Legislator Case Law & Legislation
C38026817 / C-0268-17 AI generated

Court allows default judgment for unpaid utility bills where defendant failed to appear or respond.

Case Number C38026817 / C-0268-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court granted a default judgment against an individual for approximately 3,891.59 EUR in unpaid utility services provided by the local municipality. The defendant neither appeared at the hearing nor submitted written explanations, despite being properly notified via registered mail. Consequently, the court ruled that the debt was valid and enforceable, ordering payment of the principal amount, court costs, and statutory interest.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law Art. 208.1; Civil Law Art. 1402: A court may issue a default judgment when a defendant fails to appear or respond without valid excuse, and a property owner remains liable for utility costs regardless of the absence of a service contract.

Keywords

AI generated
default judgment utility debt failure to appear property owner liability civil procedure law enforcement of debt statutory interest

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law Art. 34
Civil Procedure Law Art. 41
Civil Procedure Law Art. 97
Civil Procedure Law Art. 189-193
Civil Procedure Law Art. 199
Civil Procedure Law Art. 208.1
Civil Procedure Law Art. 204.1
Civil Procedure Law Art. 195
Civil Law Art. 1765
Civil Law Art. 1402
Housing Property Law Art. 10
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C38026817

Lietas arhīva Nr. C-0268-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valkā 2017.gada 21.jūnijā

Valkas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Dreija,

tiesas sēdes sekretāre S.Miķelsone,

piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei /pers. V/,

atklātā tiesas sēdē 2017.gada 7.jūnijā izskatīja civillietu Strenču novada domes prasības pieteikumā pret /pers. J/ par komunālo maksājumu

parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2017.gada 16.februārī prasītāja Strenču novada dome iesniedza tiesā prasības pieteikumu un lūdza piedzīt no atbildētājas /pers. J/ komunālo

maksājumu parādu 3891,59 EUR apmērā; lūdza piedzīt valsts nodevu 390,40 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 4286,69

EUR.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai pieder dzīvokļa nekustamais īpašums Nr./numurs/ un 651/29239 domājamās daļas no daudzdzīvokļu

mājas /adrese/. Prasītāja sniedz komunālos pakalpojumus. Pušu starpā nav noslēgts komunālo pakalpojumu līgums. Uzskata, ka atbildētāja apzināti

izvairījusies to noslēgt.

Atbildētāja izmatojusi prasītāja sniegtos komunālos pakalpojumus, bet par tiem nav norēķinājusies. Parāds par laiku no 01.10.2009. līdz

01.12.2016. sasniedzis 3891,59 EUR. Atbildētāja nav izteikusi pretenzijas par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, nav reaģējusi uz prasītājas

brīdinājumiem par pienākumu saistību izpildīt.

Atbildētāja par prasības pieteikumu tiesai rakstveida paskaidrojumu nav sniegusi.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers. V/ prasības pieteikumu uzturēja uz tajā norādītajiem apstākļiem un pamatiem, un lūdza to

apmierināt. Papildus paskaidroja, ka no atbildētājas iebildumi par pakalpojumu kvalitāti nav saņemti. Parāds turpina pieaugt un uz 2017.gada maiju

pieaudzis līdz 5400,86 EUR.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, neierašanās iemeslu nav paziņojusi, nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt. Atbildētājai par tiesas sēdes laiku un

vietu paziņots likumā noteiktajā kārtībā - vienkāršā pasta sūtījumā 2017.gada 30.martā nosūtot tiesas pavēti uz deklarēto dzīvesvietu /adrese/.

Uzklausījusi prasītājas pilnvarotās pārstāves viedokli, un, ņemot vērā, ka atbildētājai par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots likumā

noteiktajā kārtībā, tiesa nolēma, ka lieta izskatāma bez atbildētājas klātbūtnes.

MOTĪVU DAĻA

Uzklausījusi prasītājas pilnvarotās pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā iesniegtos pierādījumus un novērtējusi tos

kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasības pieteikums ir pamatots un apmierināms.

Ievērojot Civilprocesa likuma 208.1panta noteikumus, tiesai saskaņā ar panta pirmo daļu lietā jātaisa aizmugurisks spriedums, jo atbildētājs

nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Tiesa nekonstatēja panta trešās daļas

punktos noteiktos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto

daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā noskaidrots, ka atbildētājai /pers. J/ pieder dzīvokļa nekustamais īpašums Nr./numurs/ un 651/29239 domājamās daļas no daudzdzīvokļu

mājas /adrese/. Viņas īpašuma tiesība nostiprināta /datums/Valkas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Sedas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma

Nr./numurs/. Tas pierādīts ar pievienoto zemesgrāmatas nodalījuma noraksta kopiju.

Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret prasību, nav apstrīdējusi parāda aprēķinu, tāpat nav iesniegusi pierādījumus, ka parāds būtu samaksāts

pilnībā vai daļēji. Tiesa uzskata, ka atbildētājas attieksme liecina, ka viņa faktiski prasību atzīst pilnībā.

Tiesa secina, ka lietā nav strīda, ka komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde, kanalizācija, apkure) atbildētājai sniedz prasītāja un atbildētāja tos

saņem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumus: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2) segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; 5)

maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; 6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo

daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku

drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; 7)

nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar

dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju

apsekot atsevišķo īpašumu; 8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 2.punkts un 13.pants noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus, un 10.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Ievērojot Civillikuma 1402.pantā noteikto, tiesa uzskata, ka saistību tiesiskās attiecības pušu starpā ir radušās uz Dzīvokļa īpašuma likuma pamata,

un atbildētājai ir pienākums segt izdevumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, ka atbildētāja nav noslēgusi līgumu par

komunālo pakalpojumu sniegšanu ar prasītāju.

Tiesa atzīst, ka prasītāja ar kopsavilkumu par maksātājiem ir pierādījusi, ka atbildētājas parāds par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem no

2009.gada 1.decembra līdz 2016.gada 1.decembrim ir 3891,59 EUR, kas no viņas piedzenams prasītājas labā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu spriedumā par naudas summu piedziņu norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus un norādīt arī procentu apmēru. Minētā norma ietver patstāvīgu pamatu likumisko procentu saņemšanai Civillikuma 1765.panta

pirmajā daļā noteiktajā sešu procentu no simta apmērā līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) no nesamaksātā galvenā parāda. Minētā tiesība

prasītājai nosakāma uz likuma pamata, lai arī prasītāja šādu lūgumu nav pieteikusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tiesas izdevumi šajā lietā ir prasītājas samaksātā valsts nodeva 390,40 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR par tiesas

dokumentu nosūtīšanu un piegādāšanu.

Tā kā prasība tiek apmierināta pilnībā, no atbildētājas prasītājas labā tiek piedzīti tiesas izdevumi 395,10 EUR kopsummā.

Atbildētājai nosakāms maksimālais termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 41., 97., 189.-193.,199.,208.1- 208.4, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasības pieteikumu apmierināt.

Piedzīt n o /pers. J/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese/, par labu Strenču novada domei reģistrācijas

Nr.90009116346, juridiskā adrese Valkas iela 16, Strenči, Strenču novads, LV-4730 , komunālo maksājuma parādu 3891,59 EUR par laiku no

01.10.2009. līdz 01.12.2016. un tiesas izdevumus 395,10 EUR, kopā 4286,69 EUR (četri tūkstoši divi simti astoņdesmit seši euro un 69 centi).

Parāda summa ieskaitāma Strenču novada domes norēķinu kontā Valsts kasē LV51TREL9807180941810.

Noteikt tiesības Strenču novada domei par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos sešus procentus no simta

gadā no parāda pamatsummas.

Noteikt /pers. J/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Strenču novada dome spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no pasludināšanas, apelācijas sūdzību iesniedzot Valkas

rajona tiesā.

/pers. J/ nav tiesīga aizmugurisku spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā, bet ir tiesīga 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma

nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese S.Dreija