Defendant convicted of unauthorized tree cutting in protected park and sentenced to 200 hours of compulsory labor.

Lietas Nr.11240018314

Lietas arhīva Nr.K18-0019-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Krāslavā, 2015.gada 15.janvārī

Krāslavas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētaja H. Muižniece,

ar tiesas sēžu sekretāri I.Bidzāni, tulci E.Zemblicku,

piedaloties prokurorei A.Zaltānei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 109.panta otrās daļas.

Tiesa, pārbaudījusi krimināllietas materiālus Kriminālprocesa likuma 499.panta kārtībā (par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu

krimināllietā),

noskaidroja:

ka /pers. C/ veica patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, šādos apstākļos:

2013.gada oktobrī-novembrī (precīzāks laiks pirmstiesas izmeklēšanā nav noskaidrots), /pers. C/, apzinādamies, ka koku cirtei nepieciešams

ciršanas apliecinājums, svešā mežā, nolūkā iegūt koksni malkai un būvmateriāliem, bez ciršanas apliecinājuma, veica patvaļīgu koku ciršanu meža

īpašnieces Dagdas novada pašvaldības mežā, saimniecībā /Nosaukums A/ un saimniecībā „/Nosaukums B/”, /adrese/.

Saskaņā ar 2007.gada 14.jūnija likuma „Rāznas nacionālā parka likums” 1. un 2.pielikumiem, patvaļīgā koku cirte izdarīta valsts īpaši aizsargājamā

dabas teritorijā Rāznas nacionālajā parkā.

/pers. C/ saimniecības /Nosaukums A/ mežā 0,1 ha lielā platībā nocirta 21 egli, 1 bērzu, 4 baltalkšņus ar kopējo krāju 15,5 kubikmetri.

Saimniecības /Nosaukums A/ mežā 0,05 ha lielā platībā nocirta 17 bērzus, 31 baltalksni, 5 kļavas ar kopējo krāju 14,53 kubikmetri.

Saimniecības /Nosaukums B/ mežā 0,08 ha lielā platībā nocirta 29 egles, 2 bērzus, 1 apsi ar kopējo krāju 26 kubikmetri.

Nocirstos kokus /pers. C/ atzaroja, sagrieza gabalos un aizveda uz savu dzīvesvietu.

Par cietušo kriminālprocesā atzīta Dagdas novada pašvaldība, kurai ar patvaļīgo koku cirti nodarīts zaudējums 1322,91 euro apmērā.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tas ir, izdarīja noziedzīgu

nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 109.panta otrajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. C/ sevi par vainīgu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā atzina, kā arī lūdza tiesu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi,

jo savu vainu atzīst, celtās apsūdzības apjomam, nodarītā kaitējuma novērtējumam un kvalifikācijai piekrīt. Pirmstiesas izmeklēšanā prokurorei viņš

brīvprātīgi izteica lūgumu tiesā lietu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes un ar prokurori noslēdza vienošanos par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas viņam ir izskaidrotas.

Prokurore A.Zaltāne, cietušās Dagdas novada pašvaldības pārstāvis /pers. D/ minētajam lūgumam piekrita.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētais savu vainu atzīst, procesa dalībnieki atbalsta apsūdzētā lūgumu par pierādījumu pārbaudes neveikšanu, tiesai

iesniegtie pierādījumi krimināllietā apstiprina apsūdzētā vainu un inkriminēto kvalifikāciju, tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma

neveikt lietā pierādījumu pārbaudi.

Tiesa, novērtējusi kopumā visus lietā esošos pierādījumus, uzskata, ka celtā apsūdzība apsūdzētajam /pers. C/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā,

kas paredzēts Krimināllikuma 109.panta otrajā daļā, ir pierādīta pilnā apjomā ar lietas materiāliem un tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.pantā norādīto, lietās, kurās nav veikta pierādījumu pārbaude, pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav

nepieciešams, tāpēc tas netiek veikts.

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. C/, tiesa vadās no Krimināllikuma 35.panta un 46.panta otrās daļas un ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību - to, ka viņš agrāk vienu reizi tiesāts, bet sodāmība likumā noteiktajā kārtībā ir dzēsta, no administratīvo

pārkāpumu reģistra vēstures ir redzams, ka viņš agrāk ir saukts pie administratīvās atbildības divas reizes, bet uzliktie sodi nav aktīvi (lietas lapa Nr.37),

citu personību raksturojušu datu krimināllietas materiālos nav.

Atbildību mīkstinoši apstākļi saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmo daļu un atbildību pastiprinoši apstākļi saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta

pirmo daļu krimināllietā nav konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa uzskata par iespējamu /pers. C/ kā atbildību mīkstinošu apstākli atzīt savas vainas atzīšanu un

nožēlu par izdarīto.

Tiesa uzskata, ka, lai sasniegtu soda mērķi, kas paredzēts Krimināllikuma 35.pantā, un panāktu, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un

turpmāk atturētos no citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, sods /pers. C/ jānosaka piespiedu darba veidā, jo viņš ir bezdarbnieks, ir darba spējīgs

vīrietis un var strādāt sabiedrības labā.

Noteikt sodu naudas soda veidā tiesa uzskata par nelietderīgu, jo apsūdzētajam vēl jāatlīdzina kaitējuma kompensācija cietušajai pašvaldībai.

Noteikt sodu brīvības atņemšanas veidā būtu nelietderīgi, jo apsūdzētais savu vainu atzina, izdarīto nožēloja, solīja vairāk noziegumus neizdarīt.

Pirmstiesas izmeklēšanā cietusī Dagdas novada pašvaldība pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 1322,91 euro apmērā, kuru tiesas sēdē

uzturēja cietušās pārstāvis /pers. D/, un lūdza piedzīt no apsūdzētā. Apsūdzētais pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā noteikts, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tā morālo aizskārumu, fiziskās

ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālās un materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Kriminālprocesa likuma 352.pants nosaka kompensācijas apmēra kritērijus, t.i. izvērtējot cietušā pieteikumu, ir jāizvērtē radīto mantisko

zaudējumu apmēru, noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu …. Ja kaitējums radīts juridiskajai personai, kompensācijas apmēru ietekmē

arī komercdarbībai radītās grūtības. Tiešos zaudējumus novērtē tajās cenās, ko izmanto apsūdzības apjoma noteikšanai.

Tiesa, izvērtējusi krimināllietā pieteikto kaitējuma kompensāciju, uzskata, ka cietušās Dagdas novada pašvaldības pieteiktā materiālā kaitējuma

kompensācija 1322,91 euro ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23., 127., 499., 512., 514., 520. 527.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 109.panta otrajā daļā, un sodīt ar piespiedu darbiem uz

200 (divi simti) stundām.

Drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā un aizliegumu izbraukt no valsts /pers. C/ saglabāt līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Piedzīt no /pers. C/ par labu Dagdas novada pašvaldībai nodarītā materiālā kaitējuma kompensāciju 1322,91 euro (viens tūkstotis trīs simti

divdesmit divi euro 91 cents).

Spriedums var būt pārsūdzēts vai noprotestēts 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību vai protestu Krāslavas

rajona tiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja H.Muižniece