Court dismisses defendant's appeal and orders payment of debt, interest, and court costs in a construction services dispute.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court dismissed the defendant's appeal and ordered the plaintiff to receive the full debt, interest, and court costs. The defendant argued that invoices were not submitted and services were unproven, but the court found the evidence sufficient based on the first-instance judgment. Consequently, the court upheld the lower court's decision to enforce the payment obligations.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 195., 204.1, 426., 432., 434., 454. panti: The appellate court may dismiss an appeal when the first-instance judgment is legally sound and facts are established, thereby upholding the original order for debt enforcement.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0167-19/27
ECLI:LV:RAT:2019:0402.C68382617.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2019. gada 2. aprīlī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja Inta Zaļā,
tiesnese Lelde Grauda,
tiesnesis Arnis Dundurs,
ar tiesas sēžu sekretāri Lindu Čestjakovu,
piedaloties SIA “COMLAT Group” pārstāvim /pers. A/ un SIA “MARELS BŪVE” pārstāvim zvērinātam advokātam Laurim Lejam,
Rīgā, Brīvības bulvārī 34 atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “COMLAT Group” prasībā pret SIA “MARELS BŪVE” par parāda piedziņu
sakarā ar SIA “MARELS BŪVE” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018. gada 15. marta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] SIA “COMLAT Group” 2017. gada 10. maijā iesniedza Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā prasību pret SIA “MARELS BŪVE” par parāda
piedziņu.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1753., 1756., 1757., 1765. pantu, prasītāja lūdz tiesu: piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu
3 731,64 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 58,24 EUR par laiku līdz 2017. gada 10. maijam; atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt 8% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas, un piedzīt no atbildētājas prasītājas labā visus tiesas izdevumus.
Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi un argumenti.
[1.1] Starp prasītāju un atbildētāju 2016. gada 10. oktobrī tika noslēgts līgums par objekta uzraudzības un apsekošanas pakalpojumu sniegšanu.
Saskaņā ar minētā līguma 4.1. punktu atbildētājs maksā prasītājam atlīdzības summu atbilstoši noteiktajai stundas tarifa likmei 3 EUR par vienu objekta
pakalpojuma stundu, kam papildus pieskaitāms pievienotās vērtības nodoklis.
Prasītāja 2017. gada 1. februārī izrakstījusi atbildētājai rēķinu Nr. A17/02-07 par summu 1 981,98 EUR (ar apmaksas termiņu līdz 2017. gada
15. februārim) un 2017. gada 1. martā rēķinu Nr. A17/03-07 par summu 1 749,66 EUR (ar apmaksas termiņu līdz 2017. gada 15. martam), kopā
3 731,64 EUR. Lai arī prasītājas pārstāvis ir personīgi izsniedzis rēķinus atbildētājai, tomēr atbildētāja ļaunprātīgi izvairās no rēķinu apmaksas.
[1.2] Atbilstoši Civillikuma 1753., 1756., 1757., 1765. pantam no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami kavējuma likumiskie procenti
kopumā 58,24 EUR, ko veido 36,96 EUR par rēķinu Nr. A17/02-07 un 21,28 EUR par rēķinu Nr. A17/03-07.
[2] Atbildētāja SIA “MARELS BŪVE” 2017. gada 29. jūnijā iesniedza tiesā paskaidrojumu par celto prasību, norādot, ka to neatzīst.
Paskaidrojumā norādīts, ka prasības pieteikumā minētie rēķini Nr. A17/02-7 un Nr. A17/03-07 nav bijuši iesniegti atbildētājai. Bez tam, prasītāja
nav pierādījusi izrakstīto rēķinu pamatotību, proti, prasītāja nav pierādījusi, ka attiecīgās summas apmērā būtu sniegts pakalpojums atbildētājai.
[3] Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas, izskatot civillietu, 2018. gada 15. martā nosprieda prasību apmierināt.
Tiesa nosprieda piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par saņemtajiem pakalpojumiem par kopējo summu 3 731,64 EUR; likumiskos
nokavējuma procentus par rēķinu Nr. A17/02-07 laika periodā no 2017. gada 15. februāra līdz 2017. gada 10. maijam 36,96 EUR un par rēķinu
Nr. A17/03-07 laika periodā no 2017. gada 15. marta līdz 2017. gada 10. maijam 21,28 EUR; tiesas izdevumus 374,04 EUR. Vienlaicīgi ar spriedumu
prasītājai noteiktas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas 8% gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.
Spriedums pamatots ar šādiem motīviem.
[3.1] No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja un atbildētāja 2016. gada 10. oktobrī noslēdza līgumu par objekta uzraudzības un apsekošanas
pakalpojumu sniegšanu. Par sniegtajiem pakalpojumiem prasītāja izrakstīja 2017. gada 1. februārī rēķinu Nr. A17/02-07 un 2017. gada 1. martā rēķinu
Nr. A17/03-07, kurus atbildētāja nav apmaksājusi, tādējādi izveidojoties parādam 3 731,64 EUR. Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav cēlusi iebildumus
vai iesniegusi pierādījumus, ka prasītāja būtu veikusi kādus darbus nekvalitatīvi.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka līdz prasības iesniegšanai tiesā un lietas izskatīšanai pēc būtības, parāds nav dzēsts, līdz ar ko atbildētāja ir pielaidusi
parāda samaksas nokavējumu, un no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds 3 731,64 EUR.
[3.2] Tiesa atzīst, ka ir apmierināms prasītājas prasījums par likumisko nokavējumu procentu piedziņu 58,24 EUR no atbildētājas, jo pieļāvusi
maksājuma kavējumu. Tiesai nav pamata apšaubīt aprēķināto procentu apmēru, kā arī atbildētāja to nav apstrīdējusi.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 195. pantam, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos
procentus – 8 procentpunktus virs procentu pamatlikmes gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.
[3.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētājas prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva 368,34 EUR un ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 373,04 EUR.
[4] Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā 2018. gada 4. aprīlī saņemta atbildētājas SIA “MARELS BŪVE” apelācijas sūdzība, pārsūdzot pirmās
instances tiesas spriedumu pilnā apjomā.
Apelācijas sūdzībā norādīti šādi apstākļi un argumenti.
[4.1] Pārsūdzētā sprieduma motīvu daļā kļūdaini norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst, jo prasītājs nav pierādījis, ka pakalpojumus sniedzis
kvalitatīvi. Kā tas izriet no atbildētājas paskaidrojuma, prasītāja nav pierādījusi, ka attiecīgajos rēķinos minēto summu apmērā būtu sniegts pakalpojums.
Proti, strīdu par rēķinos norādīto pakalpojumu kā tādu nesniegšanu tiesa ir bez pamata sašaurinājusi uz strīdu par pakalpojumu kvalitāti.
[4.2] Pirmās instances tiesa nav devusi vērtējumu atbildētājas iebildumiem. Un proti, tiesa nav noskaidrojusi, vai un kad attiecīgos rēķinus prasītāja
ir izsniegusi atbildētājai. Arī atbildētājas paskaidrojums satur iebildumus, līdz ar to pirmās instances tiesa nepamatoti spriedumā norādījusi, ka iebildumi
par prasību nav celti. Atbildētāja atsaucas uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 10. februāra spriedumu lietā
Nr. SKC-9/2017 9. punktu.
[4.3] Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka lietā strīds pastāv nevis par pakalpojuma kvalitāti, bet gan apjomu. Prasītāja nav pierādījusi
rēķinos norādīto pakalpojumu sniegšanas faktu. Pirmās instances tiesa bez jebkāda tiesiska pamata uzlikusi atbildētājai pierādīt negatīvu faktu, tādējādi
atbrīvojot prasītāju no pierādīšanas pienākuma. Prasītājai ir jāpierāda pakalpojuma sniegšanas fakts.
[5] Prasītāja SIA “COMLAT Group” 2018. gada 2. maijā sniegusi paskaidrojumu par apelācijas sūdzību, norādot, ka to neatzīst.
Papildus jau prasības pieteikumā minētajam, norādīts, ka atbildētāja nav iesniegusi lietā nevienu pierādījumu, ka 2016. gada 10. oktobra līgums par
objekta uzraudzību un apsekošanas pakalpojumu sniegšanu būtu lauzts pirms izrakstītajos rēķinos norādītajiem pakalpojumu sniegšanas laika posmiem.
[6] Uz tiesas sēdi 2019. gada 4. martā apelācijas instances tiesā ieradās SIA “COMLAT Group” pārstāvis /pers. A/ un SIA “MARELS BŪVE”
pārstāvis zvērināts advokāts Lauris Leja.
Atbildētājas SIA “MARELS BŪVE” pārstāvis zvērināts advokāts Lauris Leja tiesas sēdē uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem
pamatiem, prasību neatzina. Zvērināts advokāts Lauris Leja norādīja, ka prasītājas izrakstītie rēķini nav nekādā veidā pamatoti. Tas, ka rēķins ir
izrakstīts, nenozīmē, ka tas ir pamatots un apmaksājams. Pārstāvis atsaucās uz Tehniskās specifikācijas, kas ir pušu starpā 2016. gada 10. oktobrī
noslēgtā līguma neatņemama sastāvdaļa, 3.3. punktu, norādot, ka atbilstoši minētajam punktam prasītājai tiesas vērtējuma bija jāiesniedz darbu izpildes
reģistru, kas apstiprinātu darbu izpildes apjomu. Šāds reģistrs, atbildētāja ieskatā, netika vests.
Prasītājas SIA “COMLAT Group” pārstāvis /pers. A/ uzturēja prasību, apelācijas sūdzību neatzina. Pārstāvis norādīja, ka puses 2016. gada 10.
oktobrī noslēgušas līgumu par objekta uzraudzības un apsekošanas pakalpojumu sniegšanu. Apmaksa noteikta minētā līguma 4.2. punktā. Prasītāja ir
izrakstījusi rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem, bet atbildētāja nav veikusi to samaksu atbilstoši pušu starpā esošajam līgumam. Atbildētāja nenoliedz,
ka ir saņēmusi pakalpojumu.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka SIA “COMLAT
Group” prasība pret SIA “MARELS BŪVE” par parāda piedziņu ir apmierināma.
[7] Izvērtējot pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu, tiesas kolēģija atzīst, ka tas ir pareizs un uzskata par iespējamu pilnībā pievienojās
spriedumā norādītajiem motīviem.
Sakarā ar iesniegto apelācijas sūdzību tiesas kolēģija atzīst, ka ir novērtējami tajā norādītie argumenti.
[8] Pušu attiecības izveidojušās pamatojoties uz 2016. gada 10. oktobrī noslēgto līgumu par objekta uzraudzības un apsekošanas pakalpojumu
sniegšanu (lietas 10. – 13. lapa). Saskaņā ar minēto līgumu prasītāja SIA “COMLAT Group” kā Izpildītāja apņēmās sniegt SIA “MARELS BŪVE” kā
Pasūtītājai objekta uzraudzības un apsekošanas pakalpojumus.
Līguma 2.2. punktā puses vienojās, ka pakalpojums ietver sevī Pasūtītāja objekta un tā piegulošās teritorijas nepārtrauktu tehnisko uzraudzīšanu,
izmantojot pēc nepieciešamības video novērošanas iekārtas, teritorijas apsekošanu ar speciālistu palīdzību. Minētajā punktā detalizēti izklāstīts sniegtā
pakalpojuma apjoms.
Līguma 4.1. punktā noteikta apmaksas un norēķinu kārtība, paredzot, ka par kvalitatīvi veikto darbu Pasūtītājs maksā Izpildītājam atlīdzības
summu atbilstoši noteiktajai stundu likmei 3,00 EUR par viena objekta pakalpojuma stundu, kam papildus pieskaitāms pievienotās vērtības nodoklis.
Pasūtītājs maksā Izpildītājam noteikto atlīdzības summu vienu reizi mēnesī, sākot ar dienu, kad Izpildītājs ir uzsācis veikt objekta pakalpojumu, ko
apliecina Līguma vai papildus vienošanās noslēgšana. Pasūtītājam, ievērojot līgumā noteikto, ir pienākums maksāt Izpildītājam atlīdzību līdz objekta
pakalpojuma pārtraukšanai, izbeigšanas brīdim vai līdz brīdim, kad pasūtītājs saskaņā ar līguma noteikumiem paziņo Izpildītājam konkrētā objekta
pakalpojuma nobeiguma datumu, vai līdz brīdim, kad līgums tiek pārtraukts, izbeigts.
Savukārt līguma 4.2. punktā puses vienojās par rēķinu izsniegšanas kārtību, nosakot, ka līdz katra nākamā mēneša 5. datumam Izpildītājs iesniedz
rēķinu par katru objektu. Pasūtītājs apmaksā Izpildītāja rēķinu 15 darba dienu laikā pēc tam, kad Pasūtītājs ir saņēmis Izpildītāja atbilstoši izrakstītu
rēķina orģinālu (vai arī savstarpēji vienojoties, Izpildītājs rēķinu Pasūtītājam iesniedz elektroniski).
Par izpildāmo darbu apjomu norādīts Tehniskajā specifikācijā, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa (1.3. punkts), 2.2. punktā, kurā teikts, ka
pakalpojums ietver sevī Pasūtītāja objekta un tā piegulošās teritorija nepārtrauktu tehnisko uzraudzību, ja nepieciešams arī ar video aparatūras palīdzību,
teritorijas apsekošanu vienu reizi stundā ar fiziskas personas palīdzību (lietas 14. lapa).
No līguma 2.2. punkta un Tehniskās specifikācijas 2.2. punkta tiesas kolēģija secina, ka puses bija vienojušās par apsardzes objekta nepārtrauktu
tehnisko uzraudzību un tā apsekošanu, kuru veic fiziska persona.
[9] Nav pamats apšaubīt, ka prasītāja, pildot līgumā uzņemtās saistības, veica nodotā objekta apsardzes pienākumus. Par darba kvalitāti
atbildētāja atbilstoši līguma 5.1. punkta nosacījumam savus iebildumus nav cēlusi. No lietas materiāliem nav pamats secināt, ka līgums ticis pārtraukts, jo
atbilstoši līguma 7.5. punkta nosacījumam puses nav sastādījušas aktu par pakalpojuma pārtraukšanu.
Civillikuma 1587. pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto.
[10] Tiesas kolēģija atzīst par pierādītu prasītājas apgalvojumu, ka SIA “COMLAT Group” 2017. gada 2. februārī un 2017. gada 2. martā
elektroniski, kā tas paredzēts līguma 4.2. punktā, nosūtījusi SIA “MARELS Būve” rēķinus Nr. A17/02-07 un Nr. A17/03-07 (lietas 20., 21.lapa).
Par to, ka šāda saziņas kārtība pušu starpā tika iedibināta, liecina lietas materiāliem pievienotā elektroniskā sarakste (lietas 77. – 82. lapai).
Tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu atbildētājas apelācijas sūdzībā pausto viedokli, ka par nostrādāto stundu skaitu Izpildītājam un Pasūtītājam
bija jāparaksta akts. Šāda satura nosacījums līgumā nav paredzēts. Turklāt, no līguma 2.2. punkta izriet, ka Izpildītājs apņemas objekta uzraudzības un
apsekošanas pakalpojumu sniegt nepārtraukti. Līgumā nav paredzēts, ka SIA “COMLAT Group” izrakstītajam rēķinam jāpievieno apsardzes stundu
uzskaites tabula, kura pirms tam būtu jāsaskaņo ar SIA “MARELS BŪVE” amatpersonu.
Tiesas kolēģija atzīst, ka arī Tehniskās specifikācijas 3.3. punkts neparedz papildus nosacījumus darba uzskaitei un tā saskaņošanai ar pasūtītāju.
Tehniskā specifikācija paredzēta objektu tehniskajai uzraudzībai, apsekošanai un ieteikumu izstrādei. Tehniskās specifikācijas 3.3. punkts nosaka
kārtību, kādā Pasūtītājs nodot Izpildītājam objekta slēdzamās telpas. Līdz ar to šīs kārtības ievērošana nav saistāma ar darba laika uzskaiti.
[11] Civilprocesa likuma 93. panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Izvērtējot atbildētājas pirmās instances tiesā iesniegtos paskaidrojumus, apelācijas sūdzībā norādītos iebildumus un tiesas sēdē sniegtos
paskaidrojumus, tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētājas iebildumi ir pretrunā līguma nosacījumiem, un tiem ir formāls raksturs, kas nevar būt par pamatu
prasības noraidīšanai.
Nav pamats apšaubīt, ka prasītāja tās sagatavotos rēķinus Nr. A17/02-07 un Nr. A17/03-07 atbildētājai nosūtīja elektroniski atbilstoši līguma
4.2. punkta nosacījumam, ko pierāda lietas materiāliem pievienotā sarakste (lietas 20., 21. lapa). Atbildētāja nenoliedz, ka minēto rēķinu apmaksa nav
veikta. Kopējā neapmaksāto rēķinu summa ir 3 731,64 EUR.
[12] Civillikuma 1652. panta 3. punktā teikts, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,
kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu.
Līguma 4.2. punktā puses noteikušas rēķinu izrakstīšanas laiku – katra mēneša 5. datums, kā arī paredzējušas šo rēķinu apmaksas laiku – 15
darba dienas pēc rēķinu saņemšanas.
Tā kā atbildētāja līguma paredzētajā termiņā rēķinus nav apmaksājusi, iestājies nokavējums un ar to saistītās sekas.
Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus par kavētajiem maksājumiem par rēķinu Nr. A17/02-07 no 2017. gada 1. februāra par
laika periodu no 2017.gada 15.februāra līdz 2017. gada 10. maijam 36,96 EUR apmērā. Par rēķinu Nr. A17/03-07 no 2017. gada 1. marta par laika
periodu no 2017. gada 15. marta līdz 2017. gada 10. maijam 21,28 EUR apmērā, bet kopā – 58,24 EUR.
Tiesas kolēģija atzīst par pamatotu pirmās instances tiesas viedokli, atsaucoties uz Civillikuma 1753., 1756. un 1765. pantu, ka atbildētājas
pienākums ir veikt procentu samaksu 58,24 EUR apmērā par maksājumu kavējumu, un pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas motīviem.
[13] Ievērojot, ka civillieta izskatīta pēc būtības un prasība apmierināta, tiesas kolēģija atzīst par nepieciešamu skatīt jautājumu par tiesāšanās
izdevumu atlīdzināšanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja, ceļot prasību tiesā, veikusi valsts nodevas samaksu 386,34 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 4,70 EUR, kopā 391,04 EUR, kas piedzenami no atbildētājas prasītājas labā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem, ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi (ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) pirmās instances tiesā ir 3,53 EUR un
apelācijas instances tiesā 2,86 EUR, kopā 6,39 EUR, ko apliecina Tiesu informatīvās sistēmas pavēstu uzziņa un informācija uzziņas lapā par ar lietas
izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 2. lapa, 1. sējums).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu, no lietas dalībniekiem piedzenami iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas šajā
lietā ir 1,69 EUR (6,39 EUR – 4,70 EUR) apmērā. Ievērojot minēto, tiesas kolēģija atzīst, ka no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami iepriekš
nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,69 EUR apmērā.
[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, tiesas kolēģija atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu
laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 195., 204.1, 426., 432., 434., 454. pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no SIA “MARELS BŪVE”, reģistrācijas Nr. 40103595112, par labu SIA “ COMLAT Group”, reģistrācijas Nr.40003877626, parādu
par saņemtajiem pakalpojumiem par 2017. gada 1. februāra rēķinu Nr. A17/02-07 un 2017. gada 1. marta rēķinu Nr. A17/03-07, par kopējo summu
3 731,64 EUR, likumiskos nokavējuma procentus par kavētajiem maksājumiem par rēķinu Nr. A17/02-07 no 2017. gada 1. februāra par laika periodu
no 2017. gada 15. februāra līdz 2017. gada 10. maijam 36,96 EUR apmērā, par rēķinu Nr. A17/03-07 no 2017. gada 1. marta par laika periodu no
2017. gada 15. marta līdz 2017. gada 10. maijam 21,28 EUR apmērā un tiesas izdevumus 374,04 EUR, kopā 4 162,92 EUR (četri tūkstoši viens simts
sešdesmit divi euro un 92 centi).
Noteikt SIA “COMLAT Group”, reģistrācijas Nr.40003877626, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no SIA “MARELS BŪVE”,
reģistrācijas Nr. 40103595112, 8 (astoņus) procentpunktus virs procentu pamatlikmes gadā no nesamaksātās pamatparāda summas, ievērojot, ka
procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Piedzīt no SIA “MARELS BŪVE”, reģistrācijas Nr. 40103595112, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,69 EUR (viens
euro un 69 centi).
Samaksa veicama bankas kontā: saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, BIC
kods TRELLV22, klasifikācijas kods 21499, maksājuma mērķī norādāms civillietas numurs.
Tiesāšanās izdevumu samaksas apliecinošs dokuments nekavējoties iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.
Noteikt SIA “MARELS BŪVE”, reģistrācijas Nr. 40103595112, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Civillietu
departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā un iemaksājot Augstākās tiesas depozīta kontā drošības naudu 300 EUR apmērā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja I. Zaļā
Tiesnese L. Grauda
Tiesnesis A. Dundurs