Court convicts defendant for driving without license and imposes suspended sentence with community service.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving a vehicle without a license in violation of a prior suspended sentence. The defendant argued for community service only, but the prosecution requested additional imprisonment to be combined with the existing penalty. The court rejected the request for a security measure and imposed a suspended sentence of one month and 15 days, plus 140 hours of community service, while extending the license revocation period.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 312. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 427. panta 5. daļa: Driving without a license after license revocation constitutes a new offense; the court may impose a suspended sentence and community service even if the defendant requests only community service.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:ZRT:2022:0223.11370005822.1.S
Lieta Nr.11370005822
Lietas arhīva Nr. K73-0687-22/16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2022.gada 23.februārī
Zemgales rajona tiesa,
tiesnese Inga Zālīte,
rakstveida procesā iztiesāja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 312.panta otrās daļas.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.
Ar Zemgales rajona tiesas (Aizkrauklē) 2020.gada 27.augusta spriedumu /pers. A/ tika atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas
paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā, 312.panta otrajā daļā un sodīts ar piespiedu darbu uz 240 (divi simti četrdesmit) stundām, atņemot
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 6 (sešiem) gadiem. Nolēmums stājies spēkā 2020.gada 8.septembrī.
Neskatoties uz to, /pers. A/ neievēroja un neizpildīja Zemgales rajona tiesas (Aizkrauklē) spriedumā noteikto tiesību ierobežojumu –
transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu un 2022.gada 14.februārī ap plkt.18.13 /pers. A/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (tās ir
atņemtas), vadīja transportlīdzekli/TL marka/, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, apdzīvotā vietā no mājām /adrese/ virzienā uz ceļu
V932 /adrese/.
Šādos apstākļos /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Motīvu daļa
[2] Ar Zemgales rajona tiesas 2022.gada 16.februāra lēmumu saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12.panta 1.1 daļu
nolemts krimināllietu iztiesāt rakstveida procesā, bez pierādījumu pārbaudes.
[3] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 427.pantu krimināllieta tiesā saņemta paātrinātā procesa kārtībā, līdz ar to Austrumzemgales prokuratūras
prokurore D.Moreva apsūdzēto ir informējusi par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, par tiesībām pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt
iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem
jautājumiem.
[3.1] Apsūdzētais /pers. A/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 427.panta piekto daļu 2022.gada 15.februārī ir parakstījies, ka piekrīt lietas
izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, aizstāvja un tulka piedalīšanās nav nepieciešama, neiebilst pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā, noraidījums
tiesnesei I.Zālītei netiek pieteikts. Lūdz piespriest sodu – sabiedrisko darbu -, kuru apņemas izpildīt. Naudas sodu nevar samaksāt, jo nav tādu līdzekļu
(lietas 32.-33.lapa).
[4] 2022.gada 18.februārī tiesā saņemts Austrumzemgales prokuratūras prokurores D.Morevas viedoklis par krimināllietas iztiesāšanu rakstveida
procesā, piemērojamo soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/. Prokurore viedoklī norāda, ka, ievērojot Kriminālprocesa likuma 499.panta otrajā
daļā noteikto, ņemot vērā apsūdzētā /pers. A/ viedokli, uzskata, ka krimināllietu iespējams izskatīt rakstveida procesā, neizdarot pierādījumu pārbaudi, jo
apsūdzētā vaina ir pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā un nav šaubu par apsūdzētā vainu.
Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ sodu saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46., 47., 48.pantu, lūdz ņemt vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu,
radīto kaitējumu, apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, vainīgā personību.
Par apsūdzētā personību prokurore konstatējusi, ka apsūdzētais dzimis /datums/, Latvijas Republikas pilsonis, precējies, apgādībā divi
nepilngadīgie bērni, ar vidējo speciālo izglītību, paziņotā darba vieta /adrese/, paziņotā dzīvesvieta/adrese/, agrāk piecas reizes sodīts, pēdējo reizi
2022.gada 28.janvārī ar Austrumzemgales prokuratūras prokurora priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma 312.panta otrās daļas ar sabiedrisko darbu
uz 140 stundām. Prokurora priekšraksts par sodu stājies spēkā 2022.gada 8.februārī.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmo daļu apsūdzētā atbildību mīkstinošus apstākļus prokurore nekonstatē. Saskaņā ar Krimināllikuma
48.panta pirmās daļas 1.punktu konstatē apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli - izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu
recidīvu. Apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Izvērtējot apsūdzētajam piemērojamā soda veidu, prokurore ņem vērā Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteikto soda mērķi, kā arī to, ka
apsūdzētais iepriekš vairākkārt sodīts ar sodu - sabiedriskā darba veidā (redakcijā līdz 2022.gada 1.janvārim – piespiedu darbs). 2022.gada 28.janvārī
ar Austrumzemgales prokuratūras prokurora priekšrakstu par sodu apsūdzētais tika atzīts par vainīgu Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar sabiedrisko darbu uz 140 stundām. Prokurora priekšraksts par sodu stājies spēkā 2022.gada 8.februārī.
Neskatoties uz piemēroto sodu, apsūdzētais jau pēc sešām dienām atkārtoti izdara analoģisku noziedzīgu nodarījumu. Viņa apzināta neattaisnojama
darbība bija vērsta uz to, lai Zemgales rajona tiesas (Aizkrauklē) 2020.gada 27.augusta spriedumā noteiktais papildsods - transportlīdzekļa vadīšanas
tiesību atņemšana, nebūtu jāizcieš. Viņš apzinājās savu darbību kaitīgumu un, zinot, ka viņam ir tiesību ierobežošana, kas noteikta ar tiesas spriedumu,
izvairījās no tās izpildes. Norādītais liecina par to, ka apsūdzētais nav labojies, nav izpratis savas rīcības noziedzīgo raksturu, nav izdarījis nekādus
secinājumus un ir tendēts izdarīt arvien jaunus noziedzīgus nodarījumus, it īpaši ceļu satiksmes jomā, apdraudot citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību.
Prokurore uzskata, ka vairākkārt iepriekš piemērotais sabiedriskais darbs nav sasniedzis soda mērķi, nav atturējis apsūdzēto no jaunu noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanas, tādēļ nav pamata piemērot viņam sodu, kas nebūtu saistīts ar brīvības atņemšanu. Uzskata, ka soda mērķis konkrētajā gadījumā
ir sasniedzams piemērojot apsūdzētajam sodu īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, kas būs taisnīgs, atbilstošs un samērīgs, atbilstošs soda mērķim un
soda veida ietekmējošiem apstākļiem.
Pie soda mēra noteikšanas prokurore ņem vērā to, ka apsūdzētais savu vainu atzinis pilnībā, izdarīto nožēlo.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu apsūdzētajam šajā kriminālprocesā noteiktajam sodam pilnībā pievienojams neizciestais sods pēc
Austrumzemgales prokuratūras 2022.gada 28.janvāra prokurora priekšraksta par sodu un neizciestais papildsods pēc Zemgales rajona tiesas
(Aizkrauklē) 2020.gada 27.augusta sprieduma.
Prokurore lūdz apsūdzēto /pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā un sodīt
ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu noteiktam sodam pilnībā pievienot neizciesto sodu pēc
Austrumzemgales prokuratūras 2022.gada 28.janvāra prokurora priekšraksta par sodu - sabiedrisko darbu uz 140 stundām un neizciesto papildsodu
pēc Zemgales rajona tiesas (Aizkrauklē) 2020.gada 27.augusta sprieduma, un galīgo sodu /pers. A/ noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem
mēnešiem, sabiedrisko darbu uz 140 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem sešiem mēnešiem un 20 dienām (uz
2022.gada 23.februāri).
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu /pers. A/ noteiktos sodus – īslaicīgu brīvības atņemšanu un sabiedrisko darbu izpildīt patstāvīgi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu, ceturto, piekto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitāms /pers. A/ aizturēšanas laiks no
2022.gada 14.februāra līdz 2022.gada 15.februārim.
Tiesnesei Ingai Zālītei noraidījums netiek pieteikts.
[5] Pirmstiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts
Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā atzinis pilnībā, nav apstrīdējis noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, lūdzis
tiesas izmeklēšanā neveikt pierādījumu pārbaudi.
[5.1] Tiesa konstatē, ka apsūdzētajam celtā apsūdzība atbilst Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas noteikumiem un ar lietā esošajiem
pierādījumiem ir pierādīts, ka apsūdzētā faktiskās darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 312.panta otrās daļas; lietā ir pierādīts apsūdzētā
vainīgums. Apsūdzētais ir sodāms, taisot notiesājošu spriedumu, kā to paredz Kriminālprocesa likuma 520.pants, atbilstoši minētā likuma 527.panta
trešajā daļā noteiktajam pierādījumu analīzi un to uzskaitījumu spriedumā nenorādot.
[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmo daļu apsūdzētajam ir piespriežams sods tādā apmērā, kā to nosaka Krimināllikuma 312.panta otrās
daļas sankcija, ievērojot Krimināllikuma Vispārīgās daļas noteikumus. Krimināllikuma 46.panta otrā daļa noteic, ka, nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā
izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, savukārt, nosakot soda mēru, saskaņā ar šī panta trešo daļu tiesa ņem
vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus. Nosakot soda veidu un mēru, tiesai jāņem vērā Krimināllikuma 35.pantā definētais soda
mērķis.
Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais piekrita lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, tā izmantojot savas tiesības uz
sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma 21.pants. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav
atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet ir ņemams vērā pie soda veida noteikšanas (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta
Krimināllietu departamenta nolēmumu lietā SKK-232/08).
[6.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta trešās daļas nosacījumiem, pārbaudot apsūdzētā raksturojošos datus, tiesa konstatēja, ka
apsūdzētais uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi ir bijis vairakkārt – piecas reizes - tiesāts un visas reizes par pārkāpumiem ceļu satiksmē, tai skaitā
četras reizes par analoga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kādu apsūdzētais tiek tiesāts iztiesājamajā krimināllietā – par izvairīšanos no tiesību
ierobežošanas soda izciešanas. Apsūdzētajam vienmēr ir bijis piespriests sods piespiedu darba soda veidā (no 2022.gada 1.janvāra – sabiedriskais
darbs). Pēdējo reizi apsūdzētais sodīts ar Austrumzemgales prokuratūras 2022.gada 28.janvāra prokurora priekšrakstu par sodu ar sabiedrisko darbu
uz 140 stundām par Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Prokurora priekšraksts par sodu stājies spēkā 2022.gada
8.februārī, sods nav izciests (lietas 35.-36.lapa). No Austrumzemgales prokuratūras 2022.gada 28.janvāra prokurora priekšraksta par sodu izriet, ka
apsūdzētā apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni, apsūdzētajam ir vidējā speciālā izglītība, ir patstāvīga dzīvesvieta (lietas 35.-37.lapa).
Izvērtējot iegūtās ziņas par apsūdzētā personību, tiesa konstatē, ka apsūdzētais raksturojas samērā negatīvi, ar tendenci turpināt izdarīt jaunus
noziedzīgus nodarījumus. Noziedzīgo nodarījumu atkārtota izdarīšana apliecina, ka apsūdzētais neizdara secinājumus par savu uzvedību, nevēlas laboties.
Savu rīcību apsūdzētais skaidrojis ar to, ka automašīnas vadīšana ir bijis ārkārtas gadījums, jo bija nepieciešams nogādāt sievu uz mājām, kurai
saasinājās veselības problēmas. Neskatoties uz to, ka nekādu pierādījumu šādam apsūdzētā apgalvojumam lietā nav, tiesa tomēr šo apstākli ņem vērā
pie soda noteikšanas.
[6.2] Nodarījuma kaitīgums ir svarīgākā noziedzīga nodarījuma pazīme, kas izpaužas tajā apstāklī, ka noziedzīgais nodarījums apdraud personu
svarīgas intereses tādā mērā, ka nepieciešams pret šo nodarījumu vērsties ar krimināltiesību līdzekļiem. Atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīguma
pakāpei Krimināllikuma Sevišķās daļas pantā vai panta daļas sankcijā paredzēti soda veidi un to apmērs, kas draud par konkrēto noziedzīgo nodarījumu
(skat. U.Krastiņš. V.Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015, 48.-49.lpp.). Saskaņā ar
Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums. Ar izdarīto noziedzīgo
nodarījumu apsūdzētais apdraudējis jurisdikcijas intereses tiesas sprieduma izpildē.
[6.3] Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīst savas
vainas atzīšanu, izdarītā nožēlošanu. Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākli
atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums saskaņā ar Krimināllikuma 27.pantu veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu
apsūdzētais izdarījis nedzēstas sodāmības laikā.
[6.4] Nosakot soda veidu, piekrītot prokurores viedoklim par soda veidu apsūdzētajam, par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu soda mērķim un
soda veida ietekmējošiem apstākļiem, tiesa uzskata sodu īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā.
Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un
piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts
atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp.). Ņemams vērā tas, ka apsūdzētais jau
vairākkārt ir sodīts par tādu pašu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, pēdējo reizi ar Austrumzemgales prokuratūras 2022.gada 28.janvāra prokurora
priekšrakstu par sodu, kas stājās spēkā 2022.gada 8.februārī, tas ir, sešas dienas pirms šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas. Secināms, ka
apsūdzētajam vairākkārt piemērotais piespiedu darba sods nav sasniedzis Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, nav atturējis apsūdzēto no jaunu
noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tiesa uzskata, ka sabiedrības interesēs ir apsūdzēto izolēt no tās, savukārt apsūdzētā interesēs ir laboties, un īslaicīgas
brīvības atņemšanas sods ir šo abu nosacījumu līdzsvarojošs sods.
[6.5] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā konstatēto vienu apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli un vienu apsūdzētā atbildību pastiprinošu
apstākli. Tiesa uzskata, ka sods apsūdzētajam nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā virs minimālās robežas, samazinot prokurores prasīto sodu,
jo tiesa atbilstoši Krimināllikuma 47.panta otrajai daļai konstatēja atbildību mīkstinošu apstākli, un sods nosakāms īslaicīga brīvības atņemšana uz vienu
mēnesi un 15 dienām.
[7] Galīgais sods apsūdzētajam nosakāms, ievērojot Krimināllikuma 51.panta pirmās daļas nosacījumus, kas noteic, ka, ja notiesātais pēc
sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai
daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma. Apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu iztiesājamajā kriminālprocesā ir izdarījis pēc
Austrumzemgales prokuratūras 2022.gada 28.janvāra prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās, proti, pēc 2022.gada 8.februāra un neizciestais
sods pēc iepriekšminētā prokurora priekšraksta par sodu ir sabiedriskais darbs uz 140 stundām.
Apsūdzētais /pers. A/ nav pilnībā izcietis pēc Zemgales rajona tiesas 2020.gada 27.augusta sprieduma, kas stājās spēkā 2020.gada 8.septembrī,
piespriesto papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu. Neizciestā papildsoda daļa ir četri gadi, seši mēneši un 20 dienas.
[7.1] Konkrētajā gadījumā saskaitāmi divi dažādi pamatsodi - piespiedu darbs un īslaicīga brīvības atņemšana - un papildsods – transportlīdzekļa
vadīšanas tiesību atņemšana.
Attiecībā par divu dažādu pamatsodu un papildsoda saskaitīšanu, tiesa izmanto pilnīgas sodu saskaitīšanas principu, jo divu dažādu pamatsoda
veidu noteikšanas gadījumā, proti, konkrētajā gadījumā daļēja piespiedu darba soda saskaitīšana ar īslaicīgas brīvības atņemšanas sodu, būs pretrunā ar
kriminālsoda mērķi, jo tā notiktu nepamatota viena no pamatsodiem samazināšana. Minētais izriet arī no Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu
departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008. gada 1.jūlija lēmumu apstiprinātajā tiesu prakses apkopojuma “Apgabaltiesu kā
pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas instances tiesas sodu piemērošanas prakse”, kurā par pareizu atzīta
tiesu prakse, ka “(..) tiesai ir pienākums pievienot neizciesto papildsodu un to nevar pievienot daļēji, jo tas nozīmētu papildsoda izciešanas laika
samazināšanu. Tāpat tiesas, piespriežot ar jaunu spriedumu brīvības atņemšanu, parasti pilnīgi pievieno aresta dienas, ar kuru tika aizstāts neizciestās
piespiedu darba stundas” (sk. minētā apkopojuma 106.lpp.).
[7.2] Ņemot vērā minēto, tiesnese atzīst, ka apsūdzētajam galīgais sods nosakāms ar šo spriedumu noteiktajam sodam pilnīgi pievienojot pēc
Austrumzemgales prokuratūras 2022.gada 28.janvāra prokurora priekšraksta par sodu neizciesto pamatsodu un Zemgales rajona tiesas 2020.gada
27.augusta sprieduma neizciesto papildsodu, un sods nosakāms īslaicīga brīvības atņemšana uz vienu mēnesi un 15 dienām, sabiedriskais darbs uz 140
stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem, sešiem mēnešiem un 20 dienām.
[7.3] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu, ja par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā ir piespriesti sodi – sabiedriskais
darbs un brīvības atņemšana, kuras termiņš kopā nepārsniedz piecus gadus –, tad sodu – sabiedriskais darbs – izpilda patstāvīgi un sabiedriskā darba
izpilde ir uzsākama pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.
[7.4] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitāma apsūdzētā atrašanās aizturēšanā no 2022.gada
14.februāra līdz 2022.gada 15.februārim, atzīstot par izciestām divas brīvības atņemšanas dienas.
[8] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 529.panta otrajai daļai un Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.pantam apsūdzētajam nosakāms pienākums
10 darba dienu laikā pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas iestādes ierasties piespiedu darba soda izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta
teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, tas ir, Valsts probācijas dienesta Zemgales reģiona teritoriālās struktūrvienības /vieta/
nodaļā.
[9] Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241.pantu apsūdzētajam nav piemērojams, jo tiesa nekonstatēja tādus
apstākļus, kas dotu pamatu uzskatīt, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļu, Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 521., 527., 528.,
529., 530.pantu, tiesa
nosprieda
atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu
uz 1 (vienu) mēnesi un 15 (piecpadsmit) dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu noteiktajam sodam pilnībā pievienot neizciesto sodu pēc Austrumzemgales prokuratūras
2022.gada 28.janvāra prokurora priekšraksta par sodu un neizciesto papildsodu pēc Zemgales rajona tiesas 2020.gada 27.augusta sprieduma, un galīgo
sodu /pers. A/ noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi un 15 (piecpadsmit) dienām, sabiedrisko darbu uz 140 (viens simts četrdesmit)
stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem un 20 (divdesmit) dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu sabiedriskais darbs izpildāms patstāvīgi, pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda laikā ieskaitīt /pers. A/ atrašanos aizturēšanā no 2022.gada 14.februāra līdz 2022.gada
15.februārim, atzīstot par izciestām 2 (divas) brīvības atņemšanas dienas.
Noteikt /pers. A/ saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu pienākumu 10 (desmit) darba dienu laikā, pēc atbrīvošanas no
brīvības atņemšanas iestādes, ierasties Valsts probācijas dienesta Zemgales reģiona teritoriālās struktūrvienības/pilsētas nosaukums/ nodaļā soda -
sabiedriskais darbs - izciešanas uzsākšanai.
Drošības līdzekli /pers. A/ nepiemērot.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Pilns spriedums saņemams tiesas kancelejā 2022.gada 21.martā.
Tiesnese I.Zālīte