „Bronx Style” faktiskā norise, tiesa konstatē, ka lietas

materiālos atrodas pieteicējas un SIA „Bronx Style” noslēgtais 2012.gada 1.februāra apsaimniekošanas līgums Nr.AB 02/12.

Atbilstoši līguma nosacījumiem 2.1.punktu uzņēmējs ar saviem darba rīkiem, darbaspēku un ierīcēm apņemas veikt pasūtītāja objekta

teritorijas un ēkas apsaimniekošanu (2.1.punkts), objektā esošo ēku un teritorijas saglabāšanu atbilstoši tiesību normām

(2.2.1.punkts), objekta ēku un teritorijas uzkopšanu, t.sk. zāles pļaušanu, sniega tīrīšanu un izvešanu (2.2.2.punkts), objekta ēku

sanitāro apkopi, apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšanu (2.2.3.punkts), sadzīves atkritumu izvešanu no objekta

(2.2.4.punkts), objekta ēku apsaimniekošanu, tehnisko apkopi (2.2.5.punkts) (lietas 1.sējuma 114.-116.lapa).

2012.gada 20.februāra pieņemšanas – nodošanas akts Nr.1/02, 2012.gada 31.marta pieņemšanas – nodošanas akts Nr.2/03,

2012.gada 30.aprīļa pieņemšanas nodošanas akts Nr.3/-4, 2012.gada 31.maija pieņemšanas – nodošanas akts Nr.4/05, 2012.gada

29.jūnija pieņemšanas – nodošanas akts Nr.5/06, 2012.gada 31.jūlija pieņemšanas – nodošanas akts Nr.6/07 un 2012.gada

30.augusta pieņemšanas – nodošanas akts Nr.7/08 pie apsaimniekošanas līguma Nr.AB02/12 (lietas 1.sējuma 124.-130.lapa).

SIA „Bronx Style” vārdā izrakstītie rēķini par darbiem saskaņā ar līgumu AB02/12 (lietas 1.sējuma 117.-123.lapa).

SIA „Bronx Style” vārdā noformētajos rēķinos (2012.gada 20.februāra Nr.BXU-03-12-02, 31.marta Nr.BXU-20-12-03, 30.aprīļa

Nr.BXU-15-12-04, 31.maija Nr.BXU-29-12-05, 29.jūnija Nr.BXU-19-12-06, 31.jūlija Nr.BXU-24-12-07, 30.augusta Nr.BXU-17-12-08

(lietas 1.sējuma 117.-123.lapa)) kā darījuma norādīts: par darbiem saskaņā ar 2012.gada 1.februāra līgumu Nr.AB02/12.

Savukārt 2012.gada 1.februāra līgumā norādītais apsaimniekošanas darbu formulējums ir pārāk plašs un nekonkrēts. Nav

identificējams to apjoms un būtība, jo pārbaudei citi dokumenti nav uzrādīti. Secināms, ka notikusi formāla dokumentu noformēšana,

kas liecina par darījumu neesamību.

[10.3.1] VID konstatēja, ka SIA „Bronx Style” kā saimnieciskās darbības veidu deklarēja mākslas palīgdarbības un citas ēku un

ražošanas objektu tīrīšanas un uzkopšanas darbības. SIA „Bronx Style” 2012.gada februārī - augustā deklarēja trīs darba ņēmējus.

Sakarā ar dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei SIA „Bronx Style” 2013.gada 3.martā izslēgta no VID ar PVN

apliekamo personu reģistra.

SIA „Bronx Style” amatpersona /pers. T/ VID Nodokļu kontroles pārvaldei 2013.gada 5.martā sniedza paskaidrojumu, kurā norādīja,

ka sabiedrība veica saimniecisko darbību un nodarbojās ar celtniecību un preču piegādēm, SIA „Bronx Style” bija nodarbināti 3

darbinieki. /pers. T/ paskaidroja, ka pats kārtoja dokumentāciju un viens no darbiniekiem bija noliktavas pārzinis, bet otrs darbinieks

bija būvuzraugs. Visus darbus veica pieaicinātie apakšuzņēmēji, sabiedrībai nebija materiāli tehniskās bāzes. /pers. T/ norādīja, ka

nevienu personu nav pilnvarojis rīkoties savā vai sabiedrības vārdā. /pers. T/ paskaidroja, ka to darbu veikšanai, kurus viņš nevarēja

paveikt pats, tika pieaicināts apakšuzņēmējs SIA „ES Stall”. Darbi tika veikti Garkalnē, pieteicējas bāzē, aptuveni 1000 m 2 platībā.

Saskaņā ar līgumu ar apakšuzņēmēja tehniku tika veikta sniega tīrīšanu, zāles pļaušana, teritorijas uzkopšana. Darbu veikšanai tika

izmantoti apakšuzņēmēji. /pers. T/ paskaidroja, ka ar pieteicējas amatpersonu iepazinās pēc draugu ieteikuma, kas izlasīja

sludinājumu par apsaimniekotāja nepieciešamību. /pers. T/ neatcerējās, kurš draugs to ieteica. Vēl /pers. T/ norādīja, ka tika noslēgts

līgums un sagatavoti rēķini, bet /pers. T/ nevarēja atcerēties, kurš no darījuma partneriem to veica (lietas 2.sējuma 68.-72.lapa).

Tiesa konstatē, ka lietas materiālos atrodas SIA „Bronx Style” darba ņēmēja /pers. V/ 2013.gada 8.marta paskaidrojums, no kura

izriet, ka sabiedrība nodarbojās ar būvniecību, bet /pers. V/ objektos nav strādājis. Darba samaksa bija noteikta Ls 1,5 par stundu,

taču /pers. V/ faktiski naudu nav saņēmis, jo nebija uzaicināts (izsaukts) veikt darba pienākumus (lietas 2.sējuma 73.-77.lapa).

[10.3.2] SIA „Bronx Style” 2011.gada decembrī un 2012.gada februārī - augustā deklarēja darījumus ar SIA „Gold Tranc”, ar SIA „Balt-

Brūvers” (3 darījumi, lietas 1.sējuma 157.lapa) un darījumus zem Ls 1000. Savukārt SIA „Gold Tranc” deklarēja darījumus ar SIA „AG

Celtnieks”, SIA Rekonstrukcijas projekti” un SIA „Lenijs”.

SIA „Gold Tranc” kā saimnieciskās darbības veidu deklarēja biroja mēbeļu vairumtirdzniecību, citu mājsaimniecības preču

vairumtirdzniecību, SIA „AG Celtnieks” - citas būvdarbu pabeigšanas operācijas, SIA „Rekonstrukcijas projekti” - grīdas un sienu

apdari, SIA „Lenijs” - tūrisma operatora pakalpojumus.

Sakarā ar dokumentu neiesniegšanu pārbaudei SIA „AG Celtnieks” 2012.gada 5.maijā, SIA „Rekonstrukcijas projekti” 2012.gada

3.jūlijā, SIA „Lenijs” 2012.gada 20.novembrī izslēgtas no VID ar PVN apliekamo personu reģistra.

SIA „Gold Tranc” 2012.gada februārī - jūlijā deklarēja vienu darba ņēmēju - amatpersonu, SIA „AG Celtnieks” - trīs darba ņēmējus,

t.sk. amatpersonu, SIA „Lenijs” 2012.gada jūlijā - divus darba ņēmējus, par augustu darba devēja ziņojums nav iesniegts, SIA

„Rekonstrukcijas projekti” darba devēja ziņojumus par 2012.gada jūniju, jūliju nav iesniegusi.

Saskaņā ar CSDD un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras informāciju SIA „Gold Tranc”, SIA „AG Celtnieks” īpašumā vai turējumā

transportlīdzekļi un traktortehnika nav reģistrēta. SIA „AG Celtnieks” nav iesniegusi uzņēmuma gada pārskatu par 2011.gadu.

VID Nodokļu kontroles pārvalde 2012.gada 14.februārī veica SIA „Gold Tranc” juridiskās adreses Brīvības gatvē 410, Rīgā (reģistrēta

no 2011.gada 29.septembra) apsekošanu, kuras laikā saimnieciskās darbības veikšanu nekonstatēja un sabiedrības amatpersonas

nesastapa (lietas 2.sējuma 112.lapa).

Tiesa konstatē, ka lietas materiālos atrodas SIA „Gold Tranc” amatpersonas /pers. A0/ (valdes loceklis no 2011.gada 29.septembra

līdz 2013.gada 28.februārim) sniegtie paskaidrojumi, kuros viņš norāda, ka sabiedrība nodarbojas ar dažādu starpniecības

pakalpojumu sniegšanu (būvniecību, projektēšanu, inženiersistēmu montāžu, uzraudzību un citu pakalpojumu sniegšanu). Sabiedrībai

ir savs preču/pakalpojumu pasūtītāju un attiecīgi arī piegādātāju loks, kā arī sabiedrība veic uzraudzību (lietas 2.sējuma 111.lapa un

117.-125.lapa).

Savukārt 2013.gada 12.februārī /pers. A0/ VID paskaidroja, ka ir SIA „Gold Tranc” amatpersona un sabiedrība plānoja nodarboties ar

starpniecības pakalpojumu sniegšanu celtniecībā. /pers. A0/ norādīja, ka aptuveni 2012.gada janvārī reģistrēja SIA „Gold Tranc” VID

ar PVN apliekamo personu reģistrā. Uz nodokļu administrācijas jautājumiem - kā tika sameklēti darījuma partneri, kas tie bija, no kā

pakalpojumi saņemti un kam tie sniegti, /pers. A0/ atbildēja, ka pats atradis savus darījuma partnerus SIA „AG Celtnieks”, SIA

„Prionus”, SIA „Bronx Style” (lietas 2.sējuma 86.-90.lapa).

Sniegtajos paskaidrojumos /pers. A0/ nav varējis paskaidrot, ar ko PVN maksātājs atšķiras no PVN nemaksātāja. /pers. A0/

paskaidrojis, ka rēķinus SIA „Gold Tranc” vārdā nav noformējis, tikai parakstījis jau sagatavotus. SIA „Gold Tranc” darbības veids bijis

objektu atrašana SIA „Prionus”, lai minētā sabiedrība varētu veikt būvniecības darbus.

/pers. A0/ paskaidrojumos sniegtā informācija liecina par minētās personas nepiedalīšanos darījumos, darījuma būtības un apjoma

nepārzināšanu, kā arī par formālu dokumentu noformēšanu, nevis par reālu saimnieciskās darbības veikšanu.

Izvērtējot /pers. A0/ paskaidrojumos norādīto informāciju, tiesa secina, ka tā ir pretrunīga, tāpat nav saprotams, kādus pakalpojumus

sabiedrība sniedz, kas SIA „Gold Tranc” vārdā noformē rēķinus.

[10.3.3] Tiesa konstatē, ka lietas materiālos atrodas Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes 2012.gada 14.decembra vēstule

Nr.24/1-24/3142, no kuras izriet, ka SIA „AG Celtnieks” amatpersona /pers. AA/ (Tadžikistānas pilsonis) nav ieceļojis Latvijas

Republikā un viņam nav izsniegta uzturēšanās un darba atļauja (lietas 2.sējuma 105.lapa).

V ID Nodokļu kontroles pārvalde 2012.gada 13.martā veica SIA „AG Celtnieks” juridiskās adreses Nīcgales ielā 21-74, Rīgā

(reģistrēta no 2011.gada 28.decembra līdz 2012.gada 27.aprīlim) un apsekošanu, kuras laikā saimnieciskās darbības veikšanu

nekonstatēja un sabiedrības pārstāvjus nesastapa (lietas 2.sējuma 106.lapa).

Savukārt 2012.gada 17.maijā veikta SIA „Rekonstrukcijas projekti” juridiskās adreses Brīvības gatve 221-1, Rīgā, apsekošana

(reģistrēta no 2011.gada 28.decembra), kuras laikā saimnieciskās darbības veikšana netika konstatēta (lietas 2.sējuma 113.lapa).

[10.3.4] Tādējādi tiesa atzīst par pamatotiem VID secinājumus, ka SIA „Gold Tranc”, SIA „AG Celtnieks”, SIA Rekonstrukcijas

projekti”, SIA „Lenijs” un SIA „Bronx Style” rīcībā nebija darbaspēka un materiāltehnisko resursu, lai sniegtu apsaimniekošanas

pakalpojumus pārbaudei uzrādītajos dokumentos norādītajā apmērā.

Tiesas ieskatā SIA „AG Celtnieks”, SIA „Rekonstrukcijas projekti” un SIA „Lenijs” nav sniegušas pakalpojumus SIA „Gold Tranc”, bet

SIA „Gold Tranc” - SIA „Bronx Style”, savukārt SIA „Bronx Style” – pieteicējai.

Tiesa atzīst, ka VID pamatoti 2011.gada decembrī, 2012.gada janvārī ierobežoja pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli Ls 2736

apmērā par darījumiem ar SIA „Bronx Style”.

[10.4] Pārbaudot, vai ir konstatējama pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA ”Prionus” faktiskā norise, tiesa konstatē, ka lietas

materiālos atrodas pieteicējas (pasūtītājs) un SIA „Prionus” (uzņēmējs) 2011.gada 1.novembra līgums par elektroinstalācijas

pārbaudi. Saskaņā ar līguma nosacījumiem uzņēmējs apņemas veikt elektroinstalācijas sistēmu pārbaudi pasūtītāja objektos

(1.1.punkts), darbi tiek veikti ar izpildītāja ierīcēm, materiāliem, izmantojot izpildītāja profesionālās iemaņas, tehniskos līdzekļus, kas

pieņemami pasūtītājam (2.1.punkts) (lietas 1.sējuma 73.-75.lapa).

SIA „Prionus” 2011.gada 1.novembra līgumam par elektroinstalācijas pārbaudi pievienots 2011.gada 1.novembra pielikums Nr.1

(lietas 1. sējuma 76.lapa), kurā norādīti 32 objekti un to adreses, kuros veicama elektroinstalācijas pārbaude, piemēram, DUS,

/adrese/, DUS 7, /adrese/, DUS 9, /adrese/, DUS 12, Berģi, Garkalnes pagasts, Rīgas rajons, kā darbu uzsākšanas periods norādīts

2011.gada 7.novembris, pabeigšanas - 11.novembris. Turklāt uzrādīta izpildīto darbu tabula Nr.1 par kabeļu un izolācijas pretestības

mērījumu, degvielas uzpildes aparātu, galvenās maģistrāles kabeļu noplūdes, elektrisko skapju fāžu, tirdzniecības iekārtu

elektroenerģijas patēriņa, ārējā un iekšējā apgaismojuma elektroenerģijas patēriņa pārbaužu veikšanu 2011.gada 1.novembra

pielikumā Nr.1 norādītajos objektos.

Izvērtējot minētā līguma nosacījumus, tiesa secina, ka tajā norādīto pakalpojumu veikšanai nepieciešams atbilstoši kvalificēts

darbaspēks un speciāls aprīkojums.

[10.4.1] SIA „Prionus” 2011.gada novembrī, decembrī deklarējusi divus darba ņēmējus. Tādējādi SIA „Prionus” rīcībā nebija attiecīgas

kvalifikācijas darbaspēka resursu, lai veiktu pārbaudei uzrādītajos dokumentos norādītos remonta, ēku apsaimniekošanas un

elektroinstalācijas pārbaudes darbus.

Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 1996.gada 22.oktobra noteikumu Nr.413 „Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”

18.punktam montāžas darbus lietotāja jaunu elektroietaišu ierīkošanai vai esošo elektroietaišu paplašināšanai, kā arī elektroietaišu

modernizāciju, remontu un pārbaudes atļauts veikt - juridiskajām personām, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmušas

licenci šādu darbu veikšanai (1.apakšpunkts), fiziskajām personām, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmušas

sertifikātu šādu darbu veikšanai (2.apakšpunkts).

Pieteicēja nav iesniegusi dokumentārus pierādījumus tam, ka SIA „Prionus” darbinieki bija saņēmuši sertifikātu elektroinstalācijas

pārbaudes darbu veikšanai. Pieteicējai kā informētam tirgus dalībniekam bija jāgūst pārliecība par SIA „Prionus” uzticamību (sal.sk.

Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 28.februāra rīkojuma prejudiciālajā lietā C-563/11 Forvards V 40.punktu).

[10.4.2] Liecinieks/pers. AC/ tiesas sēdē liecināja, ka ir bijušais SIA „Prionus” valdes loceklis laikā, kad pieteicējai sniegti degvielas

uzpildes staciju pārbaudes pakalpojumi. Tā kāšādiem darbiem ir nepieciešamas speciālas zināšanas, tad darbu veikšanai liecinieks

piesaistīja apakšuzņēmēju SIA „ES Stall”. Liecinieks tiesas sēdē liecināja arī to, ka tiecies ar SIA „ES Stall” valdes locekli Andru. Ar

personām no SIA „ES Stall”, kuras veica degvielas uzpildes staciju pārbaudi, liecinieks nav iepazinies, taču aizbraucot apskatīt darbu

veikšanu, redzējis transportlīdzekli, kurā bija nepieciešamais aprīkojums.

Degvielas uzpildes staciju pārbaužu veikšana esot bijis vienīgais darījums ar pieteicēju, un mēneša laikā tika paveikta visu degvielas

uzpildes staciju pārbaude.

Liecinieks /pers. I/ liecināja, ka personīgi ir tiecies ar pieteicējas direktoru, ar darbiniekiem, kuri parakstīja pieņemšanas-nodošanas

aktus, un ar darbiniekiem, kuri strādāja grāmatvedībā. Nepieciešamos dokumentus sagatavoja pieteicēja, savukārt pieņemšanas-

nodošanas aktus sagatavojis liecinieks pats.

Vērtējot liecinieka tiesas sēdē sniegtās liecības, tiesa secina, ka SIA „Prionus” pati nav sniegusi pieteicējai konkrēto pakalpojumu,

kā arī /pers. I/ nav pārliecinājies, ka apakšuzņēmējs SIA „ES Stall” to varēs sniegt.

[10.4.2] SIA „Prionus” 2011.gada decembrī deklarējusi darījumus ar SIA „ES Stall” un darījumus zem Ls 1000. Savukārt SIA „ES Stall”

deklarējusi darījumus ar SIA „Sparca”.

SIA „ES Stall” kā saimnieciskās darbības veidu deklarējusi metālu un metāla rūdu vairumtirdzniecību, SIA „Sparca” –

metālizstrādājumu cauruļu, apkures iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecību. Sakarā ar dokumentu neiesniegšanu pārbaudei SIA

„ES Stall” 2012.gada 19.aprīlī, SIA „Sparca” 2012.gada 12.martā izslēgtas no VID ar PVN apliekamo personu reģistra. SIA „ES Stall”

2011.gada decembrī deklarējusi vienu darba ņēmēju - amatpersonu, SIA „Sparca” minētajā periodā darba devēja ziņojumus nav

iesniegusi. SIA „ES Stall” un SIA „Sparca” nav iesniegušas 2011.gada pārskatu.

Saskaņā ar CSDD un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras informāciju SIA „ES Stall” un SIA „Sparca” īpašumā vai turējumā

transportlīdzekļi un traktortehnika nav reģistrēta.

2012.gada 5.aprīlī SIA „ES Stall” amatpersona /pers. AD/ (valdes locekle no 2011.gada 25.maija līdz 2012.gada 5.jūlijam) VID

Nodokļu kontroles pārvaldei paskaidrojusi, ka sabiedrība nodarbojas ar būvniecību, tās uzraudzību, dažādu preču vairumtirdzniecību,

starpniecību telpu un teritoriju labiekārtošanā. /pers. AD/ norādījusi, ka sadarbības līgumus un darījumu apliecinošus dokumentus pēc

vienošanās gatavoja kāda no darījumā iesaistītajām personām (lietas 2.sējuma 50.-53.lpp.).

Tiesas ieskatā /pers. AD/ paskaidrojumā norādītais liecina par formālu dokumentu noformēšanu un darījumu faktisko neesamību.

[10.4.3] Ievērojot minēto, secināms, ka SIA „ES Stall” un SIA „Sparca” rīcībā nebija darbaspēka un materiāltehnisko resursu, lai veiktu

apsaimniekošanas pakalpojumus. Tādējādi SIA „Sparca” nav sniegusi pakalpojumus SIA „ES Stall”, bet SIA „ES Stall” tos nav

sniegusi ar SIA „Prionus”, līdz ar to SIA „Prionus” tos nevarēja sniegt pieteicējai.

[10.5] SIA „Clarity”, SIA „Aven AK”, SIA ”Bronx Style” un SIA „Prionus” īpašumā vai turējumā nav reģistrēta traktortehnika. Līdz ar to

nav saprotams, ar kādu transportu piegādāti celtniecības materiāli un instrumenti celtniecības objektā Vidzemes šoseja 2b, Garkalnē,

Garkalnes novadā, kā arī ar kādiem tehniskiem līdzekļiem nodrošināta apkārtnes un ēku apsaimniekošana un uzkopšana.

No lietas materiāliem izriet, ka 2013.gada 27.martā veikta pieteicējas struktūrvienības „Tehniskais dienests”, Vidzemes šoseja 2b,

Garkalnē, Garkalnes novadā, apsekošana un sastādīts akts Nr.23.6/88. Apsekošanas laikā nav bijis iespējams konstatēt, kam pieder

uzrādītais objekts, citu darbinieku, izņemot sievieti ar atslēgu, kas teikusi, ka ir sardze, nav bijis. Apsekošanas laikā pieteicēja nav

uzrādījusi struktūrvienības apliecību vai tās kopiju, telpu nomas līgumu un preču saņemšanas žurnālu. Tāpat nav bijis iespējams

konstatēt dažādu materiālu izcelsmi (lietas 1.sējuma 139.lpp.).

Tiesa secina, ka pieteicēja struktūrvienībā saimniecisko darbību neveic. Tajā atbilstoši sabiedrības deklarētajam saimnieciskās

darbības veidam nav veikts iekārtu remonts vai citas būvdarbu pabeigšanas operācijas. Konkrētajā gadījumā notikusi formāla

dokumentu noformēšana, lai iegūtu fiskālas priekšrocības - tiesības atskaitīt priekšnodokli.

[10.6] Pie apstākļiem, ka SIA „Clarity”, SIA „Aven AK”, SIA „Bronx Style” un SIA „Prionus” amatpersonas paskaidrojumos norādīja uz

starpnieka pakalpojumu veikšanu, VID Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti lietas apstākļu noskaidrošanai vērtējusi informāciju par

minēto sabiedrību deklarētajiem darījumu partneriem un to spēju sniegt pakalpojumus.

Savukārt no lietā VID savāktajiem pierādījumiem tiesa secina, ka SIA „Clarity”, SIA „Aven AK”, SIA „Bronx Style” un SIA „Prionus”

deklarētie darījumu partneri nevarēja nodrošināt faktūrrēķinos un rēķinos norādīto pakalpojumu sniegšanu.

[11] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18.punkta g) apakšpunkts noteic, ka saistītas personas ir divas vai vairākas

fiziskās vai juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji, ja starp šīm

personām papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta

zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības veic cita veida

saskaņotu darbību, lai samazinātu nodokļus.

Izvērtējot lietas apstākļus kopsakarā, kā arī noskaidrojot norādīto darījumu saturu un būtību, tiesa secina, ka pieteicēja ir iesaistīta

faktiski nenotikušu darījumu ķēdē. Pierādījumi ļauj izdarīt secinājumu, ka par remonta, apsaimniekošanas un elektroinstalācijas

pārbaudes darbu veikšanu papildus ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) un norādīto darījumu

ķēdē iesaistītās sabiedrības veic saskaņotu darbību, lai samazinātu nodokļus.

Minētās personas likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18.punkta g) apakšpunkta izpratnē ir saistītās personas, kuru veiktās

darbības liecina par pieteicējas, SIA „Clarity”, SIA „Aven AK”, SIA „Bronx Style” un SIA „Prionus” rekvizītu izmantošanu faktiski

neesošu darījumu noformēšanā.

VID, izvērtējot noformēto darījumu ekonomisko saturu un būtību, pamatoti secinājis, ka pie lietā pastāvošajiem apstākļiem nav

iespējams gūt skaidru un patiesu priekšstatu par darījumu faktisko norisi un esamību.

Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu saglabājas tikai tad, ja nepastāv krāpnieciska vai

ļaunprātīga rīcība. Sestā direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tā iestājas pret nodokļa maksātāja atskaitīt priekšnodokli, ja darījumi, kas

piešķir šādas tiesības, ir uzskatāmi par ļaunprātīgu rīcību.

Eiropas Savienības Tiesa apstiprinājusi, ka ar Eiropas Savienības direktīvām noteiktais priekšnodokļa atskaitīšanas sistēmas

mērķis ir pilnībā atbrīvot nodokļu maksātāju no pievienotās vērtības nodokļa, kas tam jāmaksā vai kuru tas ir samaksājis saistībā ar

savu saimniecisko darbību. Nodokļu maksātāja tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto pievienotās vērtības nodokli neietekmē

tas, vai pievienotās vērtības nodoklis par agrākajiem vai vēlākajiem darījumiem tika vai netika samaksāts valsts budžetā. Šādas

tiesības var tikt liegtas vienīgi tad, ja ir pierādīts, ņemot vērā objektīvus pierādījumus, ka atsaukšanās uz priekšnodokļa atskaitīšanas

tiesībām ir bijusi krāpnieciska vai ļaunprātīga. Atsaukšanās uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām ir krāpnieciska vai ļaunprātīga, ja

nodokļu maksātājs, kurš zināja vai kuram bija jāzina, ka izdarīdams pirkumu, tas piedalās ar krāpšanos saistītā ar pievienotās

vērtības nodokli apliekamā darbībā (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 21.jūnija apvienotajā lietā Nr.C-80/11 un C-142/11

Mahageben 39. – 50. punktu).

Eiropas Savienības Tiesa ir arī argumentējusi, ka tas, vai darījumu galvenais mērķis ir vienīgi fiskālu priekšrocību iegūšana, izriet no

attiecīgo darījumu satura un īstās nozīmes. Vērtējot darījumu, tiesa var ņemt vērā šo darījumu pilnībā mākslīgo raksturu, kā arī juridisku,

ekonomisku un/vai personisku saistību starp uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti nodokļu samazināšanas plānā (sk. Eiropas Savienības

Tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā C-255/2 Halifax 81.punktu).

No Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā C-255/02 izriet, ka lietas dalībnieki nevar pamatoties uz

Savienības tiesību normām krāpnieciskā vai ļaunprātīgā nolūkā (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma

lietā Nr.C-255/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu tiesvedībā Halifax plc, Leeds Permanent Development Services Ltd.,

County Wide Property Investments Ltd. pret Commissioners of Customs & Excise, 68.punktu). Kopienas tiesiskā regulējuma

piemērošana nav paplašināma tiktāl, lai iekļautu uzņēmēju ļaunprātīgu rīcību, t.i., darījumus, kas netiek veikti parastu komercdarījumu

ietvaros, bet gan tikai, lai ļaunprātīgi baudītu Kopienas tiesību sniegtās priekšrocības (69.punkts). Šis ļaunprātīgās rīcības aizlieguma

princips ir piemērojams arī PVN jomā (70.punkts).

Ja nodokļu administrācija konstatē, ka atskaitīšanas tiesības ir izlietotas, krāpjoties, tai ir tiesības ar atpakaļejošu spēku pieprasīt

atskaitīto summu atmaksāšanu (sk. 1985.gada 14.februāra sprieduma lietā C-268/83 Rompelman, Recueil, 655.lpp., 24.punktu;

1996.gada 29.februāra sprieduma lietā C 110/94 Recueil, I 857.Ipp., 24.punktu), un valsts tiesai ir jāaizliedz izmantot tiesības uz

nodokļa atskaitīšanu, ja uz objektīvu pierādījumu pamata tiek atzīts, ka šīs tiesības tikušas izmantotas, krāpjoties (sk. 2005.gada

3.marta sprieduma lietā C-32/03 Fini H, 34.punktu).

Tāpat arī nodokļa maksātājs, kurš zināja vai kuram bija jāzina, ka, izdarīdams pirkumu, tas piedalās ar PVN izkrāpšanu saistītā

darbībā, saskaņā ar Sestās direktīvas mērķiem ir jāuzskata par šīs krāpšanās dalībnieku neatkarīgi no tā, vai viņš gūst labumu no

preču tālākpārdošanas vai nē.

Arī Eiropas Savienības Tiesa 2013.gada 28.februāra rīkojuma prejudiciālajā lietā C-563/11 Forvards V 33.punktā noteikts pienākums

veikt lietas elementu un faktisko apstākļu visaptverošu novērtējumu.

Izvērtējot visus šajā lietā konstatētos faktus un apstākļus kopsakarā, kā arī noskaidrojot norādīto darījumu saturu un būtību, tiesai

nerodas šaubas, ka konkrētajā gadījumā tie noformēti nolūkos ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā.

Par to, ka pieteicējai vajadzēja zināt, ka tā piedalās dokumentu noformēšanā par faktiski neesošiem darījumiem, liecina trūkumi

dokumentu noformēšanā, lietā iegūtā un izvērtētā informācija par deklarēto darījumu ar SIA „Clarity”, SIA „Aven AK”, SIA „Bronx Style”

un SIA”Prionus” faktiskajiem apstākļiem - sabiedrību amatpersonu vispārīgi sniegtie paskaidrojumi nesniedz patiesu un pārbaudāmu

informāciju par pakalpojumu sniegšanas faktiskajiem apstākļiem, par darījumos iesaistītām identificējamām personām un

faktiskajiem pakalpojuma sniedzējiem, turklāt faktiskais pakalpojumu sniedzējs nav identificējams arī pēc visu darījumu ķēdē

iesaistīto deklarēto darījumu partneru saimnieciskās darbības izvērtējuma (darbaspēka un materiāltehniskā nodrošinājuma

neesamība, nav konstatējama saimnieciskās darbības veikšanas vieta, deklarētie darbību veidi neatbilst faktūrrēķinos un rēķinos

norādītajiem pakalpojumiem).

[12] Tiesas ieskatā pieteicējai nevarēja būt neskaidri šādu darījumu patiesie nolūki un no minētā izriet pieteicējas iesaistīšanās

nodokļu izkrāpšanā. Līdz ar to pieteicējas rīcība, iegrāmatojot faktūrrēķinus un rēķinus, kuri neatspoguļo patieso darījumu būtību, nav

vērtējama kā godprātīga. Konkrētajā gadījumā ir konstatējama priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību regulējošo tiesību normu formāla

piemērošana, lai attiecīgo darījumu rezultātā gūtu fiskālas priekšrocības.

Tiesa atzīst, ka VID pamatoti secinājis, ka SIA „Clarity”, SIA „Aven AK”, SIA „Bronx Style” un SIA „Prionus” vārdā noformētajos

faktūrrēķinos un rēķinos norādītā informācija nav identificējama un patiesa.

Līdz ar to VID pamatoti apstrīdējis darījumu ar SIA „Clarity”, SIA „Aven AK”, SIA”Bronx Style” un SIA „Prionus” faktisko esamību un

norādījis, ka pieteicējas grāmatvedības reģistros iegrāmatotie minēto sabiedrību vārdā noformētie faktūrrēķini un rēķini likuma „Par

grāmatvedību” 2. un 7.panta izpratnē nav atzīstami par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem un nodokļa rēķiniem, atbilstoši

kuriem atskaitāms priekšnodoklis saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu.

Tādējādi VID pamatoti pieteicējai samazināja priekšnodokli par Ls 23242,24.

[13] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 35.panta pirmā daļa noteic, ka atbildību par šā likuma pārkāpumiem nosaka šis likums

un citi Latvijas Republikas normatīvie akti.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 146.panta pirmajā daļā (spēkā no 2013.gada 1.janvāra) noteikts, ka atbildību par šā likuma

pārkāpumiem nosaka šis likums un citi Latvijas Republikas normatīvie akti.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo daļu par nodokļu revīzijā (audita) konstatēto nodokļu pārkāpumu,

kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam papildus aprēķina

un par labu budžetam piedzen samazināto nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz

nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, un uzliek sodanaudu. 32.panta otrajā daļā noteikts, ka par nodokļu revīzijā (audita)

konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts no budžeta maksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu

maksātājam samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru un uzliek soda naudu.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta piektā daļa noteic, ka par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja

budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums pārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā

minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums pārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās

nodokļa summas, soda naudu uzliek 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti

palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.

Saskaņā ar šī likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa

nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto

dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Ievērojot minētajās tiesību normās noteikto, tiesa atzīst, ka VID pamatoti pieteicējai par papildu nomaksai budžetā aprēķināto PVN

Ls 22962,99 aprēķināja soda naudu Ls 6888,9 un nokavējuma naudu Ls 4397,67, kā arī par samazināto no budžeta atmaksājamo

PVN par Ls 279,25 aprēķināja soda naudu Ls 83,78.

[14] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ja nodokļu administrācijas lēmums daļā par pievienotās vērtības

nodokli ir tiesisks, tad tas ņemams vērā, izvērtējot lēmumu daļā par uzņēmumu ienākuma nodokli (sk. Augstākās tiesas 2007.gada

3.maija sprieduma lietā SKA-135/2007 11.3.punktu).

Gada pārskatu likuma 22.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma 12. un 14.panta postenī „Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas”

parāda neto apgrozījuma gūšanai izlietotās produkcijas, preču vai pakalpojumu izmaksas ražošanas vai iegādes pašizmaksā.

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmajā daļā (redakcija, kas spēkā no 2010.gada 1.janvāra) noteikts, ka nodokļa

maksātāja - rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības - apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12. pantu vai

Kredītiestāžu likumu vai Krājaizdevu sabiedrību likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu vai Ieguldījumu

pārvaldes sabiedrību likumu, vai Finanšu instrumentu tirgus likumu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā

uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts

par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu,

kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Izdevumu vai izdevumu daļas

summai, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību, un zaudējumu summai, kuru radījusi maksātājam piederošo vai tā

lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana, apliekamā ienākuma palielināšanai piemēro koeficientu 1,5. Koeficientu

1,5 nepiemēro ziedojumu summām, kuras ziedotas šā likuma 20.1pantā minētajām institūcijām un par kurām ziedotājs piemēro šā

likuma 20.1pantā noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu.

Pieteicēja 2011.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītajās pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās iekļāva SIA ”Clarity” (Ls

54610,16), SIA „Aven AK” (Ls 12000), SIA „Prionus” Ls 24600) vārdā noformētajos faktūrrēķinos un rēķinos uzrādīto pakalpojumu

vērtību Ls 91210 (noapaļots Ls 91 210,16).

Tā kā pieteicējas 2011.gada peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos iekļauta faktiski nenotikušu darījumu vērtība, tad VID pamatoti

peļņas vai zaudējumu aprēķinā 2011.gadā par Ls 91120 samazinājis deklarētās pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas, kā arī

veicis korekcijas pieteicējas UIN deklarācijās, par minēto summu palielinot apliekamo ienākumu, nosakot to Ls 91120 apmērā, un

līdz ar to pamatoti aprēķinājis UIN Ls 13682.

[15] Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 26.panta pirmā daļa noteic, ka par šā likuma pārkāpumiem, kā arī par likumos „Par

grāmatvedību”, Gada pārskatu likumā, Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to

uzraudzības likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās grāmatvedības uzskaites

pārkāpumiem, ja to rezultātā samazināts apliekamais ienākums, tiek piemērota likumā „Par nodokļiem un nodevām” un citos

normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību, paredzētā atbildība.

Tiesa atzīst, ka VID pamatoti pieteicējai par 2011.gadu par papildu nomaksai budžetā noteikto UIN Ls 13682 aprēķināja soda naudu

Ls 4104,6 un nokavējuma naudu Ls 1669,2.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septītā daļa noteic, ja izdarītais nodokļu pārkāpums nav uzskatāms par atkārtotu

nodokļu pārkāpumu un ja nodokļu maksātājs ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo nodokļu samaksas termiņus, kā

arī ir sadarbojies ar nodokļu administrāciju šā likuma 32. panta izpratnē, nodokļu administrācija uzliek soda naudu 50 procentu

apmērā no šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās soda naudas.

Tā kā pieteicēja bija ievērojusi kārtējo nodokļu samaksas un paziņojumu iesniegšanas termiņu, VID pamatoti nodokļu pārbaudes

rezultātā aprēķinātajai PVN un UIN soda naudai piemērojis likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septītās daļas nosacījumus,

t.i., PVN soda nauda noteikta Ls 3486,34 un UIN - Ls 2052,3 apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „EWT Dus Serviss” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2013.gada 11.septembra

lēmuma Nr.22.8/L-22065 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese I.Petrovska