Court dismisses appeal against traffic fine for running red light, citing lack of procedural violation. The court upheld the police decision. The court found no procedural violations despite the applicant's claims. The court ruled the fine was appropriate and the appeal was unfounded. The court rejected the appeal based on the applicant's failure to prove procedural errors. The court determined the traffic violation was established and the penalty justified. The court concluded the administrative decision was lawful and the appeal lacked merit. The court affirmed the original traffic fine decision as legally sound. The court dismissed the appeal due to the applicant's failure to demonstrate procedural defects.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the applicant's request to revoke the police decision imposing a traffic fine for running a red light. The applicant argued that they were denied access to case files and video evidence, but the court found no evidence that their statutory rights were violated. Since the applicant did not request access to materials and failed to utilize their rights, the court upheld the original administrative decision as lawful and appropriate.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 260.pants 1.punkts; LAPK 149.14panta 2.punkts: The court's decision stands if the respondent failed to request access to case files and did not utilize their statutory rights to defend themselves.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.142233311
1-1481-12/17
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2012.gada 28.aprīlī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese D.Makarova,
piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas
reģiona pārvaldes pārstāvei A.T.,
atklātā tiesa sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz G.P. pieteikumu
par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 13.jūlija
lēmuma Nr.2984 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas
pārvaldes Ceļu policijas bataljona 8.rotas jaunākais inspektors 2011.gada 11.maijā sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.PD430997 (turpmāk – protokols) par to, ka
2011.gada 11.maijā plkst.17.21 Rīgā pieteicējs G.P. vadīja transportlīdzekli HONDA CRV,
valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis) pa Liepājas
ielu virzienā no Atpūtas ielas uz Krūzes ielas pusi, uzsāka kustību un uzbrauca uz dzelzceļa
pārbrauktuves brīdī, kad luksoforā dega sarkanais aizliedzošais signāls, par ko paredzēta
atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.14panta otrās
daļas 2.punktā. Par izdarīto pārkāpumu pieteicējam G.P. uzlikts naudas sods trīsdesmit lati.
Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada
13.jūlija lēmumu Nr.2984 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) protokols atstāts negrozīts.
Pārsūdzētajā lēmumā norādīti šādi apsvērumi:
[1.1] Lietā nepastāv strīds par to, ka 2011.gada 11.maijā plkst.17.21 transportlīdzeklis
atradies kustībā Rīgā, pa Liepājas ielu virzienā no Atpūtas ielas uz Krūzes ielas pusi un šķērsoja
dzelzceļa pārbrauktuvi. Pieteicēja apgalvojumi, ka pēc vilciena aizbraukšanas ir pacēlusies
barjera, un, sagaidot brīdi, kad nodziest gaismas signāli, viņš turpinājis ceļu, ir pretrunā ar lietas
materiāliem.
[1.2] Policijas amatpersona norāda, ka transportlīdzekļa vadītājs nav sagaidījis pilnīgu
barjeras atvēršanos un uzsācis kustību, šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi brīdī, kad luksoforā
dega sarkanās gaismas signāls. Arī pārkāpuma brīdī veiktais videoieraksts apliecina inspektora
sniegtā lietas atspoguļojuma patiesumu.
[1.3] Pieteicējam piemērotais LAPK 149.14panta otrās daļas sankcijā paredzētais
minimālais sods ir atzīstams par samērīgu, jo persona, ignorējot luksofora signālu prasības pie
dzelzceļa pārbrauktuves, būtiski apdraud gan savu, gan citu satiksmes dalībnieku drošību un
dzīvību.
[2] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot
to atcelt, un izbeigt lietu. Pieteikumā norādīts, ka pieteicēja apstrīdēšanas iesniegums izskatīts
formāli, neiedziļinoties lietas apstākļos, kā arī pieteicējs netika uzaicināts uz lietas materiālu
izskatīšanu. Pieteicējs norāda, ka viņam, pamatojoties uz privātumu, tika liegts iepazīties ar
videomateriālu, uz kura pamata tika pieņemti lēmumi.
[3] Tiesai iesniegtajos paskaidrojumos iestāde pieteikumu neatzīst, pamatojoties
pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem.
[4] Pieteicējs uz tiesas sēdi nebija ieradies. Par tiesas sēdes laiku un vietu pieteicējs
informēts likumā noteiktajā kārtībā (lietas 29.lapa). Noklausījusies iestādes pārstāves viedokli
par lietas izskatīšanu bez pieteicējas klātbūtnes, novērtējusi lietas materiālus, kā arī
nekonstatējusi Administratīvā procesa likuma 268. un 269.pantā minētos apstākļus, tiesa atzina,
ka lietu ir iespējams izskatīt bez pieteicēja klātbūtnes.
Iestādes pārstāve tiesas sēdē pieteicēja prasījumu neatzina, minot pārsūdzētajā lēmumā
un rakstveida paskaidrojumā norādītos argumentus. Papildus paskaidroja, ka pieteicējs nav
izrādījis vēlmi iepazīties ar lietas materiāliem vai noskatīties videoierakstu.
Motīvu daļa
[5] Lietā izšķirams jautājums, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās
atbildības par LAPK 149.14panta otrās daļas 2.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma
izdarīšanu, proti, par uzbraukšanu uz dzelzceļa pārbrauktuves, ja luksoforā deg aizlieguma
signāls.
[6] Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes
noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 1.15.apakšpunkts nosaka, ka dzelzceļa
pārbrauktuve ir ceļa krustošanās ar dzelzceļa sliežu ceļa klātni vienā līmenī. Dzelzceļa
pārbrauktuves robeža ir iedomāta līnija, kas perpendikulāri ceļa asij šķērso brauktuvi, sākot no
dzelzceļa pārbrauktuves barjeras, bet, ja šādas barjeras nav, — no 134. vai 135.ceļa zīmes.
No minētās secināms, ka konkrētajā vietā dzelzceļa pārbrauktuvi nosaka barjera, kas
līdz ar to uzskatāma par pārbrauktuves robežu. Savukārt LAPK 149.14panta otrās daļas izpratnē,
šīs robežas šķērsošana uzskatāma par uzbraukšanu uz pārbrauktuves un veido administratīvā
pārkāpuma sastāvu.
Tātad, lai pieteicēju varētu saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK
149. panta otrās daļas 2.punktu, nepieciešams konstatēt, ka pieteicējs kā transportlīdzekļa
vadītājs ir šķērsojis pārbrauktuves robežu (barjeru), luksoforā degot sarkanajam aizlieguma
signālam.
[7] Videoierakstā (lietas 22.lapa) redzams, ka dzelzceļa pārbrauktuves barjera sāk
atvērties videoieraksta 14.sekundē, bet pilnībā ir atvērusies (pacēlusies) 23.sekundē, kad arī
luksofora sarkanais aizliegums signāls izslēdzas.
Tāpat no videoieraksta nepārprotami redzams, ka videoieraksta 18.sekundē pieteicēja
transportlīdzeklis uzsāk kustību, bet 19.-21.sekundē pabrauc garām dzelzceļa pārbrauktuves
nepaceltajai barjerai, kuras stāvoklis ir pietiekams, lai zem tās izbrauktu vieglā automašīna.
Izvērtējot šo apstākli kopsakarā ar protokolu, kurā fiksēts pieteicēja pārkāpums, un
kopsakarā ar policijas amatpersonas sniegto ziņojumu (lietas 16.lapa), kas apstiprina protokolā
fiksētās ziņas, tiesa secina, ka pieteicējs ir izdarījis LAPK 149.14panta otrās daļas 2.punktā
paredzēto administratīvo pārkāpumu, jo uzbrauca uz dzelzceļa pārbrauktuves (šķērsoja
pārbrauktuves robežu), luksoforā degot sarkanajam aizlieguma signālam. Līdz ar to pieteicējs ir
saucams pie administratīvās atbildības.
[8] Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek
ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā
saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Pieteicējam uzlikts naudas sods trīsdesmit latu apmērā LAPK 149.14panta otrās daļas
2.punktā paredzētās sankcijas ietvaros, saskaņā ar kuru transportlīdzekļa vadītājam uzliek
naudas sodu no trīsdesmit līdz piecdesmit latiem. Tā kā pieteicēja pārkāpums ir pierādīts, bet
tiesību normas neparedz noteikt zemāku sodu kā sankcijā norādīts, tiesa uzlikto sodu atzīst par
pamatotu.
[9] Pieteicējs norādījis, ka protokols nebija salasāms, pieteicējam tika liegta iespēja
iepazīties ar lietas materiāliem, tajā skaitā, ar videoierakstu, kā arī sevi aizstāvēt.
Tiesa konstatē, ka pieteicējs atteicies sniegt paskaidrojumus un parakstīt protokolu, par
ko izdarīts ieraksts protokolā (lietas 15.lapa). Pieteicējs norāda, ka protokolu saņēma pa pastu;
tas izriet arī no protokola izdarītās atzīmes, ka protokola kopija nosūtīta pa pastu uz pieteicēja
deklarēto dzīvesvietu 2011.gada 12.maijā (lietas 14.lapa). Tātad pieteicējs bija informēts par
protokola sastādīšanu un administratīvo lietvedību iestādē.
LAPK 260.pants noteic, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir
tiesības kā personiski, tā ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt
paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto
lēmumu.
No lietas materiāliem nav konstatējams, ka pieteicējs būtu lūdzis iepazīties ar lietas
materiāliem un viņam tas tiktu atteikts. Arī iestādes pārstāve tiesas sēdē (lietas 34.lapa)
apliecināja, ka pieteicējs nav vērsies iestādē ar lūgumu iepazīties ar lietas materiāliem. Turklāt
arī tiesā pieteicējs nav izmatojis savas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.
Tā kā pieteicējam ir bijusi iespēja savus iebildumus izteikt gan pieteikumā tiesai, gan
apstrīdēšanas iesniegumā, nav pamata atzīt, ka pieteicējam būtu liegts izmantot savas likumā
paredzētās tiesības. Apstāklis, ka pieteicējs nav izmantojis savas tiesības un nav izrādījis
iniciatīvu iepazīties ar lietas materiāliem nedz iestādē, nedz tiesā, nerada pamatu tiesai
konstatēt pārkāpumus, kas būtu varējuši ietekmēt pārsūdzēto lēmumu pēc būtības.
[10] Pastāvot nodibinātajiem apstākļiem, tiesa pārsūdzēto lēmumu atzīst par tiesisku
un pamatotu, tamdēļ tas ir atstājams negrozīts, savukārt pieteikums ir nepamatots un
noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu,
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa
nosprieda:
atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
2011.gada 13.jūlija lēmumu Nr.2984 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PD430997) par
G.P. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.14panta otrās daļas 2.punktu, bet G.P.
pieteikumu noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no
sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas
Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) D.Makarova
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
tiesnese________________ D.Makarova
Rīgā 2012.gada 28.aprīlī