Court dismissed appeal against tax fine for cash loan exceeding 10,000 Lats limit. Violation of cash transaction rules upheld. Fine confirmed.

Lietas Nr. A420597111

Lietas arhīva Nr. AA43-1651-13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīga 2013.gada 13.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Vīgants,

tiesnese I.Kaļiņina, tiesnesis V.Poķis,

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu SIA „/Nosaukums/” pieteikumā par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora p.i. 2011.gada 10.augusta lēmuma Nr.22.5/54880 atcelšanu, sakarā ar SIA „ /Nosaukums/” apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 18.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona 2011.gada 30.maijā plkst.10.35 sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu NK

Nr.004306 (turpmāk – Protokols).

Protokolā norādīts, ka 2011.gada 18.maijā pārbaudes laikā tika konstatēts, ka no 2010.gada 27.jūlija līdz 2011.gada 20.maijam SIA

„/Nosaukums/” ir piešķīris aizdevumu /A.K./ Ls 107 243,57 apmērā, izmaksājot to no uzņēmuma kases skaidrā naudā.

SIA „/Nosaukums/” pārkāpusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmo daļu. Par to atbildība paredzēta Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 159.7panta trešajā daļā.

[2] Ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas 2011.gada 14.jūnija lēmumu Nr.F04/NK004306 (turpmāk – Sākotnējais

lēmums) SIA „/Nosaukums/” uzlika naudas sodu Ls 16 086,54 apmērā.

SIA „/Nosaukums/” Sākotnējo lēmumu pārsūdzēja augstākā iestādē.

[3] Ar VID ģenerāldirektora p.i. 2011.gada 10.augusta lēmumu Nr.22.5/54880 (turpmāk – Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts

negrozīts.

Lēmums pamatots šādi.

Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmajai daļai, nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav

individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz Ls 10 000.

SIA „/Nosaukums/” četrdesmit norēķinu operācijās periodā no 2010.gada 27.jūlija līdz 2011.gada 20.maijam, izmaksājot /A.K./

skaidras naudas līdzekļus Ls 107 243,57 veikusi aizdevuma tiesisko attiecību nodibināšanas darījumu, kura rezultātā radusies SIA

„/Nosaukums/” un /A.K./ saistība par aizdevuma summas atmaksu.

Izsniegtais aizdevums pēc ekonomiskās būtības ir naudas līdzekļu izsniegšana Ls 107 243,57 apmērā uz vienu gadu bez atlīdzības,

četrdesmit norēķinu operācijās ilgstošā laika periodā, veicot vairākas norēķinu operācijas ik mēnesi. Ievērojot izsniegtā aizdevuma

būtību, konkrētais darījums nav saistīts ar SIA „/Nosaukums/” saimniecisko darbību.

Pārkāpuma raksturs neļauj to uzskatīt par maznozīmīgu, jo, neievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus skaidras naudas

lietošanai, palielinās iespējas Latvijas Republikas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

Piemērotais naudas sods Ls 16 086,54 (15% no Ls 107 243,57) ir pamatots un nav pamata to grozīt vai atcelt.

[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „/Nosaukums/” (turpmāk – pieteicēja) pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikumā norādīti šādi apstākļi.

VID, pieņemot Lēmumu, nav ņēmis vērā Civillikumā un likumā „Par nodokļiem un nodevām” noteikto par tiesisku darījumu, tā būtību un

spēkā esamību, nav ņemts vērā pieteicējas pārstāvja paskaidrojumus, nepareizi iztulkojot un piemērojot tiesību normas.

Latvijas APK 159. 7Latvijas APK 159. panta trešajā daļā nav atrunāts darījuma veikšanas termiņš, līdz ar to secināms, ka atbildība

iestājas, ja viena darījuma summa pārsniedz norādītos Ls 10 000, ko pieteicēja ir ievērojusi un likuma normas nav pārkāpusi.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.pants neparedz konkrētus termiņus, kādos aprēķināma darījuma summa par Ls 10 000. Līdz

ar to ierobežojums no maksātājiem veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz Ls 10 000 attiecināma uz katru atsevišķu

darījumu ar vienu un to pašu darījuma partneri, neatkarīgi no tā, kādā laika periodā darījums notiek, bet ne uz vairākiem darījumiem

ilgstošā laika periodā, kā arī attiecināms uz vienu konkrētu darījumu – aizdevuma līgumu, kur paredzēts, ka aizdevums izsniedzams

pa daļām (vairākās operācijās).

Katrā aizdevuma līgumā ir Civillikuma 1404.pantā noteiktie darījuma nepieciešamie elementi, kuri jāņem vērā, jo katra elementa

neesamība vai nepilnība padara attiecīgo darījumu par spēkā neesošu.

Visi pieteicējas veiktie darījumi ir spēkā esoši, pieteicēja katru darījumu izsniegusi viena darījuma ietvaros, katrs aizdevums izsniegts

kā vienreizējs, atbilstoši katram noslēgtajam darījumam un katra noslēgtā darījuma summas apmērā, kas nepārsniedz Ls 10 000.

Katra aizdevuma līguma priekšmets – konkrēta naudas summa, ir tā būtiskā sastāvdaļa, līdz ar to nav pamatots VID secinājums, ka

visi aizdevuma līgumi pēc būtības ir uzskatāmi par vienu darījumu, jo to būtiskās sastāvdaļas ir dažādas.

[5] VID paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 18.jūnija spriedumu (turpmāk – spriedums) pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

Pieteicēja kā aizdevēja no 2010.gada 27.jūlija līdz 2011.gada 20.maijam izmaksājusi no uzņēmuma kases skaidrā naudā fiziskai

personai /A.K./ kā aizdevuma ņēmējam naudas līdzekļus Ls 107 243,57 apmērā.

Kases izdevumu orderos norādīto ziņu patiesumu apliecinājusi pieteicēja un /A.K./, līdz ar to ir pierādīts, ka pieteicēja /A.K./ naudas

līdzekļus Ls 107 243,57 apmērā izsniedza skaidrā naudā un to apliecina arī lietā esošā atskaite par konta korespondenci (lietas

159.lapa).

Pieteicējas un /A.K./ savstarpējo skaidrā naudā veikto darījumu kopsumma ir Ls 107 243,57 un iestāde pamatoti secinājusi, ka

pieteicēja ir pārkāpusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās daļas otro daļu.

Pieteicēja ar fizisku personu /A.K./ veikusi darījumus, noslēdzot četrdesmit divus aizdevuma līgumus. Saskaņā ar Civillikuma

1934.pantu aizdevuma līgums ir zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā

daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietā.

Izvērtējot aizdevuma līgumus, tiesa konstatē, ka aizdevuma līgumi starp pieteicēju un /A.K./ no 2010.gada 27.jūlija līdz 2011.gada

20.maijam noformēti un naudas izmaksas veiktas regulāri.

Aizdevuma līgumi ir noslēgti starp vienām un tā pašām pusēm, visos aizdevuma līgumos norādīts viens līguma priekšmets un pārējie

līgumu noteikumi ir vienādi, bet atšķiras aizdevuma summa.

/A.K./ pieteicējai aizdevumus daļēji atmaksājis - 2010.gada 29.oktobrī - EUR 2 134,31 jeb Ls 1 500, bet 2010.gada 1.novembrī

EUR 1 849,73 jeb Ls 3 500, nenorādot, kāds konkrēti aizdevuma līgums tiek daļēji izpildīts. Arī tas pamato secinājumu, ka faktiski

pieteicēja /A.K./ bija piešķīrusi un izsniegusi vienu aizdevumu, kas dokumentāli noformēts ar vairākiem līgumiem un tiek izmaksāts pa

daļām.

2011.gada 8.aprīlī noslēgti divi identiski aizdevuma līgumi par vienādu naudas summu (Ls 1 000), un nauda pēc šiem līgumiem

Ls 2 000 apmērā /A.K./ izmaksāta vienā maksājumā ar vienu kases izdevumu orderi. Šādai rīcībai nav loģiska un ekonomiska

pamatojuma. Nav izskaidrojams pamatojums tam, kāpēc personai, kurai aizdevuma atmaksas termiņš noteikts tikai 2011.gada otrajā

pusē, būtu nepieciešams daļu aizdevuma 2010.gada 1.novembrī atdot, bet 4., 9. novembrī utt. atkal aizņemties.

Līgumslēdzējas puses pirms katra kārtējā līguma noslēgšanas vienojušās par aizdodamās naudas summas apmēru, bet tas

nenozīmē, ka pieteicēja ar /A.K./ nodibinājusi jaunas, iepriekš nebijušas tiesiskas attiecības, kuras būtu vērtējamas ārpus pārējo

aizdevuma līgumu ietvariem.

Darījumu vērtēšana likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās daļas ietvaros pēc noslēgto līgumu skaita, kā to dara

pieteicēja, ir formāla un nesasniedz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās daļas mērķi – novērst noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizāciju. To apliecina likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās daļas otrajā teikumā norādītais, ka nodokļu

maksātājiem darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latus, skaidrā naudā nav atļauts veikt neatkarīgi no tā, vai darījums notiek

vienā vai vairākās operācijās. Tādējādi ex lege izriet, ka šāds aizliegums attiecas arī uz darījumiem, kuros naudas izmaksa netiek

veikta vienlaicīgi, bet gan vairākos maksājumos.

Ņemot vērā likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta otro daļu un to, ka pieteicēja vairākās operācijās skaidrā naudā veikusi

vienu darījumu, kura summa pārsniedz Ls 10 000, secināms, ka pieteicēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības un

pieteicējai uzlikts samērīgs administratīvais sods par Latvijas APK 159. 7Latvijas APK 159. panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma

izdarīšanu.

Atbilstoši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrai, kas savukārt veidojusies, pamatojoties uz Eiropas

Cilvēktiesību tiesas judikatūru, tiesai (..) nav pienākums detalizēti atrunāt spriedumā jebkuru argumentu. Tiesai ir atļauts izvērtēt

argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa.(..) (sk. Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 23.novembra

sprieduma 8.punktu lietā Nr.SKA-216, Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 28.februāra sprieduma 12.punktu lietā

Nr.SKA-54). Turklāt tiesai, saskaņā ar Latvijas APK 285.pantā noteikto, izskatot sūdzību (pieteikumu) par lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā, ir jāpārbauda pieņemtā lēmuma likumība un pamatotība. Tādējādi tiesa procesuālās ekonomijas nolūkos procesa

dalībnieku citus argumentus spriedumā detalizēti neatrunā.

[7] Par spriedumu SIA „/Nosaukums/” iesniedza apelācijas sūdzību, norādot turpmāk minētos apstākļus.

Lēmumā nepamatoti norādīts, ka no SIA „/Nosaukums/” kases izmaksātās naudas summas /A.K./Ls 107 243,57 apmērā laika posmā

no 2010.gada 27.jūlija līdz 2011.gada 20.maijam, saskaņā ar aizdevuma līgumiem, kas noslēgti katram darījumam atsevišķi –

aizdevuma izsniegšanai, pēc ekonomiskās būtības uzskatāms par vienu darījumu – aizdevuma izsniegšana, kas sadalīta vairākās

operācijās.

Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā normatīvajos aktos noteikto par tiesisku darījumu, līgumu, aizdevuma līgumu, nepareizi

iztulkojusi un piemērojusi tiesību normas un nepamatoti secinājusi, ka faktiski noslēgts viens darījums.

Tiesa pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 6.pantā noteikto vienlīdzības principu, jo pastāvot vienādiem tiesiskajiem un

faktiskajiem lietas apstākļiem, iestādei un tiesai jāpieņem vienādi lēmumi. Jāņem vērā 2012.gada 30.janvāra spriedums lietā

Nr.142148011, un šajā spriedumā pirmās instances tiesa katru noslēgto aizdevuma līgumu nav atzinusi par atsevišķu darījumu.

Tiesas norādītais ir pretrunā ar spriedumā norādīto, ka tiesa nesaskata loģisku un ekonomisku pamatojumu tam, kāpēc personai,

kurai aizdevuma atmaksas termiņš noteikts 2011.gada otrajā pusē, daļu aizdevuma atmaksā 2010.gada 1.novembrī, savukārt

2011.gada 4. un 9.novembrī atkal aizņemas.

Lietā nav pierādījumu, kas norādītu, ka starp pieteicēju un /A.K./ 2010.gada 27.jūlijā noslēgts viens darījums par visas aizņēmuma

summas Ls 107243,57 apmērā izsniegšanu laika periodā līdz 2011.gada 20.maijam.

[8] VID paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka tā ir nepamatota un noraidāma.

Motīvu daļa

[9] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 22Latvijas APK 289. panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās „a” nodaļas prasībām.

[10] Administratīvā apgabaltiesa Lēmumu atstāj negrozītu, pamatojoties uz šādiem apstākļiem.

Spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams. Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13Latvijas APK 289. panta trešo daļu

apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. šā sprieduma 6.punktu) un to neatkārto.

Par apelācijas sūdzībā minētajiem apstākļiem apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmā daļa noteic, ka nodokļu maksātājiem nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus,

kuru summa pārsniedz 10 000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). No Civillikuma

1934.panta izriet, ka aizdevējs un aizņēmējs tiek saistīti ar konkrētu līgumu, kura nosacījumi ir jāizpilda. Tas nozīmē, ka, pamatojoties

uz līgumu, aizdevējs nevarēs prasīt atdot aizņēmējam summu, kas izriet no cita līguma.

Kases ieņēmumu orderi apliecina, ka pieteicēja /A.K./ atbilstoši noslēgtajiem aizdevuma līgumiem izsniedza skaidras naudas

līdzekļus Ls 107 243,57 apmērā. Apgabaltiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā noslēgtie aizdevuma līgumi pēc būtības ir viens

darījums, kas veikts vairākās operācijās.

VID pamatoti atzinis, ka pieteicēja ir pārkāpusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmajā daļā noteikto skaidras naudas

lietošanas ierobežojumu, līdz ar to pieteicējai pamatoti uzlikts naudas sods saskaņā ar Latvijas APK 159.7Latvijas APK 159. panta trešo

daļu.

Apgabaltiesa secina, ka apelācijas sūdzībā minētie apstākļi nevar būt par pamatu tiesiska Lēmuma atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.131.punktu, 289. pantu un

289.22pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. 2011.gada 10.augusta lēmumu Nr.22.5/54880 (administratīvā

pārkāpuma protokols NK Nr.004306) par SIA „/Nosaukums/” (reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/) saukšanu pie

administratīvās atbildības par Latvijas APK 159. 7Latvijas APK 159. panta trešās daļas pārkāpumu, bet SIA „/Nosaukums/” pieteikumu

par lēmuma atcelšanu noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

M.Vīgants

Tiesnesis referents

I.Kaļiņina

Tiesnese

V.Poķis

Tiesnesis