Court convicts defendant of intentional homicide for stabbing victim 20 times causing fatal injuries.

Lietas Nr. 11140019015

Lietas arhīva Nr. K38-0038-16/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valkā 2016.gada 27.maijā

Valkas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese - M.Balode

ar sekretāri - A.Jegorovu

tulci - L.Solovjovu

piedaloties prokuroram - V.Ratnikam

advokātiem - I.Niedrājai, G.Bemerei

izskatīja atklātā tiesas sēdē Valkā, Rīgas ielā 2, krimināllietu, kurā

/pers. G/, personas kods /personas kods/,

apsūdzēts pēc Krimināllikuma 116.panta un

185.panta pirmās daļas

Pārbaudot un novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa

k o n s t a t ē j a:

/pers. G/ izdarīja personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību).

2015.gada 21.maijā ap plkst. 3.00 /pers. G/, būdams alkohola ietekmē, no dzīvokļa /adrese/ virtuves savā faktiskajā dzīvesvietā, kas atrodas

/adrese/, paņēma 31 cm garu nazi, ar nodomu izdarīt tīšu mantas bojāšanu, t.i. personisku iemeslu dēļ caurdurt automašīnas riepas /pers. H/ lietošanā

esošajai automašīnai Audi 80 ar Igaunijas Republikas valsts numura zīmi /TL numurs/ tādā veidā atriebjoties viņam. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu,

viņš devās pie /pers. H/ /pers. H/ automašīnas, kas atradās daudzdzīvokļu mājas /adrese/ pagalmā neapgaismotā smilšu laukumā, un, izdarot prettiesiskas

darbības, tīši ar iepriekš minēto nazi caurdūra piecas riepas divām automašīnām, jo tumsā nevarēja noteikt, kura ir /pers. H/ /pers. H/ automašīna.

Nebūdams pietiekami gandarīts ar izdarīto, personisku iemeslu (atriebības un greizsirdības) vadīts, ap plkst.3.30 aizgāja līdz dzīvoklim /adrese/, kas

atrodas /adrese/, kurā tajā brīdī atradās /pers. H/ /pers. H/ un, uzstājīgi klauvējot pie durvīm un balkona loga, aicināja laukā /pers. H/ /pers. H/ aprunāties

un noskaidrot attiecības. /pers. H/neapzinoties draudošas briesmas, piekrita aiziet “aprunāties” tumšā neapgaismotā vietā daudzdzīvokļu mājas /adrese/

galā, zālājā ap 217 metru attālumā no daudzdzīvokļu mājas /adrese/. Norādītā vietā, /pers. G/ atriebības un greizsirdības vadīts, strīdus laikā aiz dusmām

uzbruka /pers. H/ /pers. H/uzsāka kautiņu un ar līdzi paņemto nazi īsā laika posmā izdarīja ķermeņa priekšējā un aizmugurējā daļā ne mazāk kā 20

dūrienus – durti grieztus caurejošus krūškurvja un vēdera ievainojumus ar plaušu, aortas, sirds somiņas, apakšējās dobās vēnas, diafragmas, aknu, nieru,

labā virsnieru dziedzera, liesas, aizkuņģa dziedzera, lielās taukplēves, kuņģa, resno zarnu, tievo zarnu apzarņa bojājumiem, ko pavadīja ārēja un iekšēja

asiņošana un kas sarežģījās ar iekšējo orgānu mazasinību un šoku. Minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura kā kopumā, tā katrs atsevišķi, pieskaitāmi

smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai, no kuriem iepriekš norādītā notikuma vietā 2015.gada 21.maijā neilgi pēc plkst. 3.30 iestājās /pers.

H/ /pers. H/ nāve.

/pers. G/, apzinoties savas noziedzīgās darbības, no nozieguma vietas /pers. H/ (Mateljonok) līķi aizvilka līdz atkritumu konteineriem “ZAAO”

ekolaukumā, kas atrodas 17 m attālumā no daudzdzīvokļu mājas /adrese/, un atstāja pie tiem, bet konteinerā iemeta /pers. H/ labās kājas sporta apavu

“Adidas” un savu nazi.

Ar šādu savu rīcību /pers. G/ izdarīja Krimināllikuma 116.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

/pers. G/ izdarīja tīšu mantas bojāšanu.

2015.gada 21.maijā ap plkst. 3.00 /pers. G/ daudzdzīvokļu mājas /adrese/ pagalmā neapgaismotā smilšu laukumā izdarīja tīšu mantas bojāšanu, t.i.

/pers. H/ /pers. H/ automašīnai Audi 80 ar Igaunijas valsts numura zīmi /TL numurs/tīši sabojāja trīs riepas INTERSTATE M+S 195/65 R 15 (divās

priekšējās riepās augšējā daļā sānu virsmā izdarot griezumu 3,5 cm un 3 cm garumā un kreisās puses aizmugurējā riepā sānu virsmā, izdarot griezumu 3

cm garumā) caurdurot tās ar līdzi esošo nazi, kas tika paņemts no dzīvokļa /adrese/ virtuves faktiskajā dzīvesvietā /adrese/, tādā veidā nodarot /pers.

J/ /pers. J/ materiālus zaudējumus par kopēju summu 150 EUR apmērā (vienas riepas vērtība 50 EUR) .

Ar šādu savu rīcību /pers. G/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

/pers. G/ izdarīja tīšu mantas bojāšanu.

2015.gada 21.maijā ap plkst. 3.00 /pers. G/ daudzdzīvokļu mājas /adrese/ pagalmā neapgaismotā smilšu laukumā izdarīja tīšu mantas bojāšanu, t.i.

Tur novietotajai automašīnai Audi 80 Avant ar Igaunijas valsts numura zīmi /TL numurs/tīši sabojāja divas labās puses riepas SIBIR Snow 175/65 R 15

(priekšējās labās puses riepas augšējā daļā sānu virsmā izdarot griezumu 4 cm garumā un labās puses aizmugurējās riepas sānu daļā izdarot griezumu 3,8

cm garumā), caurdurot tās ar līdzi esošo nazi, kas tika paņemts no dzīvokļa/adrese/ virtuves faktiskajā dzīvesvietā /adrese/, tādā veidā nodarot /pers. L/

materiālus zaudējumus par kopēju summu 80 EUR apmērā (vienas riepas vērtība 40 EUR).

Ar šādu savu rīcību /pers. G/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesas sēdē /pers. G/ abās apsūdzībās pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas sevi par vainīgu atzina pilnībā un paskaidroja, ka inkriminētā

apsūdzība viņam saprotama, tajā norādītajā laikā, vietā un apstākļos divām automašīnām pārdūris riepas. Cietušā/pers. L/pieteikto mantiskā kaitējuma

kompensāciju 80 EUR apmērā un /pers. J/ pieteikto mantiskā kaitējuma kompensāciju 150 EUR apmērā atzīst.

Pierādījumu pārbaude saskaņā ar KPL 499.panta pirmo daļu /pers. G/ apsūdzībā abos nodarījumos pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas

tiesas izmeklēšanā netika izdarīta, jo apsūdzētais, viņa aizstāve un prokurors izteica viedokli, ka tā nav nepieciešama, pret ko neiebilda arī cietušie /pers.

L/ un /pers. J/ un cietušā /pers. J/ pārstāve.

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa ir pārliecinājusies, ka apsūdzētā /pers. G/ vaina abu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā bez viņa paša atzīšanās ir pierādīta ar visiem krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā. Šaubas par

apsūdzētā vainu un nodarījumu kvalifikāciju tiesai nav radušās.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. G/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 116.panta sevi par vainīgu atzina daļēji. Par celto apsūdzību liecības sniegt atteicās

un paskaidroja, ka uztur spēkā tās savas pirmstiesas procesā dotās liecības, kuras sniedzis, būdams papildus nopratināts kā aizdomās turētais.

Cietušo/pers. N/ un /pers. J/ kompensācijas pieteikumus atzīst.

Nopratināts papildus kā aizdomās turētais /pers. G/ liecinājis, ka 20.maija vakarā atpūties lapenē kopā ar draugiem, lietojuši alkoholu, viss bijis

mierīgi. Pēc tam 7 jaunieši aizbraukuši uz Smilteni, /pers. O/ un /pers. H/ uz Smilteni nav braukuši. Smiltenē ,,Klondaikā” izdzēris vienu kokteili. /pers. P/

iedevis viņam telefonu un teicis, ka ar viņu grib runāt/pers.H/. Pa telefonu /pers. H/ izklausījies piedzēries un dusmīgs. Sākumā viņš jautājis, vai tā ir

taisnība, ka apsūdzētais viņu gribot sist, esot tā padzirdējis. Visu noliedzis, jo neko tādu nav teicis. Ierunājies par/pers. O/un teicis, ja viņš vēlas veidot

attiecības ar /pers. O/, lai viņu ciena. /pers. H/ atbildējis, ka viņi ir tikai draugi, bet, iespējams, varot sanākt kas vairāk. Teicis, ka viņu attiecībās

nejauksies, kad dzīvē satiksies, tad parunās kas un kā. Pēc tam vēl iedzēruši un domājuši kā nokļūt mājās. Atbraukuši ar taksometru ap plkst. 2.00 naktī.

Viņš, abi/pers.R/un /pers. P/ gājuši pie viņa. Pats uzreiz aizgājis gulēt un nogulējis kādu stundu. Piecēlies trokšņa dēļ, izgājis uzsmēķēt. Izdomājis aiziet

pie/pers.O/, paņēmis nazi, jo vēlējies pārdurt/pers. H/mašīnai riepas. Gribējis viņam ieriebt, jo nav paticis balss tonis, kādā viņš runājis pa telefonu.

Nevienam neko nav teicis un aizgājis. Sākumā izdūris vienu riepu nepareizajai mašīnai, pēc tam trīs riepas /pers. H/ mašīnai. Gājis pie/pers. O/, cerējis,

ka viņa /pers. H/ tur nebūs. Klauvējis pie durvīm, neviens nav nācis. Runājis pa balkonu un klauvējis pie loga. Tad izdzirdējis, ka /pers. O/ nav viena, bet

ar /pers. H/, un saucis viņus ārā. Pēc kādām divām minūtēm iznācis tikai /pers. H/ ar viņu kopā devušies uz atkritumu konteineru pusi. Kad nonākuši pie

konteineriem, jautājis, vai var apsolīt to, ka cienīs, sargās un mīlēs /pers. O/, kā to darījis viņš? Viņš atbildējis, ka neko nevar apsolīt:,, viņa ir mana un es

viņu tagad drāzīšu”. Juties aizvainots, ka viņš tā izsakās par viņa bijušo meiteni, tāpēc ilgi nedomājot, iesitis viņam ar kulaku pa galvu. Viņš nokritis uz

muguras. Uzlēcis viņam virsū, mēģinājis piespiest pie zemes, bet tas nav izdevies, jo viņš divas reizes iesitis viņam pa galvu. Tad pretī iesitis trīs reizes

sejas rajonā. Pielēcis kājās un iespēris ar kāju vienu reizi pa galvu un vienu reizi pa ķermeni. Tad devies prom, pēc kādiem 30 metriem atcerējies, ka nav

nazis, ar kuru pārdūris riepas. Gājis atpakaļ uz kautiņa vietu. /pers. H/ bijis piecēlies, rokā viņam bijis apsūdzētā nazis. Tad viņš nācis ar nazi virsū,

mēģinājis iedurt vēderā, bet viņš izvairījies. Kad viņš /pers. H/ aizdūris garām, tad nogrūdis viņu zemē uz vēdera. Viņam /pers. H/nazis izkritis no rokas un

tad apsūdzētais izdarījis to. Tobrīd bijis afekta stāvoklī. Cik reizes un kur iedūris neatceras. Lai nebūtu tik atklātā vietā, aizvilcis viņu līdz konteineriem aiz

abām padusēm. Tikai, kad bijis viņu aizvilcis, ,,atlecis”, kas ir noticis. Pēc tam skrējis uz mājām, Pedelē izmetis pelēko džemperi, kas bijis notraipīts. Uz

tilta, kur izmetis džemperi, saticis /pers. P/un /pers. R/. Visi aizgājuši līdz /pers. O/ mājai. Viņi nākuši, jo /pers. O/ saukusi, lai viņu un /pers. H/ izšķir.

Viņa sapratusi, ka kaut kas nav labi, ka tik ilgi ir prom. Savu vainu atzīst pilnībā un izdarīto nožēlo.(1.sējums, 209.-212.lapa)

Bez apsūdzētā paša atzīšanās viņa vaina inkriminētajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 116.panta pierādīta pilnībā ar:

cietušā /pers. J/ liecību par to, ka dēls atbraucis mājās no Tallinas, kur mācījies, un aizgājis satikties ar meiteni Valkā. Kad vēlāk dēlam zvanījis,

viņš teicis, ka vizinās automašīnā ar meitenēm. Nākošajā dienā 21.maijā ap plkst.9.00 saņēmuši ziņu, ka dēls nogalināts. Runājuši par notikušo ar

lieciniekiem /pers. P/ un /pers. R/, lai noskaidrotu, kā tas noticis, bet viņi teikuši, ka neko nezina, jo bijuši makšķerēt. Uzskata, ka slepkavība bijusi agrāk

ieplānota, jo /pers. S/ viņam teicis, ka /pers. H/jau iepriekš saņēmis draudošas īsziņas no /pers. G/. Nedomā, ka /pers. G/ viens varēja nogalināt /pers.

H/, bet slepkavas ir bijuši vairāki, vismaz divi. Slepkavība izdarīta ar sevišķu cietsirdību un nodarījumu vajag pārkvalificēt pēc Krimināllikuma 117.panta

ceturtā punkta;

liecinieka /pers. T/ liecību par to, ka 20.maija rītā ap plkst.5.00 ieradies pie atkritumu konteineriem Valkā pie mājas /adrese/. Tur zemē ieraudzījis

puisi, viņš bijis miris, redzējis uz ķermeņa nažu dūrienu pēdas un asinis. Pirms līķa zemē bijusi asiņu strīpa, sapratis, ka tas vilkts pa zemi. Arī netālu no

konteinera uz staba redzējis asinis. Cilvēks atradies pie paša konteinera, viena kāja daļēji bijusi zem tā. Neko nav aizticis, nekādi priekšmeti pie mirušā

nav atradušies. Tuvumā neviena cita cilvēka nav bijis, arī pirms tam, braucot ar riteni, nevienu nav sastapis. Piezvanījis policijai un ātrajai palīdzībai;

nepilngadīgās liecinieces /pers. O/ liecību par to, ka agrāk viņa un /pers. G/ gandrīz gadu bijuši pāris, bet 2015.gada aprīlī izšķīrušies. To

ierosinājusi viņa, jo pārāk daudz laika pavadījuši kopā un viņai tas apnicis. /pers. G/ pret to sākumā iebildis, bet pēc tam piekritis. Aprīļa beigās sākusi

satikties ar /pers. H/. 20.maija pēcpusdienā satikušies lapenē pie veikala ,,Rimi” Valgā. Tur sapulcējusies lielāka kompānija, kurā bijis arī /pers. G/.

Sēdējuši, runājuši, ticis lietots alkohols, nekādus konfliktus sanākušo starpā nav manījusi. Vairāki puiši aizbraukuši uz Smilteni, bet /pers. H/s palicis kopā

ar viņu. Gājuši uz viņas dzīvokli mikrorajonā, pa ceļam /pers. U/ izstāstījusi, ka lapenē bijis tāds brīdis, ka /pers. G/no aizmugures piegājis pie/pers. H/ar

pudeli, bet Viktorija viņu atturējusi./pers. H/nolēmis piezvanīt /pers. G/ un par to izrunāties. Cik dzirdējusi no abu telefona sarunas, tad/pers. G/noliedzis,

ka tā bijis. Abi runājuši normālā tonī. Abi ar /pers. H/ uzturējušies viņas dzīvokli. Naktī kāds sācis klauvēt pie durvīm, pēc tam arī pie loga un balkona.

Dzirdējusi, ka /pers. G/ sauc ārā parunāties /pers. H/. /pers. H/ uzreiz ātri apģērbies un izgājis ārā. Piegājusi pie loga un redzējusi, ka viņš pieiet pie /pers.

G/a un abi aiziet veikala ,,Rūja” virzienā. Liekas, dzirdējusi, ka /pers. G/ aicina /pers. H/kauties. Sapratusi, ka viņu starpā būs konflikts, tāpēc zvanījusi

/pers. P/, lai nāk viņus izšķirt. /pers. P/atbildējis, ka nāks, ja nāks arī /pers. R/. Izgājusi ārā, bet nevienu nav redzējusi, kā arī neko nav

dzirdējusi./pers.P/zvanījis, ka viņi nāk, un viņa gājusi pretī. Aiz veikala ,,Rūja” pāri pļavai nākuši trijatā /pers. P/, /pers. R/ un /pers. G/. /pers. G/, laikam,

puišiem bijis izstāstījis, ka piekāvis/pers. H/, kurš palicis guļot, tāpēc vedis uz vietu, kur tas noticis. Vispirms viņš parādījis vietu tieši blakus veikalam, bet

tur nekas nav bijis redzams. Pēc tam gājuši uz automašīnas pusi, kur konstatējuši, ka divām automašīnām pārdurtas riepas, viena bijusi /pers. H/ mašīna,

bet otra tai līdzīga. /pers. G/ teicis, ka viņam ar to nav nekāda sakara. Pie viņas mājas starp /pers. P/ un /pers. G/ izcēlies konflikts, sākumā viņi runājuši

paaugstinātos toņos, bet pēc tam arī kāvušies. Kad pārliecinājusies, ka /pers. H/ nav ne mašīnā, ne mājā, nolēmusi iet uz pilsētu sazvanīt /pers. H/

brālēnus. Aizgājuši uz/pers. G/dzīvokli , kur /pers. G/,/pers. P/un /pers. AE/ sākuši apspriest, kas noticis./pers. G/nekādus miesas bojājumus vai traipus

uz apģērba nav ievērojusi. Viņa no /pers. G/ dzīvokļa drīz aizgājusi atpakaļ uz savām mājām. Domā, ka /pers. G/ vēl bijušas jūtas pret viņu un viņš bijis

greizsirdīgs uz /pers. H/. Vienu reizi /pers. G/ jautājis, vai viņu abu starpā kaut kas ir, bet viņa teikusi, ka nav. /pers. H/ nav viņai neko teicis, ka būtu

saņēmis no /pers. G/ kādas īsziņas;

liecinieka /pers. P/ liecību par to, ka jauniešu kompānijā sēdējuši lapenē pie ,,Rimi”., nekādi konflikti tur nav notikuši, arī iepriekš viņa

klātbūtnē/pers. G/un /pers. H/ nekad nav ,,kasījušies” .No turienes aizbraukuši uz Smilteni, kur lietojuši alkoholu un dauzījuši boksa maisu. Kādā

brīdī /pers. G/ prasījis iedot viņam telefonu, lai piezvanītu /pers. H/. No sarunas neko nav dzirdējis, bet telefonu /pers. G/ prasījis vairākas reizes. Ap

plkst.1.00-2.00 atgriezušies Valkā un aizgājuši uz /pers. G/ dzīvokli, kur nosēdējuši kādas divas stundas. Pēc tam viņam no /pers. H/ telefona

,,uzpīkstinājusi” /pers. O/, kura teikusi, ka /pers. G/sauc ārā /pers. H/ un lūgusi nākt viņu nomierināt. Pasaucis/pers. R/un abi gājuši uz mikrorajonu. Pie

Pedeles tilta viņiem ātrā solī pretī nācis /pers. G/, kuram rokās bijusi kaut kāda lupata, kuru viņš iemetis upē. /pers. G/ teicis, ka sakāvies ar/pers. H/,

kurš palicis mikrorajonā. Visi trīs devušies viņu meklēt. Prasījis /pers. G/ kāpēc viņš uz turieni naktī gājis, bet /pers. G/nav atbildējis. Vispirms viņš rādījis,

ka kāvušies pie /pers. R/ kāpņu telpas, bet tur nekas nav bijis redzams, tāpēc teikuši, lai stāsta riktīgi. Tad /pers. G/ parādījis citu vietu, bet arī tur nav

bijušas nekādas pēdas. /pers. G/ bijis mazliet stresains, licies, ka viņš nervozē. Pie ,,Rūjas” satikuši /pers. O/, aizgājuši paskatīties pie automašīnām, tur

izrādījies, ka divām automašīnām pārdurtas riepas. /pers. G/teicis, ka nav to izdarījis. Viņš un/pers. G/sakāvušies, /pers. G/ apvainojies un aizgājis. Pēc

tam devušies uz /pers. G/ dzīvokli, /pers. G/ pārģērbies šortos, pēc tam licis kaut ko mazgāt veļas mašīnā;

liecinieka /pers. R/ pirmstiesas procesā sniegto liecību, kas tiesas sēdē nolasīta, pamatojoties uz KPL 501.panta 3.punktu, par to, ka 2015.gada

20.maijā kopā ar draugiem atradies Valgā lapenītē pie Pedeles upes. Tur atpūtušies un mazliet lietojuši alkoholu. Ap plkst.22.00 devušies prom uz

Smilteni, /pers. H/ un/pers. O/ar viņiem kopā nav braukuši. Cik ilgi bijuši Smiltenē un kad atbraukuši uz Valku neatceras, bet tālāk dzēruši alkoholu/pers.

G/dzīvoklī, kur aizgājis gulēt. Viņu pamodinājis /pers. P/, kurš teicis, ka zvanījusi/pers. O/un saukusi palīgā, jo /pers. G/ un/pers. H/ aizgājuši kauties.

Pielēcis kājās un kopā ar/pers. P/pusskriešus devušies uz mikrorajona pusi. Ejot pa Smilšu ielu, pie tilta pār Pedeli satikuši/pers. G/. Viņš bijis mierīgs,

nekas nav liecinājis, ka viņš būtu satraucies. Trijatā devušies uz mikrorajona pusi. Sākumā /pers. G/teicis, ka ar/pers. H/ kāvies pie liecinieka

mājas/adrese/. Tad, kad bijuši pie mājām mikrorajonā, tad jau teicis, ka kāvies pie /pers. AC/ mājas. Bijusi runa par asinīm uz zemes, bet sarunu īsti

neatceras, jo bijis dzēris. Cik atceras, tad asinis nekur nav redzējis. Kad satikušies pie Pedeles,/pers. G/rokās bijis džemperis, bet kur tas pēc tam

pazudis, nezina. Tā staigājuši un meklējuši/pers. H/, kamēr satikuši /pers. O/ Aizgājuši pie /pers. O/ mājas, tur /pers. P/pagrūstījis /pers. G/, par ko viņi

strīdējušies, nezina. Tad gājuši pie /pers. H/ automašīnas, ievērojuši, ka riepas ir sadurtas, un blakus esošajai automašīnai arī sadurtas riepas. Pārmetuši

/pers. G/, ka to izdarījis viņš, bet /pers. G/to noliedzis un runājis pretī, vai tad ar pirkstu vai to varējis izdarīt? Viņš ar /pers. G/ devušies uz centra pusi,

pavadījis viņu līdz skolai un aizgājis mājās. No rīta viņu pamodinājusi māte un stāstījusi par notikušo, bijis šokā. Kad atstājis/pers. G/pie skolas, domā, ka

viņš aizgājis uz centra pusi. (1.sēj., lietas 54.-55.lapa) /pers. G/draudzējies ar/pers. O/un teicis, ka tā ir viņa mīlestība. Kāpēc viņi pašķīrušies,

nezina, /pers. G/ simtprocentīgi nav ticis pāri tam, ka attiecības izjukušas.( 2.sēj., lietas 96.lapa);

liecinieka /pers. AE/ pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, kura tiesas sēdē nolasīta, pamatojoties uz KPL 501.panta 3.punktu, par to, ka pēc

atgriešanās no Smiltenes devušies uz /pers. G/ dzīvokli, ko viņš pats piedāvājis. Tur mazliet iedzēris un aizmidzis. Kad pamodies, dzīvoklī bijis tikai /pers.

AL/ar draugu un/pers. U/ar draudzeni. Piezvanījis /pers. P/ un viņš atbildējis, ka tagad nav laika, lai piezvana pēc 5 minūtēm. Tad viņš atzvanījis un

pateicis, ka drīz būs atpakaļ. Pēc neilga laika viņš atnācis kopā ar /pers. G/. Prasījis /pers. G/, kas ar aci? /pers. P/ pateicis, ka viņš iesitis, jo esot par

stukaču nosaukts. Tad /pers. G/sācis likt mazgāties drēbes, teicis, ka pārvāksies uz Valmieru, tur esot dabūjis darbu. Pēc kāda brītiņa viņi sākuši runāt,

ka /pers. H/ esot pazudis. Ieradusies /pers. O/ sākusi runāt par /pers. H/ pazušanu. Bijis piedzēries un īsti neatceras, bet /pers. G/ kaut ko runājis, ka

mīlot/pers. O/, tāpēc esot ar /pers. H/sakāvies. Kad/pers. G/ar /pers. P/ atnākuši, nav redzējis, ka viņiem drēbes būtu nosmērētas ar asinīm. Kas dzīvoklī

noticis tālāk, nezina, jo aizmidzis. Vienā brīdī pamodies, tur visi gulējuši. (1.sējums, 96.-97.lapa)

liecinieces /pers. U/ liecību par to, ka /pers. G/ ilgāku laiku bijis kopā ar/pers. O/, bet viņi pašķīrušies. Pēc kāda laika uzzinājusi, ka/pers. O/sākusi

tikties ar /pers. H/. /pers. G/ joprojām ,,skraidījis” /pers. O/ pakaļ, dāvinājis viņai puķes, zvanījis un rakstījis īsziņas, bet/pers. O/bijusi noraidoša un

kompānijās pret /pers. G/ slikti izturējusies, apsaukājusi, pārmetusi, ka viņš ir dzērājs. Ir dzirdējusi /pers. G/ sakām, ka viņš sados /pers. H/ pa muti. Tas

bijis, kad /pers. H/ ar /pers. O/ pabraukuši garām mašīnā. Kad visi kopā atradušies lapenē pie ,,Rimi”, ievērojusi, ka/pers. G/ir ,,uzvilcies”, jo /pers. O/

sēdējusi blakus/pers. H/ un ,,ķiķinājusi”. /pers. G/ cēlies, paņēmis pudeli un gribējis ar to iemest vai iesist /pers. H/ bet viņa pielikusi priekšā kāju un

teikusi, ka nevajag, tāpēc /pers. G/ pagriezies un aizgājis. /pers. H/ to nav pamanījis, vai to ievērojis kāds cits, nevar pateikt. Pirms aizbraukšanas uz

Smilteni /pers. G/parādījis /pers. H/ ,,fakuci” (nepieklājīgu žestu). Lieciniece kopā ar /pers. O/ un /pers. H/ gājusi uz mikrorajonu un pa ceļam izstāstījusi

par gadījumu ar pudeli./pers. H/pārmetis, kāpēc viņa to nav agrāk pateikusi, un zvanījis /pers. G/./pers. G/ viņš teicis, ka iedos pa purnu, ja jau viņš tāds

varonis, un prasījis, kur viņš atrodas. Runājis/pers. H/paaugstinātā tonī. Ko teicis /pers. G/, nav dzirdējusi. Kad savā dzīvoklī no Smiltenes

pārradies /pers. G/ viņš aizgājis gulēt. Gulējis viņš neilgi, pēc kādām 20 minūtēm ievērojusi, ka viņš no dzīvokļa ir pazudis. Pēc tam /pers.

P/zvanījusi /pers. O/ ka /pers. G/ trokšņojot pie balkona, lai nāk palīgā. /pers. P/ un/pers. R/apģērbušies un aizgājuši. Pēc 20-30 minūtēm viņi

atgriezušies kopā ar /pers. G/ un /pers. O/. /pers. G/ novilcis drēbes, ielicis veļas mašīnā mazgāt un aizgājis gulēt, bet /pers. O/ aizgājusi prom. No rīta

uzzinājusi, ka /pers. H/ nogalināts, modinājusi/pers. G/un viņam to pateikusi/pers. G/sarāvies un teicis, ka tas nav viņš. Vēlāk policijā viņai rādīts nazis,

kuru pazinusi kā/pers. G/virtuves nazi;

liecinieka /pers. AK/ pirmstiesas procesā sniegto liecību, kura tiesas sēdē nolasīta, pamatojoties uz KPL 501.panta 3.punktu, par to, ka 2015.gada

20.maija vakarā ap plkst.21.00 atradies Valgā veikala ,,Rimi” lapenē. Ar viņu kopā bijuši citi jaunieši, to skaitā /pers. AL/, /pers. AM/, /pers. P/, /pers.

R/, /pers. AE/, /pers. G/, /pers. U/, /pers. H/, /pers. O/ un /pers. AV/ . Ap plkst.22.00 nolēmuši braukt izklaidēties uz Smilteni. Uz turieni aizvedis/pers.

AL/ar savu automašīnu. Aizbraukuši viņš, /pers. AM/,/pers. G/, /pers. P/, abi /pers. AE un R/. Kad atradušies ,,Feniksā”, bijis gadījums, kad /pers. G/

sarunājies ar /pers. G/. Kāds skaidrojis, ka/pers. G/esot solījis/pers. H/piekaut, bet cik sapratis, tad viņi izrunājušies un viss bijis labi. Pēc tam braukuši

uz ,,Klondaiku”, bet pirms plkst.2.00 meklējuši taksi, ar kuru atbraukuši līdz /adrese/. Tur viņa draudzene samaksājusi par taksi un viņš aizgājis mājās.

Par/pers. H/uzzinājis tikai nākošajā dienā. Par/pers. G/un /pers. H/ savstarpējo konfliktu neko īsti nezina, tik cik mazliet dzirdējis viņu savstarpējo sarunu

pa telefonu. Kas bijis iepriekš nezina, jo dzīvo ārzemēs.(1.sējums, 73.lapa);

liecinieces /pers. AR/ liecību par to, ka maija beigās, datumu tagad neatceras, agri no rīta, kad vēl mājās gulējusi, dzirdējusi, ka ārā skaļi uzvedas

jaunieši, tur bijuši kādi 3 vai 4, starp viņiem skanējusi arī meitenes balss. Jaunieši staigājuši iekšā un ārā no mājas, jo klaudzējušas durvis. Dzirdējusi kādu

sakām: ,,Es tev tā sadošu, ka nepiecelsies!”, bet vairāk no runātā neko nav saklausījusi, pie loga nav piegājusi. Vēlāk, kad vedusi bērnu uz bērnudārzu,

redzējusi, ka atbraukusi policija;

liecinieces /pers. AS/ liecību par to, ka pulksten 4.00 no rīta izdzirdējusi pagalmā skaļu strīdu un piegājusi pie loga. Ārā pie kāpņu telpas bijuši trīs

puiši un meitene, viņi skraidījuši iekša un ārā. Meiteni pazinusi kā kaimiņieni no apakšējā stāva. Jaunieši tā kā dusmojušies un grūstījuši vienu no puišiem.

Puisis nogrūsts zemē un pēc tam mazgājis rokas peļķē, viņš izturējies ļoti mierīgi. Meitene un divi puiši aizgājuši mašīnu stāvlaukuma virzienā, pēc brītiņa

viņiem sekojis arī zemē nogrūstais jaunietis. Pirmstiesas procesā viņai rādītas puišu fotogrāfijas, starp kuriem atpazinusi jauniešus, kurus redzējusi pie

mājas tajā rītā. Nevar apgalvot kategoriski, bet domā, ka apsūdzētais ir tas jaunietis, kurš mazgājis rokas peļķē. Ir redzējusi arī jaunieti, kurš brauc pie

meitenes no apakšējā stāva ar automašīnu ar Igaunijas numuru, bet viņš starp iepriekš minētajiem jauniešiem nav bijis;

liecinieka /pers. S/ liecību par to, ka kopmītnē viņa istabas biedrs ir bijis /pers. H/. Viņam ir zināms, ka /pers. H/ sācis satikties ar meiteni /pers. O/

no Valkas. Atgriežoties skolā pēc brīvdienām, /pers. H/ vairākas reizes ir stāstījis, ka /pers. O/ bijušais puisis grib ar viņu izskaidroties un izteicis draudus

piekaut. Šie draudi nav izteikti tieši /pers. H/, bet viņš par tiem uzzinājis pastarpināti no citiem, liekas, vienreiz tā bijusi/pers. O/, kura par to teikusi./pers.

H/arī stāstījis, ka satiekoties/pers. G/viņam tikai paspiedis roku. /pers. H/ nav bijis noskaņots uz attiecību skaidrošanu, viņš teicis, ka meiteni nevienam

nav atņēmis. Pēc rakstura/pers. H/ir bijis jautrs un labsirdīgs, bet varētu par sevi pastāvēt, jo nav bijis nekāds mīkstpēdiņš;

liecinieka /pers. AU/ liecību par to, ka vakarā pie viņa uz Smilteni atbraukuši vairāki jaunieši no Valkas, starp kuriem bijis arī /pers. G/. Kādu

laiciņu bijuši ,,Fēniksā”, pēc tam visi devušies uz ,,Klondaiku”, kur dzēruši alu un dauzījuši boksa maisu. Viņš un /pers. G/pārsvarā uzturējušies spēļu zālē.

No kompānijas /pers. AL/un/pers. AM/ar mašīnu aizbraukuši, pārējos atstājot Smiltenē, bet jaunieši izsaukuši taksi un aizbraukuši ar to. Nākošajā dienā

uzzinājis, ka nogalināts /pers. H/. Iepriekšējā naktī /pers. G/par/pers. O/un /pers. H/ ar viņu nav runājis, nav arī manījis, ka viņi sazvanītos. Zinājis,

ka /pers. G/ ar/pers. O/ir pāris, bet viņiem bijuši mazi konflikti un viņi gatavojušies šķirties. Par /pers. G/ un /pers. H/ savstarpējām attiecībām viņam

nekas nav zināms. Nekad nav dzirdējis pats , ne arī no citiem, ka /pers. G/ izteiktu /pers. H/ draudus./pers. H/bijis jautrs un dzīvespriecīgs, viņš runājis

gan latviski, gan krieviski./pers. G/arī nav bijis tendēts uz konfliktiem, viņu vajadzētu izaicināt;

nepilngadīgās liecinieces /pers. AV/ pirmstiesas procesā sniegto liecību par to, ka/pers. O/ir viņas draudzene. /pers. O/ draudzējās un bija tuvās

attiecībās ar /pers. G/, kurš ir kluss, miermīlīgs un pozitīvs cilvēks. 2015.gada martā viņi pašķīrušies, cik sapratusi no/pers. O/, tad /pers. G/ viņai kaut ko

aizskarošu pateicis. Maija sākumā/pers. O/sākusi draudzēties ar /pers. H/, kurš bijis ļoti pozitīvs, visu laiku smaidošs. 20.maijā /pers. O/ sazvanījusies

ar/pers. H/, kurš bijis atbraucis uz Valku. Vizinājušās /pers. H/mašīnā, satikušies ar citiem jauniešiem. Vakarā sapulcējušies lapenē pie ,,Rimi” veikala.

Visi sēdējuši pie viena galda, katrs dzēris, ko grib, runājušies, nekādi konflikti nav bijuši. Vienā brīdī /pers. G/ saucis /pers. O/ malā parunāties, bet viņa

nav gājusi. To, ka /pers. G/ būtu draudējis /pers. H/, /pers. O/ nav teikusi. Kad citi aizbraukuši uz Smilteni, vēl kādu brītiņu pasēdējuši, tad /pers. O/,

/pers. H/, /pers. U/ un viņas draudzene pavadījuši viņu mājās, tajā laikā nekādas telefona sarunas nav notikušas. Kad nākošajā dienā uzzinājusi par /pers.

H/ nāvi, zvanījusi /pers. O/, kura teikusi, ka tikko iznākusi no policijas. Par notikušo abas runājušas vairākas reizes un sapratusi, ka /pers. H/palicis pie

viņas dzīvoklī pa nakti./pers. G/ gribējis tikt dzīvoklī, klauvējies, mēģinājis tikt iekšā./pers. H/esot aši saģērbies un izskrējis ārā, viņa arī saģērbusies un

skrējusi pakaļ, bet neko neesot ne redzējusi, ne dzirdējusi. Tad viņa zvanījusi vai nu /pers. R/ vai /pers. P/ un saukusi šurp. Kādā brīdī pie /pers .O/trepju

telpas bijis strīds starp/pers.G/, /pers. P/ un/pers. R/. (2.sēj., lietas 125.-127.lapa);

- neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pavadlapu par to, ka /adrese/ pie atkritumu urnām atrodas nezināms vīrietis, kura nāve konstatēta

plkst.5.18, nāve iestājusies līdz NMP atbraukšanai(1.sēj., lietas 9.lapa) Dokumentā pieļauta pārrakstīšanās kļūda, norādot mājas nr.25, faktiskā nr. 52

vietā ;

- notikuma vietas un līķa apskates protokolu un fototabulu pie tā, kur fiksēts, ka jauna vīrieša līķis atrodas zemē pie atkritumu konteineriem, pirms

līķa redzamas asiņainas vilkšanas pēdas uz asfalta un zālājā, līķa apģērbs piesūcies ar asinīm, uz ķermeņa vairākas brūces. Atkritumu konteinerā atrasts

un izņemts saimniecības nazis ar asins pēdām un sporta apavs(1.sēj., lietas 10.-46.lapa);

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Vidzemes reģionālās nodaļas 2015.gada 5.augusta mirušas personas tiesu medicīniskās ekspertīzes

eksperta atzinumu Nr. 93 par to, ka /pers. H/ nāve iestājās no daudziem durti grieztiem caurejošiem krūškurvja un vēdera ievainojumiem ar multipliem

iekšējo orgānu bojājumiem, ko pavadīja ārēja un iekšēja asiņošana un kas sarežģījās ar mazasinību un šoku. Minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura

kā kopumā tā katrs atsevišķi pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai, un atrodas tiešā cēloniskā sakarā ar nāves iestāšanos.

Ievainojumi radušies 2015.gada 21.maijā /pers. H/ dzīves laikā dažas minūtes pirms nāves iestāšanās. Miesas bojājumi nodarīti ar duroši griezošu naža

veida priekšmetu.(3.sēj., lietas 24-36. lapa);

Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Vidzemes ekspertu nodaļas eksperta atzinumu par trasoloģiskās ekspertīzes veikšanu, kurā izdarīts

secinājums par to, ka ekspertīzei iesniegtā kreklā (izņemts no nogalinātā /pers. H/) konstatētie bojājumi nr.1-nr.20 iespējams ir izdarīti ar ekspertīzei

iesniegto nazi (izņemts notikuma vietas apskates laikā 21.05.2015. no atkritumu konteinera /adrese/) , vai arī ar līdzīgu priekšmetu, kura darba daļas

platums nepārsniedz 35 mm.(3.sēj., lietas 73-83. lapa);

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra ekspertīzes un izpētes departamenta tiesu medicīnas ģenētikas un seroloģijas laboratorijas eksperta

atzinumu Nr.141 (Lietisko pierādījumu tiesu medicīniskā ekspertīze) par to, ka uz naža, kas izņemts /adrese/, asmens (objekts 1) atrastas asinis, uz

roktura (objekts 2) atrastas asinis un sviedri, no naža roktura veiktajā nomazgājumā (objekts 3) atrastas asinis un sviedri. Veicot DNS izmeklēšanu

objektā 1, noteikts vīrieša DNS profils, kas atšķiras no /pers. G/DNS profila un izslēdz asiņu rašanos no viņa, bet sakrīt ar /pers. H/DNS profilu, tātad

asinis varēja rasties no /pers. H/. Veicot DNS izmeklēšanu objektos 2,3 noteikts, ka objektos ir sajauktas divu vai vairāku cilvēku DNS un neizslēdzas

/pers. H/ un /pers. G/ asiņu un/vai sviedru sajaukums šajos objektos.(3.sēj., lietas 52.-53.lapa);

un pārējiem kriminālprocesā savāktajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā.

Apsūdzētā apgalvojums, ka viņš nogalinājis /pers. H/ aizstāvoties, ir pretrunā lietā noskaidrotajiem apstākļiem. Tiesas ieskatā apsūdzētā

aprakstītajā situācijā kā aizstāvēšanos var vērtēt nevis /pers. G/, bet /pers. H/ darbības, jo /pers. G/ bija notriecis viņu zemē, piekāvis, izdarot arī spērienu

pa galvu, bet pēc tam atgriezās notikuma vietā. Pie šādiem apstākļiem /pers. H/ bija iemesls uzskatīt, ka no jauna tiek apdraudēta viņa veselība un

dzīvība, tāpēc viņam bija pamats aktīvi aizstāvēties, arī pielietojot nazi.

Bez tam kā izriet no /pers. G/ liecībām, tad viņš nāvējošos miesas bojājumus cietušajam nodarījis situācijā, kad jau bija atvairījis /pers. H/

uzbrukumu, nogrūdis viņu zemē uz vēdera un nazis /pers. H/ bija izkritis no rokas. Novērtējot minētos apstākļus secināms, ka šādā situācijā

apdraudējums /pers. G/ jau bija novērsts un acīmredzams pārspēks bija apsūdzētā pusē.

Tiesa atzīst, ka /pers. H/ nonāvēšana ir notikusi apsūdzībā norādītajos apstākļos, nevis nepieciešamās aizstāvēšanās situācijā. No apsūdzētā

darbībām redzams, ka viņš ir bijis naidīgi noskaņots pret /pers. H/, pret kuru izjutis greizsirdību. Par /pers. G/ agresivitāti liecina tas, ka viņš pārdūra

/pers. H/ automašīnai riepas, kā arī nakts laikā uzstājīgi centās iekļūt dzīvoklī, bet, kad tas neizdevās, sauca /pers. H/ no tā iznākt.Tādejādi lietā

nepārprotami noskaidrots, ka konfliktu izraisījis un uzsācis apsūdzētais. Bez tam arī /pers. G/ izdarītais lielais dūrienu skaits, tiesas ieskatā, neliecina par

uzbrukuma atvairīšanu, bet gan par spēcīgām neapvaldītām dusmām.

Papildus ambulatorās kompleksās tiesu psihiatriskās un tiesu psiholoģiskās ekspertīzes atzinumā Nr.96 izdarīts secinājums par to, ka /pers. G/

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī neatradās fizioloģiskā afekta stāvoklī, jo nav konstatējamas fizioloģiskam afektam raksturīgās pazīmes. /pers. G/

rīcības iemesls bija greizsirdība un alkohola reibums. /pers. G/ personības profils uzrāda egocentriska jaunieša personību.(3. sējums 122. lapa)

Tāpat tiesa atzīst par nepamatotu cietušo pārstāves viedokli, ka /pers. G/ darbības kvalificējamas pēc Krimināllikuma 117.panta 4.punkta.

Lai kvalificētu slepkavību kā izdarītu ar sevišķu cietsirdību, nepieciešams konstatēt, ka cietušais noslepkavots ar tādu paņēmienu, kurš vainīgajam

apzinoties, bija saistīts ar sevišķu ciešanu sagādāšanu. Tiesa šādus apstākļus nekonstatē, pierādījumi par to, ka /pers. G/ ar savu rīcību būtu apzināti

gribējis sagādāt sevišķas ciešanas, nav iegūti. Miesas bojājumi nodarīti īsā laika periodā tieši dzīvības atņemšanas procesā un /pers. H/ nāve iestājusies

dažu minūšu laikā. Kā izriet no /pers. G/ liecībām, tad viņš atceras tikai pirmo izdarīto dūrienu un tikai pēc /pers. H/ nāves iestāšanās aptvēris, ko ir

izdarījis. AT atzinusi, ka, ja nav citu pierādījumu par nodomu sagādāt cietušajam sevišķas ciešanas, liels miesas bojājumu daudzums slepkavības procesā

un īsā laika periodā pats par sevi par tādu nodomu neliecina. (LR AT Krimināllietu tiesu palātas spriedums lietā Nr.PAK-125, 1999.)

Tiesa atzīst, ka /pers. G/ inkriminētā apsūdzība tīšā prettiesiskā nonāvēšanā (slepkavībā) tiesas izmeklēšanā pierādīta pilnībā un viņa nodarījums

kvalificēts pareizi pēc Krimināllikuma 116.panta.

Ne pirmstiesas procesā ne tiesas izmeklēšanā nav iegūti nekādi pierādījumi, kas dotu pamatu uzskatīt, ka /pers. H/nonāvēšanā bez apsūdzētā būtu

iesaistītas vēl kādas citas personas.

Cietušais/pers. L/tiesas sēdē uzturēja kompensācijas pieteikumu par viņam radītā kaitējuma atlīdzību 80 EUR apmērā. Cietušais /pers. J/tiesas sēdē

uzturēja kompensācijas pieteikumu par viņam radīto materiālo zaudējumu atlīdzību par sabojātajam automašīnas riepām 150 EUR apmērā. Abi

pieteikumi ir pamatoti un apmierināmi pilnībā, strīda par nodarīto zaudējumu apmēru lietā nav, apsūdzētais pieteikumus atzina. Saskaņā ar CL 1779.pantu

katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Apsūdzībā par /pers. H/ slepkavību par cietušajiem atzīti /pers. J/ un /pers. N/.

Tiesas sēdē /pers. J/ uzturēja kompensācijas pieteikumu par viņam nodarīto mantisko kaitējumu sakarā ar dēla apglabāšanas izdevumiem un

advokāta pakalpojumiem 2419,88 EUR apmērā un par nodarīto morālo kaitējumu 69 100,00 EUR apmērā. Pirmstiesas procesā pieprasītās

kompensācijas apmērs 70 000 EUR par morālo kaitējumu samazināts par 900 EUR, ņemot vērā Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto valsts

kompensāciju.

Cietusī/pers. N/ tiesas sēdē uzturēja kompensācijas pieteikumu par viņai nodarīto mantisko kaitējumu 1674,02 EUR apmērā sakarā ar izdevumiem

par dēla kapa pieminekļa uzstādīšanu, zāļu iegādi, transporta izdevumiem braucot pie ārsta un uz kapiem, kā arī morālo kaitējumu 69 100,00 EUR

apmērā. Pirmstiesas procesā pieprasītās morālā kaitējuma kompensācijas apmērs 70 000 EUR samazināts par 900 EUR, ņemot vērā Juridiskās

palīdzības administrācijas izmaksāto valsts kompensāciju.

Tiesa atzīst, ka /pers. J/ un/pers. N/kompensācijas pieteikumi daļā par mantiskā kaitējuma atlīdzību ir pamatoti un apmierināmi pilnībā, tie pierādīti

ar lietā iesniegtajiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem.

Kriminālprocesa likuma 95.panta trešajā daļā nav noteikts personu skaits, kas atzīstamas par cietušajiem kriminālprocesā. AT Senāta ieskatā,

šādos gadījumos vispirms jālemj, vai jānosaka kompensācija par morālo aizskārumu un jānosaka tās apmērs, un tikai tad jālemj, kādās daļās kuram no

cietušajiem atlīdzība pienākas. (Senāta 2013.gada 18.decembra lēmums lietā Nr.SKK-0514-13)

Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta otro un trešo daļu ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas

darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Ja neatļauta darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret

personas dzīvību, veselību, pieņemams, ka cietušajam šādas rīcības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmajai daļai, lemjot par morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesai ir jāizvērtē cietušā

pieteikums un jāņem vērā: 1) noziedzīga nodarījuma smagums un izdarīšanas raksturs; 2) nodarītās fiziskās ciešanas, paliekoši sakropļojumi ,un darbspēju

zudums; 3) morālā aizskāruma dziļums un publiskums; 4) psihiskas traumas.

Tāpat ņemami vērā arī ieteikumi vienveidīgas tiesu prakses veidošanai par nosakāmo morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, kas izstrādāti,

ievērojot Kriminālprocesa likuma 352.panta nosacījumus un tiesu praksi. Atbilstoši šiem ieteikumiem, tiesām rekomendēts noziedzīgajos nodarījumos,

kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 116.panta, cietušajiem noteikt morālā kaitējuma kompensāciju Ls 7000 – 10 000 (9960,10 – 14 228,72 EUR)

apmērā.

Augstākā tiesa atzinusi, ka tiesu prakses apkopojumā norādīto summu nav rekomendēts izmaksāt vairākkārt, proti, katram morālo kaitējumu

guvušajam ģimenes loceklim pilnā apmērā. Pamatprincips par to, ka kompensācija par morālo kaitējumu tiek piešķirta par konstatētā pārkāpuma faktu,

nevis katra atsevišķa ģimenes locekļa ciešanām, tiek piemērots arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē (sk. AT 2016.gada 14.janvāra lēmumu lietā SKK-

0001-16)

/pers. G/ izdarījis tīšu sevišķi smagu noziegumu, kura rezultātā iestājušās smagas neatgriezeniskas sekas – cilvēka nāve. Nogalināts cietušo /pers. J/

un /pers. N/vienīgais dēls, kas atzīstams par sevišķi smagu aizskārumu un radījis cietušajiem stipras nepārejošas garīgas ciešanas, kas saistītas ar

zaudējuma sāpēm. Bez tam ciešanas padziļina veids kādā Vladislavs noslepkavots, t.i., nodarot lielu miesas bojājumu skaitu, kā arī rīcība ar /pers. H/

ķermeni, aizvelkot to pa zemi un pametot pie atkritumu tvertnēm.

Jo nopietnāks nodarītais morālais kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam, tāpēc, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu

noregulējumu un cietušie saņemtu zināmu gandarījumu par viņiem sagādātajām morālajām ciešanām, nosakot no apsūdzētā par labu /pers. J/ un /pers.

N/piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesa atzīst par nepieciešamu pārsniegt ieteikumos vienveidīgas tiesu prakses veidošanai

norādītās summas, kas piedzenamas noziedzīgos nodarījumos pēc Krimināllikuma 116.panta. Vienlaicīgi, ņemot vērā samērīguma principu, apsūdzētā

iespēju reāli atlīdzināt cietušajiem nodarīto kaitējumu un to, ka morālā kaitējuma kompensācija ir tikai viens no kompensācijas veidiem un neaizstāj

cietušajiem nodarīto kaitējumu (Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 4.februāra lēmums lietā Nr.SKK-8/2010),tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā par

nodarījumu nosakāma morālā kaitējuma kompensācija EUR 30 000 apmērā. Minētā summa samazināma par cietušajiem izmaksātās valsts

kompensācijas apmēru 1800 EUR, tādejādi izmaksājama kompensācija 28 200 EUR apmērā. Norādītā summa starp cietušajiem sadalāma vienādās

daļās.

Cietušajiem /pers. J/un /pers. N/Juridiskās palīdzības administrācija saskaņā ar likumu „Par valsts kompensāciju cietušajiem” izmaksājusi šajā lietā

valsts kompensāciju 900 EUR apmērā katram, t.i., kopā 1800 EUR un minētā summa regresa kārtībā piedzenama no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja.

Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā soda

mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos

apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

/pers. G/ agrāk nav sodīts (3.sēj. lietas 146.lapa), no IeM informācijas centra izdrukas redzams, ka apsūdzētais nav nomaksājis uzliktos naudas

sodus par trīs laika periodā no 2012.-2014.gadam izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem pēc LAPK 171.panta (3.sēj. lietas 146.lapa), lietā par

viņu nav citas kompromitējošas informācijas. Ar VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” 02.07.2015. ambulatorās kompleksās tiesu psihiatriskās un

tiesu psiholoģiskās ekspertīzes atzinumu Nr.67 konstatēts, ka /pers. G/ ar psihisku slimību neslimo, viņam nav psihisku traucējumu, noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas laikā viņš spēja pilnā mērā saprast un vadīt savas darbības, attiecībā pret inkriminētajām darbībām eksperti rekomendē viņu atzīt par

pieskaitāmu.(3.sēj., lietas 63-68. lapa). /pers. G/ ir 9 klašu izglītība, viņš ir neprecējies, apgādājamo nav, darba tiesiskajās attiecībās neatradās un

nemācījās, saņēma materiālu atbalstu no mātes, kura uzturas ārvalstī, pēc paša vārdiem reizēm strādāja gadījuma darbus. No 2015.gada 21.maija

apsūdzētais atrodas apcietinājumā.

Tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 116.panta atzīst par /pers. G/ atbildību mīkstinošu

apstākli to, ka apsūdzētais atzina viņam inkriminētās faktiskās darbības, nenoliedza, ka to rezultātā iestājās /pers. H/ nāve, un izteica nožēlu par izdarīto.

Tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, abās apsūdzībās pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas atzīst par apsūdzētā /pers.

G/ atbildību mīkstinošu apstākli savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12. punktu apsūdzētā atbildību visos noziedzīgos nodarījumos pastiprina noziedzīgo nodarījumu

izdarīšana alkohola ietekmē.

Atbilstoši Krimināllikuma 7.pantā noteiktajai noziedzīgo nodarījumu klasifikācijai Krimināllikuma 116.pantā ietvertais noziedzīgais nodarījums ir

sevišķi smags noziegums, par kuru paredzēts sods mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšanas sods no pieciem līdz divdesmit gadiem ar probācijas

uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Nosakot soda mēru /pers. G/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 116.panta, tiesa ņem vērā to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts ar tiešu nodomu,

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas nežēlīgo raksturu , kā arī cietušo viedokli par sodu, kuru pārstāve lūdza piemērot mūža ieslodzījumu, tādēļ tiesa atzīst,

ka brīvības atņemšanas sods nosakāms uz ilgstošu laiku.

Ņemot vērā, ka apsūdzētais ir agrāk nesodīts, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā samērā nesen bija sasniedzis pilngadību, konstatēts ne tikai

viens /pers. G/ atbildību pastiprinošs apstāklis , bet arī viens atbildību mīkstinošs apstāklis, sods nosakāms zem sankcijas maksimālās robežas tuvāk tās

vidējam apmēram.

/pers. G/ piemērojams arī panta sankcijā paredzētais papildsods policijas kontrole.

Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā ietvertais noziedzīgais nodarījums ir mazāk smags noziegums, kas paredz brīvības atņemšanas sodu uz laiku

līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Ņemot vērā, ka pēc Krimināllikuma 116.panta apsūdzētajam nosakāms brīvības atņemšanas sods, kura termiņš pārsniedz trīs gadus, tiesa atzīst,

ka iestājušies apstākļi, kas liecina par neiespējamību soda mērķi sasniegt ar alternatīviem soda veidiem, tādēļ /pers. G/ sods pēc Krimināllikuma

185.panta pirmās daļas nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā.

Pirmstiesas procesā un tiesā /pers. G/ aizstāvību veikusi zvērināta advokāte Valsts amatpersona, kurai par darbu pienākas atlīdzība no valsts

līdzekļiem 647,46 EUR, bez tam pirmstiesas procesā apsūdzētā aizstāvību nodrošinājusi arī aizstāve /valsts amatpersona/, kurai par veikto darbu

izmaksāta atlīdzība no valsts līdzekļiem 95,34 EUR. Pavisam kopā apsūdzētā aizstāvībai no valsts līdzekļiem izmaksāti 742,80 EUR. Minētā summa

regresa kārtībā valsts labā piedzenama no apsūdzētā /pers. G/.

Pamatojoties uz Latvijas KPL 512.p., 520.p., 527.-528.p.,530. p., tiesa

no s pri e da :

/pers. G/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 116.pantā, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 15 (piecpadsmit)

gadiem ar probācijas uzraudzību uz 1(vienu) gadu.

/pers. G/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā (cietušais /pers. J/), un sodīt ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 1(vienu) mēnesi.

/pers. G/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā (cietušais /pers. L/), un sodīt ar

īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 15 (piecpadsmit) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu sodus daļēji saskaitīt un sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteikt brīvības

atņemšanu uz 15 (piecpadsmit) gadiem 1(vienu) mēnesi ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.

Soda izciešanu skaitīt no 2016.gada 27.maija. Ieskaitīt /pers. G/soda izciešanā pirmstiesas apcietinājumā pavadīto laiku no 2015.gada 21.maija

līdz 2016.gada 26.maijam.

Drošības līdzekli apcietinājumu /pers. G/ atstāt negrozītu.

Piedzīt no /pers. G/ par labu /pers. J/ (/pers. J/) kompensāciju par nodarīto mantisko kaitējumu 2569,88 EUR un par morālo kaitējumu 14 100

EUR, kopā 16 669,88 EUR.

Piedzīt no /pers. G/ par labu /pers. N/ kompensāciju par nodarīto mantisko kaitējumu 1674,02 EUR un par morālo kaitējumu 14 100 EUR, kopā

15 774,02 EUR.

Piedzīt no /pers. G/ par labu /pers. L/ mantiskā kaitējuma kompensāciju 80 EUR.

Piedzīt no /pers. G/ par labu valstij 1800,00 EUR sakarā ar Juridiskās palīdzības administrācijas cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju. Par

labu valstij piedzītie līdzekļi ieskaitāmi valsts budžeta kontā: Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, konta Nr. /konta numurs/, BIC:

TRELLV22, iemaksas mērķis: Valsts kompensācijas summas samaksa.

Piedzīt no /pers. G/ valsts labā 742,80 EUR par advokāta sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā un tiesas sēdēs, iemaksājot norādīto

summu: Tiesu administrācija, reģ. Nr.LV90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, bankas kods TRELLV22, konts LV68TREL1060001239300.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu atlīdzību 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Lietiskos pierādījumus: nomazgājumus no laternas staba Nr.25, aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.K12069904, vīrieša līķa labās kājas sporta apavu,

kas atrodas konteinerā, papīra maisā ar drošības uzlīmi Nr.K12 069905, nomazgājumus no naža asmens, kas ievietoti aploksnē ar drošības uzlīmi

Nr.K12069906, smaržas pēdu no naža roktura stikla burkā ar drošības uzlīmi Nr.K12069907, nomazgājumu no naža roktura, kas ievietots aploksnē ar

drošības uzlīmi Nr.K12069908, nazi, kas izņemts no konteinera, ievietots kartona kastē ar drošības uzlīmi Nr.K12069909, /pers. G/ abu roku zemnagu

nomazgājumus, divus stobrus aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.K12069910, /pers. G/ T-kreklu baltā krāsā, kas ievietots papīra maisā ar drošības uzlīmi

Nr.K12069911, nomazgājumu no /pers. G/ labās kājas apava, aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.K12069912, /pers. G/ abu kāju apavus (pāris), kas

ievietots papīra maisā ar drošības uzlīmi Nr.K12069913, bikses, kas izņemtas no dzīvokļa /adrese A/, kas iepakotas maisā ar drošības uzlīmi

Nr.G130358202, virsjaku, kas izņemta no dzīvokļa /adrese B/, iepakota maisā ar drošības uzlīmi Nr.G130358203, /pers. H/ apģērbu apakšbikses,

zeķes, sporta bikses, apavu, kas iepakoti kastē ar drošības uzlīmi Nr.G130358210 un kreklu ar garām piedurknēm, kas iesaiņots papīra maisā ar

drošības uzlīmi Nr.G130358209, CD-R disku ar video ierakstu no A/S “Virši-A” DUS “Valka” ar drošības uzlīmi Nr.G130358218, CD-R disku ar

video ierakstu no spēļu zāles “Klondaika” /adrese/, kas ievietots aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.GI1122453, džemperi ar kapuci “Puma”, kas izvilkts no

upes Pedele Valkā, Sēlijas ielā un iepakots papīra maisā ar drošības uzlīmi NrG130358217, CD-R disku ar datoru Vectron pārrakstītu videomateriālu,

kas liecību pārbaudes laikā uzņemts ar videokameru Sony DCR TRU480E, CD-R aploksnē ar drošības uzlīmi Nr. G130358213, CD-R disku ar

saglabāto audio ieraksta kopiju no 21.05.2015 plkst.08:17:37 -08:20:46, ievietotu aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.GJ1122454, kas glabājas Valsts

policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirkņa lietisko pierādījumu glabātavā /adrese/, iznīcināt.

Lietiskos pierādījumus: 4 gab. CD matricas ar elektronisko sakaru komersantu saglabātiem datiem, ar drošības uzlīmēm Nr. L140832836,

L 0832837, L140832838, L140832839, kas glabājas pie kriminālprocesa materiāliem, iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma teksta pieejamības dienas apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesai, sūdzību iesniedzot

Valkas rajona tiesā.

Pilns sprieduma teksts tiks sagatavots un būs pieejams Valkas rajona tiesas kancelejā 2016.gada 6.jūnijā.

Tiesnese M.Balode

Valkā 2016.gada 6.jūnijā