Court dismisses appeal against administrative fine for environmental violations, upholding the agency's penalty decision.

Lietas Nr. 128049416

Lietas arhīva Nr. 1A-0135-17/8

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 14.martā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese I.Risberga rakstveida procesā izskatīja SIA “V SERVICE” sūdzību par Valsts vides dienesta 2016.gada 22.novembra lēmumu Nr.

G01/52P.

Aprakstošā daļa

2016.gada 26.septembrī Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (turpmāk tekstā arī – pārvalde) Piesārņojuma kontroles daļas

vecākā inspektore E.Muižniece – Treija sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu AE Nr. 019356 par to, ka pārvalde 2016.gada 17.februārī veica

SIA “V SERVICE” pārbaudi Beberbeķu ielā 39, Rīgā, kuras laikā SIA “V SERVICE” darbinieks liedza inspektoru piekļuvi objekta pārbaudei.

Pārvalde konstatēja, ka SIA “V SERVICE” nav reģistrējies Būvniecībā radušos atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā (turpmāk tekstā arī –

BRAPUS) sistēmā. 2016.gada 15.martā Beberbeķu ielā 39, Rīgā, tika veikta tematiskā pārbaude, kuras laikā tika konstatēts, ka objektā tiek uzglabātas

vairāk nekā 30 (trīsdesmit) tonnas dažāda veida atkritumu. Pārbaudes laikā netika uzrādīta būvniecības atkritumu uzskaites dokumentācija. Pārvalde

2016.gada 23.septembrī veica objekta uzdoto rīkojumu izpildes pārbaudi un konstatēja, ka SIA “V SERVICE” joprojām nav reģistrējusies BRAPUS

sistēmā. SIA “V SERVICE” nav sniegusi vides aizsardzības statistikas pārskatu “Nr. 3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem”. Tādējādi SIA “V

SERVICE”, kā izriet no administratīvo pārkāpumu protokola AE Nr. 019356, pārkāpusi Vides aizsardzības likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktu,

likuma “Par piesārņojumu” 4.panta pirmās daļas 8.punktu, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktu, Ministru kabineta

2014.gada 15.aprīļa noteikumus Nr. 199 “Būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība” 1., 5., 7. un 11.punktu, Ministru kabineta

2010.gada 30.novembra noteikumus Nr.1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B, C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B

kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 4.punkta 4.2. apakšpunktu, Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumus Nr. 1075 “Noteikumi

par vides aizsardzības valsts statistikas pārskata veidlapām” 2.3. apakšpunktu un 4.punktu un izdarījusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

75.panta pirmajā daļā, 84.panta pirmajā daļā un 88.6 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu

Par izdarīto pārkāpumu SIA “V SERVICE” ar Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vecākās

inspektores Evitas Muižnieces-Treijas 2016.gada 10.oktobra lēmumu Nr. G04/561-2016 (turpmāk tekstā arī – sākotnējais lēmums) saukta pie

administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 88.6 panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, uzliekot naudas sodu

600,00 EUR apmērā.

SIA “V SERVICE” pārsūdzēja lēmumu 2016.gada 21.oktobrī.

Sūdzībā SIA “V SERVICE” norāda, ka nepiekrīt sākotnējā lēmuma [7] daļā paustajam apgalvojumam, ka 2016.gada 15.martā teritorijā Rīgā,

Beberbeķu ielā 39 kopumā atradušies vairāk pa 100 (simts) tonnām atkritumu. Šajā lēmuma daļā ir aprakstīts atkritumu apjoms, ka 2016.gada 30.marta

ziņojumā par pārbaudes rezultātiem Nr.572-051/2016 ir pievienots fotopielikums ar fotofiksācijām. Nav saprotams, kā Valsts vides dienesta pārstāvis ir

noteicis laukumā atrodošos atkritumu svaru. Lēmumā minēts, ka tas veikts vizuāli. SIA „V SERVICE” vēstulei pievieno tabulu, kurā ir pārskatāmi

atšifrēti atkritumu apjomi katrā fotogrāfijā, kā arī veikts pārrēķins no tilpuma uz svara mērvienībām saskaņā ar Latvijas Vides aģentūras 2002.gadā izdoto

rokasgrāmatu “Faktoru pielietošanai sadzīves atkritumu uzskaitē, pārejot no tilpuma uz svara vienībām”, 6.tabula: “Atkritumu pārrēķina faktori no tilpuma

uz svara mērvienībām”. Pēc tās redzams, ka 2016.gada 15.martā teritorijā vienlaicīgi neatradās vairāk par 30 (trīsdesmit) tonnām atkritumu.

Valsts vides dienesta pārstāvja apgalvojums, ka teritorijā kopumā atradušies vairāk par 100 (simts) tonnām atkritumu, ir ne tikai īstenībai

neatbilstošs, bet arī plaši interpretējams, jo pēc pārstāvja apgalvotā, tur varēja atrasties gan 101 (simtu viena), gan 300 (trīssimt) tonnas atkritumu.

SIA „V SERVICE” norāda, ka papildus informē, ka saskaņā ar 2016.gada 23.septembra pārbaudes aktā Nr.572-153/2016 uzdoto, SIA „V

SERVICE” ir reģistrējusies BRAPUS sistēmā (kā redzams Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājas lapas sistēmā, tā reģistrēta kā

Celtniecības atkritumu pavadzīmes gatavotājs no 2016.gada 3.oktobra), kā arī 2016.gada 12.oktobrī Valsts vides dienestam ir iesniegts būvniecības

atkritumu uzskaites žurnāls par 23.06.2016.-23.09.2016. nosūtot to elektroniski uz e-pasta adresi: lieliriga@lielriga.vvd.gov.lv.

SIA „V SERVICE” apliecina, ka atkritumu šķirošana un uzglabāšana tiek veikta saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām.

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 20.panta 3.daļu SIA „V SERVICE” lūdza atcelt Valsts vides dienesta

Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2016.gada 10.oktobra lēmumu Nr.G04/561-20l6 administratīvā pārkāpuma lietā.

Ar 2016.gada 22.novembra Valsts vides dienesta ģenerāldirektores I.Koļegovas lēmumu Nr. G01/52P par Valsts vides dienesta Lielrīgas

reģionālās vides pārvaldes 2016.gada 10.oktobra lēmumu Nr. G04/561-2016 nolemts atcelt Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes

2016.gada 10.oktobra lēmumu Nr. G04/561-2016 un uzlikt SIA “V SERVICE” naudas sodu 300,00 EUR apmērā, saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 75.panta pirmo daļu.

Lēmumā norādīts, ka 2012.gada 19.jūnijā Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvalde iesniedzējai izsniedza atkritumu

apsaimniekošanas atļauju Nr.RI12AA0053 (turpmāk tekstā arī - atļauja) atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai

Beberbeķu ielā 39, Rīgā (turpmāk tekstā arī - objekts). Saskaņā ar atļauju iesniedzējai atļauts pārvadāt būvniecības atkritumus (atkritumu klases kods:

170904) un citus būvniecības atkritumus.

Saskaņā ar atļaujas 4.9. punktu objektā, kur paredzēta atkritumu apsaimniekošana, vienlaicīgi nedrīkst atrasties 30 (trīsdesmit) un vairāk tonnu

atkritumu dienā.

2016.gada 17.februārī pārvaldes vecākais inspektors izdeva pārbaudes aktu Nr.572-032/2016, no kura redzams:

Tajā pašā dienā vecākais inspektors veica objekta pārbaudi, kuras laikā konstatēja, ka objekts ir slēgts, kurā atradās iesniedzējai piederošais

kravas transporta atkritumvedējs, kas izkrāva vienu konteineru ar atkritumiem. Pārbaudē inspektors transportlīdzekļa vadītājam uzrādīja dienesta

apliecību un informēja, ka saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktu inspektors var iebraukt vai ieiet un netraucēti pārbaudīt

jebkuru teritoriju. Transportlīdzekļa vadītājs atteicās ielaist inspektoru teritorijā, kā arī atteicās nosaukt savu vārdu un uzvārdu.

Iesniedzēja nav reģistrējusies Būvniecībā radušos atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā kā būvniecības atkritumu apsaimniekotājs –

pārvadātājs.

Ar pārbaudes aktu iesniedzējai uzdots iesniegt pārvaldē detalizētu informāciju par 2014., 2015. un 2016.gada veiktajām darbībām saistībā ar

atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu, norādot konkrēto atkritumu klasi, apjomu un galamērķi.

Lēmumā norādīts, ka 2016.gada 15.martā pārvalde saņēma iesniedzējas 2016.gada 11.marta atbildes vēstuli Nr.VS2016/27 (turpmāk tekstā arī -

pirmā vēstule) uz rīkojumu. Pirmajai vēstulei pievienots iesniedzējas pārskats par 2014., 2015., un 2016. gadā veiktajām darbībām saistībā ar atkritumu

savākšanu un uzglabāšanu. No tā redzams:

2014.gadā gada sākumā vienlaicīgi objektā uzglabātas 134 (simtu trīsdesmit četras) tonnas būvniecības atkritumu (atkritumu klases kods -

170904), kopumā 2014.gadā savāktais atkritumu daudzums - 105 (simtu piecas) tonnas būvniecības atkritumu (atkritumu klases kods -170904). No

2014.gada sākuma uzglabāto un savākto atkritumu apjoma (kopā 239 (divi simti trīsdesmit deviņas) tonnas) 2014.gadā tika sašķirotas 135 (simtu

trīsdesmit piecas) tonnas atkritumu, kas nodotas Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Meliorators-J” un SIA „Getliņi EKO”.

2015.gadā gada sākumā vienlaicīgi objektā uzglabātas 105 (simtu piecas) tonnas būvniecības atkritumu (atkritumu klases kods - 170904), kopumā

2015.gadā savāktais atkritumu daudzums - 210 (divi simti desmit) tonnas būvniecības atkritumu. No 2015.gadā sākuma uzglabāto un savākto atkritumu

apjoma (kopā 315 (trīssimt piecpadsmit) tonnas) 2015.gadā tika sašķirotas 55 (piecdesmit piecas) tonnas atkritumu, kas nodotas SIA „Meliorators-J”

un SIA “Getliņi EKO”. Gada beigās uzglabātais atkritumu apjoms - 260 (divi simti sešdesmit) tonnas.

2016.gada gada sākumā vienlaicīgi objektā uzglabātas 260 (divi simti sešdesmit) tonnas būvniecības atkritumu, kopumā 2016.gada savāktais

atkritumu daudzums - 25 (divdesmit piecas) tonnas būvniecības atkritumu. 2016.gada līdz pārbaudes brīdim nav veikta atkritumu šķirošana, kā arī tie nav

nodoti atbilstošam atkritumu apsaimniekotājam.

2016.gada 15.martā vecākais inspektors veica objekta pārbaudi (par ko liecina 2016.gada 30.marta vecākā inspektora ziņojums par pārbaudes

rezultātiem, Nr.572-051/2016), kuras laikā konstatēja:

Objektā tiek uzglabāti vairāk nekā 30 (trīsdesmit) tonnas dažāda veida atkritumu, t.i., četri konteineri ar tilpumu 5-8 m3 un divi konteineri ar

tilpumu 16-24 m3 uz pārbaudes brīdi bija pilni ar metāllūžņiem, tāpat teritorijā bija izvietoti 5-8 m3 konteineri ar PET pudelēm, riepām un plēvi, kā arī

teritorijā vairākās kaudzēs (aptuveni 5 x 3; 4 x 2 m platībā, kā arī mazākās kaudzēs) bija izvietoti, gan nešķiroti atkritumi, gan sašķiroti - plastmasa,

koks, dažāda veida maisi, metāls. Vizuāli apsekojot teritoriju, konstatēts, ka teritorijā kopumā atrodas vairāk par 100 (simts) tonnām dažāda veida

atkritumu.

Iesniedzēja nevar uzrādīt atkritumu uzskaites dokumentāciju.

Iesniedzēja nav iesniegusi Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” vides aizsardzības valsts

statistikas pārskatu „Nr.3 - Atkritumi. Pārskats par atkritumiem” par 2014. un 2015.gadu.

2016.gada 15.martā pārvalde pēc pārbaudes veikšanas saņēma iesniedzējas 2016.gada 15.marta otru vēstuli Nr.VS2016/28 (turpmāk tekstā arī -

otrā vēstule) uz rīkojumu, kurā norādīts, ka uz 2016.gada 15.martu objektā uzglabātas tikai 28,2 tonnas atkritumu.

2016.gada 31.martā pārvaldes vecākais inspektors pieņēma lēmumu Nr. 572-1 001/2016, ar kuru iesniedzējai uzdeva:

Izvest no objekta vismaz 255 (divi simti piecdesmit piecas) tonnas atkritumu un nodot atkritumus komersantam, kuram ir atbilstoša atkritumu

apsaimniekošanas atļauja.

Iesniegt pārvaldē apliecinošu dokumentāciju par izvestajiem atkritumiem no objekta.

Nepieļaut objektā vairāk par 30 (trīsdesmit) tonnām atkritumu vienlaicīgu uzglabāšanu, kā arī neievest objektā atkritumus līdz teritorijas

atbrīvošanai no atkritumiem līdz 30 (trīsdesmit) tonnām.

2016.gada 22.aprīlī pārvalde saņēma iesniedzējas 2016.gada 20.aprīļa atbildes vēstuli Nr.VS2016/33 (turpmāk tekstā arī - trešā vēstule) uz

rīkojumu. Trešajā vēstulē norādīts, ka iesniedzēja pirmajai vēstulei pievienotajā pārskatā pieļāvusi kļūdu un tāpēc iesniedz jaunu pārskatu. No jaunā

pārskata redzams:

2014.gadā gada sākumā vienlaicīgi objektā tika uzglabātas 134 (simtu trīsdesmit četras) tonnas būvniecības atkritumu (atkritumu klases kods -

170904), kopumā 2014.gadā savāktais atkritumu daudzums - 55 (piecdesmit piecas) tonnas būvniecības atkritumu. No 2014. gada sākuma uzglabāto

vākto atkritumu apjoma (kopā 189 (simtu astoņdesmit deviņas) -tonnas) 2014.gadā tika sašķirotas 135 (simtu trīsdesmit piecas tonnas atkritumu, kas

nodotas SIA „Meliorators-J” un SIA “Getliņi EKO”.

2015.gadā gada sākumā vienlaicīgi objektā tika uzglabātas 54 (piecdesmit četras) tonnas būvniecības atkritumu (atkritumu klases kods - 170904),

kopumā 2015.gadā savāktais urnu daudzums - 45 (četrdesmit piecas) tonnas būvniecības atkritumu (atkritumu klases kods -04). No 2015.gadā sākuma

uzglabāto un savākto atkritumu apjoma (kopā 99 (deviņdesmit deviņas) tonnas) 2015.gadā tika sašķirotas 55 (piecdesmit piecas) tonnas atkritumu, kas

nodotas SIA „Meliorators-J” un SIA “Getliņi EKO”. Gada beigās uzglabātais atkritumu daudzums - 44 (četrdesmit četras) tonnas.

2016.gadā gada sākumā vienlaicīgi objektā tika uzglabātas 44 (četrdesmit četras) tonnas būvniecības atkritumu (atkritumu klases kods - 170904),

kopumā 2016.gadā savāktais tumu daudzums - 5 (piecas) tonnas būvniecības atkritumu (atkritumu klases kods - 170904). 2016.gadā tika atšķirotas

20,8 (divdesmit astoņas, nulle astoņas) tonnas plastmasa (atkritumu klases kods - 170203) un 20,8 (divdesmit astoņas, nulle astoņas) tonnas balasta

smiltis, kuras neatbilst 170507 klasei (atkritumu klases kods - 170508). 2016.gadā atkritumi citiem komersantiem nav nodoti.

2016.gadā 15.marta pārbaudes laikā objektā vairums atkritumu bija šķiroti pa klasēm konteineros un uzglabāti ārpus šķirošanas laukuma izvešanai.

2016.gadā 4.aprīlī pārvalde pieņēma lēmumu Nr.RI16VL0215, ar kuru anulēja daļu atļaujas, jo iesniedzēja nav reģistrējusies BRAPUS.

2016.gadā 4.aprīļa lēmums nav apstrīdēts un stājies spēkā.

2016.gadā 5.jūlijā pārvalde pieņēma lēmumu Nr.RI16VL0441 veikt grozījumus atļaujā. 2016.gadā 5.jūlija lēmumā secināts, ka iesniedzēja

joprojām nav reģistrējusies BRAPUS. Tāpēc 2016.gadā 5.jūlija lēmumā nolemts, ka iesniedzēja drīkst pārvadāt būvniecībā radušos atkritumus tikai tad,

ja iesniedzēja būs reģistrējusies BRAPUS. Ar 16.gada 5.jūlija lēmumu iesniedzējai uzlikts par pienākumu piecu dienu laikā pēc reģistrēšanās BRAPUS

iesniegt pārvaldē līguma kopiju par BRAPUS lietošanu. 16.gada 5.jūlijā lēmums nav apstrīdēts un stājies spēkā.

2016.gadā 23.septembrī pārvaldes vecākais inspektors izdeva pārbaudes aktu Nr.572-153/2016, no kura redzams:

Tajā pašā dienā vecākais inspektors veica objekta pārbaudi, kuras- laikā konstatēja, ka objektā atrodas divi tukši konteineri, viens gandrīz tukšs 7

m3 konteiners plastmasas pudelēm, viens konteiners ar ietilpību aptuveni 16 m3, kurā atradās neliels daudzums būvniecības atkritumu, viens pilns

konteiners ar ietilpību 30 m, kurā atradās šķirotie atkritumi vešanai uz poligonu to apglabāšanai, teritorijā atradās aptuveni 3x3 liela kaudze ar nešķirotiem

būvniecības atkritumiem, kuri pārbaudes brīdī tika šķiroti, un aptuveni 2 m3 ar metāllūžņiem. Pārbaudes laikā vizuāli nevarēja novērtēt, vai iesniedzēja

objektā uzglabā līdz 30 (trīsdesmit) tonnām atkritumu, uzskaites dokumentācija netika uzrādīta.

Iesniedzēja joprojām nav reģistrējusies BRAPUS.

Iesniedzēja nav veikusi būvniecības atkritumu uzskaites dokumentāciju.

Ar 2016.gadā 23.septembra pārbaudes aktu tika uzdots iesniedzējai līdz 2016.gada 12.oktobrim iesniegt pārvaldē būvniecības atkritumu uzskaites

žurnālu par laika periodu no 2016.gadā 23.jūnija līdz 23.septembrim.

2016.gada 26.septembrī pārvaldes vecākais inspektors iesniedzējai sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.019356 (turpmāk tekstā arī

- protokols) par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā arī - LAPK) 75.panta pirmajā daļā, 84. panta pirmajā daļā un 88. panta

otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem, jo:

Iesniedzēja liedza pārvaldes vecākajam inspektoram iekļūt objektā, lai veiktu tā pārbaudi;

Iesniedzēja nav reģistrējusies BRAPUS;

Iesniedzēja nav veikusi būvniecības atkritumu uzskaites dokumentāciju;

Iesniedzēja nav iesniegusi Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” vides aizsardzības valsts

statistikas pārskatu “Nr.3 - Atkritumi. Pārskats par atkritumiem”;

Iesniedzēja objektā uzglabājusi vairāk nekā 30 (trīsdesmit) tonnas dažāda veida atkritumu.

2016.gada 10.oktobrī pārvaldes vecākais inspektors pieņēma lēmumu Nr.G04/561-2016 (turpmāk tekstā arī - lēmums) piemērot iesniedzējai

naudas sodu 600,00 EUR par LAPK 75.panta pirmajā daļā, 84.panta pirmajā daļā un 88.6panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem, soda apmēru

nosakot saskaņā ar smagāko pārkāpumu - pēc LAPK 88.6panta otrās daļas. Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem:

2016.gada 17.februārī iesniedzēja liedza pārvaldes vecākajam inspektoram iekļūt objektā, lai veiktu tā pārbaudi. Tādējādi iesniedzēja ir pārkāpusi

Vides aizsardzības likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktu un par to ir paredzēts sods LAPK 84.panta pirmajā daļā.

Iesniedzēja nav reģistrējusies BRAPUS. Tādējādi iesniedzēja ir pārkāpusi Ministru kabineta 2014.gada l5.aprīļa noteikumu Nr.199 “Būvniecībā

radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība” (turpmāk tekstā arī - Noteikumi Nr.199) 3., 5., 7. un 11 .punktu;

Iesniedzēja nav veikusi būvniecības atkritumu uzskaites dokumentāciju. Tādējādi iesniedzēja ir pārkāpusi Atkritumu apsaimniekošanas likuma 23.

panta pirmās daļas 1.punktu;

Iesniedzēja nav iesniegusi Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” vides aizsardzības valsts

statistikas pārskatu „Nr.3 - Atkritumi. Pārskats par atkritumiem” par 2014. un 2015. gadu. Tādējādi iesniedzēja ir pārkāpusi Ministru kabineta

2008.gada 22.decembra noteikumu Nr.1075 “Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām” (turpmāk tekstā arī -

Noteikumi Nr.1075) 2.3.apakšpunktu un 4.punktu.

Iesniedzēja uzglabājusi atkritumus neatļautā vietā. Tādējādi iesniedzēja ir pārkāpusi Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. panta pirmo daļu.

Par minētajiem pārkāpumiem paredzēts sods LAPK 75.panta pirmajā daļā.

Iesniedzēja objektā uzglabājusi vairāk nekā 30 (trīsdesmit) tonnas dažāda veida atkritumu bez B atļaujas, kas konstatēts vizuāli apskatot objektu.

Tādējādi iesniedzēja ir pārkāpusi likuma „Par piesārņojumu” 4.panta pirmās daļas 8.punktu, Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu

Nr.1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību

veikšanai” (turpmāk tekstā arī - Noteikumi Nr.1082) 4.2.apakšpunktu un par to ir paredzēts sods LAPK 88.6panta otrajā daļā.

2016.gada 24.oktobrī VVD saņemta sūdzība, kurā iesniedzēja lūdz atcelt lēmumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Sūdzībā

izteiktais lūgums pamatots ar šādiem argumentiem:

Nav saprotams, kā VVD pārstāvis noteicis laukumā esošo atkritumu svaru, jo saskaņā ar Latvijas Vides aģentūras 2002.gadā izdoto

rokasgrāmatu “Faktoru pielietošanai sadzīves atkritumu uzskaitē, pārejot no tilpuma uz svara vienībām” 6.tabulu objektā neatradās vairāk par 30

(trīsdesmit) tonnām atkritumu. Sūdzībai pievienoti iesniedzējas piedāvāti atkritumu svara aprēķini.

2016.gada 3.oktobrī iesniedzēja ir reģistrējusies BRAPUS kā celtniecības atkritumu pavadzīmes sagatavotājs. 2016.gada 12.oktobrī iesniedzēja ir

iesniegusi VVD būvniecības atkritumu uzskaites žurnālu par laika periodu no 2016.gada 23. jūnija līdz 23.septembrim.

Lēmuma pamatojums:

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secināms tālāk norādītais:

Saskaņā ar Noteikumu Nr.1082 l. pielikuma 5.10 punktu sadzīves atkritumu šķirošanas vai īslaicīgas uzglabāšanas iekārtām, tai skaitā

pārkraušanas stacijām, kuru uzņemšanas ietilpība ir 30 (trīsdesmit) tonnu sadzīves atkritumu dienā un vairāk, nepieciešama B kategorijas atļauja. Tā kā

konstatēts, ka objektā ir vienlaicīgi uzglabātas vairāk nekā 30 (trīsdesmit) tonnas dažāda veida atkritumu, inspektors pieļāvis, ka iesniedzēja no šiem

dažāda veida atkritumiem vismaz 30 (trīsdesmit) tonnas varētu būt sadzīves atkritumi. Tāpēc inspektors uzskatījis, ka ar sadzīves atkritumu uzglabāšanu

iesniedzēja izdarījusi pārkāpumu - veikusi piesārņojošu darbību, nesaņemot atļauju B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai saskaņā ar likuma

,,Par piesārņojumu” 4. panta pirmās daļas 8.punktu, ka arī nav veikusi nepieciešamās darbības, lai saņemtu šo atļauju saskaņā ar Noteikumu Nr.1082

4.2. apakšpunktu.

Saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikums. No lietas materiāliem redzams, ka objektā ir tikuši

uzglabāti sadzīves atkritumi. Tomēr inspektors nav konstatējis, tieši cik daudz no visiem atkritumiem ir bijuši sadzīves atkritumi, lai izsecinātu, vai ir

sasniegtas B atļaujai nepieciešamās 30 (trīsdesmit) tonnas sadzīves atkritumu. Turklāt protokolā ir norādīts tikai uz dažāda veida atkritumiem, kas pats

par sevi neliecina, ka tajos noteikti ir bijuši sadzīves atkritumiem un nepieļaujamā daudzumā. Secināms, ka nav pierādīts, ka iesniedzēja veikusi tādas

piesārņojošas darbības, kurām nepieciešama B kategorijas atļauja. Tas nozīmē, ka iesniedzēju nevar saukt pie atbildības par B kategorijas atļaujas

nesaņemšanu un par nepieciešamo darbību neveikšanu, lai saņemtu šo atļauju. Līdz ar to lietvedība par LAPK 88.6 panta otrajā daļā paredzēto

administratīvo pārkāpumu izbeidzama.

Tā kā administratīvā pārkāpuma lietas materiālos, tai skaitā protokolā ir konstatēti fakti par atkritumu apsaimniekošanas nosacījumu pārkāpšanu

(atkritumu uzglabāšanas apjoma pārsniegšana), bet inspektors kļūdaini kvalificējis pārkāpumu, ar šo lēmumu iesniedzējai piemērojama atbildība par

atbilstošo pārkāpumu.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.panta pirmo daļu atkritumu apsaimniekotājs pirms attiecīgo darbību veikšanas saņem VVD

atļauju atkritumu uzglabāšanai. Izskatāmajā gadījumā iesniedzēja kā atkritumu apsaimniekotājs ir saņēmusi atļauju, kuras 4.9 punktā iesniedzējai dota

atļauja uzglabāt objektā ne vairāk kā 30 (trīsdesmit) tonnas atkritumu dienā. Līdz ar to ir noskaidrojams, vai iesniedzēja ir ievērojusi atkritumu apjoma

ierobežojumu.

LAPK 243.panta astotās daļas otrajā teikumā noteikts, ka to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus

administratīvā pārkāpuma lietvedības laika iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Vērtējot iesniedzējas sniegtās

informācijas saturu pirmajā, otrajā, trešajā vēstulē un sūdzībā, secināms, ka iesniedzējas pirmā reakcija uz iespējamu soda piemērošanu ir patiesāka,

nekā pēc ilgāka laika izklāstīta notikuma versija, kurā fakti tiek pielāgoti vēlamajam. To pamato arī judikatūrā atzītais, ka lielāka ticamība piešķirama

sākotnējiem paskaidrojumiem, kas sniegti uzreiz pēc notikuma, jo vēlāk persona var mainīt savus paskaidrojumus ar mērķi izvairīties no atbildības.

No pirmajā vēstulē sniegtajiem iesniedzējas datiem izriet, ka 2016.gada 15.martā objektā vienlaicīgi tika uzglabātas 285 (divi simti astoņdesmit

piecas) tonnas atkritumu, jo no 2016.gada sākuma līdz 15.martam nav veikta atkritumu šķirošana, kā arī nav nodoti atkritumi. Arī no trešajā vēstulē

sniegtajiem iesniedzējas datiem redzams, ka 2016.gada 15.martā objektā vienlaicīgi tika uzglabātas 49 (četrdesmit deviņas) tonnas atkritumu, jo atkritumi

citiem komersantiem nav nodoti. Tātad abos gadījumos atkritumu svars pārsniedz atļautās 30 (trīsdesmit) tonnas dienā.

Sūdzībā norādītajai Latvijas Vides aģentūras 2002.gadā izdoto rokasgrāmatai “Faktoru pielietošanai sadzīves atkritumu uzskaitē, pārejot no

tilpuma uz svara vienībām” (turpmāk tekstā arī - rokasgrāmata) nav normatīvā akta spēks, bet to, protams, var izmantot kā paraugu, lai precīzāk

aprēķinātu dažāda veida atkritumu svaru. Kā minēts rokasgrāmatas 4.1pp.: „Šī darba uzdevums ir saistīts ar datu ticamības par atkritumiem uzlabošanu

un atkritumu daudzuma uzskaites svara vienībās metodisko jautājumu risināšanu, apkopojot literatūrā pieejamos datus par pārrēķina faktoru (koeficientu)

no tilpuma uz svara vienībām pielietošanu.” Tas nozīmē, ka inspektoram nav pienākums atsaukties uz rokasgrāmatu, lai pamatotu veiktos aprēķinus.

Lēmumā nav apgalvots, ka atkritumu svars netiek aprēķināts pēc rokasgrāmatā ieteiktajām metodēm. Turklāt rokasgrāmatas 6.tabulā nav norādīts, ka

atkritumu kubatūru nevarētu noteikt vizuālas apskates ceļā.

Sūdzībai pievienotā atkritumu svara aprēķini sniedz nepareizu priekšstatu par it kā objektā esošo atkritumu sastāvu un tā svaru. Proti, par atskaites

rādītājiem iesniedzēja norādījusi nepareizu atkritumu veidus, kurus, aprēķinot pēc rokasgrāmatas 6.tabulā minētajiem koeficientiem, nonākusi pie kļūdaina

atkritumu svara. Tā kā iesniedzēja savos aprēķinos ievadījusi tādus atkritumu veidus, kuriem ir mazāki svara koeficienti, iesniedzēja kļūdaini secinājusi, ka

atļaujā atļautais atkritumu svara apjoms nav pārkāpts. Piemēram, iesniedzēja tabulā norādītie 1., 2. un 9. fotogrāfijā redzamie atkritumi ir jaukti

celtniecības atkritumi (3.5) ar 0,6 koeficientu; 4.fotogrāfijā - polistirolu saturoši (3.8) ar 0,3 koeficientu; 5., 8., 10.fotogrāfijā - metāla iepakojuma vietā ir

redzami dzelzs un tērauda lūžņi (4.3) ar 0,7 koeficientu. Iesniedzējas piedāvātie aprēķini ir kļūdaini vairāk nekā divas reizes. No fotogrāfijām vien var

secināt, ka dati no tām tuvu sakrīt ar iesniedzējas trešajā vēstulē sniegtajiem datiem par 49 (četrdesmit deviņām) tonnām atkritumu.

Turklāt iesniedzēja savus aprēķinus nepamatoti balstījusi tikai uz fotogrāfijās redzamajiem atkritumiem, bet lēmumā nav apgalvots, ka fotogrāfijās

norādīti visi atkritumi un, ka atkritumu svars aprēķināts tikai pēc fotogrāfijām. Gluži pretēji, tas ir aprēķināts, izvērtējot iesniedzējas iesniegtos dokumentus

un inspektoram personiski vizuāli aplūkojot atkritumus objektā.

LAPK 243.panta ceturtajā daļā noteikts, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību

veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā

fiksējusi amatpersona. Protokolā ir fiksēts fakts, ka iesniedzēja objektā uzglabājusi vairāk nekā 30 (trīsdesmit) tonnas dažāda veida atkritumu

Tā ka iesniedzējas sniegtie argumenti nav pierādījuši pretējo, uzskatāmi par adītiem protokolā minētie fakti.

LAPK 75.panta pirmajā daļa paredzēta administratīvā atbildība par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu. Tā kā iesniedzēja vienā

dienā uzglabājusi vairāk nekā 30 (trīsdesmit) tonnas atkritumu, viņa ir pārkāpusi atļaujas 4.9 punktā noteikto atkritumu apsaimniekošanas noteikumu

prasību un ar to arī Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12. panta pirmās daļas prasības. Secināms, ka iesniedzēja ir izdarījusi LAPK 75.panta lajā daļā

minēto pārkāpumu.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta 21.punktā noteikts, ka atkritumu apsaimniekotājs ir komersants, arī atkritumu tirgotājs un atkritumu

apsaimniekošanas starpnieks, kurš ir saņēmis attiecīgu atļauju atkritumu apsaimniekošanai šajā likumā vai normatīvajos aktos par piesārņojumu noteiktajā

kārtībā. Izskatāmajā gadījumā iesniedzēja saņēmusi atļauju atkritumu apsaimniekošanai objektā un tāpēc ir uzskatāma par atkritumu apsaimniekotāju.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 23. panta pirmās daļas 1.punktu, atkritumu apsaimniekotāji veic apsaimniekoto vai radīto atkritumu

daudzuma (apjoma), veida, izcelsmes, savākšanas biežuma un pārvadāšanas uzskaiti, reģenerācijas vai apglabāšanas veidu un vietu uzskaiti hronoloģiskā

secībā un uzglabā šo informāciju ne mazāk kā trīs gadus. Līdz ar to noskaidrojams, vai iesniedzēja ir veikusi minēto uzskaiti un uzglabāšanu.

2016.gada 15.marta un 23.septembra pārbaudēs iesniedzēja nespēja uzrādīt atkritumu uzskaites dokumentāciju. Savukārt, tikai pēc

vairākkārtīgiem inspektora rīkojumiem iesniegt atkritumu uzskaites dokumentāciju iesniedzēja pirmajā, otrajā un trešajā vēstulē sniegusi savstarpēji

pretrunīgus datus par uzglabāto atkritumu svaru. No tā secināms, ka iesniedzēja nav veikusi faktisko atkritumu uzskaiti, bet tikai pēc pieprasījuma

sastādījusi atskaites un tad arī tikai ar sev vēlamu atkritumu svaru.

LAPK 75.panta pirmajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu. Tā kā iesniedzēja nav

pildījusi Atkritumu apsaimniekošanas likuma 23.panta pirmās daļas l. punktā minētās prasības, iesniedzēja ir izdarījusi LAPK 75.panta pirmajā daļā

minēto pārkāpumu.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.199 3.punktu būvniecības atkritumu uzskaiti īpašā žurnālā papīra formā vai elektroniskā veidā nodrošina būvniecības

atkritumu apsaimniekotājs. Savukārt saskaņā ar Noteikumu Nr.199 5. un 7.punktu būvniecības atkritumu pārvadājumu elektroniskai reģistrācijai un

uzskaitei valsts teritorijā būvniecības atkritumu apsaimniekotājs - pārvadātājs izmanto būvniecības atkritumu vadājumu uzskaites valsts informācijas

sistēmu (turpmāk tekstā arī - sistēma). Attiecīgi saskaņā ar Noteikumu Nr.199 11.punktu sistēmas būvniecības atkritumu apsaimniekotājs - pārvadātājs

ir atbildīgs par savlaicīgu un patiesu datu ievadīšanu sistēmā. Izskatāmajā gadījumā fakts, ka iesniedzēja nav pildījusi minētos pienākumus, ir fiksēts jau

2016.gada februārī. Arī iesniedzēja savā sūdzībā atzīst, ka tikai 2016.gada 3.oktobrī reģistrējusies BRAPUS. Līdz ar to par laika periodu no 2016.gada

17.februāra līdz 2. oktobrim nav strīda, ka iesniedzēja nav reģistrējusies BRAPUS. Tā kā iesniedzēja minēto laika posmu nav pildījusi Noteikumu

Nr.199 3., 5., 7. un l l. punkta prasības, iesniedzēja ir izdarījusi LAPK 75.panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu.

LAPK 244.pantā noteikts, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē : savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem tiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Lēmuma [16] punktā norādīts, ka faktu, ka iesniedzēja joprojām

nav reģistrējusies BRAPUS, inspektors secinājis no tā, ka iesniedzēja nav pildījusi 2016.gada 5.jūlija lēmumu Nr.RI16VL0441 piecu dienu laikā pēc

reģistrēšanās BRAPUS iesniegt Pārvaldē līguma kopiju par BRAPUS lietošanu. Izskatāmajā gadījuma inspektors nav pārbaudījis, vai iesniedzēja lēmuma

pieņemšanas brīdī ir reģistrējusies BRAPUS, bet gan izdarījis pieņēmumu, ka BRAPUS līguma kopijas neesamība a priori varētu nozīmēt nereģistrēšanos

BRAPUS. Līdz ar to nevar uzskatīt par pierādītu, ka pēc 2016.gada 3.oktobra iesniedzēja nav reģistrējusies BRAPUS.

LAPK 84.panta pirmajā daļa par vides aizsardzības statistikas gada pārskatu neiesniegšanu un vides informācijas slēpšanu paredzēta administratīvā

atbildība juridisko personu valdes loceklim. Izskatāmajā gadījumā par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu „Nr.3 - Atkritumi. Pārskats par

atkritumiem” neiesniegšanu Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” un vides informācijas slēpšanu

tiek sodīts nevis iesniedzējas valdes loceklis, bet gan pati iesniedzēja.

Saskaņā ar LAPK 7.panta pirmo daļu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata.

Tā kā normatīvajos aktos nav paredzēta administratīvā atbildība juridiskajām personām par vides aizsardzības statistikas gada pārskatu neiesniegšanu,

atbilstoši LAPK 239.panta 1.punktam iesāktā lietvedība par LAPK 84.panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu jāizbeidz, jo nav

administratīvā pārkāpuma sastāva - iesniedzēja nav administratīvā pārkāpuma subjekts.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. panta pirmo daļu atkritumu uzglabāšana ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās. Iesniedzēja

norāda, ka 2016.gada 15.martā vairums atkritumu bija uzglabāti ārpus šķirošanas laukuma. Saskaņā ar atļaujā noteikto, iesniedzējam ir tiesības uzglabāt

atkritumus tikai objektā. Līdz ar to secināms, ka iesniedzēja nav ievērojusi Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15.panta pirmās daļas prasības.

Saskaņā ar LAPK 7.panta pirmo daļu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi arī kā likumā noteiktajā

kārtībā. LAPK 243.panta 15.daļā noteikta procesuālā kārtība - administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus fiksē administratīvā pārkāpuma

protokolā. Izskatāmajā gadījumā iesniedzējai ar lēmumu ir piemērots sods par atkritumu uzglabāšanu tam neatļautā vietā, bet minētā pārkāpuma būtība

nav fiksēta protokolā. Procesuālie pārkāpumi administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros ir vērtējamas pēc vispārējiem procesuālo kļūdu novērtēšanas

kritērijiem, proti, procesuāla pārkāpuma ietekme uz gala lēmumu lietā vērtējama atkarībā no tā, vai tas ir būtisks, vai nav. Protokola sastādīšana nozīmē

to, ka tā adresāts tiek saukts pie administratīvās atbildības. Nenorādot protokolā pārkāpuma būtību, par ko persona tiek saukta pie administratīvās

atbildības, tiek pārkāptas LAPK 248.pantā nostiprinātās personas tiesības, kas ir būtisks procesuāls pārkāpums. Līdz ar to iesniedzējai, pretrunā likumā

noteiktajai kārtībai, nevar piemērot administratīvo sodu par atkritumu uzglabāšanu tam neatļautā vietā un lietvedība šajā daļā par LAPK 75.panta pirmajā

daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu izbeidzama.

Iesniedzēja uzglabāja objektā vienā dienā vairāk kā 30 (trīsdesmit) tonnas atkritumu, ar to pārkāpjot Atļaujas 4.9 punkta nosacījumu un līdz ar to

arī Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.panta pirmās daļas prasības. Iesniedzēja nav veikusi faktisko atkritumu uzskaiti, tādejādi nepildot Atkritumu

apsaimniekošanas likuma 23.panta pirmās daļas l. punktā minētās prasības. Iesniedzēja laika periodā no 2016.gada 17.februāra līdz 2.oktobrim nav

reģistrējusies BRAPUS, ar to neizpildot Noteikumu Nr.199 3., 5., 7. un 11.punkta prasības. Par šiem atkritumu apsaimniekošanas noteikumu

pārkāpumiem iesniedzēja saucama pie administratīvās atbildības pēc LAPK 75.panta pirmās daļas.

Savukārt par LAPK 84.panta pirmajā daļā un pārkāpumiem iesniedzēja nav sodāma.

LAPK 21. pantā noteikts, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija

(amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai beigt uzsākto lietvedību un atbrīvot personu

no administratīvās atbildības, robežojoties ar mutvārdu aizrādījumu. Tas nozīmē, ka, apsverot jautājumu par to, vai skatāmajā gadījumā ir pamats

piemērot LAPK 21.pantu, jāņem vērā, ka vispārīgi ir piemērojams sods tiesību normā, kas paredz atbildību par konkrēto pārkāpumu noteiktās sankcijas

ietvaros, un tikai, konstatējot īpašus - tādus pārkāpumu raksturojošus apstākļus (izvērtējot pārkāpuma raksturu, kā arī pārkāpēja attieksmi pret to), kas

konkrēto situāciju būtiski atšķir no tiesību normā paredzētā pārkāpuma sastāva, ir iespējams personu atbrīvot no administratīvās atbildības. Izskatāmajā

gadījumā nav konstatējami tādi pārkāpuma apstākļi, kas konkrēto situāciju būtiski atšķir no LAPK 75.panta pirmajā minētajā tiesību normā paredzēto

pārkāpumu sastāva un atbrīvotu iesniedzēju no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

LAPK 32.panta otrajā daļā noteikts, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko

stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Izvērtējot iesniedzējas izdarītos administratīvos pārkāpumus, tiek ņemts vērā, ka saskaņā ar LAPK 33.pantu ir konstatēti atbildību mīkstinoši

apstākļi.

Salīdzinot 2016.gada 15.marta pārbaudes rezultātus ar 2016.gada 3. septembra pārbaudes rezultātiem redzams, ka vienlaicīgi uzglabātais

atkritumu apjoms ir mazinājies no vairāk nekā 100 (simts) tonnām līdz apmēram, kad vairs nevar vizuāli novērtēt, vai sasniegtas 30 (trīsdesmit) tonnas

atkritumu. Līdz ar to secināms, ka iesniedzēja ir samazinājusi vienlaicīgi uzglabāto atkritumu apjomu līdz pieļaujamam apjomam.

Šī lēmuma pieņemšanas brīdī konstatēts, ka iesniedzēja ir reģistrējusies BRAPUS.

Izvērtējot iesniedzējas izdarītos administratīvos pārkāpumus, tiek ņemts ērā, ka saskaņā ar LAPK 34.pantu nav konstatēts atbildību pastiprinošs

apstāklis.

Pārkāpums izdarīts apzināti un ilgstoši, jo iesniedzēja ir apzinājusies savas darbības prettiesisko raksturu. Iesniedzēja vairākkārtīgi tika informēta,

ka ir jāreģistrējas BRAPUS, ja grib turpināt savu atkritumu apsaimniekošanas darbību, bet tikai pēc vairāk nekā astoņiem mēnešiem reģistrējās

BRAPUS. Atļaujā ieteiktais uzglabājamo atkritumu limits ir pārsniegts būtiski, tādejādi palielinot vides piesārņojuma risku.

Par LAPK 75.panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš simt euro,

konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas. Iesniedzējai izlikts naudas sods 600,00 EUR. Tā kā Iesniedzēja ir

izdarījusi trīs administratīvos pārkāpumus, bet ņemot vērā pārkāpumu raksturu un pārkāpējas raksturojošās ziņas, tad ievērojot samērīguma un soda

individualizācijas principu, VVD ieskatā iesniedzējai nosakāms naudas sods 300,00 EUR.

Pamatojoties uz augstākminēto, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta 21.punktu, 12.panta pirmo daļu, 23.panta pirmās daļas l. punktu,

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.panta pirmo daļu, 32.panta otro daļu, 33.pantu, 75.panta pirmo daļu, 239.panta 1.punktu, 243.panta

ceturto un astoto daļu, 244.pantu, 286.pantu, 287.panta pirmās daļas 4. punktu, Vides aizsardzības likuma 20.panta trešo daļu, Ministru kabineta

2014.gadal5.aprīļa noteikumu Nr.199 “Būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība” 3., 5., 7. un 11.punktu, VVD

ģenerāldirektore I. Koļegova nolēma:

1. Atcelt Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2016.gada 10.oktobra lēmumu Nr.G04/561-2016.

2. Uzlikt Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „V SERVICE” naudas sodu 300,00 EUR apmērā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 75.panta pirmo daļu.

Nepiekrītot iestādes lēmumam, SIA „V SERVICE” pārsūdzējusi, iesniedzot sūdzību tiesā. Sūdzībā lūgts atcelt Valsts vides dienesta

ģenerāldirektores 2016.gada 22.novembra lēmumu Nr. G01/52P par Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2016.gada 10.oktobra

lēmumu Nr. G/04/561-2016.

Sūdzībā norādīts, SIA „V SERVICE” apstrīd augstākminēto lēmumu, informējot, ka nepiekrīt Lēmuma [17] daļā paustajiem, to pamatojot

sekojoši:

1. 2016.gada 30.martā Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes ziņojumā par pārbaudes rezultātiem Nr. 572-051/2016 un

2016.gada 31.marta lēmumā Nr.572-001/2016 par veicamajām rīcībām neatbilstību novēršanai tiek apgalvots, ka vizuāli apsekojot teritoriju,

konstatēts, ka teritorijā kopumā atrodas vairāk par 100 (simts) tonnām dažāda veida atkritumi. SIA „V SERVICE” apstrīdot Valsts vides

dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2016.gada 10.oktobra lēmumu Nr. G/04/56I-2016 savā 2016.gada 21.oktobra iesniegumā Nr.

VS2016/76 jau norādīja, ka „Valsts vides dienesta pārstāvja apgalvojums, ka teritorijā kopumā atradušies vairāk par 100 (simts) tonnām

atkritumu, ir ne tikai īstenībai neatbilstošs, bet arī plaši interpretējams, jo pēc pārstāvja apgalvotā, tur varēja atrasties gan 101 (simtu viena), gan

300 (trīs simti) tonnas atkritumi”. Lēmumā Valsts vides dienests norāda, ka „Protokolā ir fiksēts fakts, ka iesniedzēja objektā uzglabājusi vairāk

nekā 30 (trīsdesmit) tonnas dažāda veida atkritumus. Tā kā iesniedzējas sniegtie argumenti nav pierādījuši pretējo, uzskatāmi par pierādītiem

protokolā minētie fakti”. SIA „V SERVICE” norāda, ka līdz šim nav saņēmusi no Valsts vides dienesta pamatojumu, uz kāda pamata dots

aprēķins, ka SIA „V SERVICE” uzglabājusi vairāk nekā 30 (trīsdesmit) tonnas dažāda veida atkritumus. Līdz ar to protokolā minētais

apgalvojums, ka teritorijā atradušies vairāk nekā 30 (trīsdesmit) tonnas dažāda veida atkritumu, nav uzskatāms par faktu, bet gan iestādes

pieņēmumu. SIA „V SERVICE” 2016.gada 21.oktobra iesniegumam Nr. VS2016/76 bija pievienojusi tabulu, kurā bija pārskatāmi atšifrēti

atkritumu apjomi katrā 2016.gada 30.marta ziņojuma par pārbaudes rezultātiem Nr.572-051/2016 fotogrāfijā, kā arī veikts pārrēķins no tilpuma

uz svara mērvienībām saskaņā ar Latvijas Vides aģentūras 2002.gadā izdoto rokasgrāmatu “Faktoru pielietošanai sadzīves atkritumu uzskaitē,

pārejot no tilpuma uz svara vienībām” 6.tabula: “Atkritumu pārrēķina faktori no tilpuma uz svara mērvienībām”. Pēc tās redzams, ka 2016.gada

15.martā teritorijā vienlaicīgi neatradās vairāk par 30 (trīsdesmit) tonnām atkritumu. Lēmumā Valsts vides dienests neparāda, ka rokasgrāmatai

nav normatīva spēks, bet to, protams, var izmantot kā paraugu, lai precīzāk aprēķinātu dažāda veida atkritumu svaru. Valsts vides dienests

lēmumā norāda, ka, viņuprāt, sūdzībai pievienotā atkritumu svara aprēķini sniedz nepareizu priekšstatu par it kā objektā esošo atkritumu sastāvu

un tā svaru, t.sk. norādot, ka metāla atkritumi ir klasificējami kā dzelzs un tērauda lūžņi, nevis metāla iepakojums. SIA „V SERVICE” nepiekrīt

apgalvojumam, jo kā dzelzs un tērauda lūžņi ir klasificējams metāls ar virsmas biezumu vismaz 4 mm, bet kā redzams pēc fotogrāfijām, konkrētā

metāla biezums nesasniedz šo vērtību. Turklāt metāla pieņemšanas uzņēmumā tas tiek klasificēts kā „12A: skārds”. Līdz ar to SIA „V SERVICE”

pielietotais koeficients 0,3 nav nepareizs. Atkārtoti izvērtējot SIA „V SERVICE” iepriekš iesniegto kalkulāciju, sūdzības iesniedzēja norāda, ka

fotogrāfijās Nr. 9. un 10. redzamie konteineri vēl nav ievesti pieņemšanai atkritumu šķirošanas laukumā, un atrodas ārpus tā uz piebraucamā ceļa,

tādēļ vispār nav attiecināmi uz atkritumu šķirošanas laukumā vienlaicīgi atrodošos būvgružu svara aprēķināšanu. Tāpat Valsts vides dienestam nav

tiesības atkritumu šķirošanas laukumā atrodošos pieļaujamā 30 (trīsdesmit) tonnu būvgružu svarā ieskaitīt arī citos SIA „V SERVICE” celtniecības

objektos atrodošos būvgružus. Pat ja pieņemtu par attiecināmiem Valsts vides dienesta piedāvātos koeficientus, tad neskaitot fotogrāfijās Nr. 9.

un 10. redzamo būvgružus, pēc pārrēķina kopējais būvgružu svars sastādītu 266075 tonnas.

2) Faktiski SIA „V SERVICE” atkritumu uzskaite tiek veikta uzņēmuma birojā. Pēc Valsts vides dienesta pārstāvja pieprasījuma

informācija par uzskaiti tika iesniegta ar SIA „V SERVICE” 2016.gada 11.marta vēstuli Nr.VS2016/27, 2016.gada 15.marta vēstuli

Nr.VS2016/28, 2016.gada 20.aprīļa vēstuli Nr.VS2016/33, 2016.gada 11.oktobra vēstuli Nr.VS2016/73. 2016.gada 20.aprīļa vēstulē

Nr.VS2016/33 SIA „V SERVICE” ir norādījusi, ka 2016.gada 11.marta vēstulē Nr.VS2016/27 ir pieļauta kļūda un iesniegts labots pārskats.

Līdz ar to apgalvojums, ka SIA „V SERVICE” nav veikusi faktisko atkritumu uzskaiti, ir nepatiess.

3) 2016.gada 15.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.199 “Būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība” 3.punktā

ir noteikts, ka “Būvniecības atkritumu radītājs vai apsaimniekotājs (komersants) nodrošina būvniecības atkritumu uzskaiti īpašā žurnālā papīra

formātā vai elektroniskā veidā”, turpretī 5.punktā noteikts, ka “Būvniecības atkritumu pārvadājumu elektroniskai reģistrācijai un uzskaitei valsts

teritorijā izmanto būvniecības atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmu”. Ņemot vērā, ka SIA „V SERVICE” izmanto 3.punktā

noteikto būvniecības atkritumu uzskaiti īpašā žurnālā papīra formātā, nevis elektroniskā veidā, tad uz SIA „V SERVICE” nevar tikt attiecināmi

noteikumu 5., 7., un 11.punks.

SIA „V SERVICE” apliecina, ka atkritumu šķirošana un uzglabāšana tiek veikta saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām.

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 20.panta 3.daļu SIA „V SERVICE” lūdz tiesu atcelt Valsts vides

dienesta ģenerāldirektora 2016.gada 22.novembra lēmumu Nr. 31/52 Par Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2016.gada

10.oktobra lēmumu G/04/561-2016.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas (tagad – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa) tiesneses 2016.gada 27.decembra lēmumu SIA “V

SERVICE” sūdzība pieņemta un ierosināta tiesvedība, kā arī nolemts izskatīt sūdzību rakstveida procesā 2017.gada 28.februārī, par ko lietas

dalībniekiem paziņots likumā noteiktajā kārtībā. 2017.gada 28.februārī lieta noņemta no izskatīšanas un noteikts datums izskatīšanai rakstveida

procesā – 2017.gada 14.marts.

2017.gada 26.janvārī tiesā saņemti Valsts vides dienesta paskaidrojumi, kuros norādīts, ka sūdzībā norādīts, ka 2016.gada 15.marta

pārbaudes laikā Valsts vides inspektors, apsekojot pieteicējam piederošo teritoriju Beberbeķu ielā 39, Rīgā ,ir kļūdaini konstatējis, ka objektā

pārsniegts 2012.gada 19.jūnija atkritumu apsaimniekošanas atļaujā Nr.RI12AA0053 atļautais atkritumu daudzums. Pieteicēja aprēķini esot citādi,

un tāpēc Valsts vides inspektora konstatētais pieteicēju nepārliecina. Valsts vides dienests esot ieskaitījis atkritumu svarā arī citos pieteicēja

celtniecības objektos atrodošos būvgružus.

Valsts vides dienests norāda, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturtajā daļā noteikts, ka valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai

amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Tas vienlaikus arī nozīmē, ka valsts vides inspektoram, veicot savus darba

pienākumus - konstatējot objektā pārsniegto atkritumu daudzumu, nav intereses konstatēt nepareizus faktus. Savukārt pieteicēja ir ieinteresēta

manipulēt ar atkrituma svara aprēķināšanas koeficientiem, lai izvairītos no atbildības. Valsts vides dienests norāda, ka objektā esošo atkritumu

svars tika aprēķināts no objektā konstatētajiem atkritumiem ar atļauto vizuālās apskates palīdzību un izmantojot vispāratzītās svara aprēķināšanas

metodes, arī Latvijas Vides aģentūras rokasgrāmatā aprakstītās (sk. Valsts vides dienesta 2016.gada 22.novembra lēmuma Nr.G01/52P [12.2]

punktu).

Sūdzība noradīts, ka 2016.gada 15.marta pārbaudes laikā objektā esošie metāla atkritumi nav kvalificējami kā metāllūžņi, jo fotogrāfijās

redzamās metāla virsmas biezums nepārsniedz 4 mm un tāpēc tas esot tikai metāla iepakojums ar vieglāku svaru (ar rokasgrāmatā minēto

koeficientu 0,3). Turklāt kādā metāla pieņemšanas uzņēmumā tas esot ticis klasificēts kā skārds.

Valsts vides dienests norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.302 “Noteikumi par atkritumu

klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” pielikumu “Atkritumu klasifikators” metāla iepakojums ar klases kodu 150104 ir

attiecinājums uz sadzīves iepakojumu, kas tiek atšķirots vai dalīti vākts, piemēram, skārda dzērienu bundžas, metāla stīpas. Šis kods nav

attiecināms uz metāliem, kuri radušies būvniecības gaitā.

2016.gada 30.marta Valsts vides dienests vecākā inspektora ziņojuma par pārbaudes rezultātiem Nr.572-051/2016 fotopielikumā labi

redzams, ka starp būvniecības metāliem ir radiators, čuguna akas vāks, armatūras u.c. dažāda biezuma metāli. Līdz ar to minētie metāla atkritumi ir

uzskatāmi par metāllūžņiem un pieteicēja pieņēmums par to svaru ir kļūdains.

Pieteicējai nav liegts pārdot citam uzņēmumam metāllūžņus pēc pazemināta svara koeficienta, bet šāda vienošanās nepadara metāllūžņus par

metāla iepakojumu un vēl jo vairāk nesamazina dabā to svaru.

Valsts vides dienesta 2016.gada 22.novembra lēmumā Nr. GO l / ir norādīts, ka atkritumu svars ir aprēķināts, izvērtējot pieteicējas

iesniegtos dokumentus un Valsts vides dienesta inspektoram personiski aplūkojot atkritumus objektā, bet nevis balstoties uz fotogrāfijām.

Fotogrāfijas ir tikai papildus pierādījums, kas apliecina Valsts vides dienesta inspektora konstatēto.

Sūdzībā norādīts, ka fotopielikumā fotogrāfijās Nr.9 un Nr.10 redzamie konteineri vēl nav ievesti pieņemšanai atkritumu šķirošanas laukumā,

un atrodas ārpus tā uz piebraucamā ceļa, tādēļ neesot attiecināmi uz atkritumu šķirošanas laukumā vienlaicīgi atrodošos būvgružu svara

aprēķināšanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 13.septembra noteikumi Nr.703 „Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanas

un anulēšanas kārtību, atkritumu tirgotāju un atkritumu apsaimniekošanas starpnieku reģistrācijas kārtību, kā arī par valsts nodevu un tās

maksāšanas kārtību” 4.2., 4.3. un 4.4.apakšpunktu atļauja atkritumu pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai tiek izsniegta uz konkrētu adresi ar

konkrētām prasībām, kādos apstākļos ir tajā jāatrodas atkritumiem. Izskatāmajā gadījumā pieteicēja saņēma atļauju atkritumu savākšanai,

pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai objektā. Vienlaikus atļaujā norādīts, ka objektā nedrīkst uzglabāt vairāk nekā 30

(trīsdesmit) tonnas atkritumu, neatkarīgi no tā, kādas uzglabāšanas prasības ir katram atkritumu veidam.

Valsts vides dienests paskaidrojumus uzsver, ka pieteicējas apgalvojums, ka daļā fotogrāfiju redzamie atkritumu konteineri neatrodas

objektā, neatbilst patiesībai. Fotogrāfijās norādīti atkritumi atrodas objektā, nevis ārpus tā. Par Valsts vides dienests inspektora apgalvojuma

patiesumu liecina arī fotogrāfijās redzamais. Proti:

Fotogrāfijā Nr.9 redzami konteineri un aiz tiem objekta norobežojošā sēta no vecām durvīm, aiz sētas redzams ārpus objekta esošais priežu

mežs. Šaipus sētas redzams iebraukts objekta pagalms. Pagalma vizuālais noformējums ir līdzīgs ar pārējās fotogrāfijās redzamo pagalmu - tajās

fotogrāfijās, kuru patiesumu pieteicēja neapšauba.

Fotogrāfijā Nr.10 redzams, ka konteiners atrodas iežogotas teritorijas iekšējā stūrī. Kreisajā pusē nožogojums sastāv no metāla žoga, bet

labējā - no veco durvju sētas. Aiz žoga redzams ārpus objekta esošais blīvais priežu mežs. Turklāt kreisajā pusē netālu no konteinera redzami citi

atkritumi.

Minētie fakti apliecina, ka fotogrāfijās Nr.9 un Nr.10 redzamie konteineri atrodas objekta iekšpusē, nevis ārpusē.

Papildus arī norādāms, ka tas, ka pieteicēja uzskata, ka attiecīgos atkritumus varētu uzglabāt bez atļautās pamatnes seguma ārpus objekta,

liecina par viņas nepieņemamo attieksmi pret vides aizsardzības prasībām. Vēl jo vairāk uzglabāšanas prasību pārkāpšana nevar būt par

attaisnojumu, lai pārkāptu 30 (trīsdesmit) tonnu ierobežojumu.

Sūdzībā norādīts, ka atkritumu uzskaite esot tikusi veikta pieteicējas birojā, nevis objektā. Daudzajās vēstulēs par uzskaiti pieteicēja esot

pieļāvusi kļūdas, pēc tam tās labojusi, pēc tam vēlreiz kļūdījusies un atkal pārlabojusi uzskaites datus. Valsts vides dienesta ieskatā minētā

apgalvojuma patiesums vērtējams kritiski, kas detalizētāki aprakstīts lēmumā.

Sūdzībā norādīts, ka pieteicēja esot izmantojusi būvniecības atkritumu uzskaiti īpašā papīra žurnālā, nevis elektroniskā veidā, tāpēc uz

pieteicēju neattiecas prasības par elektronisko uzskaiti.

Ministru kabineta 2014.gada 15.aprīļa noteikumu Nr.199 “Būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība” 3.punktā

būvniecības atkritumu radītājam vai apsaimniekotājam dota izvēles iespēja nodrošināt būvniecības atkritumu uzskaiti īpašā žurnālā papīra formā vai

elektroniskā veidā. VVD nekad nav apgalvojis, ka pieteicējai būtu bijis jāveic objektā esošo atkritumu uzskaite elektroniski, bet gan, ka tā vispār

ir jāveic. Savukārt, atbilstoši šo noteikumu 5.punktam būvniecības atkritumu pārvadājumu elektroniskai reģistrācijai un uzskaitei valsts teritorijā

izmanto tikai elektronisko sistēmu - BRAPUS. Tā kā pieteicēja ir arī būvniecības atkritumu pārvadātāja, tad viņai saskaņā ar šo noteikumu

7.punktu bija pienākums izmantot BRAPUS. Attiecīgi par šo prasību neievērošanu, pieteicēja tiek saukta pie administratīvās atbildības. Šo

noteikumu 3. un 5.punktā nav runa par vienu un to pašu uzskaiti, bet gan katrā uzskaitē tiek uzskaitīti pavisam citi dati. Pieteicēja kļūdaini uzskata,

ka šo noteikumu 3.punkts dod viņai tiesības neveikt pārvadājumu elektronisko reģistrāciju un uzskaiti.

Ņemot vērā augstāk minēto, Valsts vides dienests nepiekrīt sūdzībā izteiktajam lūgumam atcelt lēmumu un lūdz sūdzību noraidīt pilnībā un

atstāt spēkā lēmumu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā iestādes lēmuma tiesiskumu un pamatotību kopsakarā ar sūdzībā ietvertajiem

argumentiem, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums ir atstājams negrozīts, bet SIA “V SERVICE” sūdzība ir noraidāma turpmāk norādīto apsvērumu

dēļ.

Saskaņā ar LAPK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus: 1)vai ir noticis

administratīvais pārkāpums, 2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, 3) vai

persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, 4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību, 5) kāds administratīvais sods

piemērojams personai, 6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams, 7) kā rīkoties ar

lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un

pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pilnībā pierādīts, ka pie administratīvā pārkāpuma protokolā AE Nr. 019356 norādītajiem

apstākļiem, pārkāpjot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, SIA “V SERVICE” ir izdarījusi LAPK 75. panta pirmajā daļā paredzēto

pārkāpumu.

Tiesa secina, ka lietā ir pietiekoši pierādījumi tam, ka SIA “V SERVICE”, nav ievērojusi atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, vienā

dienā uzglabājot vairāk nekā 30 (trīsdesmit) tonnas atkritumu, neveicot atkritumu faktisko uzskaiti un, tā kā tā laika periodā no 2016.gada

17.februāra līdz 2016.gada 2.oktobrim nebija reģistrējusies BRAPUS, tādējādi izdarot administratīvos pārkāpumus, kas paredzēti LAPK 75.

panta pirmajā daļā.

LAPK 289.13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumu kopumā un savstarpējā sakarībā, un ar tiem konstatētos lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka iestādes lēmumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar to tiesa pievienojas iestādes lēmuma motivācijai, un atkārtoti to nenorāda.

Kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas

pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 61.punktu 1994.gada

19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr. 16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav

pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā

uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu).

Ievērojot minēto, tiesa atsevišķi izvērtēja tikai tos argumentus, kuri tiesas ieskatā ir nozīmīgi no tiesību viedokļa un kas var ietekmēt tiesas

spriedumu pēc būtības.

Tiesa atzīst, ka iestāde ir objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un pieņēmusi pamatotu lēmumu. Lietā ir izvērtēti konstatētie fakti,

atzīstot, ka ir pamats saukt pie administratīvās atbildības sūdzības iesniedzēju un administratīvais pārkāpums pareizi kvalificēts pēc LAPK 75.panta

pirmās daļas.

Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējai sods ir noteikts pamatoti un tiesiski, tāpat ir samērīgs un adekvāts izdarītajam pārkāpumam. Iestāde,

izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas apstākļus, pamatoti secinājusi, ka nav pierādīts, ka sūdzības iesniedzēja veikusi tādas piesārņojošas

darbības, kurām nepieciešama B kategorijas atļauja, kā arī secinājusi, ka, lēmumā piemērots sods par atkritumu uzglabāšanu tam neatļautā vietā,

bet minētā pārkāpuma būtība nav fiksēta protokolā, līdz ar to iestāde pamatoti samazinājusi SIA “V SERVICE” 2016.gada 10.oktobrī uzliktā

naudas soda apmēru.

Līdz ar to, ņemot vērā administratīvā soda preventīvo raksturu, tiesa uzskata, ka tas sasniedz LAPK 22.pantā noteikto mērķi, t.i.,

administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un

sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Saskaņā ar LAPK 299.pantu pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam izsniegts lēmums

par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, – vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots,

ka sūdzība vai protests noraidīts.

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa nekonstatē, ka iestāde administratīvās lietas izskatīšanas procesā iestādē, būtu pieļāvusi procesuālos

pārkāpumus, kas būtu par pamatu pārsūdzētā lēmuma atcelšanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums ir likumīgs un pamatots un tā atcelšanai nav pamata, bet SIA “V SERVICE” sūdzība ir

noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.,244., 288., 289.6, 289.12, 289.13 pantu tiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Valsts vides dienesta 2016.gada 22.novembra lēmumu Nr. G01/52P un SIA “V SERVICE” sūdzību ir noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 14.03.2017.

Tiesnese I.Risberga