Legislator Case Law & Legislation
142233311 / 1-1481-12 AI generated

Court dismisses appeal against traffic fine for running red light, citing lack of procedural violation. The court upheld the police decision. The court found no procedural violations despite the applicant's claims. The court ruled the fine was appropriate and the appeal was unfounded. The court rejected the appeal based on the applicant's failure to prove procedural errors. The court determined the traffic violation was established and the penalty justified. The court concluded the administrative decision was lawful and the appeal lacked merit. The court affirmed the original traffic fine decision as legally sound. The court dismissed the appeal due to the applicant's failure to demonstrate procedural defects.

Case Number 142233311 / 1-1481-12
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the applicant's request to revoke the police decision imposing a traffic fine for running a red light. The applicant argued that they were denied access to case files and video evidence, but the court found no evidence that their statutory rights were violated. Since the applicant did not request access to materials and failed to utilize their rights, the court upheld the original administrative decision as lawful and appropriate.

Legislator headnote

AI generated

LAPK 260.pants 1.punkts; LAPK 149.14panta 2.punkts: The court's decision stands if the respondent failed to request access to case files and did not utilize their statutory rights to defend themselves.

Keywords

AI generated
administrative appeal traffic violation procedural rights access to files red light violation

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law 246.-251. paragraph
Administrative Procedure Law 289.-291. paragraph
Latvian Code on Administrative Offences 286. paragraph 1. point
Latvian Code on Administrative Offences 149.14. paragraph 2. point
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.142233311

1-1481-12/17

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 28.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Makarova,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes pārstāvei A.T.,

atklātā tiesa sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz G.P. pieteikumu

par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 13.jūlija

lēmuma Nr.2984 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas

pārvaldes Ceļu policijas bataljona 8.rotas jaunākais inspektors 2011.gada 11.maijā sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.PD430997 (turpmāk – protokols) par to, ka

2011.gada 11.maijā plkst.17.21 Rīgā pieteicējs G.P. vadīja transportlīdzekli HONDA CRV,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis) pa Liepājas

ielu virzienā no Atpūtas ielas uz Krūzes ielas pusi, uzsāka kustību un uzbrauca uz dzelzceļa

pārbrauktuves brīdī, kad luksoforā dega sarkanais aizliedzošais signāls, par ko paredzēta

atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.14panta otrās

daļas 2.punktā. Par izdarīto pārkāpumu pieteicējam G.P. uzlikts naudas sods trīsdesmit lati.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada

13.jūlija lēmumu Nr.2984 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) protokols atstāts negrozīts.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīti šādi apsvērumi:

[1.1] Lietā nepastāv strīds par to, ka 2011.gada 11.maijā plkst.17.21 transportlīdzeklis

atradies kustībā Rīgā, pa Liepājas ielu virzienā no Atpūtas ielas uz Krūzes ielas pusi un šķērsoja

dzelzceļa pārbrauktuvi. Pieteicēja apgalvojumi, ka pēc vilciena aizbraukšanas ir pacēlusies

barjera, un, sagaidot brīdi, kad nodziest gaismas signāli, viņš turpinājis ceļu, ir pretrunā ar lietas

materiāliem.

[1.2] Policijas amatpersona norāda, ka transportlīdzekļa vadītājs nav sagaidījis pilnīgu

barjeras atvēršanos un uzsācis kustību, šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi brīdī, kad luksoforā

dega sarkanās gaismas signāls. Arī pārkāpuma brīdī veiktais videoieraksts apliecina inspektora

sniegtā lietas atspoguļojuma patiesumu.

[1.3] Pieteicējam piemērotais LAPK 149.14panta otrās daļas sankcijā paredzētais

minimālais sods ir atzīstams par samērīgu, jo persona, ignorējot luksofora signālu prasības pie

dzelzceļa pārbrauktuves, būtiski apdraud gan savu, gan citu satiksmes dalībnieku drošību un

dzīvību.

[2] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot

to atcelt, un izbeigt lietu. Pieteikumā norādīts, ka pieteicēja apstrīdēšanas iesniegums izskatīts

formāli, neiedziļinoties lietas apstākļos, kā arī pieteicējs netika uzaicināts uz lietas materiālu

izskatīšanu. Pieteicējs norāda, ka viņam, pamatojoties uz privātumu, tika liegts iepazīties ar

videomateriālu, uz kura pamata tika pieņemti lēmumi.

[3] Tiesai iesniegtajos paskaidrojumos iestāde pieteikumu neatzīst, pamatojoties

pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem.

[4] Pieteicējs uz tiesas sēdi nebija ieradies. Par tiesas sēdes laiku un vietu pieteicējs

informēts likumā noteiktajā kārtībā (lietas 29.lapa). Noklausījusies iestādes pārstāves viedokli

par lietas izskatīšanu bez pieteicējas klātbūtnes, novērtējusi lietas materiālus, kā arī

nekonstatējusi Administratīvā procesa likuma 268. un 269.pantā minētos apstākļus, tiesa atzina,

ka lietu ir iespējams izskatīt bez pieteicēja klātbūtnes.

Iestādes pārstāve tiesas sēdē pieteicēja prasījumu neatzina, minot pārsūdzētajā lēmumā

un rakstveida paskaidrojumā norādītos argumentus. Papildus paskaidroja, ka pieteicējs nav

izrādījis vēlmi iepazīties ar lietas materiāliem vai noskatīties videoierakstu.

Motīvu daļa

[5] Lietā izšķirams jautājums, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās

atbildības par LAPK 149.14panta otrās daļas 2.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu, proti, par uzbraukšanu uz dzelzceļa pārbrauktuves, ja luksoforā deg aizlieguma

signāls.

[6] Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes

noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 1.15.apakšpunkts nosaka, ka dzelzceļa

pārbrauktuve ir ceļa krustošanās ar dzelzceļa sliežu ceļa klātni vienā līmenī. Dzelzceļa

pārbrauktuves robeža ir iedomāta līnija, kas perpendikulāri ceļa asij šķērso brauktuvi, sākot no

dzelzceļa pārbrauktuves barjeras, bet, ja šādas barjeras nav, — no 134. vai 135.ceļa zīmes.

No minētās secināms, ka konkrētajā vietā dzelzceļa pārbrauktuvi nosaka barjera, kas

līdz ar to uzskatāma par pārbrauktuves robežu. Savukārt LAPK 149.14panta otrās daļas izpratnē,

šīs robežas šķērsošana uzskatāma par uzbraukšanu uz pārbrauktuves un veido administratīvā

pārkāpuma sastāvu.

Tātad, lai pieteicēju varētu saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK

149. panta otrās daļas 2.punktu, nepieciešams konstatēt, ka pieteicējs kā transportlīdzekļa

vadītājs ir šķērsojis pārbrauktuves robežu (barjeru), luksoforā degot sarkanajam aizlieguma

signālam.

[7] Videoierakstā (lietas 22.lapa) redzams, ka dzelzceļa pārbrauktuves barjera sāk

atvērties videoieraksta 14.sekundē, bet pilnībā ir atvērusies (pacēlusies) 23.sekundē, kad arī

luksofora sarkanais aizliegums signāls izslēdzas.

Tāpat no videoieraksta nepārprotami redzams, ka videoieraksta 18.sekundē pieteicēja

transportlīdzeklis uzsāk kustību, bet 19.-21.sekundē pabrauc garām dzelzceļa pārbrauktuves

nepaceltajai barjerai, kuras stāvoklis ir pietiekams, lai zem tās izbrauktu vieglā automašīna.

Izvērtējot šo apstākli kopsakarā ar protokolu, kurā fiksēts pieteicēja pārkāpums, un

kopsakarā ar policijas amatpersonas sniegto ziņojumu (lietas 16.lapa), kas apstiprina protokolā

fiksētās ziņas, tiesa secina, ka pieteicējs ir izdarījis LAPK 149.14panta otrās daļas 2.punktā

paredzēto administratīvo pārkāpumu, jo uzbrauca uz dzelzceļa pārbrauktuves (šķērsoja

pārbrauktuves robežu), luksoforā degot sarkanajam aizlieguma signālam. Līdz ar to pieteicējs ir

saucams pie administratīvās atbildības.

[8] Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek

ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā

saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Pieteicējam uzlikts naudas sods trīsdesmit latu apmērā LAPK 149.14panta otrās daļas

2.punktā paredzētās sankcijas ietvaros, saskaņā ar kuru transportlīdzekļa vadītājam uzliek

naudas sodu no trīsdesmit līdz piecdesmit latiem. Tā kā pieteicēja pārkāpums ir pierādīts, bet

tiesību normas neparedz noteikt zemāku sodu kā sankcijā norādīts, tiesa uzlikto sodu atzīst par

pamatotu.

[9] Pieteicējs norādījis, ka protokols nebija salasāms, pieteicējam tika liegta iespēja

iepazīties ar lietas materiāliem, tajā skaitā, ar videoierakstu, kā arī sevi aizstāvēt.

Tiesa konstatē, ka pieteicējs atteicies sniegt paskaidrojumus un parakstīt protokolu, par

ko izdarīts ieraksts protokolā (lietas 15.lapa). Pieteicējs norāda, ka protokolu saņēma pa pastu;

tas izriet arī no protokola izdarītās atzīmes, ka protokola kopija nosūtīta pa pastu uz pieteicēja

deklarēto dzīvesvietu 2011.gada 12.maijā (lietas 14.lapa). Tātad pieteicējs bija informēts par

protokola sastādīšanu un administratīvo lietvedību iestādē.

LAPK 260.pants noteic, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir

tiesības kā personiski, tā ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt

paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto

lēmumu.

No lietas materiāliem nav konstatējams, ka pieteicējs būtu lūdzis iepazīties ar lietas

materiāliem un viņam tas tiktu atteikts. Arī iestādes pārstāve tiesas sēdē (lietas 34.lapa)

apliecināja, ka pieteicējs nav vērsies iestādē ar lūgumu iepazīties ar lietas materiāliem. Turklāt

arī tiesā pieteicējs nav izmatojis savas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.

Tā kā pieteicējam ir bijusi iespēja savus iebildumus izteikt gan pieteikumā tiesai, gan

apstrīdēšanas iesniegumā, nav pamata atzīt, ka pieteicējam būtu liegts izmantot savas likumā

paredzētās tiesības. Apstāklis, ka pieteicējs nav izmantojis savas tiesības un nav izrādījis

iniciatīvu iepazīties ar lietas materiāliem nedz iestādē, nedz tiesā, nerada pamatu tiesai

konstatēt pārkāpumus, kas būtu varējuši ietekmēt pārsūdzēto lēmumu pēc būtības.

[10] Pastāvot nodibinātajiem apstākļiem, tiesa pārsūdzēto lēmumu atzīst par tiesisku

un pamatotu, tamdēļ tas ir atstājams negrozīts, savukārt pieteikums ir nepamatots un

noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu,

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

2011.gada 13.jūlija lēmumu Nr.2984 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PD430997) par

G.P. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.14panta otrās daļas 2.punktu, bet G.P.

pieteikumu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) D.Makarova

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese________________ D.Makarova

Rīgā 2012.gada 28.aprīlī