Court allows default judgment for unpaid utility bills where defendant failed to appear or respond.
Legislator summary
AI generatedThe court granted a default judgment against an individual for approximately 3,891.59 EUR in unpaid utility services provided by the local municipality. The defendant neither appeared at the hearing nor submitted written explanations, despite being properly notified via registered mail. Consequently, the court ruled that the debt was valid and enforceable, ordering payment of the principal amount, court costs, and statutory interest.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 208.1; Civil Law Art. 1402: A court may issue a default judgment when a defendant fails to appear or respond without valid excuse, and a property owner remains liable for utility costs regardless of the absence of a service contract.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C38026817
Lietas arhīva Nr. C-0268-17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Valkā 2017.gada 21.jūnijā
Valkas rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S.Dreija,
tiesas sēdes sekretāre S.Miķelsone,
piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei /pers. V/,
atklātā tiesas sēdē 2017.gada 7.jūnijā izskatīja civillietu Strenču novada domes prasības pieteikumā pret /pers. J/ par komunālo maksājumu
parāda piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
2017.gada 16.februārī prasītāja Strenču novada dome iesniedza tiesā prasības pieteikumu un lūdza piedzīt no atbildētājas /pers. J/ komunālo
maksājumu parādu 3891,59 EUR apmērā; lūdza piedzīt valsts nodevu 390,40 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 4286,69
EUR.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai pieder dzīvokļa nekustamais īpašums Nr./numurs/ un 651/29239 domājamās daļas no daudzdzīvokļu
mājas /adrese/. Prasītāja sniedz komunālos pakalpojumus. Pušu starpā nav noslēgts komunālo pakalpojumu līgums. Uzskata, ka atbildētāja apzināti
izvairījusies to noslēgt.
Atbildētāja izmatojusi prasītāja sniegtos komunālos pakalpojumus, bet par tiem nav norēķinājusies. Parāds par laiku no 01.10.2009. līdz
01.12.2016. sasniedzis 3891,59 EUR. Atbildētāja nav izteikusi pretenzijas par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, nav reaģējusi uz prasītājas
brīdinājumiem par pienākumu saistību izpildīt.
Atbildētāja par prasības pieteikumu tiesai rakstveida paskaidrojumu nav sniegusi.
Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers. V/ prasības pieteikumu uzturēja uz tajā norādītajiem apstākļiem un pamatiem, un lūdza to
apmierināt. Papildus paskaidroja, ka no atbildētājas iebildumi par pakalpojumu kvalitāti nav saņemti. Parāds turpina pieaugt un uz 2017.gada maiju
pieaudzis līdz 5400,86 EUR.
Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, neierašanās iemeslu nav paziņojusi, nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt. Atbildētājai par tiesas sēdes laiku un
vietu paziņots likumā noteiktajā kārtībā - vienkāršā pasta sūtījumā 2017.gada 30.martā nosūtot tiesas pavēti uz deklarēto dzīvesvietu /adrese/.
Uzklausījusi prasītājas pilnvarotās pārstāves viedokli, un, ņemot vērā, ka atbildētājai par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots likumā
noteiktajā kārtībā, tiesa nolēma, ka lieta izskatāma bez atbildētājas klātbūtnes.
MOTĪVU DAĻA
Uzklausījusi prasītājas pilnvarotās pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā iesniegtos pierādījumus un novērtējusi tos
kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasības pieteikums ir pamatots un apmierināms.
Ievērojot Civilprocesa likuma 208.1panta noteikumus, tiesai saskaņā ar panta pirmo daļu lietā jātaisa aizmugurisks spriedums, jo atbildētājs
nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Tiesa nekonstatēja panta trešās daļas
punktos noteiktos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto
daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Lietā noskaidrots, ka atbildētājai /pers. J/ pieder dzīvokļa nekustamais īpašums Nr./numurs/ un 651/29239 domājamās daļas no daudzdzīvokļu
mājas /adrese/. Viņas īpašuma tiesība nostiprināta /datums/Valkas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Sedas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma
Nr./numurs/. Tas pierādīts ar pievienoto zemesgrāmatas nodalījuma noraksta kopiju.
Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret prasību, nav apstrīdējusi parāda aprēķinu, tāpat nav iesniegusi pierādījumus, ka parāds būtu samaksāts
pilnībā vai daļēji. Tiesa uzskata, ka atbildētājas attieksme liecina, ka viņa faktiski prasību atzīst pilnībā.
Tiesa secina, ka lietā nav strīda, ka komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde, kanalizācija, apkure) atbildētājai sniedz prasītāja un atbildētāja tos
saņem.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumus: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2) segt
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; 5)
maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; 6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo
daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku
drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; 7)
nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar
dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju
apsekot atsevišķo īpašumu; 8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 2.punkts un 13.pants noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus, un 10.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,
kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Ievērojot Civillikuma 1402.pantā noteikto, tiesa uzskata, ka saistību tiesiskās attiecības pušu starpā ir radušās uz Dzīvokļa īpašuma likuma pamata,
un atbildētājai ir pienākums segt izdevumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, ka atbildētāja nav noslēgusi līgumu par
komunālo pakalpojumu sniegšanu ar prasītāju.
Tiesa atzīst, ka prasītāja ar kopsavilkumu par maksātājiem ir pierādījusi, ka atbildētājas parāds par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem no
2009.gada 1.decembra līdz 2016.gada 1.decembrim ir 3891,59 EUR, kas no viņas piedzenams prasītājas labā.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu spriedumā par naudas summu piedziņu norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus un norādīt arī procentu apmēru. Minētā norma ietver patstāvīgu pamatu likumisko procentu saņemšanai Civillikuma 1765.panta
pirmajā daļā noteiktajā sešu procentu no simta apmērā līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) no nesamaksātā galvenā parāda. Minētā tiesība
prasītājai nosakāma uz likuma pamata, lai arī prasītāja šādu lūgumu nav pieteikusi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tiesas izdevumi šajā lietā ir prasītājas samaksātā valsts nodeva 390,40 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR par tiesas
dokumentu nosūtīšanu un piegādāšanu.
Tā kā prasība tiek apmierināta pilnībā, no atbildētājas prasītājas labā tiek piedzīti tiesas izdevumi 395,10 EUR kopsummā.
Atbildētājai nosakāms maksimālais termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 41., 97., 189.-193.,199.,208.1- 208.4, 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
prasības pieteikumu apmierināt.
Piedzīt n o /pers. J/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese/, par labu Strenču novada domei reģistrācijas
Nr.90009116346, juridiskā adrese Valkas iela 16, Strenči, Strenču novads, LV-4730 , komunālo maksājuma parādu 3891,59 EUR par laiku no
01.10.2009. līdz 01.12.2016. un tiesas izdevumus 395,10 EUR, kopā 4286,69 EUR (četri tūkstoši divi simti astoņdesmit seši euro un 69 centi).
Parāda summa ieskaitāma Strenču novada domes norēķinu kontā Valsts kasē LV51TREL9807180941810.
Noteikt tiesības Strenču novada domei par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos sešus procentus no simta
gadā no parāda pamatsummas.
Noteikt /pers. J/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.
Strenču novada dome spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no pasludināšanas, apelācijas sūdzību iesniedzot Valkas
rajona tiesā.
/pers. J/ nav tiesīga aizmugurisku spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā, bet ir tiesīga 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma
nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese S.Dreija